bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vai Latvija kļūs par naftas ieguves valsti?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Laikā, kad spēkā ir Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas, Latvijas tirdzniecības un ekonomiskās aktivitātes aizvien vairāk sliecas Tuvo Austrumu un Āzijas virzienā.

Šonedēļ darbu Rīgā sāka Kazahstānas Tirdzniecības misija, kuras ietvaros notika arī biznesa forums. Pirmo reizi Latvijas un Kazahstānas divpusējo attiecību vēsturē uzņēmēju grupa no Astanas, Almati un citām pilsētām Rīgā ieradās ārpus oficiālas vizītes ietvariem – misijā nebija valsts struktūru pārstāvju. Šī ir pirmā Kazahstānas uzņēmēju vizīte, kas organizēta pēc pašu iniciatīvas, un kopumā – pirmā šāda veida vizīte Eiropā.

Foruma dalībnieki apsprieda jautājumu par sadarbības paplašināšanu starp abām valstīm dažādās nozarēs, Kazahstānas uzņēmējiem ieguvumi no ieguldījumiem Latvijā ir – iespējas attīstīt brīvās ekonomiskās zonas, kā arī Latvijas iespējamā dalība Jaunajā Zīda ceļā.

Uz forumu Latvijas galvaspilsētā bija ieradušies 15 Kazahstānas uzņēmumu vadītāji un pārstāvji, kas ieinteresēti sadarbībā ar Latvijas uzņēmējiem. Foruma viesi pārstāvēja plašu nozaru un uzņēmumu spektru: mašīnbūvi, metalurģiju, ķīmiju, celtniecību, farmāciju un pārtikas rūpniecību. Kazahstānas uzņēmēji tikās ar Latvijas vairumtirgotājiem un izplatītājiem, lai runātu par iespējamām preču piegādēm. Tāpat notika vairākas tikšanās Veselības ministrijā un Zemkopības ministrijā, kuru laikā tika runāts par preču reģistrāciju un Kazahstānas uzņēmumu dalību Latvijas valsts iepirkumos. Savukārt Latvijas Satiksmes ministrijas pārstāvjiem un VAS Latvijas dzelzceļš vadībai tika prezentētas kravas maģistrālās un pasažieru elektriskās lokomotīves, kas tiek montētas Kazahstānas rūpnīcā saskaņā ar uzņēmuma ALSTOM tehnoloģiju.

Kazahstāna ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā. Latvijas un Kazahstānas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2015.gadā sasniedza 161,2 miljonus dolāru, tai skaitā eksports no Kazahstānas uz Latviju 121,1 miljonu dolāru apmērā.

Valstis veiksmīgi sadarbojas tranzīta un loģistikas jomā, tostarp konteinerpārvadājumos. Kazahstāna ieņem trešo vietu importa un piekto vietu eksporta kravu pārvadājumu ziņā (2015.gadā) pa Latvijas dzelzceļu, tai ir pašai savs graudu terminālis Ventspils ostā – tas ir Eiropā vienīgais objekts caur kuru notiek graudu pārkraušana pasaules tirgiem. Uzņēmēji no Kazahstānas izmanto iespējas arī citās Latvijas ostās – caur Rīgas ostu uz Eiropu tiek vests liels apjoms metālapstrādes produktu un citu preču.

Sadarbība ir attīstījusies arī kokapstrādes, farmācijas, pārtikas pārstrādes un citās jomās. Kazahstānā ir vairāk nekā 60 kopuzņēmumu ar Latvijas kapitāla dalību. Turklāt Latvijas uzņēmumu skaits ar Kazahstānas kapitāla dalību kopš 2010.gada ir audzis četras reizes.

Kopumā 47% no Kazahstānas tirdzniecības apgrozījuma veido tirdzniecība ar Eiropas Savienību. Tā ir vienīgā valsts, kurai ir nolīgums par padziļināto partnerību ar ES. Starp citu, Latvija bija pirmā no ES valstīm, kas pagājušajā nedēļā nolīgumu ratificējusi.

