bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vai gāzes molekulām ir nacionalitāte jeb Kam ticēt?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMeida/SCANPIX

Dažu mēnešu laikā Latvijas preču eksports uz Krieviju samazinājies aptuveni par 25%. Tas ir straujš kritums, to šonedēļ atzinusi ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Vienlaikus viņa ar optimismu paziņoja, ka Krievijas tirgus zaudēšana mudinājusi Latvijas uzņēmējus meklēt noieta tirgu citās valstīs. Turklāt vietējie uzņēmēji saņēmuši sava veida «poti» pret krīzes situācijām.


Pagaidām gan ne pietiekoši labu, jo tie 3%, par kuriem pieaudzis Latvijas preču eksports uz citām valstīm, vēl aizvien nespēj nosegt iepriekš Krievijas tirgū realizētā 25% eksporta zaudējumu. 2015.gada beigās Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs izteica minējumu, ka 2015.gada beigās preču apgrozījums starp Krieviju un Latviju varētu būt 30-40%.

Intervijā Krievijas ziņu aģentūrai ТАSS Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka gāzes molekulām nav nacionalitātes, tāpēc Latvijas ir gatava pirkt Krievijas gāzi, ja tā būs lētāka nekā citu piedāvātā. Viņasprāt, iespēja iegādāties gāzi no citiem piedāvātājiem motivē uzņēmumus Latvijas Gāze un Gazprom piedāvāt labāku cenu.

Kamēr ministres paziņojumi ir tīkami gan Latvijai, gan Krievijai – atkarībā no tā, kam tie sacīti, dzīve rit savu gaitu. Un, neskatoties uz ES un Krievijas abpusējām sankcijām, deviņi Latvijas uzņēmumi piedalīsies starptautiskajā pārtikas produktu izstādē Prodekspo, kas notiks Maskavā februāra sākumā. Par to šonedēļ informēja Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA), kuru vada Danas Reiznieces-Ozolas vīrs – Andris Ozols.

LIAA organizētajā Latvijas stendā tiks pārstāvēta uzņēmumu Rital D, Enhars, Pure Chocolate, Velte L, Daugavpils gaļas kombināta, Rаmkalni Nordeco, Jaunkrasts, L.Е.V. un Kronis ražotā produkcija.

Pēc LIAA rīcībā esošās informācijas, neskatoties uz sankcijām, kuru dēļ Latvijas pārtikas produktu eksports uz Krieviju būtiski samazinājies, Krievija vēl aizvien ir nozīmīgs eksporta partneris pārtikas nozarē – 2015.gada pirmajā pusē pārtikas produktu eksports uz Krieviju veidoja 29% no kopējā Latvijas pārtikas nozares produkcijas eksporta.

Un šeit rodas jautājums : kam ticēt – sievai vai vīram?

Piesardzīgs optimisms

Kamēr lielie uzņēmumi orientējas uz eksportu, Baltijas mazie un vidējie uzņēmumi ir ļoti piesardzīgi un potenciālu saskata vietējā tirgū, veltot mazāk uzmanības jaunu eksporta virzienu apgūšanai. Šādus secinājumus varam lasīt jaunajā SEB Baltijas biznesa apskatā.

Visvairāk optimistiski noskaņoto (kuri pirmajā pusgadā gaida apgrozījuma pieaugumu vairāk nekā par 15%), mazo un vidējo uzņēmumu ir Lietuvā (20%). Pārējās Baltijas valstīs optimistu ir nedaudz mazāk. Latvijā apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15% šogad sagaida 16% respondentu, bet 56% aptaujāto sagaida pieaugumu līdz 15%. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Igaunijā un Latvijā būtiski audzis pesimistu skaits, tas ir, tie, kuri paredz apgrozījuma samazināšanos līdz 28%.

Kā paziņojis SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: «Nenoteiktība un riski pasaules ekonomikā, kā arī saspringtā ģeopolitiskā situācija turpina ietekmēt mazo un vidējo uzņēmēju noskaņojumu. Latvijas ekonomika ārējo faktoru ietekmē uzrāda pavisam mērenu izaugsmi, turklāt vājāka globālā izaugsme un recesija atsevišķos, Latvijai būtiskos, eksporta tirgos negatīvi ietekmē uzņēmēju optimismu. Uzņēmumi, kas pielāgojušies jaunajiem apstākļiem un spējuši diversificēt savus produktus un eksporta tirgus, nākotnē skatās optimistiskāk.»

