bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vai Latvija kļūs par naftas ieguves valsti?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Laikā, kad spēkā ir Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas, Latvijas tirdzniecības un ekonomiskās aktivitātes aizvien vairāk sliecas Tuvo Austrumu un Āzijas virzienā.

Šonedēļ darbu Rīgā sāka Kazahstānas Tirdzniecības misija, kuras ietvaros notika arī biznesa forums. Pirmo reizi Latvijas un Kazahstānas divpusējo attiecību vēsturē uzņēmēju grupa no Astanas, Almati un citām pilsētām Rīgā ieradās ārpus oficiālas vizītes ietvariem – misijā nebija valsts struktūru pārstāvju. Šī ir pirmā Kazahstānas uzņēmēju vizīte, kas organizēta pēc pašu iniciatīvas, un kopumā – pirmā šāda veida vizīte Eiropā.

Foruma dalībnieki apsprieda jautājumu par sadarbības paplašināšanu starp abām valstīm dažādās nozarēs, Kazahstānas uzņēmējiem ieguvumi no ieguldījumiem Latvijā ir – iespējas attīstīt brīvās ekonomiskās zonas, kā arī Latvijas iespējamā dalība Jaunajā Zīda ceļā.

Uz forumu Latvijas galvaspilsētā bija ieradušies 15 Kazahstānas uzņēmumu vadītāji un pārstāvji, kas ieinteresēti sadarbībā ar Latvijas uzņēmējiem. Foruma viesi pārstāvēja plašu nozaru un uzņēmumu spektru: mašīnbūvi, metalurģiju, ķīmiju, celtniecību, farmāciju un pārtikas rūpniecību. Kazahstānas uzņēmēji tikās ar Latvijas vairumtirgotājiem un izplatītājiem, lai runātu par iespējamām preču piegādēm. Tāpat notika vairākas tikšanās Veselības ministrijā un Zemkopības ministrijā, kuru laikā tika runāts par preču reģistrāciju un Kazahstānas uzņēmumu dalību Latvijas valsts iepirkumos. Savukārt Latvijas Satiksmes ministrijas pārstāvjiem un VAS Latvijas dzelzceļš vadībai tika prezentētas kravas maģistrālās un pasažieru elektriskās lokomotīves, kas tiek montētas Kazahstānas rūpnīcā saskaņā ar uzņēmuma ALSTOM tehnoloģiju.

Kazahstāna ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā. Latvijas un Kazahstānas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2015.gadā sasniedza 161,2 miljonus dolāru, tai skaitā eksports no Kazahstānas uz Latviju 121,1 miljonu dolāru apmērā.

Valstis veiksmīgi sadarbojas tranzīta un loģistikas jomā, tostarp konteinerpārvadājumos. Kazahstāna ieņem trešo vietu importa un piekto vietu eksporta kravu pārvadājumu ziņā (2015.gadā) pa Latvijas dzelzceļu, tai ir pašai savs graudu terminālis Ventspils ostā – tas ir Eiropā vienīgais objekts caur kuru notiek graudu pārkraušana pasaules tirgiem. Uzņēmēji no Kazahstānas izmanto iespējas arī citās Latvijas ostās – caur Rīgas ostu uz Eiropu tiek vests liels apjoms metālapstrādes produktu un citu preču.

Sadarbība ir attīstījusies arī kokapstrādes, farmācijas, pārtikas pārstrādes un citās jomās. Kazahstānā ir vairāk nekā 60 kopuzņēmumu ar Latvijas kapitāla dalību. Turklāt Latvijas uzņēmumu skaits ar Kazahstānas kapitāla dalību kopš 2010.gada ir audzis četras reizes.

Kopumā 47% no Kazahstānas tirdzniecības apgrozījuma veido tirdzniecība ar Eiropas Savienību. Tā ir vienīgā valsts, kurai ir nolīgums par padziļināto partnerību ar ES. Starp citu, Latvija bija pirmā no ES valstīm, kas pagājušajā nedēļā nolīgumu ratificējusi.