Šonedēļ starp Azerbaidžānu un Latviju tika parakstīts protokols par sadarbību un biznesa sakariem lauksaimniecības jomā. Dokuments tika parakstīts Latvijas – Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas 6.sēdē. Azerbaidžānu pārstāvēja Azerbaidžānas Republikas transporta ministrs Zija Mamedovs, bet Latviju – satiksmes ministrs Uldis Augulis. Pašlaik runa ir par sadarbības stiprināšanu piena produktu ražošanā, kā arī divpusējo tirdzniecību ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Tika apspriesta arī iespēja Azerbaidžānā izveidot piena pārstrādes kopuzņēmumu.

Tikmēr Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union, turpinot paplašināt eksporta tīklu Tuvajos Austrumos, šonedēļ sāka eksportu uz Irāku, nosūtot uz šo valsti pirmās septiņas tonnas saldējuma. Latvijā ražotie piena produkti un saldējums būs pieejami vairāk nekā 200 lielveikalos Irākas lielākajās pilsētās – Bagdādē, Erbīlā, Suleimanijā, Dahukā, Kirkūkā, Basrā un daudzās citās. Vienošanās ar Irākas partneriem paredz, ka katru mēnesi uz Irāku nosūtīs vismaz 20 tonnas piena produktu un saldējuma.

Baltijas jūras «melnais zelts»

Latvijas virzībai uz valstīm, kuras līdz šim nav bijušas aktīvas mūsu tirdzniecības partneres, var būt arī cita – simboliska nozīme. Iepriekšminētajās valstīs iegūst naftu. Latvijā ar to lepoties vēl nevar. Bet tikai pagaidām. Par labas kvalitātes iegulām Baltijas jūrā ir zināms kopš pagājušā gadsimta vidus. 1975.-1985.gadā ar melnā zelta meklēšanu mūsu jūras ūdeņos nodarbojās starptautiska poļu-vācu-padomju firma Petrobaltic. Tā paspēja veikt 28 urbumus un konstatēja astoņas naftas un gāzes atradnes. Pēc Latvijas valdības aplēsēm, jūras dibenā atrodas aptuveni 250 miljonus barelu Brent markas jēlnaftas (tieši tādu pašu iegūst arī Norvēģijā), kuras kopējā vērtība varētu būt seši miljardi dolāru.

Ar naftas ieguvi Baltijas jūrā jau nodarbojas Krievija un Polija. Krievijā Kaļiņingradas apgabalā to dara LUKoil, bet Polijā – uzņēmums Lotos Petrobaltic.

Šonedēļ Latvijas valdība ir atjaunojusi darba grupu sarunām par Latvijas un Lietuvas starpvaldību nolīguma projektu par ekonomisko sadarbību ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un Baltijas jūras kontinentālajā šelfā. Tas izklausās diezgan nesaprotami, ja vien jūs nezināt, ka grupa nodarbosies ar resursu pētīšanas un izmantošanas analīzi, normatīvo aktu un izvērtēšanu un licencēšanas politiku ogļūdeņražu ieguves jomā pierobežas zonā. Tātad aktualizējies jautājums par atbildības sadali starp Lietuvu un Latviju naftas ieguves jomā Baltijas jūrā. Kļūt par naftas ieguves valsti – tā ir iziešana pilnīgi citā līmenī. Un, kas zina, varbūt pēc pāris gadu desmitiem, ražotāji no Irākas vedīs mums saldējumu, bet mēs viņiem pārdosim naftu.

Pirmais sūtnis   

Šonedēļ Saeimas Ārlietu komisija Latvijas vēstnieka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) amatā apstiprinājusi Ivitu Burmistri. Pašlaik viņa ir Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja. Vēstnieku no savas puses apstiprina arī ESAO.

Darāmā ir daudz. Jau oktobrī Latvijai jāiesniedz organizācijai ziņojums par sasniegto progresu atsevišķu rekomendāciju īstenošanā. Mūsu valstij būs jāziņo par progresu tādos jautājumos kā: privātā sektora informētība par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas sekām un kontrolieru kvalifikācijas paaugstināšanu šajā jautājumā, ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumu izmeklēšana, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kadru politika, to personu, kas ziņo par pārkāpumiem, aizsardzība, regulāru apmācību nodrošināšana KNAB pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem.

Ref:017.010.102.10081


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.