bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Tikai mieru!

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Viens no šīs nedēļas galvenajiem notikumiem, lai arī tas norisinājās tālu aiz mūsu valsts robežām, mūs (un ne tikai mūs) būtiski ietekmēs. Par ASV, kas ir svarīgs Latvijas sabiedrotais un partneris politiskajos, ekonomiskajos un aizsardzības jautājumos, prezidentu kļuvis miljonārs Donalds Tramps.

Latvija ir gatava strādāt ar jebkuru ASV prezidenta administrāciju, kuru būs ievēlējusi Amerikas tauta – to pēc ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu publiskošanas steidzās paziņot ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, mudinot cilvēkus necelt paniku par Donalda Trampa uzvaru.

Jāatzīst, ka satraukums pēc Rinkēviča aicinājuma tomēr nekur nav pazudušas. Piemēram, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks sacīja, ka pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) turpinās pieaugt, taču lēnāk nekā iepriekš tika prognozēts, turklāt arī straujš investīciju pieaugums, visticamāk, atliksies uz tālāku nākotni.

Par galveno nenoteiktības iemeslu viņš minēja skaidrības trūkumu par Trampa plānotajām politikas iniciatīvām, jo vēlēšanu kampaņas laikā viņš izteicis pretrunīgus viedokļus un ierosinājumus. Tāpēc finanšu tirgu reakcija uz vēlēšanu rezultātu bijusi nervoza.

Kazāks arī atzīmēja, ka, lai gan nervozitāte drīz vien norims, krasu svārstību risks finanšu tirgos saglabāsies ilgu laiku, jo nav zināms, kāda būs Trampa politika attiecībā uz globālo ekonomiku un drošības politiku.

Tādas mazas un atvērtas ekonomikas kā Baltijas valstis, nenoteiktība un šķēršļi tirdzniecību ietekmē negatīvi, norādīja Kazāks.

Tāpat viņš minēja, ka Baltijā un Latvijā gaidāms populisma pieaugums, bet Lietuvā pagājušajā mēnesī vēlēšanās jau uzvarēja populistu partija. Tomēr, pēc ekonomista domām, radikālas pārmaiņas ne ekonomikas politikā, ne ārpolitikā gaidīt nav pamata. Latvija joprojām ir daļa no ES, eirozonas un NATO. Politiskā stabilitāte Latvijā būs ļoti atkarīga no tā, kā ES tiks galā ar šī brīža norisēm, uzskata Kazāks.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds ir noskaņots kategoriskāk. Pēc viņa domām, jaunā ASV prezidenta neprognozējamība var radīt ES valstīs vēlmi griezties pēc atbalsta pie Krievijas.  Transatlantiskajā kopienā ir parādījušās plaisas – gan ar Brexit, gan ar Centrālās un Austrumeiropas nostāju bēgļu jautājumā, gan ar gaidāmo Itālijas referendumu. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tāda situācija ir izdevīga un viņam palielinās manevru iespējas, uzskata politologs.

8.novembrī balsošanas gaitā ASV pilsoņi izveidoja divpartiju vēlēšanu kolēģiju (538 cilvēki), kam formāli jāievēl valsts prezidents 19.decembrī. Republikāņu pārstāvis Donalds Tramps ieguvis vairāk nekā 280 vēlētāju balsis (uzvarai nepieciešamais skaits bija 270 balsis). Demokrātu kandidāte Hilarija Klintone atzina savu sakāvi. Ievēlētais prezidents tradicionāli dod zvērestu un stājas amatā 20.janvārī.

VID ir jauns vadītājs

Šonedēļ svarīgs notikums piedzīvots arī mūsu valsts mērogā. Valdība tomēr apstiprināja Ilzi Cīruli Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā. Tādējādi dienestam beidzot ir pastāvīgs vadītājs. Cīrule jaunā amata pienākumus sāks pildīt 14.novembrī.

BNN jau informēja, Cīrule bijusi apdrošināšanas kompānijas Balta valdes locekle, bet pēc tam viceprezidente, kā arī strādājusi apdrošināšanas kompānijās Parekss un Gjensidige Baltic.

Kā sacījusi pati Cīrule – skeletu viņas skapī nav. Viņa plāno palielināt analītisko darbu iestādē, tāpat viņa plāno pārvērst VID par uzņēmējiem draudzīgu iestādi. Cīrule arī rosina ierobežot skaidrās naudas apriti, jo, pēc viņas domām, tas palīdzēs efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku un aplokšņu algas.

Minskā notiks Latvijas dienas

Tikmēr uzņēmēju dzīve rit savu gaitu, neatkarīgi no tā, vai VID ir pastāvīgs vadītājs, vai nav. Šonedēļ Minskā sākās Latvijas dienas, kas ilgs līdz 10.decembrim.

