bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vai Latvija kļūs par naftas ieguves valsti?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Laikā, kad spēkā ir Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas, Latvijas tirdzniecības un ekonomiskās aktivitātes aizvien vairāk sliecas Tuvo Austrumu un Āzijas virzienā.

Šonedēļ darbu Rīgā sāka Kazahstānas Tirdzniecības misija, kuras ietvaros notika arī biznesa forums. Pirmo reizi Latvijas un Kazahstānas divpusējo attiecību vēsturē uzņēmēju grupa no Astanas, Almati un citām pilsētām Rīgā ieradās ārpus oficiālas vizītes ietvariem – misijā nebija valsts struktūru pārstāvju. Šī ir pirmā Kazahstānas uzņēmēju vizīte, kas organizēta pēc pašu iniciatīvas, un kopumā – pirmā šāda veida vizīte Eiropā.

Foruma dalībnieki apsprieda jautājumu par sadarbības paplašināšanu starp abām valstīm dažādās nozarēs, Kazahstānas uzņēmējiem ieguvumi no ieguldījumiem Latvijā ir – iespējas attīstīt brīvās ekonomiskās zonas, kā arī Latvijas iespējamā dalība Jaunajā Zīda ceļā.

Uz forumu Latvijas galvaspilsētā bija ieradušies 15 Kazahstānas uzņēmumu vadītāji un pārstāvji, kas ieinteresēti sadarbībā ar Latvijas uzņēmējiem. Foruma viesi pārstāvēja plašu nozaru un uzņēmumu spektru: mašīnbūvi, metalurģiju, ķīmiju, celtniecību, farmāciju un pārtikas rūpniecību. Kazahstānas uzņēmēji tikās ar Latvijas vairumtirgotājiem un izplatītājiem, lai runātu par iespējamām preču piegādēm. Tāpat notika vairākas tikšanās Veselības ministrijā un Zemkopības ministrijā, kuru laikā tika runāts par preču reģistrāciju un Kazahstānas uzņēmumu dalību Latvijas valsts iepirkumos. Savukārt Latvijas Satiksmes ministrijas pārstāvjiem un VAS Latvijas dzelzceļš vadībai tika prezentētas kravas maģistrālās un pasažieru elektriskās lokomotīves, kas tiek montētas Kazahstānas rūpnīcā saskaņā ar uzņēmuma ALSTOM tehnoloģiju.

Kazahstāna ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā. Latvijas un Kazahstānas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2015.gadā sasniedza 161,2 miljonus dolāru, tai skaitā eksports no Kazahstānas uz Latviju 121,1 miljonu dolāru apmērā.

Valstis veiksmīgi sadarbojas tranzīta un loģistikas jomā, tostarp konteinerpārvadājumos. Kazahstāna ieņem trešo vietu importa un piekto vietu eksporta kravu pārvadājumu ziņā (2015.gadā) pa Latvijas dzelzceļu, tai ir pašai savs graudu terminālis Ventspils ostā – tas ir Eiropā vienīgais objekts caur kuru notiek graudu pārkraušana pasaules tirgiem. Uzņēmēji no Kazahstānas izmanto iespējas arī citās Latvijas ostās – caur Rīgas ostu uz Eiropu tiek vests liels apjoms metālapstrādes produktu un citu preču.

Sadarbība ir attīstījusies arī kokapstrādes, farmācijas, pārtikas pārstrādes un citās jomās. Kazahstānā ir vairāk nekā 60 kopuzņēmumu ar Latvijas kapitāla dalību. Turklāt Latvijas uzņēmumu skaits ar Kazahstānas kapitāla dalību kopš 2010.gada ir audzis četras reizes.

Kopumā 47% no Kazahstānas tirdzniecības apgrozījuma veido tirdzniecība ar Eiropas Savienību. Tā ir vienīgā valsts, kurai ir nolīgums par padziļināto partnerību ar ES. Starp citu, Latvija bija pirmā no ES valstīm, kas pagājušajā nedēļā nolīgumu ratificējusi.

Šonedēļ starp Azerbaidžānu un Latviju tika parakstīts protokols par sadarbību un biznesa sakariem lauksaimniecības jomā. Dokuments tika parakstīts Latvijas – Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas 6.sēdē. Azerbaidžānu pārstāvēja Azerbaidžānas Republikas transporta ministrs Zija Mamedovs, bet Latviju – satiksmes ministrs Uldis Augulis. Pašlaik runa ir par sadarbības stiprināšanu piena produktu ražošanā, kā arī divpusējo tirdzniecību ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Tika apspriesta arī iespēja Azerbaidžānā izveidot piena pārstrādes kopuzņēmumu.

Tikmēr Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union, turpinot paplašināt eksporta tīklu Tuvajos Austrumos, šonedēļ sāka eksportu uz Irāku, nosūtot uz šo valsti pirmās septiņas tonnas saldējuma. Latvijā ražotie piena produkti un saldējums būs pieejami vairāk nekā 200 lielveikalos Irākas lielākajās pilsētās – Bagdādē, Erbīlā, Suleimanijā, Dahukā, Kirkūkā, Basrā un daudzās citās. Vienošanās ar Irākas partneriem paredz, ka katru mēnesi uz Irāku nosūtīs vismaz 20 tonnas piena produktu un saldējuma.

