bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.03.2017 | Vārda dienas: Kazimirs, Izidors
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Valsts nākotne atkarīga no ekoloģijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXKamēr mūsu valsts ir gatavojās svinēt Jāņus, ES un Krievija uzsākusi sankciju kara nākošo kārtu, kas noteikti ietekmēs Latvijas ekonomiku un, attiecīgi, iedzīvotāju materiālo labklājību.

22.jūnijā tika saņemtas satraucošas vēstis no Briseles: Eiropas Savienība izlēmusi turpināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2016.gada 31.janvārim. Galvenā prasība – Krievijai jāpilda Minskas vienošanās. Tikmēr 19.jūnijā ES uz gadu pagarināja importa ierobežojumus Krimā un Sevastopolē ražotajai produkcijai. ES pilsoņiem un ES bāzētiem uzņēmumiem aizliegts veikt ieguldījumus Krimas ekonomikā, tostarp iegādāties nekustamos īpašumus un finansēt Krimas uzņēmumus.

Krievijas atbilde nebija ilgi jāgaida. 24.jūnijā prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts uz gadu pagarina pārtikas produktu embargo ar mērķi nodrošināt Krievijas drošību. Krievijas zvejniecības aģentūra Rosribolovstvo operatīvi rosinājusi ieviest aizliegumu importēt zivju konservus no virknes rietumvalstu. Neoficiāli izskanējis, ka iespējams varētu tikt aizliegts arī šokolādes imports.

Tas viss atgādina karadarbības hroniku, lai arī abas puses izteikušas skaļus apgalvojumus, ka ar tām viss ir kārtībā. Putins apgalvo, ka Krievijai, neskatoties uz sankcijām, izdevies izvairīties no dziļas ekonomiskās krīzes, saglabājot kontroli pār inflāciju un stabilizējot rubļa kursu. Savukārt Latvijas Finanšu ministrija norādīja, ka kopš Krievijas sankciju ieviešanas, to tiešā ietekme uz mūsu IKP nav pārsniegusi 0,2%. Vēl vairāk – pagājušajā gadā, par spīti sankcijām, kopējais Latvijas preču eksports audzis par 2,4%, neskatoties uz to, ka eksports uz Krieviju samazinājies par 5,6%.

Tāda pati situācija saglabājusies 2015.gada pirmajos četros mēnešos, kad kopējais Latvijas eksports četros mēnešos pieaudzis par 2,5%, kamēr eksports uz Krieviju samazinājies par 23,9%. Eksporta apjoma uz Krieviju kritums kompensēts ar eksporta palielinājumu uz Lietuvas, Dānijas, Lielbritānijas un ASV tirgiem.

Kā informējis ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, Finanšu ministrija vidēja termiņa makroekonomiskajās prognozēs, kas tiks izmantotas 2016.gada budžeta sagatavošanai, jau ir ietvērusi Krievijas noteikto sankciju pagarināšanu. Saskaņā ar šīm prognozēm, Latvijas IKP 2016.gadā pieaugs par 3%. Precīzākas prognozes varētu tikt izteiktas augusta sākumā.

Uz šī fona valsts prezidenta Andra Bērziņa intervijā laikrakstam Vesti Segodnja sacītais, ka Krievija ir mūsu kaimiņš, un mums visādā ziņā ir jāmeklē veidi kā veidot labas kaimiņattiecības, izskanēja kā aicinājums noteikt ieročus. Saskaņā ar prezidenta teikto šobrīd ir vērojams saasinājums politiskajās attiecībās un ir problēmas arī biznesa attiecības, cilvēciskās attiecības ir saglabājušās. Pēc prezidenta domām tas ir pamats tālākai attīstībai. Bērziņš, kura pilnvaras beigsies jūlijā atzinis, ka viņš vienmēr esot centies attīstīt valstu attiecības un joprojām šajā jomā esot optimists.

Dzīves kvalitāte un tīra vide – panākumu ķīla

Interesantu domu šonedēļ izteicis sociālantropologs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. iņš uzskata, ka nevar sacensties ar ES algu ziņā, tāpēc, lai izdzīvotu, valstij jāliek uzsvars uz drošību, dzīves kvalitāti un ekoloģiju.

Viņa skatījumā Latvija ir ekoloģiska valsts ar mērenu klimatu un tīru ūdeni. Mums ir dažādi priekšnoteikumi kvalitatīvai dzīvei. Ir jāattīsta individuālais darbs un jaunas industrijas, nevis jāstrādā nedaudz vairākos virzienos vienlaicīgi. Ir jāizdara sāpīga izvēle, no kuras mēs vienmēr esam izvairījušies, sacīja Ķīlis radio Baltkom.

