bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 25.05.2017 | Vārda dienas: Junora, Anšlavs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vai ierastā dzīve beigusies?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bēgļu uzņemšanas temats aizēno visus citus notikumus mūsu valstī, it īpaši pēc neveiksmīgās Eiropas Savienības (ES) tieslietu ministru ārkārtas sēdes, kuras laikā sarunu process, tā vietā, lai tiktu pieņemts galīgais lēmums,  tika atsviests sarunu sākuma punktā.

Pēc skaļām publiskām batālijām, un droši vien tikpat dedzīgām aizkulišu sarunām, Latvijas valdība šonedēļ apstiprināja nacionālo pozīciju jautājumā par bēgļu uzņemšanu. Vēl  pirmdien, 14.septembrī, kad Briselē notika ES valstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksme, Latvijai  šādas pozīcijas nebija. Tāpēc  iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uz sanāksmi nemaz nebrauca, jo viņam nebija ko tajā sacīt. Bet pēc prezidenta Raimonda Vējoņa sarunām ar politiskajām partijām, uzdodot tām par pienākumu sagatavot skaidru plānu bēgļu uzņemšanai, nacionālā pozīcija šajā jautājumā tika sagatavota. Tā paredz, ka valsts piekrīt labprātīgi uzņemt vēl 526 cilvēkus, bet iebilst pret obligātu kvotu ieviešanu.

Dokumentā minēts, ka bēgļu fiziskā sadale starp ES valstīm ir galējais līdzeklis ārkārtas situācijā un solidaritātes žests, lai palīdzētu noregulēt situāciju konkrētajās valstīs. Latvija savā pozīcijā norāda, ka neiebilst pret saskaņotu ES rīcību bēgļu pārvietošanā, bet joprojām uzskata, ka šādi pasākumi būtu jāīsteno tikai pēc brīvprātības principa, ievērojot katras valsts tiesības pašai lemt par to, kādā mērā tajos piedalīties.

Cik viņu būs?

Premjerministre  Laimdota Straujuma iepriekš tika paudusi, ka Latvijai nāksies definēt savu nostāju par papildu bēgļu uzņemšanu agrāk nekā plānots – līdz 22.septembrim, nevis līdz 8.oktobrim, jo 8.oktobrī plānotā ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembrim un līdz šim datumam Latvijai ir jāapstiprina sava pozīcija bēgļu uzņemšanā.

Straujuma uzsvēra, ka neatkarīgi no Latvijas pozīcijas, ES, visticamāk, notiks balsojums par šo jautājumu un papildus bēgļu uzņemšana būs obligāts pasākums. Uz jautājumu, kāda nozīme tādā gadījumā ir valdības balsojumam, premjerministre atbildēja, ka tas liecina par valsts attieksmi pret šo problēmu.

Nākamtrešdien, 23.septembrī, notiks ES ārkārtas samits, kurā tiks apspriesti pasākumi migrācijas krīzes risināšanai. Pagaidām oficiālajā līmenī runa ir par to, ka Latvijai būs jāuzņem 776 bēgļi.

Dārgie bēgļi

Varētu šķist – kāds ekonomikai ar to sakars? Ekonomika ir visā. Jāsāk ar to, ka katrs mūsu uzņemtais bēglis būs valsts apgādībā, un precīzāk – mūsu nodokļu maksātāju apgādībā. Precīzus skaitļus nosaukt pagaidām neviens nevar, iespējams, ka šādi aprēķini vēl nav veikti, bet fragmentāra informācija jau ir. Saskaņā ar dažiem aprēķiniem, viena bēgļa uzturēšana pirmajos deviņos mēnešos maksās 1 584 eiro. Daļa naudas nāks no ES fondiem, bet tikai sākumā. Pēc tam viņiem nāksies sevi uzturēt pašiem..

