bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.04.2017 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Tikai mieru!

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Viens no šīs nedēļas galvenajiem notikumiem, lai arī tas norisinājās tālu aiz mūsu valsts robežām, mūs (un ne tikai mūs) būtiski ietekmēs. Par ASV, kas ir svarīgs Latvijas sabiedrotais un partneris politiskajos, ekonomiskajos un aizsardzības jautājumos, prezidentu kļuvis miljonārs Donalds Tramps.

Latvija ir gatava strādāt ar jebkuru ASV prezidenta administrāciju, kuru būs ievēlējusi Amerikas tauta – to pēc ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu publiskošanas steidzās paziņot ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, mudinot cilvēkus necelt paniku par Donalda Trampa uzvaru.

Jāatzīst, ka satraukums pēc Rinkēviča aicinājuma tomēr nekur nav pazudušas. Piemēram, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks sacīja, ka pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) turpinās pieaugt, taču lēnāk nekā iepriekš tika prognozēts, turklāt arī straujš investīciju pieaugums, visticamāk, atliksies uz tālāku nākotni.

Par galveno nenoteiktības iemeslu viņš minēja skaidrības trūkumu par Trampa plānotajām politikas iniciatīvām, jo vēlēšanu kampaņas laikā viņš izteicis pretrunīgus viedokļus un ierosinājumus. Tāpēc finanšu tirgu reakcija uz vēlēšanu rezultātu bijusi nervoza.

Kazāks arī atzīmēja, ka, lai gan nervozitāte drīz vien norims, krasu svārstību risks finanšu tirgos saglabāsies ilgu laiku, jo nav zināms, kāda būs Trampa politika attiecībā uz globālo ekonomiku un drošības politiku.

Tādas mazas un atvērtas ekonomikas kā Baltijas valstis, nenoteiktība un šķēršļi tirdzniecību ietekmē negatīvi, norādīja Kazāks.

Tāpat viņš minēja, ka Baltijā un Latvijā gaidāms populisma pieaugums, bet Lietuvā pagājušajā mēnesī vēlēšanās jau uzvarēja populistu partija. Tomēr, pēc ekonomista domām, radikālas pārmaiņas ne ekonomikas politikā, ne ārpolitikā gaidīt nav pamata. Latvija joprojām ir daļa no ES, eirozonas un NATO. Politiskā stabilitāte Latvijā būs ļoti atkarīga no tā, kā ES tiks galā ar šī brīža norisēm, uzskata Kazāks.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds ir noskaņots kategoriskāk. Pēc viņa domām, jaunā ASV prezidenta neprognozējamība var radīt ES valstīs vēlmi griezties pēc atbalsta pie Krievijas.  Transatlantiskajā kopienā ir parādījušās plaisas – gan ar Brexit, gan ar Centrālās un Austrumeiropas nostāju bēgļu jautājumā, gan ar gaidāmo Itālijas referendumu. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tāda situācija ir izdevīga un viņam palielinās manevru iespējas, uzskata politologs.

8.novembrī balsošanas gaitā ASV pilsoņi izveidoja divpartiju vēlēšanu kolēģiju (538 cilvēki), kam formāli jāievēl valsts prezidents 19.decembrī. Republikāņu pārstāvis Donalds Tramps ieguvis vairāk nekā 280 vēlētāju balsis (uzvarai nepieciešamais skaits bija 270 balsis). Demokrātu kandidāte Hilarija Klintone atzina savu sakāvi. Ievēlētais prezidents tradicionāli dod zvērestu un stājas amatā 20.janvārī.

VID ir jauns vadītājs

Šonedēļ svarīgs notikums piedzīvots arī mūsu valsts mērogā. Valdība tomēr apstiprināja Ilzi Cīruli Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā. Tādējādi dienestam beidzot ir pastāvīgs vadītājs. Cīrule jaunā amata pienākumus sāks pildīt 14.novembrī.

BNN jau informēja, Cīrule bijusi apdrošināšanas kompānijas Balta valdes locekle, bet pēc tam viceprezidente, kā arī strādājusi apdrošināšanas kompānijās Parekss un Gjensidige Baltic.

Kā sacījusi pati Cīrule – skeletu viņas skapī nav. Viņa plāno palielināt analītisko darbu iestādē, tāpat viņa plāno pārvērst VID par uzņēmējiem draudzīgu iestādi. Cīrule arī rosina ierobežot skaidrās naudas apriti, jo, pēc viņas domām, tas palīdzēs efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku un aplokšņu algas.

