bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 25.07.2017 | Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vai ierastā dzīve beigusies?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bēgļu uzņemšanas temats aizēno visus citus notikumus mūsu valstī, it īpaši pēc neveiksmīgās Eiropas Savienības (ES) tieslietu ministru ārkārtas sēdes, kuras laikā sarunu process, tā vietā, lai tiktu pieņemts galīgais lēmums,  tika atsviests sarunu sākuma punktā.

Pēc skaļām publiskām batālijām, un droši vien tikpat dedzīgām aizkulišu sarunām, Latvijas valdība šonedēļ apstiprināja nacionālo pozīciju jautājumā par bēgļu uzņemšanu. Vēl  pirmdien, 14.septembrī, kad Briselē notika ES valstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksme, Latvijai  šādas pozīcijas nebija. Tāpēc  iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uz sanāksmi nemaz nebrauca, jo viņam nebija ko tajā sacīt. Bet pēc prezidenta Raimonda Vējoņa sarunām ar politiskajām partijām, uzdodot tām par pienākumu sagatavot skaidru plānu bēgļu uzņemšanai, nacionālā pozīcija šajā jautājumā tika sagatavota. Tā paredz, ka valsts piekrīt labprātīgi uzņemt vēl 526 cilvēkus, bet iebilst pret obligātu kvotu ieviešanu.

Dokumentā minēts, ka bēgļu fiziskā sadale starp ES valstīm ir galējais līdzeklis ārkārtas situācijā un solidaritātes žests, lai palīdzētu noregulēt situāciju konkrētajās valstīs. Latvija savā pozīcijā norāda, ka neiebilst pret saskaņotu ES rīcību bēgļu pārvietošanā, bet joprojām uzskata, ka šādi pasākumi būtu jāīsteno tikai pēc brīvprātības principa, ievērojot katras valsts tiesības pašai lemt par to, kādā mērā tajos piedalīties.

Cik viņu būs?

Premjerministre  Laimdota Straujuma iepriekš tika paudusi, ka Latvijai nāksies definēt savu nostāju par papildu bēgļu uzņemšanu agrāk nekā plānots – līdz 22.septembrim, nevis līdz 8.oktobrim, jo 8.oktobrī plānotā ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembrim un līdz šim datumam Latvijai ir jāapstiprina sava pozīcija bēgļu uzņemšanā.

Straujuma uzsvēra, ka neatkarīgi no Latvijas pozīcijas, ES, visticamāk, notiks balsojums par šo jautājumu un papildus bēgļu uzņemšana būs obligāts pasākums. Uz jautājumu, kāda nozīme tādā gadījumā ir valdības balsojumam, premjerministre atbildēja, ka tas liecina par valsts attieksmi pret šo problēmu.

Nākamtrešdien, 23.septembrī, notiks ES ārkārtas samits, kurā tiks apspriesti pasākumi migrācijas krīzes risināšanai. Pagaidām oficiālajā līmenī runa ir par to, ka Latvijai būs jāuzņem 776 bēgļi.

Dārgie bēgļi

Varētu šķist – kāds ekonomikai ar to sakars? Ekonomika ir visā. Jāsāk ar to, ka katrs mūsu uzņemtais bēglis būs valsts apgādībā, un precīzāk – mūsu nodokļu maksātāju apgādībā. Precīzus skaitļus nosaukt pagaidām neviens nevar, iespējams, ka šādi aprēķini vēl nav veikti, bet fragmentāra informācija jau ir. Saskaņā ar dažiem aprēķiniem, viena bēgļa uzturēšana pirmajos deviņos mēnešos maksās 1 584 eiro. Daļa naudas nāks no ES fondiem, bet tikai sākumā. Pēc tam viņiem nāksies sevi uzturēt pašiem..

No skaitļiem, kas jau nosaukti, ir vērts pieminēt dažus. Piemēram, ja Latvija piekritīs pieņemt 776 bēgļus, tad katru mēnesi pabalstiem un latviešu valodas kursiem nāksies tērēt 237 tūkstošus eiro. Izdevumi gada laikā sasniegs 2,8 miljonus eiro. Valodas apgūšanai Eiropas Savienībā ir gatava dot 6 000 eiro par vienu migrantu – tātad kopumā šķiet, ka Latvija varētu pretendēt uz 4,66 miljoniem eiro no ES fondiem.

