bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 12.12.2017 | Vārda dienas: Otīlija, Iveta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. TUA programmā pieprasījumu vairs nav

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXPēdējā pusotra mēneša laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saņemti tikai trīs jauni iesniegumi termiņuzturēšanās (TUA) saņemšanai apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā: tā investori reaģējuši uz Imigrācijas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 1.septembrī.

Šādu informāciju pēc Saeimas Aizsardzības komisijas sēdes plašsaziņas līdzekļiem paziņoja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Vilnis Jēkabsons. Komisijas locekļi slēgtā sēdē diskutēja par draudiem, kas saistīti ar TUA izsniegšanu. Politiķu galvenais secinājums: Drošības policijai nepieciešama jauna nodaļa, kas sekos TUA saņēmējiem.

Kā jau tika ziņots, līdz 1.septembrim trešo valstu pilsoņi varēja pretendēt uz uzturēšanās atļaujām Latvijā, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi par summu no 142,3 tūkstošiem līdz 70,1 tūkstotim eiro (atkarībā no objekta ģeogrāfiskās atrašanās vietas). Kopš pirmā septembra darījuma minimālā summa ir 250 tūkstoši eiro.

Darījuma minimālās summas sliekšņa paaugstināšana praktiski iznīcinājusi interesi par programmu ārvalstnieku vidū: pirmajā pusgadā tika saņemti 400 pieteikumi, bet septembrī tikai trīs.

Vērts atzīmēt, ka TUA uz investīciju pamata var saņemt pamatojoties uz vēl diviem variantiem:

– iemaksāt ne mazāk kā 280 tūkstošus eiro bankas depozītā vai par tādu pašu summu iegādāties bankas vērtspapīrus, veicot ieguldījumu arī valsts budžetā 25 tūkstošu eiro apmērā;

– investēt Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā ne mazāk kā 35 tūkstošus vai ne mazāk kā 150 tūkstošus eiro – sliekšņi tiek noteikti atkarībā no uzņēmuma, kas saņem investīcijas, lieluma. Turklāt, atšķirībā no varianta ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījuma bankas depozītā, šajā gadījumā papildus iemaksa budžetā prasīta netiek.

Nekustamais īpašums «vietējiem» kļūst dārgāks

Neremontētu sērijveida dzīvokļu segmentā viena kvadrātmetra cena Rīgā gada laika pieaugusi par 8% un sasniegusi 650 eiro, liecina Ober Haus uzņēmuma dati.

Tirgū nav vērojamas arī aktivitātes izmaiņas. Pēc Zemesgrāmatas datiem šī gada septembrī, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, darījumu skaits Rīgā sarucis apmēram par 10%. Taču kopumā deviņu mēnešu laikā rādītājs pieaudzis par 4,13%

Pircēji interesējas gan par vienistabas dzīvokļiem gan lielākiem – trīs un četru istabu dzīvokļiem. Tomēr lielāks pieprasījums ir pēc nelieliem dzīvokļiem cenu kategorijā līdz 30 tūkstošiem eiro.

Saskaņā ar uzņēmuma Ober Haus speciālistu novērojumiem, cenu amplitūda dažādos Rīgas mikrorajonos aizvien ļoti svārstās – no 450 līdz 1 000 eiro par kvadrātmetru.

Ievērojama klientu daļa ir nolēmusi nogaidīt, vērojot tirgus izmaiņas, ko radīs grozījumi Imigrācijas likumā un Maksātnespējas likumā, kas paredz paaugstināt ieguldījumu nekustamajā īpašumā TUA saņemšanai līdz 250 tūkstošiem eiro un «nolikto atslēgu» principa ieviešanu.

Eksperti norāda, ka nerezidentu interese par nekustamo īpašumu septembrī ir ievērojami mazinājusies, taču nav izzudusi: pamatā nerezidentus interesē īpašumi pilsētas centrā – klusajā centrā un tā tuvumā, cenu kategorijā no 250 tūkstošiem līdz 300 tūkstošiem eiro.

Attiecībā uz jaunajiem projektiem vērojams intereses pieaugums no vietējo pircēju puses, un intereses mazināšanās no nerezidentu puses. Rīgas mikrorajonos cena par dzīvokļa kvadrātmetru svārstās 1 200-1 850 eiro robežās, bet pilsētas centrā no 1 900 līdz 3 900 eiro, sasniedzot pat 4 900 eiro par kvadrātmetru. Tajā pašā laikā cena par kvadrātmetru ekskluzīvos īpašumos ar pilno apdari sasniedz no 4 000-6 000 eiro par kvadrātmetru.

Kurš ir valsts vērtīgākais uzņēmums?