Minskā notiks Latvijas dienas

Tikmēr uzņēmēju dzīve rit savu gaitu, neatkarīgi no tā, vai VID ir pastāvīgs vadītājs, vai nav. Šonedēļ Minskā sākās Latvijas dienas, kas ilgs līdz 10.decembrim.

Pretēji dažām cerībām un prognozēm, Latvijas iestāšanās ES nav samazinājusi tās pievilcību no ekonomiskās sadarbības ar Baltkrieviju viedokļa. Galvenās abu valstu sadarbības jomas ir: tranzīts, tirdzniecība, kokapstrāde, inovāciju un augsto tehnoloģiju joma, kā arī kopīga investīciju projektu īstenošana.

2015.gadā, kopējais Latvijas un Baltkrievijas preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 522, 4 miljonus eiro. Tādējādi Baltkrievija kļuvusi par 15-to nozīmīgāko Latvijas ārējās tirdzniecības partneri. Baltkrievijas eksporta kravas tradicionāli ieņem otro vietu Latvijas dzelzceļa pārvadājumu apjoma ziņā. Eksporta preču un pakalpojumu apjoms Baltkrievijā sasniedzis 190,9 miljonus eiro jeb 1,3% no Latvijas eksporta kopapjoma. Savukārt preču un pakalpojumu importa apjoms sasniedzis 3331,5 miljonus eiro jeb 2,2% no kopējā Latvijas importa.

Pēc investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā uz 2015.gada 1.oktobri Baltkrievija ieņēmusi 22.vietu ar kopējo ieguldījumu 21,4 miljoniem eiro un 2 261 uzņēmumu. Lielākoties Latvija eksportē uz Baltkrieviju ķīmijas un pārtikas rūpniecības preces, mašīnas un mehānismus, transporta pakalpojumus (gaisa, autotransporta), tūrisma un uzņēmējdarbības (būvniecības, informācijas, datoru, sakaru un saimnieciskās darbības) pakalpojumus. Šajā posmā Latvijai samērā interesanta ir brīvās ekonomiskās zonas Vitebsk iespējamā attīstība, kurā Latvijas uzņēmēji pagaidām neizrāda pienācīgu aktivitāti, neskatoties uz pievilcīgu nodokļu un muitas nodevu atlaižu paketi.

Tātad ekonomikas jomā ir visas iespējas rādītāju, tai skaitā investīciju, paaugstināšanai. Ekonomiskās sadarbības jautājumi Baltkrievijā tiks apspriesti Latvijas dienu ietvaros. Plānotas arī Latvijas pārtikas produktu ražotāju prezentācijas Baltkrievijas tirdzniecības tīkliem, un virkne dažādu citu mārketinga aktivitāšu.

Atpaliekam no kaimiņiem

Ja salīdzinām Latvijas panākumus ar pārējiem kaimiņiem Baltijas jūras krastos, mūsu valsts aizvien eksportē un importē mazāk nekā Lietuva un Igaunija, liecina šonedēļ publicētā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Latvijas eksporta un importa apjoms 2016.gada pirmajos astoņos mēnešos bijis zemāks, nekā Lietuvas un Igaunijas eksporta un importa apjoms. Savukārt, starp Baltijas valstīm, lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts reģistrēts Lietuvā.

2016.gada astoņos mēnešos Latvijas eksporta apjoms sasniedzis 6,52 miljardus eiro. Lietuva eksportējusi preces par 14,41 miljardu eiro, bet Igaunija par 7,71 miljardu eiro.

Latvija un Igaunija uz ES valstīm eksportējušas74%, bet Lietuva – 61% no kopējā valsts eksporta apjoma.

Latvija uz Lietuvu importējusi 18% preču, uz Igauniju – 13%. Lietuva eksportējusi uz Latviju 10%, bet uz Igauniju – 5% no kopējā eksporta apjoma. Savukārt Igaunija eksportējusi uz Latviju 9% no kopējā eksporta apjoma, bet uz Lietuvu – 6%.

2016.gada astoņos mēnešos importa apjoms uz Latviju sasniedzis 7,851 miljardus eiro, uz Lietuvu – 15,895 miljardus eiro, uz Igauniju – 8,863 miljardus eiro.

No ES valstīm Latvija importējusi 80% no importa kopapjoma, Lietuva – 70%, bet Igaunija 84%.

