bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Valsts nākotne atkarīga no ekoloģijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXKamēr mūsu valsts ir gatavojās svinēt Jāņus, ES un Krievija uzsākusi sankciju kara nākošo kārtu, kas noteikti ietekmēs Latvijas ekonomiku un, attiecīgi, iedzīvotāju materiālo labklājību.

22.jūnijā tika saņemtas satraucošas vēstis no Briseles: Eiropas Savienība izlēmusi turpināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2016.gada 31.janvārim. Galvenā prasība – Krievijai jāpilda Minskas vienošanās. Tikmēr 19.jūnijā ES uz gadu pagarināja importa ierobežojumus Krimā un Sevastopolē ražotajai produkcijai. ES pilsoņiem un ES bāzētiem uzņēmumiem aizliegts veikt ieguldījumus Krimas ekonomikā, tostarp iegādāties nekustamos īpašumus un finansēt Krimas uzņēmumus.

Krievijas atbilde nebija ilgi jāgaida. 24.jūnijā prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts uz gadu pagarina pārtikas produktu embargo ar mērķi nodrošināt Krievijas drošību. Krievijas zvejniecības aģentūra Rosribolovstvo operatīvi rosinājusi ieviest aizliegumu importēt zivju konservus no virknes rietumvalstu. Neoficiāli izskanējis, ka iespējams varētu tikt aizliegts arī šokolādes imports.

Tas viss atgādina karadarbības hroniku, lai arī abas puses izteikušas skaļus apgalvojumus, ka ar tām viss ir kārtībā. Putins apgalvo, ka Krievijai, neskatoties uz sankcijām, izdevies izvairīties no dziļas ekonomiskās krīzes, saglabājot kontroli pār inflāciju un stabilizējot rubļa kursu. Savukārt Latvijas Finanšu ministrija norādīja, ka kopš Krievijas sankciju ieviešanas, to tiešā ietekme uz mūsu IKP nav pārsniegusi 0,2%. Vēl vairāk – pagājušajā gadā, par spīti sankcijām, kopējais Latvijas preču eksports audzis par 2,4%, neskatoties uz to, ka eksports uz Krieviju samazinājies par 5,6%.

Tāda pati situācija saglabājusies 2015.gada pirmajos četros mēnešos, kad kopējais Latvijas eksports četros mēnešos pieaudzis par 2,5%, kamēr eksports uz Krieviju samazinājies par 23,9%. Eksporta apjoma uz Krieviju kritums kompensēts ar eksporta palielinājumu uz Lietuvas, Dānijas, Lielbritānijas un ASV tirgiem.

Kā informējis ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, Finanšu ministrija vidēja termiņa makroekonomiskajās prognozēs, kas tiks izmantotas 2016.gada budžeta sagatavošanai, jau ir ietvērusi Krievijas noteikto sankciju pagarināšanu. Saskaņā ar šīm prognozēm, Latvijas IKP 2016.gadā pieaugs par 3%. Precīzākas prognozes varētu tikt izteiktas augusta sākumā.

Uz šī fona valsts prezidenta Andra Bērziņa intervijā laikrakstam Vesti Segodnja sacītais, ka Krievija ir mūsu kaimiņš, un mums visādā ziņā ir jāmeklē veidi kā veidot labas kaimiņattiecības, izskanēja kā aicinājums noteikt ieročus. Saskaņā ar prezidenta teikto šobrīd ir vērojams saasinājums politiskajās attiecībās un ir problēmas arī biznesa attiecības, cilvēciskās attiecības ir saglabājušās. Pēc prezidenta domām tas ir pamats tālākai attīstībai. Bērziņš, kura pilnvaras beigsies jūlijā atzinis, ka viņš vienmēr esot centies attīstīt valstu attiecības un joprojām šajā jomā esot optimists.

Dzīves kvalitāte un tīra vide – panākumu ķīla

Interesantu domu šonedēļ izteicis sociālantropologs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. iņš uzskata, ka nevar sacensties ar ES algu ziņā, tāpēc, lai izdzīvotu, valstij jāliek uzsvars uz drošību, dzīves kvalitāti un ekoloģiju.

Viņa skatījumā Latvija ir ekoloģiska valsts ar mērenu klimatu un tīru ūdeni. Mums ir dažādi priekšnoteikumi kvalitatīvai dzīvei. Ir jāattīsta individuālais darbs un jaunas industrijas, nevis jāstrādā nedaudz vairākos virzienos vienlaicīgi. Ir jāizdara sāpīga izvēle, no kuras mēs vienmēr esam izvairījušies, sacīja Ķīlis radio Baltkom.

Saskaņā ar viņa teikto, nopietnu lēmumu atlikšana ir Latvijas politikas galvenais princips. Latvija saistībā ar savu attīstību nav pieņēmusi fundamentālus lēmumus. «Tas neļaus valstij pastāvēt un turpmāk dzīvot labi, ja mēs turpināsim plūst pa straumei. Es piekrītu Bērziņa kungam, kas teica, ka nedrīkst visu uzvelt Krievijai, jo tā ir Latvijas iekšējā problēma,» sacīja eksperts.

Ķīlis arī norādīja, ka Latvija slikti apgūst ES struktūrfondu līdzekļus.

Iepriekš valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja, ka Latvijai ir atlikuši vien desmit gadi, lai kaut ko varētu mainīt un Latvija tiktu saglabāta. Komentējot valsts perspektīvas viņš pieļāva, ka Latvijā nākotnē varētu pārtraukt savu eksistenci.

Zaļā gaisma Rail Baltica

Neskatoties uz šīs nedēļas nervozitāti un apjukumu, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas satiksmes ministriem tomēr izdevās parakstīt deklarāciju, apliecinot gatavību un ieinteresētību kopīgā projekta Rail Baltica īstenošanā. Tas notika Rīgā, Eiropas transporta tīkla (TEN-T)dienu ietvaros piedaloties Eiropas Komisijas transporta komisārei Violetai Bulcai.

Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss dokumenta parakstīšanu nodēvējis par nozīmīgu soli ceļā uz projekta Rail Baltica veiksmīgu īstenošanu. Saskaņā ar viņa teikto, parakstot deklarāciju visas projektā iesaistītās puses, tostarp Somija un Polija, paudušas savu gatavību un vēlēšanos sadarboties šī projekta ietvaros, novērtējot tā ģeopolitisko un ekonomisko vērtību.

Deklarācijā ministri un komisāre uzsver jaunās dzelzceļa līnija stratēģisko nozīmi Eiropas transporta tīkla pilnveidošanā, lai savienotu Baltijas valstis ar kaimiņvalstīm un pārējo Eiropu, kā arī veicinātu Eiropas Savienības iedzīvotāju mobilitāti un sekmētu gan iekšzemes, gan pārrobežu preču plūsmu.

Deklarāciju parakstīja Anrijs Matīss, Violeta Bulca, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Kristens Mihals, Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkēvičs, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre Marija Vašaka, kā arī Somijas transporta ministre Anne Bergere.

Eiropas transporta tīkla dienas Rīgā norisinājās 22. un 23.jūnijā. Tās organizēja Eiropas Komisija un Latvija kā ES Padomē prezidējošā valsts.

Ref:017.010.103.7370


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.