No nozarēm visvairāk optimistu ir starp lauksaimniecības nozares uzņēmumiem (31%), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas sektorā (26%). Visvairāk pesimistu, kuri paredz uzņēmuma apgrozījuma kritumu, visvairāk ir būvniecībā (36%) un rūpniecībā (35%).

Tāpat kā iepriekš, arī šogad aptuveni trīs ceturtdaļas Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu plāno orientēties uz vietējiem tirgiem un cer palielināt apgrozījumu uz iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās rēķina. Tomēr, atšķirībā no pārējām abām Baltijas valstīm, Latvijā par astoņiem procentpunktiem (līdz 16%) pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas mēģinās apgūt jaunus eksporta tirgus.

Tāpat šogad uzņēmumi neplāno mainīt sava biznesa modeli – veikt inovācijas šajā jomā plāno tikai līdz 8% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu. Tomēr aug to uzņēmumu daļa, kas ir gatavi veikt inovācijas produktos un pakalpojumos, kā arī ieguldīt personāla apmācībā.

Rekordliels kritums

Mazo un vidējo uzņēmumu piesardzību apstiprina Eiropas statistikas biroja Eurostat dati par nekustamā īpašuma cenu izmaiņām, kuras plānots uzskatīt par vispārīgā ekonomiskā stāvokļa indikatoru.

Noskaidrots, ka 2015.gada trešajā ceturksnī nekustamo īpašumu cenas Latvijā samazinājušās par 7,6%, salīdzinot ar analoģisku periodu 2014.gadā. Tas ir absolūtais rekords visu 28 Eiropas Savienības valstu vidū.

Pēc statistikas biroja datiem, 2015.gadā nekustamā īpašuma tirgus Eiropā kopumā demonstrējis mērenu izaugsmi: ES valstīs mājokļa cenas trešajā ceturksnī pieaugušas vidēji par 3,1%, salīdzinot ar to pašu periodu 2014. gadā, bet eirozonā – par 2,3%. Visaktīvāk cenas pieaugušas Zviedrijā (+ 13,7%), Austrijā (+ 9.3%), Īrijā (+ 8,9%). Bet visstraujākais kritums bija vērojams Latvijā, kur trīs mēnešos tirgus „nosēdās” par 7,6%. Nākamā sarakstā seko Horvātija (-3.0%), Itālija (-2,3%) un Francija (-1.2%)

Lietuvā laika posmā no 2015.gada jūlija līdz septembrim, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2014.gadā, pieaugušas par 3,4%, bet Igaunijā – par 4%.

Mājokļu cenu kritums Latvijā vērojamas jau vairākus gadus. Pēc ekspertu domām tas saistīts vispirms ar Latvijas iedzīvotāju masveida aizplūšanu uz citām ES valstīm un termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas nosacījumu izmaiņām iegādājoties divus nekustamos īpašumus Rīgā un Rīgas reģionā.

Ref:103.000.103.9314


Pievienot komentāru

Pirmo reizi Olimpisko spēļu vēsturē daiļslidošanas sacensības tiesās arī Latvija

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija profesore Agita Ābele izraudzīta par vienu no 52 daiļslidošanas tiesnešiem, kuri februārī gaidāmajās XXIII Ziemas Olimpiskajām spēlēs Phjončhanā tiesās daiļslidošanas sacensības.

LRA pretendēs uz vietu Saeimas Prezidijā, virzot Kleinbergas kandidatūru

Latvijas Reģionu apvienība pieņēmusi lēmumu uz Saeimas Prezidiju virzīt LRA valdes un frakcijas priekšsēdētāju Nelliju Kleinbergu, vēsta LRA frakcijas biroja vadītājs Valdis Verners. Partija norāda, ka Saeimas pastāvēšanas laikā nav bijis gadījuma, kad Prezidija loceklis būtu pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Igauņi Narvas potenciālu skata kultūrā, piesaka robežpilsētu Eiropas Kultūras galvaspilsētai

Narvas pilsēta, kur ap 90% iedzīvotāju ir krievvalodīgie, ir pieteikusi savu kandidatūru, lai kļūtu par 2024.gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu, un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzsvērusi, ka kultūra pilsētā varētu iedvest jaunu dzīvību.