AS Prudentia (finanšu konsultācijas) sadarbībā ar NASDAQ OMX Riga jau devīto reizi sagatavojuši un publicējusi ikgadējo Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

Sešus gadus pēc kārtas līdera vietu nemainīgi ieņem AS Latvenergo. Pie tam, uzņēmuma vērtība gada laikā pieaugusi par 15% – no 1,127 miljardiem eiro 1,3 miljardiem eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs reitinga paziņošanas ceremonijā pateicās par uzņēmuma izrādīto atbalstu, bez kā attīstība nav iespējama. Žīgurs informēja, ka pirmajā pusgadā uzņēmums trešdaļu no ražotās enerģijas eksportējis.

Līderu topā pirmās desmit vietas ieņem zviedru banka AS Swedbank (2.vieta), valsts AS Latvijas Valsts meži (3.vieta), АS Ventspils nafta (4.vieta), VAS Latvijas Dzelzceļš (5.vieta), SIA Lattelecom (6.vieta), AS Latvijas gāze (7.vieta) АО SEB banka (8.vieta), SIA Kronospan Riga (9.vieta) un SIA Latvijas Mobilais Telefons (10.vieta).

Vērts atzīmēt, ka pirmajā desmitniekā pirmo reizi iekļauts kokapstrādes uzņēmums Kronospan Riga.

Gada griezumā top 100 uzņēmumu kopējā vērtība pieaugusi par 16% – no 12,24 miljardiem līdz 14,22 miljardiem eiro.

Svinīgajā pasākumā tika pasniegta arī NASDAQ OMX Riga īpašā balva: laureātu AS Valmieras stikla šķiedra apbalvoja par vislielāko akciju vērtību pieaugumu – pēdējā gada laikā uzņēmuma akciju cena palielinājusies par 96%.

Prudentia īpašo balvu – Par spēju veiksmīgi realizēt ambiciozu stratēģiju lauksaimniecībā starptautiskā līmenī, saņēma uzņēmums Agrolats Holding.

Reitinga sastādīšanā tika izmantoti dati no gada pārskatiem par iepriekšējo periodu. Šogad tika izanalizēti 400 uzņēmumu gada pārskati, no kuriem tika izvēlēti simts vērtīgākie uzņēmumi. Analīzes gaitā tika izvērtēta uzņēmuma darbība, rādītājs EBIDTA, kā arī situācija Eiropas biržās.

Vēl ir ko «atbraucējiem» pārdot

Aptuveni 8% no Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder uzņēmumiem ar ārvalstu kapitāla dalību, liecina Valsts zemes dienesta informācija.

Pēc iestādes rīcībā esošās informācijas, aptuveni 2% no kopējās lauksaimniecības zemju platības, pieder zemnieku saimniecībām, 14% – uzņēmumiem(tostarp 8% uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu), bet pārējie 84% – fiziskām personām, valstij un pašvaldībām.

Pagājušā gadā Latvijā tika uzskaitīti aptuveni 60 tūkstoši lielu lauku saimniecību, kuru īpašumā ir vairāk nekā 2 000 hektāri zemes. Mazliet vairāk kā puse no šīm saimniecībām pieder vietējiem, bet pārējie – īpašniekiem no ārvalstīm, lielākoties zviedriem un dāņiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā pavisam ir 1,87 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes.

Ref:103.000.103.6136


Pievienot komentāru

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.

Pētījums: FinTech uzņēmumi plāno darbību izvērst divās līdz piecās jaunās valstīs

Vairākums jeb 87% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji nākamo trīs gadu laikā plāno apgūt jaunus ārvalstu tirgus, turklāt 57% no aptaujātajiem plāno savu darbību izvērst divās līdz piecās jaunās valstīs. Lielākā daļa jeb 63% aptaujāto norāda, ka nākamā gada laikā plāno piesaistīt nozīmīgas investīcijas uzņēmumu attīstībai.

Vienīgais valsts piedāvājums Pētersonei-Godmanei bijis startēt konkursā uz Austrumu slimnīcas vadītāja amatu

Vienīgais bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei izteiktais piedāvājums, lai viņa paliktu strādāt valsts pārvaldē, bijis aicinājums startēt konkursā uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja amatu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Igaunijā prasa uz reģioniem pārvietot 13 iestāžu centrus

Igaunijai tiecoties pārcelt daļu valsts iestāžu ārpus galvaspilsētas Tallinas, igauņu ministriem šonedēļ atgādināts, ka līdz janvāra vidum tiem jāiesniedz rīcības plāns 13 valsts iestāžu centrālo struktūrvienību pārcelšanai uz reģionu pilsētām.

Kalniņa-Lukaševica uzsver ES vienotības nozīmi Tuvo Austrumumiera procesā

Latvija turpina atbalstīt divu valstu risinājumu, kas panākams Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes tiešās sarunās, ievērojot abu pušu intereses un Jeruzalemei kļūstot par abu valstu galvaspilsētu.

