bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Valstij nepieciešama «superideja»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Biznesu Latvijā var un vajag balstīt uz morāles un ētikas pamatprincipiem, aktīvi izmantojot valsts zinātniski-tehnisko potenciālu, pieaicinot dialogam finanšu struktūras un valsts dienestus, un piesaistot esošo uzņēmumu neizmantotos resursus. Šīs sadarbības rezultātā reģionā tiks izveidots un īstenots jauns ekonomikas modelis. Pie šāda daudzsološa secinājuma nonākuši Rīgas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pavasara konferences dalībnieki.

Kopumā jautājumu «Ko darīt un kā virzīties uz priekšu?» Latvijas neatkarības atjaunošanas 26.gadadienā uzdeva dažādi cilvēki dažādos kontekstos. Atbilde, ka Latvijai, līdzīgi kā Somijai Nokia, ir nepieciešams savs «triks», sava veida «superideja» teju vai uzprasās, bet līdz šim neviens nevar skaidri formulēt šo superideju un piedāvāt plānu tās īstenošanai.

Arī delegāti no Rīgas Tirdzniecības kameras konferences, kurā piedalījās Latvijas biznesa, zinātnes un finanšu sektoru pārstāvji, kā arī eksperti start-up uzņēmumu jomā un valsts attīstības aģentūras pielika roku šīs superidejas meklējumos.

Konferences galvenais mērķis bija nodibināt dialogu starp minētajām struktūrām, atrast jaunus sadarbības principus un dot impulsu uzņēmējdarbības attīstībai. Viens no konferences tematiem bija apspriest uzņēmējdarbības pamatus kā tādus. Nav noslēpums, ka Latvijā uzņēmējdarbība bieži tiek saistīta ar maldināšanu un iedzīvošanos uz cita rēķina, nevis ar ētiku un morāli. Ir vajadzīgas pārmaiņas.

Gauso biznesa attīstības līmeni Latvijā bieži saista ar politiķu un valsts aparāta darbinieku kompetences trūkumu, pieņemot nesagatavotus lēmumus, sacīja Rīgas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Sergejs Fjodorovs. Saskaņā ar viņa sacīto, ja kāds patiešām vēlas, lai dzīve Latvijā mainītos uz labo pusi, tam jārāda pozitīvs piemērs. Jāizturas pret cilvēkiem, biznesa partneriem tā, kā vēlaties, lai izturētos pret pašu. Un atklāti jāuzdod sev jautājums: vai pats vienmēr sekojat šim principam? Ja nē, kāpēc pieprasāt to no citiem?

Šis retoriskais jautājums izraisīja spraigas diskusijas. RISEBA pārstāve biznesa kultūras eksperte Jūlija Bulatova salīdzināja pašreizējo situāciju valstī un biznesā ar uzkopšanu dzīvoklī, kad brālis domā, ka ieviesis kārtību savā istabā, novietojot savus atkritumus pie māsas durvīm. Neskatoties uz šķietami redzamo rezultātu, bumerangs nāks atpakaļ ļoti drīz. To, ka ētika un bizness mūsdienu pasaulē ir cieši saistīti, minēja arī citi runātāji – Swedbank pārstāve Ieva Vīgante, Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Zaiceva, Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis Rafaels Joffe.

Nobriedušas reformas

Uz nepieciešamību pēc sen nobriedušām pārmaiņām savā divu nedēļu ilgušās uzraudzības misijas atskaitē norādījuši arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji. Un, lai gan šogad SVF eksperti prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmi 2,5% apmērā (salīdzinājumā ar citām ES valstīm, tas joprojām ir labs rādītājs: saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, IKP eirozonā šogad pieaugs par 1,6%, bet ES – par 1,8%), viņi norādīja arī uz galvenajiem riskiem.

Galvenie riski Latvijai slēpjas lēnā ekonomikas attīstībā Latvijas tirdzniecības partnervalstīs eirozonā un Krievijā, ģeopolitiskajā spriedzē, kreditēšanas stagnācijā un strukturālo reformu atlikšanā.

SVF norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams veikt strukturālas reformas, lai vidēja termiņa perspektīvā veicinātu ekonomisko izaugsmi un to saglabātu. Ir nepieciešamas arī reformas investīciju piesaistīšanai, produktivitātes un konkurētspējas palielināšanai.