Šonedēļ starp Azerbaidžānu un Latviju tika parakstīts protokols par sadarbību un biznesa sakariem lauksaimniecības jomā. Dokuments tika parakstīts Latvijas – Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas 6.sēdē. Azerbaidžānu pārstāvēja Azerbaidžānas Republikas transporta ministrs Zija Mamedovs, bet Latviju – satiksmes ministrs Uldis Augulis. Pašlaik runa ir par sadarbības stiprināšanu piena produktu ražošanā, kā arī divpusējo tirdzniecību ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Tika apspriesta arī iespēja Azerbaidžānā izveidot piena pārstrādes kopuzņēmumu.

Tikmēr Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union, turpinot paplašināt eksporta tīklu Tuvajos Austrumos, šonedēļ sāka eksportu uz Irāku, nosūtot uz šo valsti pirmās septiņas tonnas saldējuma. Latvijā ražotie piena produkti un saldējums būs pieejami vairāk nekā 200 lielveikalos Irākas lielākajās pilsētās – Bagdādē, Erbīlā, Suleimanijā, Dahukā, Kirkūkā, Basrā un daudzās citās. Vienošanās ar Irākas partneriem paredz, ka katru mēnesi uz Irāku nosūtīs vismaz 20 tonnas piena produktu un saldējuma.

Baltijas jūras «melnais zelts»

Latvijas virzībai uz valstīm, kuras līdz šim nav bijušas aktīvas mūsu tirdzniecības partneres, var būt arī cita – simboliska nozīme. Iepriekšminētajās valstīs iegūst naftu. Latvijā ar to lepoties vēl nevar. Bet tikai pagaidām. Par labas kvalitātes iegulām Baltijas jūrā ir zināms kopš pagājušā gadsimta vidus. 1975.-1985.gadā ar melnā zelta meklēšanu mūsu jūras ūdeņos nodarbojās starptautiska poļu-vācu-padomju firma Petrobaltic. Tā paspēja veikt 28 urbumus un konstatēja astoņas naftas un gāzes atradnes. Pēc Latvijas valdības aplēsēm, jūras dibenā atrodas aptuveni 250 miljonus barelu Brent markas jēlnaftas (tieši tādu pašu iegūst arī Norvēģijā), kuras kopējā vērtība varētu būt seši miljardi dolāru.

Ar naftas ieguvi Baltijas jūrā jau nodarbojas Krievija un Polija. Krievijā Kaļiņingradas apgabalā to dara LUKoil, bet Polijā – uzņēmums Lotos Petrobaltic.

Šonedēļ Latvijas valdība ir atjaunojusi darba grupu sarunām par Latvijas un Lietuvas starpvaldību nolīguma projektu par ekonomisko sadarbību ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un Baltijas jūras kontinentālajā šelfā. Tas izklausās diezgan nesaprotami, ja vien jūs nezināt, ka grupa nodarbosies ar resursu pētīšanas un izmantošanas analīzi, normatīvo aktu un izvērtēšanu un licencēšanas politiku ogļūdeņražu ieguves jomā pierobežas zonā. Tātad aktualizējies jautājums par atbildības sadali starp Lietuvu un Latviju naftas ieguves jomā Baltijas jūrā. Kļūt par naftas ieguves valsti – tā ir iziešana pilnīgi citā līmenī. Un, kas zina, varbūt pēc pāris gadu desmitiem, ražotāji no Irākas vedīs mums saldējumu, bet mēs viņiem pārdosim naftu.

Pirmais sūtnis   

Šonedēļ Saeimas Ārlietu komisija Latvijas vēstnieka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) amatā apstiprinājusi Ivitu Burmistri. Pašlaik viņa ir Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja. Vēstnieku no savas puses apstiprina arī ESAO.