No skaitļiem, kas jau nosaukti, ir vērts pieminēt dažus. Piemēram, ja Latvija piekritīs pieņemt 776 bēgļus, tad katru mēnesi pabalstiem un latviešu valodas kursiem nāksies tērēt 237 tūkstošus eiro. Izdevumi gada laikā sasniegs 2,8 miljonus eiro. Valodas apgūšanai Eiropas Savienībā ir gatava dot 6 000 eiro par vienu migrantu – tātad kopumā šķiet, ka Latvija varētu pretendēt uz 4,66 miljoniem eiro no ES fondiem.

Pēc  tam, kad ārzemnieki iegūs oficiālu statusu, katru mēnesi viņu pabalstiem aizies 198,75 tūkstoši eiro. Turklāt, neskatoties uz to, ka ne Latvijas valdībai, ne pašvaldībām nav pienākums nodrošināt bēgļus ar mājokli, jautājums par izmitināšanu noteikti radīsies. Tā kā paši mājokļus īrēt viņi nespēs (ja nav darba, tas ir dārgi), un, ja spēs, tad maz ticams, ka Latvijā būs daudzi, kas vēlēsies tiem izīrēt savus mājokļus, lai izvairītos no haosa un nelegālo apmetņu izveidošanās, šis jautājums ir jāatrisina valsts vai pašvaldību līmenī.

Neaizmirstiet arī par bēgļu bērnu izglītību, medicīnisko aprūpi un tā tālāk. Tas viss veidos ievērojamu summu. Piemēram, Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrija lēš, ka viena patvēruma meklētāja izmitināšana Rukles bēgļu centrā izmaksās 620 eiro mēnesī. Bet, lai izpildītu bēgļu pārvietošanas programmu ES, būs nepieciešami vismaz 800 eiro uz vienu cilvēku mēnesī. Šie skaitļi atbilst vidējai summai, kas mēnesī nepieciešama, lai izdzīvotu parasts lietuvietis vai latvietis.

Ko sagaidīt?

Viens no populārākajiem argumentiem, kāpēc mums nevajadzētu baidīties no bēgļiem – Latvija ir nabadzīga un tāpēc viņi centīsies pēc iespējas ātrāk pamest šo valsti, lai dotos uz bagātākām.  Bet nevajadzētu rēķināties ar to, ka bēgļi nepaliks Latvijā, bet tūdaļ dosies uz lielākajām Eiropas galvaspilsētām – Londonu, Berlīni, Parīzi. Šāda tendence būs, taču viņus aizkavēs tas, ka tik ātri nedabūs dokumentus, radīsies arī citi šķēršļi, kas neļaus aizbraukt. Tas nozīmē, ka tie kādu laiku šeit uzkavēsies, un uz šo laiku šeit izveidosies atbalsta grupa. Rīga var kļūt par vietu, kur radīsies šādas «kabatas».

Lielākā bēgļu grupa ir jauni vīrieši. Daudzi jau ir precējušies un ģimenes palikušas viņu dzimtenē. Līdz ko viņi saņems uzturēšanās atļauju, sāksies ģimenes atkalapvienošanās process. Juridiski var būt problēmas ar to, ka dažiem (ne daudziem) var būt vairākas sievas.

Mēģinājumi iekļaut bēgļus darba procesā, protams, tiks veikti, un tam, visticamāk, būs nepieciešams valsts  finansējums. Ņemot vērā, ka nākamā gada budžets arī bez bēgļiem top ar milzīgām grūtībām, tas var izrādīties liels izaicinājums.

Ref:017.010.102.8016


Pievienot komentāru

Joprojām romu tautības cilvēki jūtas diskriminēti Latvijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāts Boriss Cilevičs vērš uzmanību uz to, ka romu tautības cilvēki saskaras ar sistemātisku diskrimināciju un nepieciešams meklēt risinājums, lai to novērstu.

Sola no 2019.gada ievest jaunas reformas, lai palīdzētu invalīdiem

No 2019.gada nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi tiks piedāvāti tiešā izvēles sistēmā, integrējot darbspējas vērtēšanu, padarot efektīvāku administrēšanu, nodrošinot pakalpojumu un tā sniegšanu atbilstoši klientu labākajām interesēm, ziņo Labklājības ministrija.

