bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vai ierastā dzīve beigusies?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bēgļu uzņemšanas temats aizēno visus citus notikumus mūsu valstī, it īpaši pēc neveiksmīgās Eiropas Savienības (ES) tieslietu ministru ārkārtas sēdes, kuras laikā sarunu process, tā vietā, lai tiktu pieņemts galīgais lēmums,  tika atsviests sarunu sākuma punktā.

Pēc skaļām publiskām batālijām, un droši vien tikpat dedzīgām aizkulišu sarunām, Latvijas valdība šonedēļ apstiprināja nacionālo pozīciju jautājumā par bēgļu uzņemšanu. Vēl  pirmdien, 14.septembrī, kad Briselē notika ES valstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksme, Latvijai  šādas pozīcijas nebija. Tāpēc  iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uz sanāksmi nemaz nebrauca, jo viņam nebija ko tajā sacīt. Bet pēc prezidenta Raimonda Vējoņa sarunām ar politiskajām partijām, uzdodot tām par pienākumu sagatavot skaidru plānu bēgļu uzņemšanai, nacionālā pozīcija šajā jautājumā tika sagatavota. Tā paredz, ka valsts piekrīt labprātīgi uzņemt vēl 526 cilvēkus, bet iebilst pret obligātu kvotu ieviešanu.

Dokumentā minēts, ka bēgļu fiziskā sadale starp ES valstīm ir galējais līdzeklis ārkārtas situācijā un solidaritātes žests, lai palīdzētu noregulēt situāciju konkrētajās valstīs. Latvija savā pozīcijā norāda, ka neiebilst pret saskaņotu ES rīcību bēgļu pārvietošanā, bet joprojām uzskata, ka šādi pasākumi būtu jāīsteno tikai pēc brīvprātības principa, ievērojot katras valsts tiesības pašai lemt par to, kādā mērā tajos piedalīties.

Cik viņu būs?

Premjerministre  Laimdota Straujuma iepriekš tika paudusi, ka Latvijai nāksies definēt savu nostāju par papildu bēgļu uzņemšanu agrāk nekā plānots – līdz 22.septembrim, nevis līdz 8.oktobrim, jo 8.oktobrī plānotā ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembrim un līdz šim datumam Latvijai ir jāapstiprina sava pozīcija bēgļu uzņemšanā.

Straujuma uzsvēra, ka neatkarīgi no Latvijas pozīcijas, ES, visticamāk, notiks balsojums par šo jautājumu un papildus bēgļu uzņemšana būs obligāts pasākums. Uz jautājumu, kāda nozīme tādā gadījumā ir valdības balsojumam, premjerministre atbildēja, ka tas liecina par valsts attieksmi pret šo problēmu.

Nākamtrešdien, 23.septembrī, notiks ES ārkārtas samits, kurā tiks apspriesti pasākumi migrācijas krīzes risināšanai. Pagaidām oficiālajā līmenī runa ir par to, ka Latvijai būs jāuzņem 776 bēgļi.

Dārgie bēgļi

Varētu šķist – kāds ekonomikai ar to sakars? Ekonomika ir visā. Jāsāk ar to, ka katrs mūsu uzņemtais bēglis būs valsts apgādībā, un precīzāk – mūsu nodokļu maksātāju apgādībā. Precīzus skaitļus nosaukt pagaidām neviens nevar, iespējams, ka šādi aprēķini vēl nav veikti, bet fragmentāra informācija jau ir. Saskaņā ar dažiem aprēķiniem, viena bēgļa uzturēšana pirmajos deviņos mēnešos maksās 1 584 eiro. Daļa naudas nāks no ES fondiem, bet tikai sākumā. Pēc tam viņiem nāksies sevi uzturēt pašiem..

No skaitļiem, kas jau nosaukti, ir vērts pieminēt dažus. Piemēram, ja Latvija piekritīs pieņemt 776 bēgļus, tad katru mēnesi pabalstiem un latviešu valodas kursiem nāksies tērēt 237 tūkstošus eiro. Izdevumi gada laikā sasniegs 2,8 miljonus eiro. Valodas apgūšanai Eiropas Savienībā ir gatava dot 6 000 eiro par vienu migrantu – tātad kopumā šķiet, ka Latvija varētu pretendēt uz 4,66 miljoniem eiro no ES fondiem.

Pēc  tam, kad ārzemnieki iegūs oficiālu statusu, katru mēnesi viņu pabalstiem aizies 198,75 tūkstoši eiro. Turklāt, neskatoties uz to, ka ne Latvijas valdībai, ne pašvaldībām nav pienākums nodrošināt bēgļus ar mājokli, jautājums par izmitināšanu noteikti radīsies. Tā kā paši mājokļus īrēt viņi nespēs (ja nav darba, tas ir dārgi), un, ja spēs, tad maz ticams, ka Latvijā būs daudzi, kas vēlēsies tiem izīrēt savus mājokļus, lai izvairītos no haosa un nelegālo apmetņu izveidošanās, šis jautājums ir jāatrisina valsts vai pašvaldību līmenī.

Neaizmirstiet arī par bēgļu bērnu izglītību, medicīnisko aprūpi un tā tālāk. Tas viss veidos ievērojamu summu. Piemēram, Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrija lēš, ka viena patvēruma meklētāja izmitināšana Rukles bēgļu centrā izmaksās 620 eiro mēnesī. Bet, lai izpildītu bēgļu pārvietošanas programmu ES, būs nepieciešami vismaz 800 eiro uz vienu cilvēku mēnesī. Šie skaitļi atbilst vidējai summai, kas mēnesī nepieciešama, lai izdzīvotu parasts lietuvietis vai latvietis.

Ko sagaidīt?

Viens no populārākajiem argumentiem, kāpēc mums nevajadzētu baidīties no bēgļiem – Latvija ir nabadzīga un tāpēc viņi centīsies pēc iespējas ātrāk pamest šo valsti, lai dotos uz bagātākām.  Bet nevajadzētu rēķināties ar to, ka bēgļi nepaliks Latvijā, bet tūdaļ dosies uz lielākajām Eiropas galvaspilsētām – Londonu, Berlīni, Parīzi. Šāda tendence būs, taču viņus aizkavēs tas, ka tik ātri nedabūs dokumentus, radīsies arī citi šķēršļi, kas neļaus aizbraukt. Tas nozīmē, ka tie kādu laiku šeit uzkavēsies, un uz šo laiku šeit izveidosies atbalsta grupa. Rīga var kļūt par vietu, kur radīsies šādas «kabatas».

Lielākā bēgļu grupa ir jauni vīrieši. Daudzi jau ir precējušies un ģimenes palikušas viņu dzimtenē. Līdz ko viņi saņems uzturēšanās atļauju, sāksies ģimenes atkalapvienošanās process. Juridiski var būt problēmas ar to, ka dažiem (ne daudziem) var būt vairākas sievas.

Mēģinājumi iekļaut bēgļus darba procesā, protams, tiks veikti, un tam, visticamāk, būs nepieciešams valsts  finansējums. Ņemot vērā, ka nākamā gada budžets arī bez bēgļiem top ar milzīgām grūtībām, tas var izrādīties liels izaicinājums.

Ref:017.010.102.8016


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.