Latvija no Lietuvas ievedusi 17% no valsts importa kopapjoma, no Igaunijas – 8%. Lietuva no Latvijas ievedusi 7%, no Igaunijas – 3% no valsts importa kopapjoma. Savukārt Igaunija no Latvijas un Lietuvas ievedusi pa 9% no importa kopapjoma.

Šī gada astoņu mēnešu laikā ārējās tirdzniecības bilance visās trijās Baltijas valstīs bijusi negatīva. Latvijā ārējās tirdzniecības deficīts ir 1,332 miljardi eiro, Lietuvā – 1,485 miljardi eiro, bet Igaunijā – 1,152 miljardi eiro.

Ref:017.010.103.200600


Pievienot komentāru

Lauku saimniecībās pieaug apsaimniekotās zemes platība

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

FM sola - nodokļu sloga samazinājumu izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus ienākumus

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm un pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, sola Finanšu ministrija.

Latvija paraksta līgumu par haubiču iegādi no Austrijas

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi.

Šogad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1 500 kūlas ugunsgrēku

Lai gan kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods, šogad reģistrēti jau 1 502 kūlas ugunsgrēki. Šogad uguns dzīvību laupījusi jau 30 cilvēku dzīvības, informē Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests.

Balodis: Nepieciešams paplašināt prezidenta vēlētāju loku

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumiem izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā. Darba grupā strādājošie deputāti, noslēdzot darbu, vienbalsīgi pieņēmuši atzinumu, kurā rosina veikt atbilstošas izmaiņas Satversmē, BNN informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.

Mediķe: Es vairs negribu pacietīgi skaidrot raudošam bērnam, ka mammai ir jāstrādā

Veselības ministrijas īstenotā radioloģisko izmeklējumu tarifu samazināšana no 1.aprīļa jau radījusi pirmās negatīvās sekas – lai izvairītos no būtiskas atalgojuma samazināšanās, radiologi un radiologu asistenti masveidā pārtrauc valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, informē MFD Veselības grupa.

Tallinā notiek vērienīgas NATO kiberdrošības mācības

Tallinā strādājošais NATO kiberdrošības centrs šonedēļ vada ikgadējās mācības kiberapdraudējumu novēršanas jomā, sadarbojoties ar NATO dalībvalstīm un alianses partnervalstīm, kā arī ar tehnoloģiju uzņēmumiem.

Lietuvā: ES tendence ir finansēt elektrotransportu un dzelzceļu, nevis ceļus

Lietuvas Ceļu administrācija uzskata, ka Eiropas Savienības tendence ir nefinansēt ceļu infrastruktūras attīstību, tā vietā pievēršot vairāk uzmanības elektrotransporta izmantošanai un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tāpēc Lietuvas Ceļu administrācija strādā pie citu finansējuma avotu izpētes, norāda administrācijas direktors Egidijs Skrodenis.

KNAB uzsācis kriminālprocesu par kukuļa pieprasīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par valsts amatpersonas – maksātnespējas administratora, iespējams, koruptīvajām darbībām, kas tika vērstas uz kukuļa pieņemšanu, to pieprasot.

Igaunija: Iepaliekam Latvijai Rail Baltica projektā

Triju Baltijas valstu paveiktais Rail Baltica projektā atšķiras, kamēr Rīgai projektē Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi, Igaunijā vēl nav skaidrības dzelzceļa maršrutu, novērojuši igauņu žurnālisti.

Savarīgākais starpautiskos pārbraucienos - cena, ceļā pavadītais laiks, pieejamie reisi

Šī gada pirmajos trīs mēnešos starptautiskais pasažieru pārvadātājs Lux Express ir apkalpojis 518 855 pasažierus, kas ir par 16,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Vislielākais pieaugums pieredzēts tieši maršrutos pa Baltijas valstīm, kur šogad ceļotāju skaits palielinājies par vienu piekto daļu, BNN vēsta uzņēmumā.

EP deputātus uztrauc Turcijas referendums; Paplašināt prezidenta pilnvaras nav godīgi

Eiropa neaizver durvis Turcijai, taču notikumu attīstība pēdējā laikā vedina lūkoties pēc alternatīvām Turcijas dalībai Eiropas Savienībā, EP deputāti ir sacījuši debatēs ar ES paplašināšanās sarunu komisāru Johannesu Hānu.

