bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.11.2017 | Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Tikai mieru!

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Viens no šīs nedēļas galvenajiem notikumiem, lai arī tas norisinājās tālu aiz mūsu valsts robežām, mūs (un ne tikai mūs) būtiski ietekmēs. Par ASV, kas ir svarīgs Latvijas sabiedrotais un partneris politiskajos, ekonomiskajos un aizsardzības jautājumos, prezidentu kļuvis miljonārs Donalds Tramps.

Latvija ir gatava strādāt ar jebkuru ASV prezidenta administrāciju, kuru būs ievēlējusi Amerikas tauta – to pēc ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu publiskošanas steidzās paziņot ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, mudinot cilvēkus necelt paniku par Donalda Trampa uzvaru.

Jāatzīst, ka satraukums pēc Rinkēviča aicinājuma tomēr nekur nav pazudušas. Piemēram, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks sacīja, ka pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) turpinās pieaugt, taču lēnāk nekā iepriekš tika prognozēts, turklāt arī straujš investīciju pieaugums, visticamāk, atliksies uz tālāku nākotni.

Par galveno nenoteiktības iemeslu viņš minēja skaidrības trūkumu par Trampa plānotajām politikas iniciatīvām, jo vēlēšanu kampaņas laikā viņš izteicis pretrunīgus viedokļus un ierosinājumus. Tāpēc finanšu tirgu reakcija uz vēlēšanu rezultātu bijusi nervoza.

Kazāks arī atzīmēja, ka, lai gan nervozitāte drīz vien norims, krasu svārstību risks finanšu tirgos saglabāsies ilgu laiku, jo nav zināms, kāda būs Trampa politika attiecībā uz globālo ekonomiku un drošības politiku.

Tādas mazas un atvērtas ekonomikas kā Baltijas valstis, nenoteiktība un šķēršļi tirdzniecību ietekmē negatīvi, norādīja Kazāks.

Tāpat viņš minēja, ka Baltijā un Latvijā gaidāms populisma pieaugums, bet Lietuvā pagājušajā mēnesī vēlēšanās jau uzvarēja populistu partija. Tomēr, pēc ekonomista domām, radikālas pārmaiņas ne ekonomikas politikā, ne ārpolitikā gaidīt nav pamata. Latvija joprojām ir daļa no ES, eirozonas un NATO. Politiskā stabilitāte Latvijā būs ļoti atkarīga no tā, kā ES tiks galā ar šī brīža norisēm, uzskata Kazāks.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds ir noskaņots kategoriskāk. Pēc viņa domām, jaunā ASV prezidenta neprognozējamība var radīt ES valstīs vēlmi griezties pēc atbalsta pie Krievijas.  Transatlantiskajā kopienā ir parādījušās plaisas – gan ar Brexit, gan ar Centrālās un Austrumeiropas nostāju bēgļu jautājumā, gan ar gaidāmo Itālijas referendumu. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tāda situācija ir izdevīga un viņam palielinās manevru iespējas, uzskata politologs.

8.novembrī balsošanas gaitā ASV pilsoņi izveidoja divpartiju vēlēšanu kolēģiju (538 cilvēki), kam formāli jāievēl valsts prezidents 19.decembrī. Republikāņu pārstāvis Donalds Tramps ieguvis vairāk nekā 280 vēlētāju balsis (uzvarai nepieciešamais skaits bija 270 balsis). Demokrātu kandidāte Hilarija Klintone atzina savu sakāvi. Ievēlētais prezidents tradicionāli dod zvērestu un stājas amatā 20.janvārī.

VID ir jauns vadītājs

Šonedēļ svarīgs notikums piedzīvots arī mūsu valsts mērogā. Valdība tomēr apstiprināja Ilzi Cīruli Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā. Tādējādi dienestam beidzot ir pastāvīgs vadītājs. Cīrule jaunā amata pienākumus sāks pildīt 14.novembrī.

BNN jau informēja, Cīrule bijusi apdrošināšanas kompānijas Balta valdes locekle, bet pēc tam viceprezidente, kā arī strādājusi apdrošināšanas kompānijās Parekss un Gjensidige Baltic.

