bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Valstij nepieciešama «superideja»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Biznesu Latvijā var un vajag balstīt uz morāles un ētikas pamatprincipiem, aktīvi izmantojot valsts zinātniski-tehnisko potenciālu, pieaicinot dialogam finanšu struktūras un valsts dienestus, un piesaistot esošo uzņēmumu neizmantotos resursus. Šīs sadarbības rezultātā reģionā tiks izveidots un īstenots jauns ekonomikas modelis. Pie šāda daudzsološa secinājuma nonākuši Rīgas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pavasara konferences dalībnieki.

Kopumā jautājumu «Ko darīt un kā virzīties uz priekšu?» Latvijas neatkarības atjaunošanas 26.gadadienā uzdeva dažādi cilvēki dažādos kontekstos. Atbilde, ka Latvijai, līdzīgi kā Somijai Nokia, ir nepieciešams savs «triks», sava veida «superideja» teju vai uzprasās, bet līdz šim neviens nevar skaidri formulēt šo superideju un piedāvāt plānu tās īstenošanai.

Arī delegāti no Rīgas Tirdzniecības kameras konferences, kurā piedalījās Latvijas biznesa, zinātnes un finanšu sektoru pārstāvji, kā arī eksperti start-up uzņēmumu jomā un valsts attīstības aģentūras pielika roku šīs superidejas meklējumos.

Konferences galvenais mērķis bija nodibināt dialogu starp minētajām struktūrām, atrast jaunus sadarbības principus un dot impulsu uzņēmējdarbības attīstībai. Viens no konferences tematiem bija apspriest uzņēmējdarbības pamatus kā tādus. Nav noslēpums, ka Latvijā uzņēmējdarbība bieži tiek saistīta ar maldināšanu un iedzīvošanos uz cita rēķina, nevis ar ētiku un morāli. Ir vajadzīgas pārmaiņas.

Gauso biznesa attīstības līmeni Latvijā bieži saista ar politiķu un valsts aparāta darbinieku kompetences trūkumu, pieņemot nesagatavotus lēmumus, sacīja Rīgas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Sergejs Fjodorovs. Saskaņā ar viņa sacīto, ja kāds patiešām vēlas, lai dzīve Latvijā mainītos uz labo pusi, tam jārāda pozitīvs piemērs. Jāizturas pret cilvēkiem, biznesa partneriem tā, kā vēlaties, lai izturētos pret pašu. Un atklāti jāuzdod sev jautājums: vai pats vienmēr sekojat šim principam? Ja nē, kāpēc pieprasāt to no citiem?

Šis retoriskais jautājums izraisīja spraigas diskusijas. RISEBA pārstāve biznesa kultūras eksperte Jūlija Bulatova salīdzināja pašreizējo situāciju valstī un biznesā ar uzkopšanu dzīvoklī, kad brālis domā, ka ieviesis kārtību savā istabā, novietojot savus atkritumus pie māsas durvīm. Neskatoties uz šķietami redzamo rezultātu, bumerangs nāks atpakaļ ļoti drīz. To, ka ētika un bizness mūsdienu pasaulē ir cieši saistīti, minēja arī citi runātāji – Swedbank pārstāve Ieva Vīgante, Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Zaiceva, Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis Rafaels Joffe.

Nobriedušas reformas

Uz nepieciešamību pēc sen nobriedušām pārmaiņām savā divu nedēļu ilgušās uzraudzības misijas atskaitē norādījuši arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji. Un, lai gan šogad SVF eksperti prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmi 2,5% apmērā (salīdzinājumā ar citām ES valstīm, tas joprojām ir labs rādītājs: saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, IKP eirozonā šogad pieaugs par 1,6%, bet ES – par 1,8%), viņi norādīja arī uz galvenajiem riskiem.

Galvenie riski Latvijai slēpjas lēnā ekonomikas attīstībā Latvijas tirdzniecības partnervalstīs eirozonā un Krievijā, ģeopolitiskajā spriedzē, kreditēšanas stagnācijā un strukturālo reformu atlikšanā.

SVF norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams veikt strukturālas reformas, lai vidēja termiņa perspektīvā veicinātu ekonomisko izaugsmi un to saglabātu. Ir nepieciešamas arī reformas investīciju piesaistīšanai, produktivitātes un konkurētspējas palielināšanai.

Nākotnē Latvijas ekonomikā būs grūtības nodrošināt produktivitātes kāpumu, kas iepriekšējā periodā bija svarīgs faktors ienākumu izlīdzināšanas veicināšanā, norāda SVF. Produktivitātes izaugsmei būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo darbaspēka resursi demogrāfiskās situācijas un imigrācijas dēļ kļūst aizvien ierobežotāki. Lai paaugstinātu produktivitātes izaugsmi, ir nepieciešamas strukturālās reformas, tostarp izglītības jomā, lai mazinātu neatbilstību starp strādājošo prasmēm un darba devējiem vajadzīgajām zināšanām un prasmēm.

Ko vēlas strādājošie?

Strādājošie Latvijas iedzīvotāji vēlas uz rokas saņemt 1 122 eiro mēnesī, liecina TNS veiktais pētījums. Šī summa ir daudz lielāka par vidējo algu valstī – 580 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Visbiežāk iedzīvotāji kā vēlamo atalgojumu minējuši 1 000 eiro. Atalgojumu ap 600 eiro mēnesī labprāt saņemtu 21% iedzīvotāju, tikpat daudz – 21% – gribētu atalgojumu robežās no 601 līdz 800 eiro, bet 24% iedzīvotāju – no 801 līdz 1 000 eiro.