Pēc  tam, kad ārzemnieki iegūs oficiālu statusu, katru mēnesi viņu pabalstiem aizies 198,75 tūkstoši eiro. Turklāt, neskatoties uz to, ka ne Latvijas valdībai, ne pašvaldībām nav pienākums nodrošināt bēgļus ar mājokli, jautājums par izmitināšanu noteikti radīsies. Tā kā paši mājokļus īrēt viņi nespēs (ja nav darba, tas ir dārgi), un, ja spēs, tad maz ticams, ka Latvijā būs daudzi, kas vēlēsies tiem izīrēt savus mājokļus, lai izvairītos no haosa un nelegālo apmetņu izveidošanās, šis jautājums ir jāatrisina valsts vai pašvaldību līmenī.

Neaizmirstiet arī par bēgļu bērnu izglītību, medicīnisko aprūpi un tā tālāk. Tas viss veidos ievērojamu summu. Piemēram, Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrija lēš, ka viena patvēruma meklētāja izmitināšana Rukles bēgļu centrā izmaksās 620 eiro mēnesī. Bet, lai izpildītu bēgļu pārvietošanas programmu ES, būs nepieciešami vismaz 800 eiro uz vienu cilvēku mēnesī. Šie skaitļi atbilst vidējai summai, kas mēnesī nepieciešama, lai izdzīvotu parasts lietuvietis vai latvietis.

Ko sagaidīt?

Viens no populārākajiem argumentiem, kāpēc mums nevajadzētu baidīties no bēgļiem – Latvija ir nabadzīga un tāpēc viņi centīsies pēc iespējas ātrāk pamest šo valsti, lai dotos uz bagātākām.  Bet nevajadzētu rēķināties ar to, ka bēgļi nepaliks Latvijā, bet tūdaļ dosies uz lielākajām Eiropas galvaspilsētām – Londonu, Berlīni, Parīzi. Šāda tendence būs, taču viņus aizkavēs tas, ka tik ātri nedabūs dokumentus, radīsies arī citi šķēršļi, kas neļaus aizbraukt. Tas nozīmē, ka tie kādu laiku šeit uzkavēsies, un uz šo laiku šeit izveidosies atbalsta grupa. Rīga var kļūt par vietu, kur radīsies šādas «kabatas».

Lielākā bēgļu grupa ir jauni vīrieši. Daudzi jau ir precējušies un ģimenes palikušas viņu dzimtenē. Līdz ko viņi saņems uzturēšanās atļauju, sāksies ģimenes atkalapvienošanās process. Juridiski var būt problēmas ar to, ka dažiem (ne daudziem) var būt vairākas sievas.

Mēģinājumi iekļaut bēgļus darba procesā, protams, tiks veikti, un tam, visticamāk, būs nepieciešams valsts  finansējums. Ņemot vērā, ka nākamā gada budžets arī bez bēgļiem top ar milzīgām grūtībām, tas var izrādīties liels izaicinājums.

Ref:017.010.102.8016


Pievienot komentāru

Normandijas četrinieks neveiksmīgi pārrunā karadarbības pārtraukšanu Ukrainā

Tālruņa sarunai, apspriežot iespējas, kā izbeigt karu Ukrainas austrumos, Ukrainas, Krievijas un Francijas prezidenti un Vācijas kanclere veltījusi divas stundas, taču būtisks pavērsiens nav panākts.

Pamatapmācības kursu Kājnieku skolā sāks 25 jaunie karavīri

Tie 25 karavīri, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, trešdien, 26.jūlijā, sāks dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, vispirms apgūstot kareivja pamatiemaņas Kājnieku skolā Alūksnē.

Igauņus brīdina: pēc ātruma pārsniegšanas Latvijā – neizspruksi

Igaunijas Ceļu pārvalde brīdinājusi iedzīvotājus, ka uz Latvijas ceļiem nesen uzstādīts daudz fotoradaru, un, tā kā abas valstis šai jomā ar informāciju apmainās automātiski, soda kvītis par pārkāpumiem mūsu pusē igauņu ātruma pārkāpējus mājas sasniegs dažu dienu laikā.

Rīgas ielu remontētājus sodīs par sliktu satiksmes organizēšanu darbu laikā

Rīgas domes Satiksmes departaments Rīgas ielu remontdarbu veicējiem piemēros sodus par neatbilstošu satiksmes organizēšanu darbu laikā, ja konstatēs šādus pārkāpumus.

Valdība ļauj Bite Lietuva kļūt par TV3, LNT un Star FM īpašnieku

Ministru kabinets otrdien, 25.jūlijā, piešķīra atļauju Amerikas Savienotās Valsts investīciju kompānijas Providence Equity Partners Lietuvas uzņēmumam UAB BITE Lietuva iegūt izšķirošu ietekmi Latvijas mediju uzņēmumos SIA TV3 Latvia, AS Latvijas neatkarīgā televīzija un SIA Star FM.

Latvija ierindota 34.vietā pasaules pensionēšanās indeksā

 Latvija ierindota 34.vietā aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Natixis Global Asset Management pasaules pensionēšanās indeksā, un tas ir par divām vietām zemāk nekā pērn, liecina 2017.gada indeksa ziņojums.

Apdrošinātājs: Piekto daļu ceļojumu atlīdzību veido saslimšanas ar bērniem

Vasarā divkāršojas gadījumu skaits, kad ceļojumu laikā ģimenes piedzīvo sarežģījumus, bērnu veselības un nelaimes gadījumu dēļ. Piekto daļu visu ceļojumu atlīdzību veido tieši saslimšanas un nelaimes gadījumi ar bērniem.

Nepilngadīgam Latvijas pilsonim liegta izceļošana no valsts

Aizvadītajā dienā pirmdien, 24.jūlijā, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus. Vienlaikus ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem nederīgu dokumentu dēļ.

Prognozē, ka teju puse Igaunijā patērētā alus tiks pirkts Latvijā

Igaunijas alkohola ražotāju un mazumtirgotāju aplēses liecina, ka nākamgad līdz pat pusei valstī patērētā alus un trešdaļai degvīna tiks pirkts Latvijā, un, pēc ražotāju aprēķiniem, Igaunijas valsts nodokļu ieņēmumos zaudēs līdz pat 170 miljoniem eiro.

Latvijā bijis sestais mazākais jaunu komercauto reģistrācijas rādītājs Eiropā

Latvijā šī gada janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi bijis Eiropā sestais zemākais rādītājs jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācijā.

VARAM: Rīgas domes grozījumi par deputātu pārstāvniecību komitejās ir pretrunā ar likumu

 Rīgas domes pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos par deputātu pārstāvniecību komitejās ir pretrunā ar likumu, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM). Ministrija nosūtījusi Rīgas domei vēstuli, kurā uzdod precizēt saistošos noteikumus un nodrošināt to atbilstību normatīvo aktu prasībām, informē VARAM.

49 Igaunijas «kvotu bēgļi» pārsnieguši atļauto prombūtnes laiku

Ilgāk par atļautajām 90 dienām Igaunijā nav atradušies 49 bēgļi, kurus Igaunija uzņēmusi Eiropas Savienības solidārās bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros.

Latvijas Pasts bojātā veidā saņem 63 pasta sūtījumu maisus no Lielbritānijas

Latvijas Pasts bojātā veidā saņēmis 63 pasta sūtījumu maisus no Lielbritānijas, kas piegādāti ar aviosatiksmi. Maisos ievietotie sūtījumi ir samirkuši, daļa no tiem mitruma dēļ izjukuši, tāpēc ne visiem sūtījumiem iespējams noteikt adresātu,

LRA rosina samazināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi uz 12%

Latvijas Reģionu apvienības deputāti rosina mikrouzņēmuma nodokļa likmi noteikt 12% apmērā, līdzšinējo 15% vietā, kā arī noteikt, ka apgrozījums kalendāra gadā mikrouzņēmumiem nesamazinās līdz 40 000 eiro, kā to piedāvā valdība, bet paliek kā līdz šim -nepārsniedzot 100 000 eiro.

