bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 25.05.2017 | Vārda dienas: Junora, Anšlavs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Valsts nākotne atkarīga no ekoloģijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXKamēr mūsu valsts ir gatavojās svinēt Jāņus, ES un Krievija uzsākusi sankciju kara nākošo kārtu, kas noteikti ietekmēs Latvijas ekonomiku un, attiecīgi, iedzīvotāju materiālo labklājību.

22.jūnijā tika saņemtas satraucošas vēstis no Briseles: Eiropas Savienība izlēmusi turpināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2016.gada 31.janvārim. Galvenā prasība – Krievijai jāpilda Minskas vienošanās. Tikmēr 19.jūnijā ES uz gadu pagarināja importa ierobežojumus Krimā un Sevastopolē ražotajai produkcijai. ES pilsoņiem un ES bāzētiem uzņēmumiem aizliegts veikt ieguldījumus Krimas ekonomikā, tostarp iegādāties nekustamos īpašumus un finansēt Krimas uzņēmumus.

Krievijas atbilde nebija ilgi jāgaida. 24.jūnijā prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts uz gadu pagarina pārtikas produktu embargo ar mērķi nodrošināt Krievijas drošību. Krievijas zvejniecības aģentūra Rosribolovstvo operatīvi rosinājusi ieviest aizliegumu importēt zivju konservus no virknes rietumvalstu. Neoficiāli izskanējis, ka iespējams varētu tikt aizliegts arī šokolādes imports.

Tas viss atgādina karadarbības hroniku, lai arī abas puses izteikušas skaļus apgalvojumus, ka ar tām viss ir kārtībā. Putins apgalvo, ka Krievijai, neskatoties uz sankcijām, izdevies izvairīties no dziļas ekonomiskās krīzes, saglabājot kontroli pār inflāciju un stabilizējot rubļa kursu. Savukārt Latvijas Finanšu ministrija norādīja, ka kopš Krievijas sankciju ieviešanas, to tiešā ietekme uz mūsu IKP nav pārsniegusi 0,2%. Vēl vairāk – pagājušajā gadā, par spīti sankcijām, kopējais Latvijas preču eksports audzis par 2,4%, neskatoties uz to, ka eksports uz Krieviju samazinājies par 5,6%.

Tāda pati situācija saglabājusies 2015.gada pirmajos četros mēnešos, kad kopējais Latvijas eksports četros mēnešos pieaudzis par 2,5%, kamēr eksports uz Krieviju samazinājies par 23,9%. Eksporta apjoma uz Krieviju kritums kompensēts ar eksporta palielinājumu uz Lietuvas, Dānijas, Lielbritānijas un ASV tirgiem.

Kā informējis ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, Finanšu ministrija vidēja termiņa makroekonomiskajās prognozēs, kas tiks izmantotas 2016.gada budžeta sagatavošanai, jau ir ietvērusi Krievijas noteikto sankciju pagarināšanu. Saskaņā ar šīm prognozēm, Latvijas IKP 2016.gadā pieaugs par 3%. Precīzākas prognozes varētu tikt izteiktas augusta sākumā.

Uz šī fona valsts prezidenta Andra Bērziņa intervijā laikrakstam Vesti Segodnja sacītais, ka Krievija ir mūsu kaimiņš, un mums visādā ziņā ir jāmeklē veidi kā veidot labas kaimiņattiecības, izskanēja kā aicinājums noteikt ieročus. Saskaņā ar prezidenta teikto šobrīd ir vērojams saasinājums politiskajās attiecībās un ir problēmas arī biznesa attiecības, cilvēciskās attiecības ir saglabājušās. Pēc prezidenta domām tas ir pamats tālākai attīstībai. Bērziņš, kura pilnvaras beigsies jūlijā atzinis, ka viņš vienmēr esot centies attīstīt valstu attiecības un joprojām šajā jomā esot optimists.