Kā sacījusi pati Cīrule – skeletu viņas skapī nav. Viņa plāno palielināt analītisko darbu iestādē, tāpat viņa plāno pārvērst VID par uzņēmējiem draudzīgu iestādi. Cīrule arī rosina ierobežot skaidrās naudas apriti, jo, pēc viņas domām, tas palīdzēs efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku un aplokšņu algas.

Minskā notiks Latvijas dienas

Tikmēr uzņēmēju dzīve rit savu gaitu, neatkarīgi no tā, vai VID ir pastāvīgs vadītājs, vai nav. Šonedēļ Minskā sākās Latvijas dienas, kas ilgs līdz 10.decembrim.

Pretēji dažām cerībām un prognozēm, Latvijas iestāšanās ES nav samazinājusi tās pievilcību no ekonomiskās sadarbības ar Baltkrieviju viedokļa. Galvenās abu valstu sadarbības jomas ir: tranzīts, tirdzniecība, kokapstrāde, inovāciju un augsto tehnoloģiju joma, kā arī kopīga investīciju projektu īstenošana.

2015.gadā, kopējais Latvijas un Baltkrievijas preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 522, 4 miljonus eiro. Tādējādi Baltkrievija kļuvusi par 15-to nozīmīgāko Latvijas ārējās tirdzniecības partneri. Baltkrievijas eksporta kravas tradicionāli ieņem otro vietu Latvijas dzelzceļa pārvadājumu apjoma ziņā. Eksporta preču un pakalpojumu apjoms Baltkrievijā sasniedzis 190,9 miljonus eiro jeb 1,3% no Latvijas eksporta kopapjoma. Savukārt preču un pakalpojumu importa apjoms sasniedzis 3331,5 miljonus eiro jeb 2,2% no kopējā Latvijas importa.

Pēc investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā uz 2015.gada 1.oktobri Baltkrievija ieņēmusi 22.vietu ar kopējo ieguldījumu 21,4 miljoniem eiro un 2 261 uzņēmumu. Lielākoties Latvija eksportē uz Baltkrieviju ķīmijas un pārtikas rūpniecības preces, mašīnas un mehānismus, transporta pakalpojumus (gaisa, autotransporta), tūrisma un uzņēmējdarbības (būvniecības, informācijas, datoru, sakaru un saimnieciskās darbības) pakalpojumus. Šajā posmā Latvijai samērā interesanta ir brīvās ekonomiskās zonas Vitebsk iespējamā attīstība, kurā Latvijas uzņēmēji pagaidām neizrāda pienācīgu aktivitāti, neskatoties uz pievilcīgu nodokļu un muitas nodevu atlaižu paketi.

Tātad ekonomikas jomā ir visas iespējas rādītāju, tai skaitā investīciju, paaugstināšanai. Ekonomiskās sadarbības jautājumi Baltkrievijā tiks apspriesti Latvijas dienu ietvaros. Plānotas arī Latvijas pārtikas produktu ražotāju prezentācijas Baltkrievijas tirdzniecības tīkliem, un virkne dažādu citu mārketinga aktivitāšu.

Atpaliekam no kaimiņiem

Ja salīdzinām Latvijas panākumus ar pārējiem kaimiņiem Baltijas jūras krastos, mūsu valsts aizvien eksportē un importē mazāk nekā Lietuva un Igaunija, liecina šonedēļ publicētā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Latvijas eksporta un importa apjoms 2016.gada pirmajos astoņos mēnešos bijis zemāks, nekā Lietuvas un Igaunijas eksporta un importa apjoms. Savukārt, starp Baltijas valstīm, lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts reģistrēts Lietuvā.

2016.gada astoņos mēnešos Latvijas eksporta apjoms sasniedzis 6,52 miljardus eiro. Lietuva eksportējusi preces par 14,41 miljardu eiro, bet Igaunija par 7,71 miljardu eiro.

Latvija un Igaunija uz ES valstīm eksportējušas74%, bet Lietuva – 61% no kopējā valsts eksporta apjoma.