Rietumeiropā stipras snigšanas dēļ atceļ lidojumus, traucēta ceļu satiksme

Stipra snigšana Beniluksa valstīs, kā arī Vācijā un Lielbritānijā likusi atcelt pasažieru avioreisus, bet ceļu satiksmi apgrūtinājuši autoavāriju radīti sastrēgumi.

Uztraucas, ka lauku tūrismu uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence 

Lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un pieaugoša birokrātija, uzsver Latvijas Lauku tūrisma asociācijā Lauku ceļotājs pēc šā gada sezonas rezultātu pārrunāšanas četros reģionālos uzņēmēju semināros.

FM: Oktobrī preču eksports sasniedzis jaunu rekordu

Eksporta apjoms novembrī turpinājis pieaugt un sasniedzis 1 070,6 miljonus eiro, tādējādi uzstādot preču eksporta vērtības rekordu viena mēneša ietvaros. Šāda eksporta vērtība ir augstākā statistikas uzskaites vēsturē, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Amnesty International: ES valdības zina par migrantu spīdzināšanu Lībijā

Eiropas Savienības dalībvalstu valdības, cilvēktiesību organizācijas Amnesty International skatījumā, ir līdzzinātājas spīdzināšanas un cilvēku ekspluatācijas praksē, kāda Lībijā tiek vērsta pret afrikāņu migrantiem ar bloka finansiālu atbalstu, ko ES sniedz, lai mazinātu migrācijas plūsmu uz Itāliju.

Naftas cenas un dolāra vērtība kāpj, biržu indeksiem dažādas tendences

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 pirmdien, 11.decembrī, sasniedza jaunus rekordus, kāpumu piedzīvojot tehnoloģiju kompāniju akciju cenām.

VVD Nordic Recycling piemērojis sodu par nepārstrādātiem atkritumiem

Valsts vides dienests ir pabeidzis izvērtēt SIA Nordic Recycling iesniegtos pārskatus par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu darbību aizvadītajā gadā un šobrīd ir nonācis pie slēdziena, ka SIA Nordic Recycling elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanas sistēma neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Barometrs: Latvieši Ziemassvētku svinēšanai procentuāli tērē vairāk nekā ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Vācijā

Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 171,97 eiro, kas ir 17% no mājsaimniecību ikmēneša ienākumiem. Latvijas valstī dzīvojošie joprojām gatavi atvēlēt svētku tēriņiem lielāku daļu no saviem ikmēneša ienākumiem nekā teju visās ziemeļvalstīs, Nīderlandē, Vācijā un Horvātijā aptaujātie cilvēki, liecina šī gada Ferratum Ziemassvētku barometra rezultāti.

Lielākā daļa valsts budžeta līdzekļu nākamajam gadam atvēlēta sociālajai aizsardzībai

Veselībai nākamajā gadā novirzīti 11,1% no nākamā gada budžeta, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018, 2 miljoni eiro. Savukārt aizsardzībai paredzēts novirzīt 6,4% jeb 574,8 miljonus eiro budžeta līdzekļu, kā arī sabiedriskajai kārtībai – 6,4% jeb 571,2 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Reirs no amata atbrīvo sociālās aprūpes centra Rīga filiāles vadītāju

Labklājības ministrs Jānis Reirs parakstījis rīkojumu par valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāles Rīga vadītājas Marijas Ziņinas atbrīvošanu no amata, norāda Labklājības ministrijā.

NVA: Bezdarba līmenis Latvijā novembrī pieaudzis līdz 6,7%

Novembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis līdz 6,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā oktobrī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija.

Loskutovs: Tuvākajiem cilvēkiem ir tiesības slimības gadījumā būt līdzās pacientam

«Cilvēkiem, kas nav reģistrējuši savas attiecības, ir liegtas tiesības vairākās dzīves jomās, tostarp kritiskās situācijās.Šobrīd, ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks, kas ne vienmēr nozīmē viņa interešu pārstāvēšanu un no tā var būt atkarīga pat cilvēka dzīvība,» uzskata Kustības Par! biedrs un Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Slepkavība Mālpilī: Policija aiztur par plānotu slepkavību aizdomās turētu vīrieti

Aizvadītās nedēļas Mālpilī pie kāda uzņēmuma tika atrasts 28 gadus vecs miris vīrietis ar vairākām durtām brūcēm. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziegumu izdarījis vīrieša paziņa, ar kuru viņam bijis konflikts saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti, informē Valsts policija.

Mamikins pieļauj savas partijas dibināšanu

«Partija Saskaņa ir novērsusies no Latvijas krievu kopienas,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kuram Saskaņas vadība ir izteikusi neuzticību. Mamikins tagad dibinās savu sabiedrisko organizāciju, uz kuras bāzes varētu izveidoties arī partija, bet par savu tuvošanos EP deputātes Tatjanas Ždanokas vadītājai Latvijas Krievu savienībai politiķis joprojām runā aplinkus.