bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Valsts nākotne atkarīga no ekoloģijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXKamēr mūsu valsts ir gatavojās svinēt Jāņus, ES un Krievija uzsākusi sankciju kara nākošo kārtu, kas noteikti ietekmēs Latvijas ekonomiku un, attiecīgi, iedzīvotāju materiālo labklājību.

22.jūnijā tika saņemtas satraucošas vēstis no Briseles: Eiropas Savienība izlēmusi turpināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2016.gada 31.janvārim. Galvenā prasība – Krievijai jāpilda Minskas vienošanās. Tikmēr 19.jūnijā ES uz gadu pagarināja importa ierobežojumus Krimā un Sevastopolē ražotajai produkcijai. ES pilsoņiem un ES bāzētiem uzņēmumiem aizliegts veikt ieguldījumus Krimas ekonomikā, tostarp iegādāties nekustamos īpašumus un finansēt Krimas uzņēmumus.

Krievijas atbilde nebija ilgi jāgaida. 24.jūnijā prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts uz gadu pagarina pārtikas produktu embargo ar mērķi nodrošināt Krievijas drošību. Krievijas zvejniecības aģentūra Rosribolovstvo operatīvi rosinājusi ieviest aizliegumu importēt zivju konservus no virknes rietumvalstu. Neoficiāli izskanējis, ka iespējams varētu tikt aizliegts arī šokolādes imports.

Tas viss atgādina karadarbības hroniku, lai arī abas puses izteikušas skaļus apgalvojumus, ka ar tām viss ir kārtībā. Putins apgalvo, ka Krievijai, neskatoties uz sankcijām, izdevies izvairīties no dziļas ekonomiskās krīzes, saglabājot kontroli pār inflāciju un stabilizējot rubļa kursu. Savukārt Latvijas Finanšu ministrija norādīja, ka kopš Krievijas sankciju ieviešanas, to tiešā ietekme uz mūsu IKP nav pārsniegusi 0,2%. Vēl vairāk – pagājušajā gadā, par spīti sankcijām, kopējais Latvijas preču eksports audzis par 2,4%, neskatoties uz to, ka eksports uz Krieviju samazinājies par 5,6%.

Tāda pati situācija saglabājusies 2015.gada pirmajos četros mēnešos, kad kopējais Latvijas eksports četros mēnešos pieaudzis par 2,5%, kamēr eksports uz Krieviju samazinājies par 23,9%. Eksporta apjoma uz Krieviju kritums kompensēts ar eksporta palielinājumu uz Lietuvas, Dānijas, Lielbritānijas un ASV tirgiem.

Kā informējis ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, Finanšu ministrija vidēja termiņa makroekonomiskajās prognozēs, kas tiks izmantotas 2016.gada budžeta sagatavošanai, jau ir ietvērusi Krievijas noteikto sankciju pagarināšanu. Saskaņā ar šīm prognozēm, Latvijas IKP 2016.gadā pieaugs par 3%. Precīzākas prognozes varētu tikt izteiktas augusta sākumā.

Uz šī fona valsts prezidenta Andra Bērziņa intervijā laikrakstam Vesti Segodnja sacītais, ka Krievija ir mūsu kaimiņš, un mums visādā ziņā ir jāmeklē veidi kā veidot labas kaimiņattiecības, izskanēja kā aicinājums noteikt ieročus. Saskaņā ar prezidenta teikto šobrīd ir vērojams saasinājums politiskajās attiecībās un ir problēmas arī biznesa attiecības, cilvēciskās attiecības ir saglabājušās. Pēc prezidenta domām tas ir pamats tālākai attīstībai. Bērziņš, kura pilnvaras beigsies jūlijā atzinis, ka viņš vienmēr esot centies attīstīt valstu attiecības un joprojām šajā jomā esot optimists.

Dzīves kvalitāte un tīra vide – panākumu ķīla

Interesantu domu šonedēļ izteicis sociālantropologs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. iņš uzskata, ka nevar sacensties ar ES algu ziņā, tāpēc, lai izdzīvotu, valstij jāliek uzsvars uz drošību, dzīves kvalitāti un ekoloģiju.

Viņa skatījumā Latvija ir ekoloģiska valsts ar mērenu klimatu un tīru ūdeni. Mums ir dažādi priekšnoteikumi kvalitatīvai dzīvei. Ir jāattīsta individuālais darbs un jaunas industrijas, nevis jāstrādā nedaudz vairākos virzienos vienlaicīgi. Ir jāizdara sāpīga izvēle, no kuras mēs vienmēr esam izvairījušies, sacīja Ķīlis radio Baltkom.

Saskaņā ar viņa teikto, nopietnu lēmumu atlikšana ir Latvijas politikas galvenais princips. Latvija saistībā ar savu attīstību nav pieņēmusi fundamentālus lēmumus. «Tas neļaus valstij pastāvēt un turpmāk dzīvot labi, ja mēs turpināsim plūst pa straumei. Es piekrītu Bērziņa kungam, kas teica, ka nedrīkst visu uzvelt Krievijai, jo tā ir Latvijas iekšējā problēma,» sacīja eksperts.

Ķīlis arī norādīja, ka Latvija slikti apgūst ES struktūrfondu līdzekļus.

Iepriekš valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja, ka Latvijai ir atlikuši vien desmit gadi, lai kaut ko varētu mainīt un Latvija tiktu saglabāta. Komentējot valsts perspektīvas viņš pieļāva, ka Latvijā nākotnē varētu pārtraukt savu eksistenci.

Zaļā gaisma Rail Baltica

Neskatoties uz šīs nedēļas nervozitāti un apjukumu, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas satiksmes ministriem tomēr izdevās parakstīt deklarāciju, apliecinot gatavību un ieinteresētību kopīgā projekta Rail Baltica īstenošanā. Tas notika Rīgā, Eiropas transporta tīkla (TEN-T)dienu ietvaros piedaloties Eiropas Komisijas transporta komisārei Violetai Bulcai.

Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss dokumenta parakstīšanu nodēvējis par nozīmīgu soli ceļā uz projekta Rail Baltica veiksmīgu īstenošanu. Saskaņā ar viņa teikto, parakstot deklarāciju visas projektā iesaistītās puses, tostarp Somija un Polija, paudušas savu gatavību un vēlēšanos sadarboties šī projekta ietvaros, novērtējot tā ģeopolitisko un ekonomisko vērtību.

Deklarācijā ministri un komisāre uzsver jaunās dzelzceļa līnija stratēģisko nozīmi Eiropas transporta tīkla pilnveidošanā, lai savienotu Baltijas valstis ar kaimiņvalstīm un pārējo Eiropu, kā arī veicinātu Eiropas Savienības iedzīvotāju mobilitāti un sekmētu gan iekšzemes, gan pārrobežu preču plūsmu.

Deklarāciju parakstīja Anrijs Matīss, Violeta Bulca, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Kristens Mihals, Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkēvičs, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre Marija Vašaka, kā arī Somijas transporta ministre Anne Bergere.

Eiropas transporta tīkla dienas Rīgā norisinājās 22. un 23.jūnijā. Tās organizēja Eiropas Komisija un Latvija kā ES Padomē prezidējošā valsts.

Ref:017.010.103.7370


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».