Latvijas bankas katru dienu ziņo VID par klientu aizdomīgiem finanšu darījumiem

Latvijas bankas katru dienu ziņo Valsts ieņēmumu dienestam par klientu aizdomīgiem finanšu darījumiem, stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Uldis Upenieks.

Gauss neatrastos airBaltic investorus neuzskata par neveiksmi

Lai arī divu gadu laikā nav atrasts Latvijas lidsabiedrības airBaltic investors, to par neveiksmi nevar uzskatīt, uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Viņš norāda, ka valsts airBaltic pārdošanai iepriekš noteica divu gadu termiņu. Šobrīd investors tiek meklēts jau divus gadus, taču, viņaprāt, to par neveiksmi nevar uzskatīt.

Liela daļa darba devēju neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei

Daļa jeb 24% Latvijas darba devēju atzīst, ka pašlaik neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei, liecina Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās aptaujas dati.

Igaunijā sāks Rail Baltica zemes atpirkšanu; vairās no piespiedu atsavināšanas

Igaunijai turpinot gatavošanos Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvdarbu sākšanai, kas paredzēta 2020.gadā, uzņēmums Rail Baltic Estonia pavēstījis, ka 2018.gads tiks aizvadīts sarunās ar zemes īpašniekiem par atpirkšanas darījumiem, un nospraužot dzelzceļa maršrutu.

Maxima: Pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

Kopš Maxima Latvija samazināja regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, aptuveni trīs reizes pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

72% strādājošo pilnībā neizprot jaunās nodokļu sistēmas ietekmi uz ienākumiem

Lielākajai daļai jeb 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav pilnvērtīgas izpratnes par to, kādu iespaidu uz viņu ienākumiem atstās šī gada nodokļu reforma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Vien 28% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka pilnībā pārzina jauno izmaiņu ietekmi uz viņu maciņu.

Coca-Cola Company izziņo jaunu globālu vīziju – Pasaule bez atkritumiem

Coca-Cola Company izvirza mērķi līdz 2030.gadam ar katru pārdoto pudeli vai bundžu strādāt pie tā saražoto iepakojumu savākšanas un pārstrādes

Ikea vadība: maksājam savu godīgo nodokļu daļu

Izsakoties par Eiropas Komisijas uzsākto izmeklēšanu par iespējamu selektīvu nodokļu politiku pret Ikea, zviedru saliekamo mēbeļu mazumtirdzniecības grupas vadība norādījusi, ka uzņēmumu grupa maksā savu godīgo nodokļu daļu valstīs, kur tā darbojas.

Pērn par 18% audzis kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms

Latvijā 2017.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, par 18% audzis kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms, kas ļāvis par 101% nosegt nepieciešamo valsts patēriņu, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus.

Rīgas brīvosta vēlas aizņemties līdz 77 milj. eiro Krievu salas projekta finansēšanai

Rīgas brīvostas pārvalde izsludinājusi atklātu sarunu procedūru par aizņēmuma līdz 77 miljoniem eiro piesaisti projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra finansēšanai.

Pēc Turcijas iebrukuma Sīrijā bēgļu gaitās dodas 5 000 cilvēku

ANO aplēsusi, ka kopš Turcija Sīrijas ziemeļrietumos uzsākusi uzbrukumu kurdu militāriem grupējumiem, nepilnas nedēļas laikā no attiecīgā reģiona bēgļu gaitās devušies aptuveni 5 000 cilvēku.

Dienas Bizness: Tallinas osta izpārdod termināļa īpašumu; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku.

VADC aicina uzņēmumus organizēt Donoru dienas

Līdz gaidītās ziemas atnākšanu Valsts asinsdonoru centrs uz aukstā laika periodu pārtrauc mobilā autobusa izbraukumus pie donoriem un aicina uzņēmumus aktīvi iesaistīties asins krājuma papildināšanā, organizējot Donoru dienas savā uzņēmumā.

Pērn Latvijas ekonomikā ieplūda ES fondi miljarda eiro apmērā

Aizvadītajā gadā noslēgto Eiropas Savienības fondu līgumu kopējais apjoms ir vairāk nekā viens miljards eiro, ar ES fondu atbalstu uzsākta 526 projektu īstenošana, jau konkrēti iezīmējot šo investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

Jaunākie komentāri