Latvija uz Lietuvu importējusi 18% preču, uz Igauniju – 13%. Lietuva eksportējusi uz Latviju 10%, bet uz Igauniju – 5% no kopējā eksporta apjoma. Savukārt Igaunija eksportējusi uz Latviju 9% no kopējā eksporta apjoma, bet uz Lietuvu – 6%.

2016.gada astoņos mēnešos importa apjoms uz Latviju sasniedzis 7,851 miljardus eiro, uz Lietuvu – 15,895 miljardus eiro, uz Igauniju – 8,863 miljardus eiro.

No ES valstīm Latvija importējusi 80% no importa kopapjoma, Lietuva – 70%, bet Igaunija 84%.

Latvija no Lietuvas ievedusi 17% no valsts importa kopapjoma, no Igaunijas – 8%. Lietuva no Latvijas ievedusi 7%, no Igaunijas – 3% no valsts importa kopapjoma. Savukārt Igaunija no Latvijas un Lietuvas ievedusi pa 9% no importa kopapjoma.

Šī gada astoņu mēnešu laikā ārējās tirdzniecības bilance visās trijās Baltijas valstīs bijusi negatīva. Latvijā ārējās tirdzniecības deficīts ir 1,332 miljardi eiro, Lietuvā – 1,485 miljardi eiro, bet Igaunijā – 1,152 miljardi eiro.

Ref:017.010.103.200600


Pievienot komentāru

Aizdomās turēto pusaudzi par policista piekaušanu tiesa neapcietina

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 24.novembrī, nolēma neapcietināt 15 gadus veco puisi, kurš ceturtdien, 23.novembrī, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā dzērumā kāvies ar pašvaldības policistu.

Neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos

Šogad ugunsgrēkos dzīvību zaudējis 71 cilvēks, bet no oktobra sākuma ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki. Kā iespējamos ugunsnelaimju izcelšanās iemeslus var minēt neuzmanīgu smēķēšanu, apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju.

Kaimiņš Saeimas debatēs mudina beidzot apcietināt Lembergu

Debatējot par priekšlikumiem nākamā gada budžetam, deputāts Artuss Kaimiņš mudināja apcietināt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Absolūts aizliegums strādāt pedagoģijā par smagiem noziegumiem sodītai personai neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa secinājusi, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei.

Lietuvā slavenu kinorežisoru vaino par seksuālu uzmākšanos

Kaut arī Lietuvā šoruden seksuālas uzmākšanās gadījumu nav atklājies tik daudz kā Amerikas Savienotajās Valstīs, divas sievietes vainojušas godalgotu lietuviešu kinorežisoru Šarūnu Bartu, ka no viņa puses cietušas ar dzimumattiecībām saistītā rīcībā, kādu viņas nav vēlējušās.

Prostatas vēzis - otrā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem Latvijā

Palielinoties vecumam, iespējamība saslimt ar prostatas vēzi pieaug. Vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem varbūtība atklāt prostatas vēzi ir līdz 15%, savukārt pēc 60 gadiem - 20%, pēc 70 gadiem - 30% un turpina līdzvērtīgi pieaugt, uzsver uroloģe Natālija Bozotova.

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka, jo, palielinoties amfiteātra leņķim, dzirdamība kļūst labāka, estrādes maketa prezentācijas pasākumā stāsta akustikas eksperts.

Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 4,2%

Aizvadītajā gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

KNAB atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās ir pienākums noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un nosūtīt tos publiskošanai līdz 2018.gada 9.maijam.

Beļģijā deg vafeļu rūpnīca

Liels ugunsgrēks izcēlies vafeļu rūpnīcā Briselē, radot melnu dūmu mākoni virs Beļģijas galvaspilsētas.

Sola autoceļu jomā uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus 

Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums.

Dārzeņu pārstrādātājs: Pavasarī var veidoties deficīts pēc atsevišķiem dārzeņiem

Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, stāsta dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Saskaņa un ZZS Lāčplēša dienā piedalījās Žirinovska organizētās sporta spēlēs

Atsevišķi Saeimas deputāti no Saskaņas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām Lāčplēša dienā piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības Jaunā līga rīkotajās sporta spēlēs, kuru iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs, raksta Latvijas Avīze.

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

Jaunākie komentāri