Tiesas atcēlusi Krūmu no pēdējā viņa uzraudzībā esošā maksātnespējas procesa

Rīgas Pārdaugavas tiesa  pirmdien, 24.jūlijā, atcēlusi pašlaik apcietinājumā esošo maksātnespējas administratoru Ilmāru Krūmu no pēdējā viņa uzraudzībā esošā maksātnespējas procesa, informē Maksātnespējas administrācijas pārstāve.

Bildēs: Korsikā cīnās ar mežu ugunsgrēkiem

Francijai piederošajā Vidusjūras salā Korsikā naktī uz 25.jūliju turpinājusies cīņa ar plašiem mežu ugunsgrēkiem, kas deg ap 900 hektāru platībā.

Par bezpilota lidaparāta palaišanu virs Aizsardzības ministrijas aizturēts Krievijas pilsonis

Militārā policija aizvadītajā nedēļā par bezpilota lidaparāta palaišanu virs Aizsardzības ministrijas aizturējusi Krievijas pilsoni. Bezpilota lidaparāta operators nodots Valsts policijai.

Šā gada pirmajā pusē pašvaldību budžetā strauji pieaug gan ieņēmumi, gan izdevumi

Šī gada pirmajā pusgadā pašvaldību budžetā izveidojies 100,9 miljonu eiro pārpalikums, taču, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, tas ir samazinājies par 26,9 milj. eiro, liecina Valsts kases apkopotā informācija.

Zviedrijas valdība paziņo par «katastrofālu» datu noplūdi

Zviedrijas valdība atzinusi, ka tās struktūrvienība 2015.gadā, pērkot ārpakalpojumus informācijas tehnoloģiju jomā, nopludinājusi lielu apjomu klasificētu datu, ko Zviedrijas premjerministrs Stēfans Lēfvens raksturojis kā katastrofu.

Viedoklis: ES lauksaimniecības politika visām dalībvalstīm nav vienlīdzīga

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija organizēja tikšanos ar Zemkopības ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienesta vadošajiem speciālistiem, lai diskusijas ietvaros meklētu risinājumus turpmākai iespējai laukus apsēt ar kodinātu vasaras rapša sēklu.

Vai gaidāms vēl straujāks akcīzes nodoklis alkoholam un cigaretēm?

Finanšu ministrija rosina vēl straujāk celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, liecina ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kas iesniegti apstiprināšanai galīgajā lasījumā.

Naftas cenas pieaug, dolāra vērtība krītas, bet biržu indeksi uzrāda dažādas tendences

Naftas cenas pirmdien, 24.jūlijā,  pieauga, bet dolāra vērtība saruka, mazinoties cerībām, ka Amerikas Savienoto Valstu Federālo rezervju sistēma šogad atkārtoti palielinās bāzes procentlikmi.

LTRK: e-veselības sistēma ļaus ievērojami samazināt negodprātīgo slimotāju skaitu

«Veselības ministrijai ir maksimāli jānodrošina e-veselības ieviešana un jāveido tāda ārstniecības speciālistu politika, kas ir vērsta uz darbaspēka atgriešanu darba tirgū pēc iespējas ātrāk, nevis ilgstošu darbnespējas lapu izdošanu,» uzsver  Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pārstāvji. 

Grieķija pēc trīs gadu pārtraukuma atgriežas starptautiskajā aizņēmumu tirgū

Ilgstošu finanšu grūtību māktā Grieķija pēc trīs gadu pārtraukuma plāno atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos, lai aizņemtos naudu.

Vucāns: Nodokļu reformas likumiem priekšlikumu ir «pietiekami daudz»

Nodokļu reformas likumiem saņemts ap 350 priekšlikumiem. Proti, Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja nodokļu reformas likumus, savukārt šonedēļ tos paredzēts izskatīt galīgajā lasījumā.