bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Valstij nepieciešama «superideja»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Biznesu Latvijā var un vajag balstīt uz morāles un ētikas pamatprincipiem, aktīvi izmantojot valsts zinātniski-tehnisko potenciālu, pieaicinot dialogam finanšu struktūras un valsts dienestus, un piesaistot esošo uzņēmumu neizmantotos resursus. Šīs sadarbības rezultātā reģionā tiks izveidots un īstenots jauns ekonomikas modelis. Pie šāda daudzsološa secinājuma nonākuši Rīgas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pavasara konferences dalībnieki.

Kopumā jautājumu «Ko darīt un kā virzīties uz priekšu?» Latvijas neatkarības atjaunošanas 26.gadadienā uzdeva dažādi cilvēki dažādos kontekstos. Atbilde, ka Latvijai, līdzīgi kā Somijai Nokia, ir nepieciešams savs «triks», sava veida «superideja» teju vai uzprasās, bet līdz šim neviens nevar skaidri formulēt šo superideju un piedāvāt plānu tās īstenošanai.

Arī delegāti no Rīgas Tirdzniecības kameras konferences, kurā piedalījās Latvijas biznesa, zinātnes un finanšu sektoru pārstāvji, kā arī eksperti start-up uzņēmumu jomā un valsts attīstības aģentūras pielika roku šīs superidejas meklējumos.

Konferences galvenais mērķis bija nodibināt dialogu starp minētajām struktūrām, atrast jaunus sadarbības principus un dot impulsu uzņēmējdarbības attīstībai. Viens no konferences tematiem bija apspriest uzņēmējdarbības pamatus kā tādus. Nav noslēpums, ka Latvijā uzņēmējdarbība bieži tiek saistīta ar maldināšanu un iedzīvošanos uz cita rēķina, nevis ar ētiku un morāli. Ir vajadzīgas pārmaiņas.

Gauso biznesa attīstības līmeni Latvijā bieži saista ar politiķu un valsts aparāta darbinieku kompetences trūkumu, pieņemot nesagatavotus lēmumus, sacīja Rīgas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Sergejs Fjodorovs. Saskaņā ar viņa sacīto, ja kāds patiešām vēlas, lai dzīve Latvijā mainītos uz labo pusi, tam jārāda pozitīvs piemērs. Jāizturas pret cilvēkiem, biznesa partneriem tā, kā vēlaties, lai izturētos pret pašu. Un atklāti jāuzdod sev jautājums: vai pats vienmēr sekojat šim principam? Ja nē, kāpēc pieprasāt to no citiem?

Šis retoriskais jautājums izraisīja spraigas diskusijas. RISEBA pārstāve biznesa kultūras eksperte Jūlija Bulatova salīdzināja pašreizējo situāciju valstī un biznesā ar uzkopšanu dzīvoklī, kad brālis domā, ka ieviesis kārtību savā istabā, novietojot savus atkritumus pie māsas durvīm. Neskatoties uz šķietami redzamo rezultātu, bumerangs nāks atpakaļ ļoti drīz. To, ka ētika un bizness mūsdienu pasaulē ir cieši saistīti, minēja arī citi runātāji – Swedbank pārstāve Ieva Vīgante, Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Zaiceva, Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis Rafaels Joffe.

Nobriedušas reformas

Uz nepieciešamību pēc sen nobriedušām pārmaiņām savā divu nedēļu ilgušās uzraudzības misijas atskaitē norādījuši arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji. Un, lai gan šogad SVF eksperti prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmi 2,5% apmērā (salīdzinājumā ar citām ES valstīm, tas joprojām ir labs rādītājs: saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, IKP eirozonā šogad pieaugs par 1,6%, bet ES – par 1,8%), viņi norādīja arī uz galvenajiem riskiem.

Galvenie riski Latvijai slēpjas lēnā ekonomikas attīstībā Latvijas tirdzniecības partnervalstīs eirozonā un Krievijā, ģeopolitiskajā spriedzē, kreditēšanas stagnācijā un strukturālo reformu atlikšanā.