Baltijas jūras «melnais zelts»

Latvijas virzībai uz valstīm, kuras līdz šim nav bijušas aktīvas mūsu tirdzniecības partneres, var būt arī cita – simboliska nozīme. Iepriekšminētajās valstīs iegūst naftu. Latvijā ar to lepoties vēl nevar. Bet tikai pagaidām. Par labas kvalitātes iegulām Baltijas jūrā ir zināms kopš pagājušā gadsimta vidus. 1975.-1985.gadā ar melnā zelta meklēšanu mūsu jūras ūdeņos nodarbojās starptautiska poļu-vācu-padomju firma Petrobaltic. Tā paspēja veikt 28 urbumus un konstatēja astoņas naftas un gāzes atradnes. Pēc Latvijas valdības aplēsēm, jūras dibenā atrodas aptuveni 250 miljonus barelu Brent markas jēlnaftas (tieši tādu pašu iegūst arī Norvēģijā), kuras kopējā vērtība varētu būt seši miljardi dolāru.

Ar naftas ieguvi Baltijas jūrā jau nodarbojas Krievija un Polija. Krievijā Kaļiņingradas apgabalā to dara LUKoil, bet Polijā – uzņēmums Lotos Petrobaltic.

Šonedēļ Latvijas valdība ir atjaunojusi darba grupu sarunām par Latvijas un Lietuvas starpvaldību nolīguma projektu par ekonomisko sadarbību ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un Baltijas jūras kontinentālajā šelfā. Tas izklausās diezgan nesaprotami, ja vien jūs nezināt, ka grupa nodarbosies ar resursu pētīšanas un izmantošanas analīzi, normatīvo aktu un izvērtēšanu un licencēšanas politiku ogļūdeņražu ieguves jomā pierobežas zonā. Tātad aktualizējies jautājums par atbildības sadali starp Lietuvu un Latviju naftas ieguves jomā Baltijas jūrā. Kļūt par naftas ieguves valsti – tā ir iziešana pilnīgi citā līmenī. Un, kas zina, varbūt pēc pāris gadu desmitiem, ražotāji no Irākas vedīs mums saldējumu, bet mēs viņiem pārdosim naftu.

Pirmais sūtnis   

Šonedēļ Saeimas Ārlietu komisija Latvijas vēstnieka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) amatā apstiprinājusi Ivitu Burmistri. Pašlaik viņa ir Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja. Vēstnieku no savas puses apstiprina arī ESAO.

Darāmā ir daudz. Jau oktobrī Latvijai jāiesniedz organizācijai ziņojums par sasniegto progresu atsevišķu rekomendāciju īstenošanā. Mūsu valstij būs jāziņo par progresu tādos jautājumos kā: privātā sektora informētība par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas sekām un kontrolieru kvalifikācijas paaugstināšanu šajā jautājumā, ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumu izmeklēšana, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kadru politika, to personu, kas ziņo par pārkāpumiem, aizsardzība, regulāru apmācību nodrošināšana KNAB pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem.

Ref:017.010.102.10081


Pievienot komentāru

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».

Lielbritānija piedāvās ES 20 miljardus eiro, saglabājot piekļuvi vienotam tirgum

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja grasās piedāvāt pārejas vienošanos ar Eiropas Savienību, kas attiektos uz divu gadu periodu, līdz valsts pametīs bloku 2019.gada martā.

Stājas spēka 22 gadu cietumsods Imantas pedofilam

Augstākajai tiesai atsakoties kasācijas kārtībā pārbaudīt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, stājies spēkā 22 gadu cietumsods tā dēvētajā Imantas pedofila lietā notiesātajam vīrietim, ziņo tiesā.

Latvijā brīvdienas sola saulainas un siltas

Latvijā piektdien, 22.septembrī, dienas laikā debesis pakāpeniski skaidrosies un tikai dažviet rietumos vēl gaidāms neliels īslaicīgs lietus. Dienas laikā gaiss iesils līdz +16…+20 grādiem pēc Celsija, bet naktī uz sestdienu gaisa temperatūra pazemināsies līdz +9…+14 grādiem.

Citadele Index: Vispesimistiskākie ir Latgales un Vidzemes uzņēmēji

Šī gada 2. ceturksnī visoptimistiskākie ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmējos ir novērojams pesimistiskums, liecina jaunākais Citadele Index pētījumu.

No 1.oktobra Latvijā sāks darboties eZvana sistēma

Latvijā  no 1.oktobra sāks darboties avārijas zvanu automātiskā eZvana sistēma - ja transportlīdzeklis būs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, neatliekamo palīdzību varēs izsaukt, izmantojot automātisko avārijas zvanu sistēmu, kas iebūvēta transportlīdzeklī.

Izglītības ministrs Šadurskis: Mācību saturs mainīsies, bet eksāmeni paliks

Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura reformas, ceturtdien, 21.septembrī, konferencē «Vērtēt, lai mācītos» uzsvēris izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Arī Lietuva satraukta par Rietumu gardumu kvalitāti

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ paziņojis, ka, salīdzinot starptautisku zīmolu produktus, kas nopērkami gan Rietumeiropā, gan Lietuvā, secināts – vietējos veikalos nopērkamais nav īsti tas pats, kas Berlīnē.