Darāmā ir daudz. Jau oktobrī Latvijai jāiesniedz organizācijai ziņojums par sasniegto progresu atsevišķu rekomendāciju īstenošanā. Mūsu valstij būs jāziņo par progresu tādos jautājumos kā: privātā sektora informētība par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas sekām un kontrolieru kvalifikācijas paaugstināšanu šajā jautājumā, ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumu izmeklēšana, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kadru politika, to personu, kas ziņo par pārkāpumiem, aizsardzība, regulāru apmācību nodrošināšana KNAB pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem.

Ref:017.010.102.10081


Pievienot komentāru

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.

Šadurskis: Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā Dari! atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vējonis: Latvijai ir svarīga NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana

«Latvijai pats svarīgākais ir stingrs apliecinājums tam, ka NATO ir nozīmīgākā organizācija, kas garantē drošību gan Eiropas kontinentā, gan Amerikas Savienotās Valsts un Kanādā, un, lai visi lēmumi, kas ir pieņemti par mūsu reģiona drošību, tiktu pildīti,» ceturtdien, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jūrmalas mēra kandidāts vēršas KNAB par iespējamu ZZS likumpārkāpumu Jūrmalā

Uz daudzviet Jūrmalā izvietotājām Zaļo un zemnieku savienības vides reklāmām kā reklāmas apmaksas veicējs norādīta Iveta Grigule, taču atbilstoši priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, šī rīcība, iespējams, vērtējama kā prettiesiska, savu uzskatu pauž partijas Latvijas attīstībai pārstāvis.

Latvijas iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

Pērn 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bijis Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet vismazākais – Latgalē (26,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja.

Aviācijas drošības jomā iesaistītajām personām jaunas kvalifikācijas prasības

Izstrādāts noteikumu projekts, kas noteiks sertificēšanas kārtību personālam, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pensionāru pavadone: Latvijā veci cilvēki tiek izstumti no sabiedrības

«Saskaroties ar sociālo aprūpi, mani pārsteidza dominējošais uzskats, ka veciem cilvēkiem vienīgais, kas nepieciešams, ir elementāra aprūpe - pabarot, nomazgāt, labākajā gadījumā izvest ārā. Vecu cilvēku psiholoģija Latvijā ir pilnīgi svešs jēdziens, pauž Pensionāru pavadonis aizsācēja Latvijā Nelli Skadiņa.

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.

VK: Patvēruma meklētāju uzņemšanā neatbilstoši iztērēti 200 600 eiro

Patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai paredzēti ievērojami lielāki līdzekļi, nekā bijis nepieciešams, secina Valsts kontrolē.

No Beļģijas krāpnieki Latvijā ieved mašīnas ar ievērojami nodzēstu kilometrāžu

Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Interneta vietnes autodna.lv apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā krāpnieki ir nodzēsuši ievērojamu kilometrāžu, neraugoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot šo nelegālo rūpalu.

Latvijā vairojas elektromobiļu uzlādes punkti - Latvija par «zaļāku domāšanu»

Ja kādreiz tikai sapņojām par automašīnām, kuras darbinās alternatīvā degviela, tad šodien tā ir realitāte - arī Latvijā pakāpeniski sāk veidoties atbilstoša infrastruktūra, lai ilgtspējīgi transportlīdzekļi kļūtu populārāki, uzskata Inchcape Motors Latvija BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

Miris Staļina mazdēls, kurš atteicies no vectēva uzvārda

75 gadu vecumā miris krievu teātra režisors Aleksandrs Burdonskis, kura vectēvs bijis Padomju komunistiskā terora īstenotājs Josifs Staļins. Burdonskis dzimis 1941.gadā kā Aleksandrs Staļins, bet pieņēmis mātes pirmslaulību uzvārdu, lai netiktu saistīts ar bēdīgi slaveno Padomju Savienības vadītāju.

EK: Pastāv risks, ka nodokļu reforma palielinās nevienlīdzību

Pastāv risks, ka Latvijas valdības piedāvātā nodokļu reforma nemazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, bet gluži pretēji to palielinās, intervijā Latvijas Radio ir sacījusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.