bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.01.2017 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vai Latvija kļūs par naftas ieguves valsti?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Laikā, kad spēkā ir Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas, Latvijas tirdzniecības un ekonomiskās aktivitātes aizvien vairāk sliecas Tuvo Austrumu un Āzijas virzienā.

Šonedēļ darbu Rīgā sāka Kazahstānas Tirdzniecības misija, kuras ietvaros notika arī biznesa forums. Pirmo reizi Latvijas un Kazahstānas divpusējo attiecību vēsturē uzņēmēju grupa no Astanas, Almati un citām pilsētām Rīgā ieradās ārpus oficiālas vizītes ietvariem – misijā nebija valsts struktūru pārstāvju. Šī ir pirmā Kazahstānas uzņēmēju vizīte, kas organizēta pēc pašu iniciatīvas, un kopumā – pirmā šāda veida vizīte Eiropā.

Foruma dalībnieki apsprieda jautājumu par sadarbības paplašināšanu starp abām valstīm dažādās nozarēs, Kazahstānas uzņēmējiem ieguvumi no ieguldījumiem Latvijā ir – iespējas attīstīt brīvās ekonomiskās zonas, kā arī Latvijas iespējamā dalība Jaunajā Zīda ceļā.

Uz forumu Latvijas galvaspilsētā bija ieradušies 15 Kazahstānas uzņēmumu vadītāji un pārstāvji, kas ieinteresēti sadarbībā ar Latvijas uzņēmējiem. Foruma viesi pārstāvēja plašu nozaru un uzņēmumu spektru: mašīnbūvi, metalurģiju, ķīmiju, celtniecību, farmāciju un pārtikas rūpniecību. Kazahstānas uzņēmēji tikās ar Latvijas vairumtirgotājiem un izplatītājiem, lai runātu par iespējamām preču piegādēm. Tāpat notika vairākas tikšanās Veselības ministrijā un Zemkopības ministrijā, kuru laikā tika runāts par preču reģistrāciju un Kazahstānas uzņēmumu dalību Latvijas valsts iepirkumos. Savukārt Latvijas Satiksmes ministrijas pārstāvjiem un VAS Latvijas dzelzceļš vadībai tika prezentētas kravas maģistrālās un pasažieru elektriskās lokomotīves, kas tiek montētas Kazahstānas rūpnīcā saskaņā ar uzņēmuma ALSTOM tehnoloģiju.

Kazahstāna ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā. Latvijas un Kazahstānas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2015.gadā sasniedza 161,2 miljonus dolāru, tai skaitā eksports no Kazahstānas uz Latviju 121,1 miljonu dolāru apmērā.

Valstis veiksmīgi sadarbojas tranzīta un loģistikas jomā, tostarp konteinerpārvadājumos. Kazahstāna ieņem trešo vietu importa un piekto vietu eksporta kravu pārvadājumu ziņā (2015.gadā) pa Latvijas dzelzceļu, tai ir pašai savs graudu terminālis Ventspils ostā – tas ir Eiropā vienīgais objekts caur kuru notiek graudu pārkraušana pasaules tirgiem. Uzņēmēji no Kazahstānas izmanto iespējas arī citās Latvijas ostās – caur Rīgas ostu uz Eiropu tiek vests liels apjoms metālapstrādes produktu un citu preču.

Sadarbība ir attīstījusies arī kokapstrādes, farmācijas, pārtikas pārstrādes un citās jomās. Kazahstānā ir vairāk nekā 60 kopuzņēmumu ar Latvijas kapitāla dalību. Turklāt Latvijas uzņēmumu skaits ar Kazahstānas kapitāla dalību kopš 2010.gada ir audzis četras reizes.

Kopumā 47% no Kazahstānas tirdzniecības apgrozījuma veido tirdzniecība ar Eiropas Savienību. Tā ir vienīgā valsts, kurai ir nolīgums par padziļināto partnerību ar ES. Starp citu, Latvija bija pirmā no ES valstīm, kas pagājušajā nedēļā nolīgumu ratificējusi.

Šonedēļ starp Azerbaidžānu un Latviju tika parakstīts protokols par sadarbību un biznesa sakariem lauksaimniecības jomā. Dokuments tika parakstīts Latvijas – Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas 6.sēdē. Azerbaidžānu pārstāvēja Azerbaidžānas Republikas transporta ministrs Zija Mamedovs, bet Latviju – satiksmes ministrs Uldis Augulis. Pašlaik runa ir par sadarbības stiprināšanu piena produktu ražošanā, kā arī divpusējo tirdzniecību ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Tika apspriesta arī iespēja Azerbaidžānā izveidot piena pārstrādes kopuzņēmumu.

Tikmēr Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union, turpinot paplašināt eksporta tīklu Tuvajos Austrumos, šonedēļ sāka eksportu uz Irāku, nosūtot uz šo valsti pirmās septiņas tonnas saldējuma. Latvijā ražotie piena produkti un saldējums būs pieejami vairāk nekā 200 lielveikalos Irākas lielākajās pilsētās – Bagdādē, Erbīlā, Suleimanijā, Dahukā, Kirkūkā, Basrā un daudzās citās. Vienošanās ar Irākas partneriem paredz, ka katru mēnesi uz Irāku nosūtīs vismaz 20 tonnas piena produktu un saldējuma.

Baltijas jūras «melnais zelts»

Latvijas virzībai uz valstīm, kuras līdz šim nav bijušas aktīvas mūsu tirdzniecības partneres, var būt arī cita – simboliska nozīme. Iepriekšminētajās valstīs iegūst naftu. Latvijā ar to lepoties vēl nevar. Bet tikai pagaidām. Par labas kvalitātes iegulām Baltijas jūrā ir zināms kopš pagājušā gadsimta vidus. 1975.-1985.gadā ar melnā zelta meklēšanu mūsu jūras ūdeņos nodarbojās starptautiska poļu-vācu-padomju firma Petrobaltic. Tā paspēja veikt 28 urbumus un konstatēja astoņas naftas un gāzes atradnes. Pēc Latvijas valdības aplēsēm, jūras dibenā atrodas aptuveni 250 miljonus barelu Brent markas jēlnaftas (tieši tādu pašu iegūst arī Norvēģijā), kuras kopējā vērtība varētu būt seši miljardi dolāru.

Ar naftas ieguvi Baltijas jūrā jau nodarbojas Krievija un Polija. Krievijā Kaļiņingradas apgabalā to dara LUKoil, bet Polijā – uzņēmums Lotos Petrobaltic.

Šonedēļ Latvijas valdība ir atjaunojusi darba grupu sarunām par Latvijas un Lietuvas starpvaldību nolīguma projektu par ekonomisko sadarbību ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un Baltijas jūras kontinentālajā šelfā. Tas izklausās diezgan nesaprotami, ja vien jūs nezināt, ka grupa nodarbosies ar resursu pētīšanas un izmantošanas analīzi, normatīvo aktu un izvērtēšanu un licencēšanas politiku ogļūdeņražu ieguves jomā pierobežas zonā. Tātad aktualizējies jautājums par atbildības sadali starp Lietuvu un Latviju naftas ieguves jomā Baltijas jūrā. Kļūt par naftas ieguves valsti – tā ir iziešana pilnīgi citā līmenī. Un, kas zina, varbūt pēc pāris gadu desmitiem, ražotāji no Irākas vedīs mums saldējumu, bet mēs viņiem pārdosim naftu.

Pirmais sūtnis   

Šonedēļ Saeimas Ārlietu komisija Latvijas vēstnieka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) amatā apstiprinājusi Ivitu Burmistri. Pašlaik viņa ir Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja. Vēstnieku no savas puses apstiprina arī ESAO.

Darāmā ir daudz. Jau oktobrī Latvijai jāiesniedz organizācijai ziņojums par sasniegto progresu atsevišķu rekomendāciju īstenošanā. Mūsu valstij būs jāziņo par progresu tādos jautājumos kā: privātā sektora informētība par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas sekām un kontrolieru kvalifikācijas paaugstināšanu šajā jautājumā, ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumu izmeklēšana, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kadru politika, to personu, kas ziņo par pārkāpumiem, aizsardzība, regulāru apmācību nodrošināšana KNAB pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem.

Ref:017.010.102.10081


Pievienot komentāru

Porošenko: Ukraiņi var zaudēt ticību eirointegrācijas ceļam

Ukrainas iedzīvotāji valsts izvēli iet eirointegrācijas ceļu var uztver ar vilšanos, ja turpināsies kavēšanās ar Ukrainas tuvināšanu Eiropas Savienībai, tā norādījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. joprojām nav stājies spēkā decembrī Ukrainas un Eiropas Savienības parakstītais nolīgums par bezvīzu režīmu, kas ļautu ukraiņiem ceļot uz ES bez vīzas.