Barišņikovu uzņems Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem valsts labā

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, atbalstīja lēmumprojektu par pasaulslavenā mākslinieka Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

Nav finansējuma Brīvības pieminekļa restaurācijai

Pieminekļa apkopes un restaurācijas darbu veikšanas termiņš esot pienācis pirms pāris gadiem. Šī vasara esot pēdējais brīdis, lai pieminekli sakoptu pirms Latvijas simtgades pasākumiem. Darbi esot ieplānoti, bet ne Rīgas pašvaldība, ne valsts tiem vēl nav atvēlējusi finansējumu, teikts laikrakstā Latvijas avīze.

Saeima konceptuāli atbalsta izdienas pensijas regulējumu KNAB vadītājam

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, kas paredz noteikt speciālu izdienas pensijas tiesisko regulējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.

Eksperts: Lai izkļūtu ārpus Latvijas tirgus, svarīgākais ir pārzināt globālo tirgu

Pērn Latvijas datoru, elektronisko un optisko iekārtu eksports ir krities par 0,3% jeb 10,332 miljardiem eiro, kas ir par 30,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Komitejā vērtēs izglītības kvalitāti Rīgā un klašu skaita samazinājumu ģimnāzijās

Rīgas domē notiks Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēde, kuras darba kārtībā Vienotības frakcijas deputāte Baiba Brigmane pieprasīja iekļaut jautājumu Par Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumu Rīgas vidusskolās. Sēde norisināsies ceturtdien, 27.aprīlī, pulksten 11.00.

Twitter lietotāju skaits turpina būtiski augt

Mikroemuāru vietnes Twitter lietotāju skaits 2017.gada pirmajā ceturksnī turpinājis būtiski augt, bet šī amerikāņu uzņēmuma ieņēmumi sarukuši.

KP atļauj Maxima atvērt veikalu Dominā; Rimi - tā ir konkurences kropļošana

Konkurences padome pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Eften Domina piešķirt tiesības SIA Maxima Latvija izmantot mazumtirdzniecības telpas iepirkšanās centrā Domina Shopping Rīgā, Ieriķu ielā 3, kur iepriekš KP bija liegusi šīs telpas izmantot SIA Rimi Latvia.

Notverta automašīnu organizētā zagļu grupa

Valsts policija ir pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par automašīnas zādzību lielā apmērā, kuru izdarījusi organizēta grupa, un lieta nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, informē VP.

Turcijā atlaiž 9 000 policistu par saistību ar apvērsuma iespējamo rosinātāju

Turcijā no policijas dienesta šonedēļ it kā drošības apsvērumu dēļ atbrīvoti vairāk nekā 9 000 policistu, Tuvo Austrumu valsts iekšlietu resoram uzskatot, ka tie bijuši saistīti ar islāma sludinātāju, kam pārmet kūdīšanu uz Turcijas apvērsuma mēģinājumu pērn.

Lietuva lūdz iekļaut Klaipēdas gāzes termināli ES interešu projektu sarakstā

Lietuva lūgusi iekļaut Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli Eiropas Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā. Ja Eiropas Komisija šo lūgumu apstiprinās, Lietuva varētu cerēt uz finansiālu atbalstu vismaz 100 miljonu eiro apmērā, un tas ļautu pazemināt gāzes cenas gan pašas Lietuvas, gan pārējo Baltijas valstu lietotājiem.

Rosina stiprināt prasību par valodas zināšanām lauksaimniecības zemes iegādei

Tautsaimniecības komisijas deputāti rosina stiprināt prasību par valodas zināšanām lauksaimniecības zemes iegādei, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

Darba drošība būvlaukumā: problēma, mīts vai nevajadzīga ekstra

Aizvien aktuāls un sarežģīts ir darba drošības jautājums būvniecības nozarē. Viens no piemēriem ir jaunās Ķekavas sākumskolas celšanas process, kur no iedzīvotājiem izskanējušas bažas par darbinieku pakļaušanu paaugstinātam riskam objektā. Tikmēr būvfirma Abora saka, ka tas nav nekas vairāk kā neapmierinātu darbinieku «muļķības». Ziņu protāls BNN devās noskaidrot lietas apstākļus.

Ārlietu ministrija atbalstīs diasporas mediju konkursa organizēšanu

Ārlietu ministrija trešdien, 26.aprīlī, noslēdza sadarbības līgumu ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un piešķīra 23 000 eiro mediju konkursa organizēšanai par diasporas tematiku un Latvijas diasporas mediju atbalstam.