SVF norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams veikt strukturālas reformas, lai vidēja termiņa perspektīvā veicinātu ekonomisko izaugsmi un to saglabātu. Ir nepieciešamas arī reformas investīciju piesaistīšanai, produktivitātes un konkurētspējas palielināšanai.

Nākotnē Latvijas ekonomikā būs grūtības nodrošināt produktivitātes kāpumu, kas iepriekšējā periodā bija svarīgs faktors ienākumu izlīdzināšanas veicināšanā, norāda SVF. Produktivitātes izaugsmei būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo darbaspēka resursi demogrāfiskās situācijas un imigrācijas dēļ kļūst aizvien ierobežotāki. Lai paaugstinātu produktivitātes izaugsmi, ir nepieciešamas strukturālās reformas, tostarp izglītības jomā, lai mazinātu neatbilstību starp strādājošo prasmēm un darba devējiem vajadzīgajām zināšanām un prasmēm.

Ko vēlas strādājošie?

Strādājošie Latvijas iedzīvotāji vēlas uz rokas saņemt 1 122 eiro mēnesī, liecina TNS veiktais pētījums. Šī summa ir daudz lielāka par vidējo algu valstī – 580 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Visbiežāk iedzīvotāji kā vēlamo atalgojumu minējuši 1 000 eiro. Atalgojumu ap 600 eiro mēnesī labprāt saņemtu 21% iedzīvotāju, tikpat daudz – 21% – gribētu atalgojumu robežās no 601 līdz 800 eiro, bet 24% iedzīvotāju – no 801 līdz 1 000 eiro.

Salīdzinoši zemāks atalgojums – līdz 600 eiro – biežāk apmierinātu sievietes, darbiniekus ar pamata un vidējo izglītību, un tirdzniecībā nodarbinātos. Lielāku algu vēlētos saņemt vīrieši, darbinieki ar augstāko izglītību, vadītāji un pakalpojumu sfērā nodarbinātie, tie, kuri jau patlaban saņem virs 700 eiro, kā arī Pierīgā un Rīgā strādājošie.

22% darbinieku atalgojums pagājušajā gadā ir palielinājies, 12% tas ir samazinājies, bet 59% alga nav mainījusies. Pērn algas palielinājušās gados jaunākiem darbiniekiem, speciālistiem un darbiniekiem, kuri jau patlaban saņem vairāk nekā 700 eiro.

Attiecībā uz demogrāfiskajām tendencēm, uz ko atsaucās SVF, šajā jomā nav uzlabojumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākajiem statistikas datiem, dzimušo skaits joprojām nepārsniedz mirušo skaitu, tāpēc dabiskais pieaugums Latvijas iedzīvotāju joprojām ir negatīvs kopš 1991. gada. Šī gada pirmajos trīs mēnešos, iedzīvotāju skaits samazinājies par 2 535 cilvēkiem. Attiecīgajā periodā 2015.gadā, šis skaitlis bija 2 536 cilvēki.

Kopumā kopš 1990.gada kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni ceturtdaļu, bet jauniešu skaits – par 42%. Jauniešu skaits pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājies vidēji par 5,7% gadā. 2005.gadā jaunieši veidoja 20% no valsts iedzīvotāju skaita, bet 2015.gadā tie bija tikai 14%.

Situācijā, kad iedzīvotāju kļūst aizvien mazāk, maksāt darbiniekam vairāk nekā 1 000 eiro mēnesī var tikai tad, ja ir patiešām augsta produktivitāte. Vai, atgriežoties pie idejas, ar kuru mēs sākām, mums ir steidzami jāizdomā, kāds īpaša «superideja», kas ļaus Latvijā palikušajiem ļaudīm dzīvot labi arī ar ierobežotiem resursiem.

Ref:017.010.102.10031


Pievienot komentāru

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri