bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.01.2017 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vai ierastā dzīve beigusies?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bēgļu uzņemšanas temats aizēno visus citus notikumus mūsu valstī, it īpaši pēc neveiksmīgās Eiropas Savienības (ES) tieslietu ministru ārkārtas sēdes, kuras laikā sarunu process, tā vietā, lai tiktu pieņemts galīgais lēmums,  tika atsviests sarunu sākuma punktā.

Pēc skaļām publiskām batālijām, un droši vien tikpat dedzīgām aizkulišu sarunām, Latvijas valdība šonedēļ apstiprināja nacionālo pozīciju jautājumā par bēgļu uzņemšanu. Vēl  pirmdien, 14.septembrī, kad Briselē notika ES valstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksme, Latvijai  šādas pozīcijas nebija. Tāpēc  iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uz sanāksmi nemaz nebrauca, jo viņam nebija ko tajā sacīt. Bet pēc prezidenta Raimonda Vējoņa sarunām ar politiskajām partijām, uzdodot tām par pienākumu sagatavot skaidru plānu bēgļu uzņemšanai, nacionālā pozīcija šajā jautājumā tika sagatavota. Tā paredz, ka valsts piekrīt labprātīgi uzņemt vēl 526 cilvēkus, bet iebilst pret obligātu kvotu ieviešanu.

Dokumentā minēts, ka bēgļu fiziskā sadale starp ES valstīm ir galējais līdzeklis ārkārtas situācijā un solidaritātes žests, lai palīdzētu noregulēt situāciju konkrētajās valstīs. Latvija savā pozīcijā norāda, ka neiebilst pret saskaņotu ES rīcību bēgļu pārvietošanā, bet joprojām uzskata, ka šādi pasākumi būtu jāīsteno tikai pēc brīvprātības principa, ievērojot katras valsts tiesības pašai lemt par to, kādā mērā tajos piedalīties.

Cik viņu būs?

Premjerministre  Laimdota Straujuma iepriekš tika paudusi, ka Latvijai nāksies definēt savu nostāju par papildu bēgļu uzņemšanu agrāk nekā plānots – līdz 22.septembrim, nevis līdz 8.oktobrim, jo 8.oktobrī plānotā ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembrim un līdz šim datumam Latvijai ir jāapstiprina sava pozīcija bēgļu uzņemšanā.

Straujuma uzsvēra, ka neatkarīgi no Latvijas pozīcijas, ES, visticamāk, notiks balsojums par šo jautājumu un papildus bēgļu uzņemšana būs obligāts pasākums. Uz jautājumu, kāda nozīme tādā gadījumā ir valdības balsojumam, premjerministre atbildēja, ka tas liecina par valsts attieksmi pret šo problēmu.

Nākamtrešdien, 23.septembrī, notiks ES ārkārtas samits, kurā tiks apspriesti pasākumi migrācijas krīzes risināšanai. Pagaidām oficiālajā līmenī runa ir par to, ka Latvijai būs jāuzņem 776 bēgļi.

Dārgie bēgļi

Varētu šķist – kāds ekonomikai ar to sakars? Ekonomika ir visā. Jāsāk ar to, ka katrs mūsu uzņemtais bēglis būs valsts apgādībā, un precīzāk – mūsu nodokļu maksātāju apgādībā. Precīzus skaitļus nosaukt pagaidām neviens nevar, iespējams, ka šādi aprēķini vēl nav veikti, bet fragmentāra informācija jau ir. Saskaņā ar dažiem aprēķiniem, viena bēgļa uzturēšana pirmajos deviņos mēnešos maksās 1 584 eiro. Daļa naudas nāks no ES fondiem, bet tikai sākumā. Pēc tam viņiem nāksies sevi uzturēt pašiem..

No skaitļiem, kas jau nosaukti, ir vērts pieminēt dažus. Piemēram, ja Latvija piekritīs pieņemt 776 bēgļus, tad katru mēnesi pabalstiem un latviešu valodas kursiem nāksies tērēt 237 tūkstošus eiro. Izdevumi gada laikā sasniegs 2,8 miljonus eiro. Valodas apgūšanai Eiropas Savienībā ir gatava dot 6 000 eiro par vienu migrantu – tātad kopumā šķiet, ka Latvija varētu pretendēt uz 4,66 miljoniem eiro no ES fondiem.

Pēc  tam, kad ārzemnieki iegūs oficiālu statusu, katru mēnesi viņu pabalstiem aizies 198,75 tūkstoši eiro. Turklāt, neskatoties uz to, ka ne Latvijas valdībai, ne pašvaldībām nav pienākums nodrošināt bēgļus ar mājokli, jautājums par izmitināšanu noteikti radīsies. Tā kā paši mājokļus īrēt viņi nespēs (ja nav darba, tas ir dārgi), un, ja spēs, tad maz ticams, ka Latvijā būs daudzi, kas vēlēsies tiem izīrēt savus mājokļus, lai izvairītos no haosa un nelegālo apmetņu izveidošanās, šis jautājums ir jāatrisina valsts vai pašvaldību līmenī.

Neaizmirstiet arī par bēgļu bērnu izglītību, medicīnisko aprūpi un tā tālāk. Tas viss veidos ievērojamu summu. Piemēram, Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrija lēš, ka viena patvēruma meklētāja izmitināšana Rukles bēgļu centrā izmaksās 620 eiro mēnesī. Bet, lai izpildītu bēgļu pārvietošanas programmu ES, būs nepieciešami vismaz 800 eiro uz vienu cilvēku mēnesī. Šie skaitļi atbilst vidējai summai, kas mēnesī nepieciešama, lai izdzīvotu parasts lietuvietis vai latvietis.

Ko sagaidīt?

Viens no populārākajiem argumentiem, kāpēc mums nevajadzētu baidīties no bēgļiem – Latvija ir nabadzīga un tāpēc viņi centīsies pēc iespējas ātrāk pamest šo valsti, lai dotos uz bagātākām.  Bet nevajadzētu rēķināties ar to, ka bēgļi nepaliks Latvijā, bet tūdaļ dosies uz lielākajām Eiropas galvaspilsētām – Londonu, Berlīni, Parīzi. Šāda tendence būs, taču viņus aizkavēs tas, ka tik ātri nedabūs dokumentus, radīsies arī citi šķēršļi, kas neļaus aizbraukt. Tas nozīmē, ka tie kādu laiku šeit uzkavēsies, un uz šo laiku šeit izveidosies atbalsta grupa. Rīga var kļūt par vietu, kur radīsies šādas «kabatas».

Lielākā bēgļu grupa ir jauni vīrieši. Daudzi jau ir precējušies un ģimenes palikušas viņu dzimtenē. Līdz ko viņi saņems uzturēšanās atļauju, sāksies ģimenes atkalapvienošanās process. Juridiski var būt problēmas ar to, ka dažiem (ne daudziem) var būt vairākas sievas.

Mēģinājumi iekļaut bēgļus darba procesā, protams, tiks veikti, un tam, visticamāk, būs nepieciešams valsts  finansējums. Ņemot vērā, ka nākamā gada budžets arī bez bēgļiem top ar milzīgām grūtībām, tas var izrādīties liels izaicinājums.

Ref:017.010.102.8016


Pievienot komentāru

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.