Pētījums: Joprojām lietotāji neveido paroles, kas ir pietiekami drošas

«Ņemot vērā lielo privātās un konfidenciālās informācijas daudzumu, ko mēs pašlaik glabājam internetā, lietotājiem būtu vairāk jārūpējas par savu aizsardzību ar efektīvām parolēm. Tas liekas pašsaprotami, taču daudzi, šķiet, nesaprot, ka iekrīt vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā,» vēsta Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.

Rīgā atklāj 3 200 litrus nelegāli glabātas dīzeļdegvielas

Veicot informācijas pārbaudi, par iespējamu nelikumīgu degvielas uzglabāšanu un realizāciju, 11.janvārī, tika apsekota Rīgā esoša garāžu teritorija, kurā Muitas policijas pārvaldes darbinieki konstatēja nelegāli uzglabātu dīzeļdegvielu, vēsta Valsts ieņēmumu dienests.

Liberālis Ferhofstads atsauc savu kanditatūru uz EP prezidenta amatu, atbalstot konservatīvo Tajāni

Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu Gijs Ferhofstads otrdien, 17.janvārī, atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni.

Reitings: Talantīgus darbiniekus Baltijā veiksmīgāk izaudzina un notur Igaunija

Reitingā par valstu spēju izaudzināt, piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus visas Baltijas valstis iekļautas starp vadošajām 33 valstīm.

Iedzīvotājiem būs jāaizpilda aptauja par datoru un interneta lietošanas paradumiem

Trešdien 18.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2017.gadā. Aptaujā noskaidros, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, kādiem nolūkiem ikdienā tiek izmantots internets, kādas ierīces un tehnoloģijas tiek izmantotas.

Noskaidroti pirktākie viedtālruņi Latvijā

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji par viedtālruni ir bijuši gatavi izdot vairāk naudas nekā 2015.gadā - tā iegādei vidēji atvēlot nevis 316 eiro, bet gan 389 eiro, secināts GFK veiktajā pētījumā..

Ratass piesardzīgs par jaunu 10 milj. eiro pieturu iekļaušanu Rail Baltica

Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Igaunijas posmā plānots būvēt trīs pieturas, taču vajadzīga padziļināta izpēte vai būtu pamatoti šo skaitu palielināt, norādījis Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

BATL: Iecere elektrificēt dzelzceļu ir klaja nekompetence vai gadsimta afēra

Neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un mums joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens, norāda biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika biedri.

Ventspils pašvaldības plānotie budžeta izdevumi lielāki nekā ieņēmumi

Ventspils novada pašvaldības domes sēdē 12.janvārī apstiprināts Ventspils novada pašvaldības 2017.gada budžets, kurā konsolidētā pamatbudžeta plānotie ieņēmumi ir 13 584 298 eiro, bet izdevumi - 22 652 396 eiro, vēsta Ventspils Novadnieks redaktore Marlena Zvaigzne.

Aptur pazudušās Malaizijas lidmašīnas meklēšanu

Indijas okeānā pārtraukti meklēšanas darbi, lai atrastu pasažieru aviolaineri, kas 2014.gadā pazuda no radariem ceļā no Kualalumpuras Malaizijā uz Pekinu Ķīnā ar 239 cilvēkiem uz klāja.

LM: Jāreaģē arī uz aizdomām par bērnu vardarbību

Būtiski stiprināt Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kas darbojas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un ļauj dažādām institūcijām iegūt un apmainīties ar informāciju par nepilngadīgajiem, kas atrodas riska situācijās, vēsta Labklājības ministrija.

FM: Paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi

«Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu,» vēsta Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta eksperte Līga Neilande.

Turcijā apcietina aizdomās turēto par Jaungada nakts terora aktu

Turcijas policija apcietinājusi vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par terora akta pastrādāšanu Stambulā Jaungada naktī.

Okamnis: Tirdzniecības vietām jakļūst modernām, lai veikali neaizietu nebūtībā

Latvijā turpina pastiprināties konkurence tirdzniecības sfērā, atzina Latvijas Tirgotāju savienības, kas pārvalda veikalu ķēdi LaTS, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Aptauja: Katrs trešais ventspilnieks ir nobažījies par jaunām darba vietām pilsētā

Turpinot diskusiju par bezdarba situāciju Ventspilī, Latvijas fakti pērn nogalē veiktā socioloģiskā aptauja atklāj, ka katru trešo ventspilnieku uztrauc jaunu darba vietu radīšana Ventspilī, norādot to kā vienu no galvenajām domes darba prioritātēm.

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.