Nākotnē Latvijas ekonomikā būs grūtības nodrošināt produktivitātes kāpumu, kas iepriekšējā periodā bija svarīgs faktors ienākumu izlīdzināšanas veicināšanā, norāda SVF. Produktivitātes izaugsmei būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo darbaspēka resursi demogrāfiskās situācijas un imigrācijas dēļ kļūst aizvien ierobežotāki. Lai paaugstinātu produktivitātes izaugsmi, ir nepieciešamas strukturālās reformas, tostarp izglītības jomā, lai mazinātu neatbilstību starp strādājošo prasmēm un darba devējiem vajadzīgajām zināšanām un prasmēm.

Ko vēlas strādājošie?

Strādājošie Latvijas iedzīvotāji vēlas uz rokas saņemt 1 122 eiro mēnesī, liecina TNS veiktais pētījums. Šī summa ir daudz lielāka par vidējo algu valstī – 580 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Visbiežāk iedzīvotāji kā vēlamo atalgojumu minējuši 1 000 eiro. Atalgojumu ap 600 eiro mēnesī labprāt saņemtu 21% iedzīvotāju, tikpat daudz – 21% – gribētu atalgojumu robežās no 601 līdz 800 eiro, bet 24% iedzīvotāju – no 801 līdz 1 000 eiro.

Salīdzinoši zemāks atalgojums – līdz 600 eiro – biežāk apmierinātu sievietes, darbiniekus ar pamata un vidējo izglītību, un tirdzniecībā nodarbinātos. Lielāku algu vēlētos saņemt vīrieši, darbinieki ar augstāko izglītību, vadītāji un pakalpojumu sfērā nodarbinātie, tie, kuri jau patlaban saņem virs 700 eiro, kā arī Pierīgā un Rīgā strādājošie.

22% darbinieku atalgojums pagājušajā gadā ir palielinājies, 12% tas ir samazinājies, bet 59% alga nav mainījusies. Pērn algas palielinājušās gados jaunākiem darbiniekiem, speciālistiem un darbiniekiem, kuri jau patlaban saņem vairāk nekā 700 eiro.

Attiecībā uz demogrāfiskajām tendencēm, uz ko atsaucās SVF, šajā jomā nav uzlabojumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākajiem statistikas datiem, dzimušo skaits joprojām nepārsniedz mirušo skaitu, tāpēc dabiskais pieaugums Latvijas iedzīvotāju joprojām ir negatīvs kopš 1991. gada. Šī gada pirmajos trīs mēnešos, iedzīvotāju skaits samazinājies par 2 535 cilvēkiem. Attiecīgajā periodā 2015.gadā, šis skaitlis bija 2 536 cilvēki.

Kopumā kopš 1990.gada kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni ceturtdaļu, bet jauniešu skaits – par 42%. Jauniešu skaits pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājies vidēji par 5,7% gadā. 2005.gadā jaunieši veidoja 20% no valsts iedzīvotāju skaita, bet 2015.gadā tie bija tikai 14%.

Situācijā, kad iedzīvotāju kļūst aizvien mazāk, maksāt darbiniekam vairāk nekā 1 000 eiro mēnesī var tikai tad, ja ir patiešām augsta produktivitāte. Vai, atgriežoties pie idejas, ar kuru mēs sākām, mums ir steidzami jāizdomā, kāds īpaša «superideja», kas ļaus Latvijā palikušajiem ļaudīm dzīvot labi arī ar ierobežotiem resursiem.

Ref:017.010.102.10031


Pievienot komentāru

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Strīķe: Tikko kontrabanda bija saistīta ar politiskām partijām, DP man lika visdažādākos šķēršļus

Nekādā gadījumā nestātos kādā no pie varas esošajām partijām, intervijā pauž bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona, Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte Juta Strīķe.

Par valsts valodas normu neievērošanu sods līdz pat 10 000 eiro

Sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par valsts valodas normu neievērošanu, ziņo Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Latvijas valdība neatbalsta Lielo kapu atpirkšanu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tā tika lemts koalīcijas padomes sēdē.

Par pirmo Latvijas vēstnieku Alžīrijā kļūst Imants Lieģis

Iesniedzot akreditācijas vēstuļu kopijas Alžīrijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministram Ramtanam Lamamram, Imants Lieģis kļuvis par pirmo Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Alžīrijā, ar rezidenci Parīzē, Francijā.

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.