bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vai ierastā dzīve beigusies?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bēgļu uzņemšanas temats aizēno visus citus notikumus mūsu valstī, it īpaši pēc neveiksmīgās Eiropas Savienības (ES) tieslietu ministru ārkārtas sēdes, kuras laikā sarunu process, tā vietā, lai tiktu pieņemts galīgais lēmums,  tika atsviests sarunu sākuma punktā.

Pēc skaļām publiskām batālijām, un droši vien tikpat dedzīgām aizkulišu sarunām, Latvijas valdība šonedēļ apstiprināja nacionālo pozīciju jautājumā par bēgļu uzņemšanu. Vēl  pirmdien, 14.septembrī, kad Briselē notika ES valstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksme, Latvijai  šādas pozīcijas nebija. Tāpēc  iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uz sanāksmi nemaz nebrauca, jo viņam nebija ko tajā sacīt. Bet pēc prezidenta Raimonda Vējoņa sarunām ar politiskajām partijām, uzdodot tām par pienākumu sagatavot skaidru plānu bēgļu uzņemšanai, nacionālā pozīcija šajā jautājumā tika sagatavota. Tā paredz, ka valsts piekrīt labprātīgi uzņemt vēl 526 cilvēkus, bet iebilst pret obligātu kvotu ieviešanu.

Dokumentā minēts, ka bēgļu fiziskā sadale starp ES valstīm ir galējais līdzeklis ārkārtas situācijā un solidaritātes žests, lai palīdzētu noregulēt situāciju konkrētajās valstīs. Latvija savā pozīcijā norāda, ka neiebilst pret saskaņotu ES rīcību bēgļu pārvietošanā, bet joprojām uzskata, ka šādi pasākumi būtu jāīsteno tikai pēc brīvprātības principa, ievērojot katras valsts tiesības pašai lemt par to, kādā mērā tajos piedalīties.

Cik viņu būs?

Premjerministre  Laimdota Straujuma iepriekš tika paudusi, ka Latvijai nāksies definēt savu nostāju par papildu bēgļu uzņemšanu agrāk nekā plānots – līdz 22.septembrim, nevis līdz 8.oktobrim, jo 8.oktobrī plānotā ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembrim un līdz šim datumam Latvijai ir jāapstiprina sava pozīcija bēgļu uzņemšanā.

Straujuma uzsvēra, ka neatkarīgi no Latvijas pozīcijas, ES, visticamāk, notiks balsojums par šo jautājumu un papildus bēgļu uzņemšana būs obligāts pasākums. Uz jautājumu, kāda nozīme tādā gadījumā ir valdības balsojumam, premjerministre atbildēja, ka tas liecina par valsts attieksmi pret šo problēmu.

Nākamtrešdien, 23.septembrī, notiks ES ārkārtas samits, kurā tiks apspriesti pasākumi migrācijas krīzes risināšanai. Pagaidām oficiālajā līmenī runa ir par to, ka Latvijai būs jāuzņem 776 bēgļi.

Dārgie bēgļi

Varētu šķist – kāds ekonomikai ar to sakars? Ekonomika ir visā. Jāsāk ar to, ka katrs mūsu uzņemtais bēglis būs valsts apgādībā, un precīzāk – mūsu nodokļu maksātāju apgādībā. Precīzus skaitļus nosaukt pagaidām neviens nevar, iespējams, ka šādi aprēķini vēl nav veikti, bet fragmentāra informācija jau ir. Saskaņā ar dažiem aprēķiniem, viena bēgļa uzturēšana pirmajos deviņos mēnešos maksās 1 584 eiro. Daļa naudas nāks no ES fondiem, bet tikai sākumā. Pēc tam viņiem nāksies sevi uzturēt pašiem..

No skaitļiem, kas jau nosaukti, ir vērts pieminēt dažus. Piemēram, ja Latvija piekritīs pieņemt 776 bēgļus, tad katru mēnesi pabalstiem un latviešu valodas kursiem nāksies tērēt 237 tūkstošus eiro. Izdevumi gada laikā sasniegs 2,8 miljonus eiro. Valodas apgūšanai Eiropas Savienībā ir gatava dot 6 000 eiro par vienu migrantu – tātad kopumā šķiet, ka Latvija varētu pretendēt uz 4,66 miljoniem eiro no ES fondiem.

Pēc  tam, kad ārzemnieki iegūs oficiālu statusu, katru mēnesi viņu pabalstiem aizies 198,75 tūkstoši eiro. Turklāt, neskatoties uz to, ka ne Latvijas valdībai, ne pašvaldībām nav pienākums nodrošināt bēgļus ar mājokli, jautājums par izmitināšanu noteikti radīsies. Tā kā paši mājokļus īrēt viņi nespēs (ja nav darba, tas ir dārgi), un, ja spēs, tad maz ticams, ka Latvijā būs daudzi, kas vēlēsies tiem izīrēt savus mājokļus, lai izvairītos no haosa un nelegālo apmetņu izveidošanās, šis jautājums ir jāatrisina valsts vai pašvaldību līmenī.

Neaizmirstiet arī par bēgļu bērnu izglītību, medicīnisko aprūpi un tā tālāk. Tas viss veidos ievērojamu summu. Piemēram, Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrija lēš, ka viena patvēruma meklētāja izmitināšana Rukles bēgļu centrā izmaksās 620 eiro mēnesī. Bet, lai izpildītu bēgļu pārvietošanas programmu ES, būs nepieciešami vismaz 800 eiro uz vienu cilvēku mēnesī. Šie skaitļi atbilst vidējai summai, kas mēnesī nepieciešama, lai izdzīvotu parasts lietuvietis vai latvietis.

Ko sagaidīt?

Viens no populārākajiem argumentiem, kāpēc mums nevajadzētu baidīties no bēgļiem – Latvija ir nabadzīga un tāpēc viņi centīsies pēc iespējas ātrāk pamest šo valsti, lai dotos uz bagātākām.  Bet nevajadzētu rēķināties ar to, ka bēgļi nepaliks Latvijā, bet tūdaļ dosies uz lielākajām Eiropas galvaspilsētām – Londonu, Berlīni, Parīzi. Šāda tendence būs, taču viņus aizkavēs tas, ka tik ātri nedabūs dokumentus, radīsies arī citi šķēršļi, kas neļaus aizbraukt. Tas nozīmē, ka tie kādu laiku šeit uzkavēsies, un uz šo laiku šeit izveidosies atbalsta grupa. Rīga var kļūt par vietu, kur radīsies šādas «kabatas».

Lielākā bēgļu grupa ir jauni vīrieši. Daudzi jau ir precējušies un ģimenes palikušas viņu dzimtenē. Līdz ko viņi saņems uzturēšanās atļauju, sāksies ģimenes atkalapvienošanās process. Juridiski var būt problēmas ar to, ka dažiem (ne daudziem) var būt vairākas sievas.

Mēģinājumi iekļaut bēgļus darba procesā, protams, tiks veikti, un tam, visticamāk, būs nepieciešams valsts  finansējums. Ņemot vērā, ka nākamā gada budžets arī bez bēgļiem top ar milzīgām grūtībām, tas var izrādīties liels izaicinājums.

Ref:017.010.102.8016


Pievienot komentāru

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.