Dzīves kvalitāte un tīra vide – panākumu ķīla

Interesantu domu šonedēļ izteicis sociālantropologs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. iņš uzskata, ka nevar sacensties ar ES algu ziņā, tāpēc, lai izdzīvotu, valstij jāliek uzsvars uz drošību, dzīves kvalitāti un ekoloģiju.

Viņa skatījumā Latvija ir ekoloģiska valsts ar mērenu klimatu un tīru ūdeni. Mums ir dažādi priekšnoteikumi kvalitatīvai dzīvei. Ir jāattīsta individuālais darbs un jaunas industrijas, nevis jāstrādā nedaudz vairākos virzienos vienlaicīgi. Ir jāizdara sāpīga izvēle, no kuras mēs vienmēr esam izvairījušies, sacīja Ķīlis radio Baltkom.

Saskaņā ar viņa teikto, nopietnu lēmumu atlikšana ir Latvijas politikas galvenais princips. Latvija saistībā ar savu attīstību nav pieņēmusi fundamentālus lēmumus. «Tas neļaus valstij pastāvēt un turpmāk dzīvot labi, ja mēs turpināsim plūst pa straumei. Es piekrītu Bērziņa kungam, kas teica, ka nedrīkst visu uzvelt Krievijai, jo tā ir Latvijas iekšējā problēma,» sacīja eksperts.

Ķīlis arī norādīja, ka Latvija slikti apgūst ES struktūrfondu līdzekļus.

Iepriekš valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja, ka Latvijai ir atlikuši vien desmit gadi, lai kaut ko varētu mainīt un Latvija tiktu saglabāta. Komentējot valsts perspektīvas viņš pieļāva, ka Latvijā nākotnē varētu pārtraukt savu eksistenci.

Zaļā gaisma Rail Baltica

Neskatoties uz šīs nedēļas nervozitāti un apjukumu, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas satiksmes ministriem tomēr izdevās parakstīt deklarāciju, apliecinot gatavību un ieinteresētību kopīgā projekta Rail Baltica īstenošanā. Tas notika Rīgā, Eiropas transporta tīkla (TEN-T)dienu ietvaros piedaloties Eiropas Komisijas transporta komisārei Violetai Bulcai.

Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss dokumenta parakstīšanu nodēvējis par nozīmīgu soli ceļā uz projekta Rail Baltica veiksmīgu īstenošanu. Saskaņā ar viņa teikto, parakstot deklarāciju visas projektā iesaistītās puses, tostarp Somija un Polija, paudušas savu gatavību un vēlēšanos sadarboties šī projekta ietvaros, novērtējot tā ģeopolitisko un ekonomisko vērtību.

Deklarācijā ministri un komisāre uzsver jaunās dzelzceļa līnija stratēģisko nozīmi Eiropas transporta tīkla pilnveidošanā, lai savienotu Baltijas valstis ar kaimiņvalstīm un pārējo Eiropu, kā arī veicinātu Eiropas Savienības iedzīvotāju mobilitāti un sekmētu gan iekšzemes, gan pārrobežu preču plūsmu.

Deklarāciju parakstīja Anrijs Matīss, Violeta Bulca, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Kristens Mihals, Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkēvičs, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre Marija Vašaka, kā arī Somijas transporta ministre Anne Bergere.

Eiropas transporta tīkla dienas Rīgā norisinājās 22. un 23.jūnijā. Tās organizēja Eiropas Komisija un Latvija kā ES Padomē prezidējošā valsts.

Ref:017.010.103.7370


Pievienot komentāru

Joprojām romu tautības cilvēki jūtas diskriminēti Latvijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāts Boriss Cilevičs vērš uzmanību uz to, ka romu tautības cilvēki saskaras ar sistemātisku diskrimināciju un nepieciešams meklēt risinājums, lai to novērstu.

Sola no 2019.gada ievest jaunas reformas, lai palīdzētu invalīdiem

No 2019.gada nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi tiks piedāvāti tiešā izvēles sistēmā, integrējot darbspējas vērtēšanu, padarot efektīvāku administrēšanu, nodrošinot pakalpojumu un tā sniegšanu atbilstoši klientu labākajām interesēm, ziņo Labklājības ministrija.