Fakts, ka šoferiem biežāk traucē blakussēdētājas – dāmas, ir mīts

Izrādās, ka vīrieši dažkārt ir pat aktīvāki blakussēdētāji automašīnā un var traucēt šoferim vairāk nekā dāmas, noskaidrots Drošas Braukšanas Skolas, apdrošināšanas sabiedrības Ergo un SEB līzings kopīgi veiktajā aptaujā Blakussēdētāja portrets.

Jaunās Jūrmalas Diagnostiskās radioloģijas nodaļā investē 2,23 miljonus eiro

Atklāta Latvijas Jūras medicīnas centra jaunā Diagnostiskās radioloģijas nodaļa, kuras izveidē ieguldīti 2,23 miljoni eiro. Tā veidota kā viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā, pauž centra pārstāvji.

Rullis: Globālā ekonomika 2017.gadu uzsākt uz pozitīvas nots

Pēc nesen notikušajām kaislībām ap Francijas prezidenta vēlēšanām VIX indekss, kas raksturo svārstīguma jeb «baiļu» līmeni finanšu tirgos, samazinājās līdz pēdējā desmitgadē zemākajiem līmeņiem, komentē DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

FM: Plānotā nodokļu reforma radīs apstākļus ēnu ekonomikas samazināšanai

Eiropas Komisija pēc publicētās valstu specifiskās rekomendācijas Eiropas Savienības dalībvalstīm atzīst, ka nodokļu pamatnostādnes risina iepriekšējā gada rekomendāciju par nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.

Demogrāfijas lietu apakškomisija: Vecāku pabalsta aprēķinā jāsaglabā līdzšinējā kārtība

No nākamā gada plānotā vecāku pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtības maiņa ir jāpārskata un jāsaglabā līdzšinējā kārtība, nosakot vien atsevišķus izņēmumus, lai izslēgtu vai mazinātu gadījumus, kad pabalsts tiek piešķirts nesamērīgi lielā apmērā pret personas zaudētajiem ienākumiem.

EK aicinās pievienoties eirozonai ar neatraidāmu «burkānu»

Eiropas Komisija iecerējusi padarīt eiro ieviešanu pievilcīgāku tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras šobrīd palikušas pie savas valūtas, norādījis ekonomikas un finanšu eirokomisārs Pjērs Moskovisī.

Jauni grozījumi Ceļu satiksmes likumā - dokumenti būs jādod tieši rokās

No trešdienas, 24.maija, stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā – transportlīdzekļa vadītājam pārbaudes laikā autovadītāja apliecība un citi dokumenti ne tikai jāuzrāda, bet pēc pieprasījuma arī jāiedod rokās policijas darbiniekam.

Asociācija: Stāvlaukumu problēmas risināšanā ir jāiesaistās arī ministrijām

Pēdējā laikā Rīgas centrā un tās tuvumā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus, nosakot tām līdz galējībām absurdas prasības, uzsver Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija.

Antāne: Valdības neizlēmība un sasteigtie lēmumi ved tranzīta nozari nebūtībā

Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas Rossiskije žeļeznije dorogi atteikums veikt ievērojamus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju, tranzīta nozarei var radīt ārkārtas situāciju, ziņo Biedrība Baltijas asociācija Transports un loģistika pārstāvji.

Eiroparlamenta komitejas vadītājs apliecina atbalstu Rail Baltica

Igaunijā politisku atbalstu dzelzceļa projekta finansējumam Rail Baltica apliecinājis Eiroparlamenta Transporta un tūrisma komitejas vadītājs.

Ekonomikas ietekme mazumtirdzniecībā atkarīga no iedzīvotāju migrācijas

Vērtējot Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari 2016.gadā un 2017.gada 1.ceturksnī, turpmākā nozares attīstība atkarīga gan no iedzīvotāju skaita izmaiņām un migrācijas, gan no inflācijas pieauguma tempiem, secināts mazumtirdzniecības nozares apskatā.

Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju grūtības samaksāt par veselības aprūpi

Pērn 80,1% Latvijas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā. No tām katra trešā jeb 35,6% ar grūtībām vai ar lielām grūtībām spēja segt veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zemkopības ministrija un LPS vienojas par turpmāko sadarbību

Bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana vai pilnvara, atgādina Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Mobilo izspiedējvīrusu daudzums pirmajā ceturksnī ir vairāk nekā trīskāršojies

Nekas neliecina, ka pasaules bieds — izspiedējvīrusi — ietu mazumā: saskaņā ar Kaspersky Lab 2017.gada 1.ceturkšņa ļaunprogrammatūru pārskatu šā gada pirmajos mēnešos mobilo izspiedējvīrusu daudzums ir audzis vairāk nekā trīs reizes.

Autotransporta direkcija sola: Jaunais plāns paredz ērtākus apstākļus pasažieriem

Autotransporta direkcija izstrādājusi sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajai desmitgadei, kas paredz uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti, drošību un ērtības, ziņo direkcija.

Kučinskis no nodokļu reformas nav gatavs atteikties

Partijām tuvākajā laikā būs politiski jāizšķiras par to, kādā apmērā īstenot piedāvātās nodokļu reformas, bet Finanšu ministrija jaunus būtiskus priekšlikumus vairs neizstrādās, pirmdien 24.maijā, LNT paziņoja premjers Māris Kučinskis.

Latvijā jaunu un efektīvu zāļu pieejamība un kompensācija ir vissliktākā Eiropā

Latvija jaunu un efektīvu zāļu pieejamības un valsts kompensācijas ziņā Eiropā ieņem stabilu pēdējo vietu, apliecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas aprīļa beigās publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju Patients W.A.I.T. Indicator.

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū. Vienlaikus klasifikators papildināts ar 80 jaunām profesijām, 83 profesijām precizēti to nosaukumi, vēsta Labklājības ministrijā.

Naftas cenas un ASV akciju biržas turpina kāpumu; pieaugums arī Eiropas fondu tirgos

Naftas cenas pasaules tirgū turpina kāpumu saistībā ar prognozēm, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC ceturtdien, 18.maijā, notiekošajā sanāksmē pagarinās naftas ieguves apjoma samazināšanas vienošanās termiņu.

Bildēs: Piemiņas brīdis Mančestrā

Pieminot 22.maija terora akta upurus, Mančestras pilsētā Lielbritānijā aizvadīts piemiņas brīdis, kur ziedus nolikuši un ticību mieram apliecinājuši vairāki tūkstoši iedzīvotāju no dažādām etniskām kopienām.

Latvijas vēstnieks: «bumba ir Krievijas pusē» - ja tā gribēs, uzlabojumi ir iespējami

NATO terorisma briesmas var mazināt, nevis likvidēt pilnībā, intervijā Latvijas Radio pirms gaidāmā NATO samita, kurā sagaidāms, ka tiks pārrunāts arī nesenais terora akts Lielbritānijā, Mančestrā, norāda Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.

Pētījums: Iedzīvotāji Latvijā savu biznesu uzsāk, jo vēlas strādāt patstāvīgi

Latvijas iedzīvotāji uzņēmējdarbībā iesaistās, jo vēlas strādāt patstāvīgi, visbiežāk izvēlas darboties jomā, kas saistīta ar iepriekšējo darba pieredzi vai hobiju, un biznesu uzsāk, ieguldot savus vai ģimenes uzkrājumus, liecina attīstības finanšu institūcijas Altum un Academia veiktais biznesa uzsācēju pētījums.

Rumānija: Vairums iedzīvotāju vardarbību ģimenē uzskata par normu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā Rumānija kritizēta par necenšanos vērsties pret vardarbību ģimenē, piespriežot valstij naudassodu par to, ka tiesībsargājošās iestādes nav saukušas pie atbildības vīrieti, kurš savai sievai uzbrucis astoņas reizes.

Jaunākie komentāri