Pretēji dažām cerībām un prognozēm, Latvijas iestāšanās ES nav samazinājusi tās pievilcību no ekonomiskās sadarbības ar Baltkrieviju viedokļa. Galvenās abu valstu sadarbības jomas ir: tranzīts, tirdzniecība, kokapstrāde, inovāciju un augsto tehnoloģiju joma, kā arī kopīga investīciju projektu īstenošana.

2015.gadā, kopējais Latvijas un Baltkrievijas preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 522, 4 miljonus eiro. Tādējādi Baltkrievija kļuvusi par 15-to nozīmīgāko Latvijas ārējās tirdzniecības partneri. Baltkrievijas eksporta kravas tradicionāli ieņem otro vietu Latvijas dzelzceļa pārvadājumu apjoma ziņā. Eksporta preču un pakalpojumu apjoms Baltkrievijā sasniedzis 190,9 miljonus eiro jeb 1,3% no Latvijas eksporta kopapjoma. Savukārt preču un pakalpojumu importa apjoms sasniedzis 3331,5 miljonus eiro jeb 2,2% no kopējā Latvijas importa.

Pēc investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā uz 2015.gada 1.oktobri Baltkrievija ieņēmusi 22.vietu ar kopējo ieguldījumu 21,4 miljoniem eiro un 2 261 uzņēmumu. Lielākoties Latvija eksportē uz Baltkrieviju ķīmijas un pārtikas rūpniecības preces, mašīnas un mehānismus, transporta pakalpojumus (gaisa, autotransporta), tūrisma un uzņēmējdarbības (būvniecības, informācijas, datoru, sakaru un saimnieciskās darbības) pakalpojumus. Šajā posmā Latvijai samērā interesanta ir brīvās ekonomiskās zonas Vitebsk iespējamā attīstība, kurā Latvijas uzņēmēji pagaidām neizrāda pienācīgu aktivitāti, neskatoties uz pievilcīgu nodokļu un muitas nodevu atlaižu paketi.

Tātad ekonomikas jomā ir visas iespējas rādītāju, tai skaitā investīciju, paaugstināšanai. Ekonomiskās sadarbības jautājumi Baltkrievijā tiks apspriesti Latvijas dienu ietvaros. Plānotas arī Latvijas pārtikas produktu ražotāju prezentācijas Baltkrievijas tirdzniecības tīkliem, un virkne dažādu citu mārketinga aktivitāšu.

Atpaliekam no kaimiņiem

Ja salīdzinām Latvijas panākumus ar pārējiem kaimiņiem Baltijas jūras krastos, mūsu valsts aizvien eksportē un importē mazāk nekā Lietuva un Igaunija, liecina šonedēļ publicētā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Latvijas eksporta un importa apjoms 2016.gada pirmajos astoņos mēnešos bijis zemāks, nekā Lietuvas un Igaunijas eksporta un importa apjoms. Savukārt, starp Baltijas valstīm, lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts reģistrēts Lietuvā.

2016.gada astoņos mēnešos Latvijas eksporta apjoms sasniedzis 6,52 miljardus eiro. Lietuva eksportējusi preces par 14,41 miljardu eiro, bet Igaunija par 7,71 miljardu eiro.

Latvija un Igaunija uz ES valstīm eksportējušas74%, bet Lietuva – 61% no kopējā valsts eksporta apjoma.

Latvija uz Lietuvu importējusi 18% preču, uz Igauniju – 13%. Lietuva eksportējusi uz Latviju 10%, bet uz Igauniju – 5% no kopējā eksporta apjoma. Savukārt Igaunija eksportējusi uz Latviju 9% no kopējā eksporta apjoma, bet uz Lietuvu – 6%.

2016.gada astoņos mēnešos importa apjoms uz Latviju sasniedzis 7,851 miljardus eiro, uz Lietuvu – 15,895 miljardus eiro, uz Igauniju – 8,863 miljardus eiro.

No ES valstīm Latvija importējusi 80% no importa kopapjoma, Lietuva – 70%, bet Igaunija 84%.

Latvija no Lietuvas ievedusi 17% no valsts importa kopapjoma, no Igaunijas – 8%. Lietuva no Latvijas ievedusi 7%, no Igaunijas – 3% no valsts importa kopapjoma. Savukārt Igaunija no Latvijas un Lietuvas ievedusi pa 9% no importa kopapjoma.

Šī gada astoņu mēnešu laikā ārējās tirdzniecības bilance visās trijās Baltijas valstīs bijusi negatīva. Latvijā ārējās tirdzniecības deficīts ir 1,332 miljardi eiro, Lietuvā – 1,485 miljardi eiro, bet Igaunijā – 1,152 miljardi eiro.

Ref:017.010.103.200600


Pievienot komentāru

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.