Fakts, ka šoferiem biežāk traucē blakussēdētājas – dāmas, ir mīts

Izrādās, ka vīrieši dažkārt ir pat aktīvāki blakussēdētāji automašīnā un var traucēt šoferim vairāk nekā dāmas, noskaidrots Drošas Braukšanas Skolas, apdrošināšanas sabiedrības Ergo un SEB līzings kopīgi veiktajā aptaujā Blakussēdētāja portrets.

Jaunās Jūrmalas Diagnostiskās radioloģijas nodaļā investē 2,23 miljonus eiro

Atklāta Latvijas Jūras medicīnas centra jaunā Diagnostiskās radioloģijas nodaļa, kuras izveidē ieguldīti 2,23 miljoni eiro. Tā veidota kā viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā, pauž centra pārstāvji.

Rullis: Globālā ekonomika 2017.gadu uzsākt uz pozitīvas nots

Pēc nesen notikušajām kaislībām ap Francijas prezidenta vēlēšanām VIX indekss, kas raksturo svārstīguma jeb «baiļu» līmeni finanšu tirgos, samazinājās līdz pēdējā desmitgadē zemākajiem līmeņiem, komentē DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

FM: Plānotā nodokļu reforma radīs apstākļus ēnu ekonomikas samazināšanai

Eiropas Komisija pēc publicētās valstu specifiskās rekomendācijas Eiropas Savienības dalībvalstīm atzīst, ka nodokļu pamatnostādnes risina iepriekšējā gada rekomendāciju par nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.

Demogrāfijas lietu apakškomisija: Vecāku pabalsta aprēķinā jāsaglabā līdzšinējā kārtība

No nākamā gada plānotā vecāku pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtības maiņa ir jāpārskata un jāsaglabā līdzšinējā kārtība, nosakot vien atsevišķus izņēmumus, lai izslēgtu vai mazinātu gadījumus, kad pabalsts tiek piešķirts nesamērīgi lielā apmērā pret personas zaudētajiem ienākumiem.

EK aicinās pievienoties eirozonai ar neatraidāmu «burkānu»

Eiropas Komisija iecerējusi padarīt eiro ieviešanu pievilcīgāku tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras šobrīd palikušas pie savas valūtas, norādījis ekonomikas un finanšu eirokomisārs Pjērs Moskovisī.

Jauni grozījumi Ceļu satiksmes likumā - dokumenti būs jādod tieši rokās

No trešdienas, 24.maija, stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā – transportlīdzekļa vadītājam pārbaudes laikā autovadītāja apliecība un citi dokumenti ne tikai jāuzrāda, bet pēc pieprasījuma arī jāiedod rokās policijas darbiniekam.

Asociācija: Stāvlaukumu problēmas risināšanā ir jāiesaistās arī ministrijām

Pēdējā laikā Rīgas centrā un tās tuvumā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus, nosakot tām līdz galējībām absurdas prasības, uzsver Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija.

Antāne: Valdības neizlēmība un sasteigtie lēmumi ved tranzīta nozari nebūtībā

Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas Rossiskije žeļeznije dorogi atteikums veikt ievērojamus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju, tranzīta nozarei var radīt ārkārtas situāciju, ziņo Biedrība Baltijas asociācija Transports un loģistika pārstāvji.

Eiroparlamenta komitejas vadītājs apliecina atbalstu Rail Baltica

Igaunijā politisku atbalstu dzelzceļa projekta finansējumam Rail Baltica apliecinājis Eiroparlamenta Transporta un tūrisma komitejas vadītājs.

Ekonomikas ietekme mazumtirdzniecībā atkarīga no iedzīvotāju migrācijas

Vērtējot Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari 2016.gadā un 2017.gada 1.ceturksnī, turpmākā nozares attīstība atkarīga gan no iedzīvotāju skaita izmaiņām un migrācijas, gan no inflācijas pieauguma tempiem, secināts mazumtirdzniecības nozares apskatā.

Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju grūtības samaksāt par veselības aprūpi

Pērn 80,1% Latvijas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā. No tām katra trešā jeb 35,6% ar grūtībām vai ar lielām grūtībām spēja segt veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zemkopības ministrija un LPS vienojas par turpmāko sadarbību

Bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana vai pilnvara, atgādina Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Mobilo izspiedējvīrusu daudzums pirmajā ceturksnī ir vairāk nekā trīskāršojies

Nekas neliecina, ka pasaules bieds — izspiedējvīrusi — ietu mazumā: saskaņā ar Kaspersky Lab 2017.gada 1.ceturkšņa ļaunprogrammatūru pārskatu šā gada pirmajos mēnešos mobilo izspiedējvīrusu daudzums ir audzis vairāk nekā trīs reizes.

Autotransporta direkcija sola: Jaunais plāns paredz ērtākus apstākļus pasažieriem

Autotransporta direkcija izstrādājusi sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajai desmitgadei, kas paredz uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti, drošību un ērtības, ziņo direkcija.

Kučinskis no nodokļu reformas nav gatavs atteikties

Partijām tuvākajā laikā būs politiski jāizšķiras par to, kādā apmērā īstenot piedāvātās nodokļu reformas, bet Finanšu ministrija jaunus būtiskus priekšlikumus vairs neizstrādās, pirmdien 24.maijā, LNT paziņoja premjers Māris Kučinskis.

Latvijā jaunu un efektīvu zāļu pieejamība un kompensācija ir vissliktākā Eiropā

Latvija jaunu un efektīvu zāļu pieejamības un valsts kompensācijas ziņā Eiropā ieņem stabilu pēdējo vietu, apliecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas aprīļa beigās publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju Patients W.A.I.T. Indicator.

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū. Vienlaikus klasifikators papildināts ar 80 jaunām profesijām, 83 profesijām precizēti to nosaukumi, vēsta Labklājības ministrijā.

Naftas cenas un ASV akciju biržas turpina kāpumu; pieaugums arī Eiropas fondu tirgos

Naftas cenas pasaules tirgū turpina kāpumu saistībā ar prognozēm, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC ceturtdien, 18.maijā, notiekošajā sanāksmē pagarinās naftas ieguves apjoma samazināšanas vienošanās termiņu.

Bildēs: Piemiņas brīdis Mančestrā

Pieminot 22.maija terora akta upurus, Mančestras pilsētā Lielbritānijā aizvadīts piemiņas brīdis, kur ziedus nolikuši un ticību mieram apliecinājuši vairāki tūkstoši iedzīvotāju no dažādām etniskām kopienām.

Latvijas vēstnieks: «bumba ir Krievijas pusē» - ja tā gribēs, uzlabojumi ir iespējami

NATO terorisma briesmas var mazināt, nevis likvidēt pilnībā, intervijā Latvijas Radio pirms gaidāmā NATO samita, kurā sagaidāms, ka tiks pārrunāts arī nesenais terora akts Lielbritānijā, Mančestrā, norāda Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.

Pētījums: Iedzīvotāji Latvijā savu biznesu uzsāk, jo vēlas strādāt patstāvīgi

Latvijas iedzīvotāji uzņēmējdarbībā iesaistās, jo vēlas strādāt patstāvīgi, visbiežāk izvēlas darboties jomā, kas saistīta ar iepriekšējo darba pieredzi vai hobiju, un biznesu uzsāk, ieguldot savus vai ģimenes uzkrājumus, liecina attīstības finanšu institūcijas Altum un Academia veiktais biznesa uzsācēju pētījums.

Rumānija: Vairums iedzīvotāju vardarbību ģimenē uzskata par normu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā Rumānija kritizēta par necenšanos vērsties pret vardarbību ģimenē, piespriežot valstij naudassodu par to, ka tiesībsargājošās iestādes nav saukušas pie atbildības vīrieti, kurš savai sievai uzbrucis astoņas reizes.

Jaunākie komentāri