Saskaņā ar viņa teikto, nopietnu lēmumu atlikšana ir Latvijas politikas galvenais princips. Latvija saistībā ar savu attīstību nav pieņēmusi fundamentālus lēmumus. «Tas neļaus valstij pastāvēt un turpmāk dzīvot labi, ja mēs turpināsim plūst pa straumei. Es piekrītu Bērziņa kungam, kas teica, ka nedrīkst visu uzvelt Krievijai, jo tā ir Latvijas iekšējā problēma,» sacīja eksperts.

Ķīlis arī norādīja, ka Latvija slikti apgūst ES struktūrfondu līdzekļus.

Iepriekš valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja, ka Latvijai ir atlikuši vien desmit gadi, lai kaut ko varētu mainīt un Latvija tiktu saglabāta. Komentējot valsts perspektīvas viņš pieļāva, ka Latvijā nākotnē varētu pārtraukt savu eksistenci.

Zaļā gaisma Rail Baltica

Neskatoties uz šīs nedēļas nervozitāti un apjukumu, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas satiksmes ministriem tomēr izdevās parakstīt deklarāciju, apliecinot gatavību un ieinteresētību kopīgā projekta Rail Baltica īstenošanā. Tas notika Rīgā, Eiropas transporta tīkla (TEN-T)dienu ietvaros piedaloties Eiropas Komisijas transporta komisārei Violetai Bulcai.

Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss dokumenta parakstīšanu nodēvējis par nozīmīgu soli ceļā uz projekta Rail Baltica veiksmīgu īstenošanu. Saskaņā ar viņa teikto, parakstot deklarāciju visas projektā iesaistītās puses, tostarp Somija un Polija, paudušas savu gatavību un vēlēšanos sadarboties šī projekta ietvaros, novērtējot tā ģeopolitisko un ekonomisko vērtību.

Deklarācijā ministri un komisāre uzsver jaunās dzelzceļa līnija stratēģisko nozīmi Eiropas transporta tīkla pilnveidošanā, lai savienotu Baltijas valstis ar kaimiņvalstīm un pārējo Eiropu, kā arī veicinātu Eiropas Savienības iedzīvotāju mobilitāti un sekmētu gan iekšzemes, gan pārrobežu preču plūsmu.

Deklarāciju parakstīja Anrijs Matīss, Violeta Bulca, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Kristens Mihals, Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkēvičs, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre Marija Vašaka, kā arī Somijas transporta ministre Anne Bergere.

Eiropas transporta tīkla dienas Rīgā norisinājās 22. un 23.jūnijā. Tās organizēja Eiropas Komisija un Latvija kā ES Padomē prezidējošā valsts.

Ref:017.010.103.7370


Pievienot komentāru

Ukraina vaino Krieviju «valsts terorismā» pēc uzbrukuma Voroņenkovam

Ukraina vainojusi Krieviju «valsts terorismā» pēc tam, kad Kijevā uz ielas nošauts bijušais Krievijas parlamentārietis Deniss Voroņenkovs.

Lietuvas pilsoņa 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanas shēmā izmantota arī Latvija

Amerikas Svienotās Valsts tiesībsargājošās iestādes izvirzījušas apsūdzības Lietuvas pilsonim par 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no divām ASV augsto tehnoloģiju kompānijām un izmānītā nauda plūdusi uz kontiem arī Latvijā.

Igauņu militārā transporta ražotājs sadarbojas ar norvēģiem un britiem

Igauņu militārā transporta ražotājs Milrem izveidojis kopīgu produkta prototipu ar norvēģu ieroču ražotāju Kongsberg un britu tālvadības sistēmu ražotāju Qinetiq North America.

Interneta lietotāji nespēj noteikt, vai interneta vietne ir legāla

Eiropas Savienības mēroga pētījumā lēsts, ka 97% no visiem ES pilsoņiem uzskata, ka gan izgudrotāji, gan radītāji un izpildmākslinieki var aizsargāt savas tiesības un saņemt atalgojumu par savu darbu, liecina ES Intelektuālā īpašuma birojs.

Iedzīvotāji pārliecināti - viņu auto nenozags; tomēr zādzību skaits Latvijā pieaug

Lielākā daļa auto īpašnieku uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas Balta veiktā aptauja. Savukārt Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

Īri Brexit dēļ Latvijā apgūst robežas sargāšanu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt dzeramā ūdens paraugu

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt periodisku dzeramā ūdens paraugu (ēkas siltummezglā un ūdens paraugos kondicionēšanas sistēmā) analizēšanu un profilaktiskās dezinfekcijas veikšanu arī pēc noslēguma dezinfekcijas veikšanas, vēsta Veselības ministrija.

Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā

Ministru prezidents Māris Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā.

Latvijā darbu sākusi biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība

Latvijā darbu uzsākusi starptautiskā biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība, kuras uzdevums ir jaunu inovatīvu uzņēmumu un tehnoloģiju attīstītāju sagatavošana investīciju piesaistei InnoEnergy akseleratorā.

EK vēlas rast risinājumus, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem

Svarīgi rast risinājumu, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem un turpināt sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, par prioritāti norāda Ekonomikas ministrija.

Zemi Latvijā neļaus iegādāties ES pilsoņiem, kuri patstāvīgi neuzturas Latvijā

Izmaiņas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā, Saeima pieņēma galīgajā lasījumā ceturtdien, 23.martā.

Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozi šim gadam līdz 2,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam no 1,6% līdz 2,7%, vēsta Latvijas Bankas preses dienestā.

Meja: Londonas uzbrucējs bijis vietējais iedzīvotājs

Vīrietis, kurš Londonā sarīkoja traģisku terora aktu, bijis dzimis Lielbritānijā, tā pavēstījusi britu premjerministre Terēza Meja.

Visvairāk par atjaunojamo enerģiju zina vidzemnieki, bez vismazāk - kurzemnieki

Vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu ir vidzemnieki, bet vismazākās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums, kas veltīts mājokļa un zaļo tehnoloģiju tēmai.

Augstākais vidējais atalgojums ir Rīgā - 936 eiro, zemākais Daugavpilī - 582 eiro

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016.gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%.

KP ļauj Lietuvas uzņēmumam iegūt izšķirošu ietekmi pār Latvijas uzņēmumiem

Konkurences padome atļāvusi divus savstarpēji saistītus darījumus koncerniem W.P.Carey un Kesko iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Baltic Retail Properties un netieši pār trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - SIA K Prof, SIA Polo LS un SIA Daugavkrasts M.

Papildināts: Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Četri cilvēki gājuši bojā un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

LM ir pret sociālā budžeta daļu novirzīšanu veselības aprūpei

Finanšu ministrijas ierosinājumus par noteiktas sociālā budžeta daļas 1% novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai eksperti vērtē piesardzīgi, Labklājības ministrija ir pret šādu priekšlikumu.

Preventīvos nolūkos ļaunprātīgas mājaslapas varēs atslēgt uz laiku

Konceptuāli atbalstīts grozījumu Elektronisko sakaru likumā, lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Saeima piekrīt disciplināri sodīto tiesnešu vārdu publiskošanai

Publicējot informāciju par tiesnešiem uzliktajiem disciplinārsodiem, pie atbildības saukto personu vārdi un uzvārdi turpmāk netiks aizsegti, paredz Saeimā ceturtdien, 23.martā, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Latvijas šautriņu metēji kvalificējas PDC pasaules kausam

Latvijas šautriņu metēji Madars Razma un Nauris Gleglu izcīnījuši tiesības pārstāvēt Latviju PDC pasaules kausā šautriņu mešanā, kurš no 1.jūnija līdz 4.jūnijam notiks Vācijas pilsētā Frankfurtē un kura kopējais balvu fonds būs 350 tūkstoši eiro.

Eksperti: Interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu

Kibernoziedznieki kļūst arvien viltīgāki, bet viņu sūtītās krāpnieciskās e-pasta vēstules arvien grūtāk atšķirt no parastā e-pasta - interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu, skaidro antivīrusu programmu izstrādātāji eScan.

Rinkēvičs: Latvija atbalsta Starptautiskās koalīcijas cīņu ar Daesh

«Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh ir kļuvusi par ļoti piemērotu un efektīvu instrumentu, lai ievērojami samazinātu Daesh militārās, finansiālās, un rekrutēšanas spējas,» starptautiskās koalīcijas ārlietu ministru sanāksmē pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ukraina liedz Krievijas pārstāvei piedalīties «Eirovīzijā» Kijevā

Ukrainas drošībnieki noteikuši aizliegumu dziedātājai, kura uzvarējusi popmūzikas konkursa «Eirovīzija» Krievijas nacionālajā atlasē, ieceļot Ukrainas teritorijā. Lēmums liegt dziedātājai Jūlijai Samolovai ieceļot Ukrainā nākamos trīs gadus, nozīmē, ka Krievijas pārstāve nevarēs piedalīties dziesmu konkursa finālā, kas maijā notiks Kijevā

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.