Salīdzinoši zemāks atalgojums – līdz 600 eiro – biežāk apmierinātu sievietes, darbiniekus ar pamata un vidējo izglītību, un tirdzniecībā nodarbinātos. Lielāku algu vēlētos saņemt vīrieši, darbinieki ar augstāko izglītību, vadītāji un pakalpojumu sfērā nodarbinātie, tie, kuri jau patlaban saņem virs 700 eiro, kā arī Pierīgā un Rīgā strādājošie.

22% darbinieku atalgojums pagājušajā gadā ir palielinājies, 12% tas ir samazinājies, bet 59% alga nav mainījusies. Pērn algas palielinājušās gados jaunākiem darbiniekiem, speciālistiem un darbiniekiem, kuri jau patlaban saņem vairāk nekā 700 eiro.

Attiecībā uz demogrāfiskajām tendencēm, uz ko atsaucās SVF, šajā jomā nav uzlabojumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākajiem statistikas datiem, dzimušo skaits joprojām nepārsniedz mirušo skaitu, tāpēc dabiskais pieaugums Latvijas iedzīvotāju joprojām ir negatīvs kopš 1991. gada. Šī gada pirmajos trīs mēnešos, iedzīvotāju skaits samazinājies par 2 535 cilvēkiem. Attiecīgajā periodā 2015.gadā, šis skaitlis bija 2 536 cilvēki.

Kopumā kopš 1990.gada kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni ceturtdaļu, bet jauniešu skaits – par 42%. Jauniešu skaits pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājies vidēji par 5,7% gadā. 2005.gadā jaunieši veidoja 20% no valsts iedzīvotāju skaita, bet 2015.gadā tie bija tikai 14%.

Situācijā, kad iedzīvotāju kļūst aizvien mazāk, maksāt darbiniekam vairāk nekā 1 000 eiro mēnesī var tikai tad, ja ir patiešām augsta produktivitāte. Vai, atgriežoties pie idejas, ar kuru mēs sākām, mums ir steidzami jāizdomā, kāds īpaša «superideja», kas ļaus Latvijā palikušajiem ļaudīm dzīvot labi arī ar ierobežotiem resursiem.

Ref:017.010.102.10031


Pievienot komentāru

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.

Šadurskis: Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā Dari! atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vējonis: Latvijai ir svarīga NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana

«Latvijai pats svarīgākais ir stingrs apliecinājums tam, ka NATO ir nozīmīgākā organizācija, kas garantē drošību gan Eiropas kontinentā, gan Amerikas Savienotās Valsts un Kanādā, un, lai visi lēmumi, kas ir pieņemti par mūsu reģiona drošību, tiktu pildīti,» ceturtdien, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jūrmalas mēra kandidāts vēršas KNAB par iespējamu ZZS likumpārkāpumu Jūrmalā

Uz daudzviet Jūrmalā izvietotājām Zaļo un zemnieku savienības vides reklāmām kā reklāmas apmaksas veicējs norādīta Iveta Grigule, taču atbilstoši priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, šī rīcība, iespējams, vērtējama kā prettiesiska, savu uzskatu pauž partijas Latvijas attīstībai pārstāvis.

Latvijas iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

Pērn 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bijis Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet vismazākais – Latgalē (26,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja.

Aviācijas drošības jomā iesaistītajām personām jaunas kvalifikācijas prasības

Izstrādāts noteikumu projekts, kas noteiks sertificēšanas kārtību personālam, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pensionāru pavadone: Latvijā veci cilvēki tiek izstumti no sabiedrības

«Saskaroties ar sociālo aprūpi, mani pārsteidza dominējošais uzskats, ka veciem cilvēkiem vienīgais, kas nepieciešams, ir elementāra aprūpe - pabarot, nomazgāt, labākajā gadījumā izvest ārā. Vecu cilvēku psiholoģija Latvijā ir pilnīgi svešs jēdziens, pauž Pensionāru pavadonis aizsācēja Latvijā Nelli Skadiņa.

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.

VK: Patvēruma meklētāju uzņemšanā neatbilstoši iztērēti 200 600 eiro

Patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai paredzēti ievērojami lielāki līdzekļi, nekā bijis nepieciešams, secina Valsts kontrolē.

No Beļģijas krāpnieki Latvijā ieved mašīnas ar ievērojami nodzēstu kilometrāžu

Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Interneta vietnes autodna.lv apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā krāpnieki ir nodzēsuši ievērojamu kilometrāžu, neraugoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot šo nelegālo rūpalu.

Latvijā vairojas elektromobiļu uzlādes punkti - Latvija par «zaļāku domāšanu»

Ja kādreiz tikai sapņojām par automašīnām, kuras darbinās alternatīvā degviela, tad šodien tā ir realitāte - arī Latvijā pakāpeniski sāk veidoties atbilstoša infrastruktūra, lai ilgtspējīgi transportlīdzekļi kļūtu populārāki, uzskata Inchcape Motors Latvija BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

Miris Staļina mazdēls, kurš atteicies no vectēva uzvārda

75 gadu vecumā miris krievu teātra režisors Aleksandrs Burdonskis, kura vectēvs bijis Padomju komunistiskā terora īstenotājs Josifs Staļins. Burdonskis dzimis 1941.gadā kā Aleksandrs Staļins, bet pieņēmis mātes pirmslaulību uzvārdu, lai netiktu saistīts ar bēdīgi slaveno Padomju Savienības vadītāju.

EK: Pastāv risks, ka nodokļu reforma palielinās nevienlīdzību

Pastāv risks, ka Latvijas valdības piedāvātā nodokļu reforma nemazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, bet gluži pretēji to palielinās, intervijā Latvijas Radio ir sacījusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.