bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Tikai mieru!

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Viens no šīs nedēļas galvenajiem notikumiem, lai arī tas norisinājās tālu aiz mūsu valsts robežām, mūs (un ne tikai mūs) būtiski ietekmēs. Par ASV, kas ir svarīgs Latvijas sabiedrotais un partneris politiskajos, ekonomiskajos un aizsardzības jautājumos, prezidentu kļuvis miljonārs Donalds Tramps.

Latvija ir gatava strādāt ar jebkuru ASV prezidenta administrāciju, kuru būs ievēlējusi Amerikas tauta – to pēc ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu publiskošanas steidzās paziņot ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, mudinot cilvēkus necelt paniku par Donalda Trampa uzvaru.

Jāatzīst, ka satraukums pēc Rinkēviča aicinājuma tomēr nekur nav pazudušas. Piemēram, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks sacīja, ka pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) turpinās pieaugt, taču lēnāk nekā iepriekš tika prognozēts, turklāt arī straujš investīciju pieaugums, visticamāk, atliksies uz tālāku nākotni.

Par galveno nenoteiktības iemeslu viņš minēja skaidrības trūkumu par Trampa plānotajām politikas iniciatīvām, jo vēlēšanu kampaņas laikā viņš izteicis pretrunīgus viedokļus un ierosinājumus. Tāpēc finanšu tirgu reakcija uz vēlēšanu rezultātu bijusi nervoza.

Kazāks arī atzīmēja, ka, lai gan nervozitāte drīz vien norims, krasu svārstību risks finanšu tirgos saglabāsies ilgu laiku, jo nav zināms, kāda būs Trampa politika attiecībā uz globālo ekonomiku un drošības politiku.

Tādas mazas un atvērtas ekonomikas kā Baltijas valstis, nenoteiktība un šķēršļi tirdzniecību ietekmē negatīvi, norādīja Kazāks.

Tāpat viņš minēja, ka Baltijā un Latvijā gaidāms populisma pieaugums, bet Lietuvā pagājušajā mēnesī vēlēšanās jau uzvarēja populistu partija. Tomēr, pēc ekonomista domām, radikālas pārmaiņas ne ekonomikas politikā, ne ārpolitikā gaidīt nav pamata. Latvija joprojām ir daļa no ES, eirozonas un NATO. Politiskā stabilitāte Latvijā būs ļoti atkarīga no tā, kā ES tiks galā ar šī brīža norisēm, uzskata Kazāks.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds ir noskaņots kategoriskāk. Pēc viņa domām, jaunā ASV prezidenta neprognozējamība var radīt ES valstīs vēlmi griezties pēc atbalsta pie Krievijas.  Transatlantiskajā kopienā ir parādījušās plaisas – gan ar Brexit, gan ar Centrālās un Austrumeiropas nostāju bēgļu jautājumā, gan ar gaidāmo Itālijas referendumu. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tāda situācija ir izdevīga un viņam palielinās manevru iespējas, uzskata politologs.

8.novembrī balsošanas gaitā ASV pilsoņi izveidoja divpartiju vēlēšanu kolēģiju (538 cilvēki), kam formāli jāievēl valsts prezidents 19.decembrī. Republikāņu pārstāvis Donalds Tramps ieguvis vairāk nekā 280 vēlētāju balsis (uzvarai nepieciešamais skaits bija 270 balsis). Demokrātu kandidāte Hilarija Klintone atzina savu sakāvi. Ievēlētais prezidents tradicionāli dod zvērestu un stājas amatā 20.janvārī.

VID ir jauns vadītājs

Šonedēļ svarīgs notikums piedzīvots arī mūsu valsts mērogā. Valdība tomēr apstiprināja Ilzi Cīruli Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā. Tādējādi dienestam beidzot ir pastāvīgs vadītājs. Cīrule jaunā amata pienākumus sāks pildīt 14.novembrī.

BNN jau informēja, Cīrule bijusi apdrošināšanas kompānijas Balta valdes locekle, bet pēc tam viceprezidente, kā arī strādājusi apdrošināšanas kompānijās Parekss un Gjensidige Baltic.

Kā sacījusi pati Cīrule – skeletu viņas skapī nav. Viņa plāno palielināt analītisko darbu iestādē, tāpat viņa plāno pārvērst VID par uzņēmējiem draudzīgu iestādi. Cīrule arī rosina ierobežot skaidrās naudas apriti, jo, pēc viņas domām, tas palīdzēs efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku un aplokšņu algas.

Minskā notiks Latvijas dienas

Tikmēr uzņēmēju dzīve rit savu gaitu, neatkarīgi no tā, vai VID ir pastāvīgs vadītājs, vai nav. Šonedēļ Minskā sākās Latvijas dienas, kas ilgs līdz 10.decembrim.

Pretēji dažām cerībām un prognozēm, Latvijas iestāšanās ES nav samazinājusi tās pievilcību no ekonomiskās sadarbības ar Baltkrieviju viedokļa. Galvenās abu valstu sadarbības jomas ir: tranzīts, tirdzniecība, kokapstrāde, inovāciju un augsto tehnoloģiju joma, kā arī kopīga investīciju projektu īstenošana.

2015.gadā, kopējais Latvijas un Baltkrievijas preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 522, 4 miljonus eiro. Tādējādi Baltkrievija kļuvusi par 15-to nozīmīgāko Latvijas ārējās tirdzniecības partneri. Baltkrievijas eksporta kravas tradicionāli ieņem otro vietu Latvijas dzelzceļa pārvadājumu apjoma ziņā. Eksporta preču un pakalpojumu apjoms Baltkrievijā sasniedzis 190,9 miljonus eiro jeb 1,3% no Latvijas eksporta kopapjoma. Savukārt preču un pakalpojumu importa apjoms sasniedzis 3331,5 miljonus eiro jeb 2,2% no kopējā Latvijas importa.

Pēc investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā uz 2015.gada 1.oktobri Baltkrievija ieņēmusi 22.vietu ar kopējo ieguldījumu 21,4 miljoniem eiro un 2 261 uzņēmumu. Lielākoties Latvija eksportē uz Baltkrieviju ķīmijas un pārtikas rūpniecības preces, mašīnas un mehānismus, transporta pakalpojumus (gaisa, autotransporta), tūrisma un uzņēmējdarbības (būvniecības, informācijas, datoru, sakaru un saimnieciskās darbības) pakalpojumus. Šajā posmā Latvijai samērā interesanta ir brīvās ekonomiskās zonas Vitebsk iespējamā attīstība, kurā Latvijas uzņēmēji pagaidām neizrāda pienācīgu aktivitāti, neskatoties uz pievilcīgu nodokļu un muitas nodevu atlaižu paketi.

Tātad ekonomikas jomā ir visas iespējas rādītāju, tai skaitā investīciju, paaugstināšanai. Ekonomiskās sadarbības jautājumi Baltkrievijā tiks apspriesti Latvijas dienu ietvaros. Plānotas arī Latvijas pārtikas produktu ražotāju prezentācijas Baltkrievijas tirdzniecības tīkliem, un virkne dažādu citu mārketinga aktivitāšu.

Atpaliekam no kaimiņiem

Ja salīdzinām Latvijas panākumus ar pārējiem kaimiņiem Baltijas jūras krastos, mūsu valsts aizvien eksportē un importē mazāk nekā Lietuva un Igaunija, liecina šonedēļ publicētā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Latvijas eksporta un importa apjoms 2016.gada pirmajos astoņos mēnešos bijis zemāks, nekā Lietuvas un Igaunijas eksporta un importa apjoms. Savukārt, starp Baltijas valstīm, lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts reģistrēts Lietuvā.

2016.gada astoņos mēnešos Latvijas eksporta apjoms sasniedzis 6,52 miljardus eiro. Lietuva eksportējusi preces par 14,41 miljardu eiro, bet Igaunija par 7,71 miljardu eiro.

Latvija un Igaunija uz ES valstīm eksportējušas74%, bet Lietuva – 61% no kopējā valsts eksporta apjoma.

Latvija uz Lietuvu importējusi 18% preču, uz Igauniju – 13%. Lietuva eksportējusi uz Latviju 10%, bet uz Igauniju – 5% no kopējā eksporta apjoma. Savukārt Igaunija eksportējusi uz Latviju 9% no kopējā eksporta apjoma, bet uz Lietuvu – 6%.

2016.gada astoņos mēnešos importa apjoms uz Latviju sasniedzis 7,851 miljardus eiro, uz Lietuvu – 15,895 miljardus eiro, uz Igauniju – 8,863 miljardus eiro.

No ES valstīm Latvija importējusi 80% no importa kopapjoma, Lietuva – 70%, bet Igaunija 84%.

Latvija no Lietuvas ievedusi 17% no valsts importa kopapjoma, no Igaunijas – 8%. Lietuva no Latvijas ievedusi 7%, no Igaunijas – 3% no valsts importa kopapjoma. Savukārt Igaunija no Latvijas un Lietuvas ievedusi pa 9% no importa kopapjoma.

Šī gada astoņu mēnešu laikā ārējās tirdzniecības bilance visās trijās Baltijas valstīs bijusi negatīva. Latvijā ārējās tirdzniecības deficīts ir 1,332 miljardi eiro, Lietuvā – 1,485 miljardi eiro, bet Igaunijā – 1,152 miljardi eiro.

Ref:017.010.103.200600


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri