bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.10.2017 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Valsts palīdzēs jaunajām ģimenēm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijā jau šogad var tikt uzsākta valsts programma mājokļu kreditēšanas stimulēšanai. Ja plāns tiks īstenots, aptuveni tūkstotis jauno ģimeņu varēs saņemt garantijas hipotekārā kredīta pirmās iemaksas segšanai par kopējo summu 2 miljoni eiro.

Par nepieciešamību izstrādāt mehānismus hipotekāro kredītu tirgus atdzīvināšanai Saeima sāka runāt jau pirms gada. Tomēr vēl nesen visas šāda veida iniciatīvas atdūrās pret Finanšu ministrijas un to kontrolējošās partijas Vienotība nostāju – aizņēmējam nauda pirmajai iemaksai ir jāsakrāj pašam.

Punkts par valsts programmu mājokļa kreditēšanas stimulēšanai tika iekļauts jaunās Laimdotas Straujumas vadītās valdības deklarācijā. Tomēr darbs pie imigrācijas likuma grozījumiem ir ieildzis, tāpēc nācās meklēt citu finansējuma avotu. Brīvi līdzekļi 2 miljonu eiro apmērā tika atrasti nesen izveidotās attīstības institūcijas Altum kontos.

Šonedēļ priekšlikumu izskatīja un apstiprināja valdošās koalīcijas padome. Bet ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis paziņoja, ka atbalstītā programma tiks uzsākta jau šajā gadā. Tuvākajos mēnešos Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādās nepieciešamos normatīvos aktus, kuros tiks aprakstīts, kas un uz kādiem nosacījumiem varēs saņemt valsts atbalstu.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aplēsēm, 14% jeb 100 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību tuvākajos gados vēlētos uzlabot savus dzīves apstākļus. Taču iespēja veikt pirmo iemaksu ir tikai 3%. LKA padomnieks uzskata, ka atbalsta programmas radītais efekts varētu būt nenozīmīgs nepietiekoši lielā finansējuma dēļ. Spriežot pēc izskanējušajiem skaitļiem, viena ģimene vidēji varētu saņemt garantiju par summu 2 tūkstoši eiro, kas sedz pirmo iemaksu (10-20%) vien kredītiem ar kopējo apjomu 10-20 tūkstoši. Par šādu summu dzīvokli iegādāties var, taču vietās, kas ir vismaz 50 km attālumā no Rīgas. Lai gan jaunajām ģimenēm, kam nepieciešams mājoklis, arī tas ir labs variants.

Ostu «desmitā tiesa»

Savukārt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē, kas arī notika šonedēļ tika apspriests jautājums, no kura brīža trīs lielākās Latvijas ostas sāks maksāt budžetā maksājumus par valsts īpašuma lietošanu. Līdz padomes sēdei tika plānots, ka Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldes pirmās iemaksas valsts budžetā sāks maksāt tikai 2015.gadā. Tomēr likumā par 2014.gada valsts budžetu norādīts: pēc likuma Par ostām grozījumu izsludināšanas (un tas noticis jau sen) Finanšu ministrs var reizi ceturksnī palielināt valsts izdevumu prognozi no ostām saņemto iemaksu apmērā. Tādējādi ministrijai šādas tiesības jau ir, un tā var pieprasīt no ostam iemaksas sākot ar aprīli.

Diskusijas dalībnieki vienojās par sekojošo: tuvāko nedēļu laikā Satiksmes ministrijas speciālisti izvērtēs dažādu struktūru slēdzienus un noskaidros vai jāiedarbina skaitītājs jau šī gada pavasarī vai vasarā, vai var pagaidīt līdz 2015.gadam, kad tiks apstiprinātas atskaites par ostu darbību šajā gadā.

Jaunā ostu nodokļu sistēma paredz, ka ostas atdod 10% no enkura, kanālu, tonnāžas nodevām no mazajiem kuģiem gan savām pašvaldībām, gan valstij (iepriekš iemaksas tika veiktas tikai pašvaldību budžetā). Tiek pieņemts, ka 90% no saņemtās summas valsts atgriezīs maksātājiem kā subsīdijas ostu padziļināšanai, akvatoriju uzturēšanai, bet 10% no šīm iemaksām tērēs valsts galvenajiem autoceļiem.

Dārgs prieks

Arī Ministru kabineta komiteja šonedēļ nesēdēja rokas klēpī salikusi. Komitejas sēdē tika nolemts, ka sākot ar 2020.gadu biodegvielas daļa automašīnu degvielā nedrīkst būt mazāka par 10%. Lēmums izraisījis nozares pārstāvju sašutumu, jo tika pieņemts bez viņu līdzdalības. Saskaņā ar Latvijas Biodegvielas asociācijas prezidenta Daumanta Znatnaja sacīto, pašlaik tiek gatavots rakstisks protests, jo likumdevēji nav apstiprinājuši nevienu no punktiem, kas netieši atbalstītu biodegvielas ražotājus.

Taču bez valsts atbalsta vietējā nozare neizdzīvos, apgalvo asociācijas prezidents. Un tas nozīmē, ka 2020.gadā prasīto degvielas piedevu nāksies iepirkt ārzemēs. Vienīgā rūpnīca Latvijā, kas vēl nodarbojas ar šādas produkcijas ražošanu ir Bio-Venta. Taču ņemot vērā, ka 2008.gadā rūpnīcas modernizācijai tika paņemti kredīti, bez investīcijām šī ražotne ilgi eksistēt nevarēs. Znatnajs arī izteica cerību, ka Ministru kabineta sēdē asociācijas viedoklis tomēr tiks ņemts vērā. Teorētiski iespējas ir: grozījumi vēl būs jāapstiprina ne tikai valdībā, bet arī parlamentā.

Biodegvielas industrijas attīstība 2003.-2010.gadā bija Latvijas valdības prioritāšu sarakstā. Šajā periodā valsts nozarē tiešo subsīdiju veidā ieguldīja 67,2 miljonus latu (89,57 miljonus eiro). Tika plānots, ka līdz 2010.gadam rūpnīcas saražos 75 tūkstošus tonnu biodegvielas. Faktiski saražotas tika 58 383 tonnas, no kurām 39 451 tonna tika eksportēta.

Kā pastāvēt krīzē

Un visbeidzot – Latvijas Ārpolitikas institūts (LAI) šonedēļ prezentēja rakstu krājumu Ekonomiskās ilgtspējas politika: Baltijas un Višegradas (Čehija, Slovākija, Ungārija, Polija) atbildes Eiropas ekonomiskajai krīzei. Uz prezentāciju Rīgā ieradās grāmatā publicēto rakstu autori – pētnieki no visām minētajām valstīm.

Kā norādīja LAI direktora vietnieks un krājuma redaktors Kārlis Bukovskis, problēmas, ar ko valstīm nācies sastapties, bijušas dažāda smaguma, tāpēc tām bijis nepieciešams atšķirīgs risinājums. Saskaņā ar viņa teikto, brīdī, kad daži izmantoja monetāros instrumentus, lai stimulētu eksportu (piemēram, Polija, kas devalvēja zlotu), citi bija spiesti piedalīties eirozonas partneru glābšanā (Slovākija, kas eirozonai pievienojās 2009.gadā).

Daļa valstu krīzes laikā ieviesa stingrus taupības pasākumus (Baltijas valstis un Ungārija), kamēr citas veica tikai nelielu izdevumu samazināšanu. Lai kompensētu valsts kases ienākumu samazināšanos, tās emitēja valsts obligācijas (piemēram, Lietuva), bet citas bija spiestas aizņemties no starptautiskajiem aizdevējiem (Latvija un Ungārija).

Ref:017.010.103.9854


Pievienot komentāru

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai - piešķirt ikmēneša piemaksas ģimenēm, kas audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus.

Antāne: Saeimas Tautsaimniecības komisija ir sadzirdējusi tranzīta nozari

Biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šodien notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt un prezentēt nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju, liekot uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājuma izmaksu konkurētspējas palielināšanu.

Brīdina LLU un RISEBA par iespējamu darbību saskaņošanu iepirkumā

Konkurences padome izteikusi brīdinājumu divām Latvijas augstskolām - Latvijas Lauksaimniecības universitātei un RISEBA - par iespējamu piedāvājumu saskaņošanu Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā iepirkumā.

Uztura speciāliste: Bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki

Lai gan mūsdienās informācija par veselīgu un sabalansētu uzturu ir plaši pieejama, bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki. Bieži vien pieejamā informācija ir tik akadēmiska un «sausa», ka nereti nedod izpratni, kā iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, skaidro uztura speciāliste.

KNAB atsaka kriminālprocesu eksprezidentes kapavietas lietā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir atteicies ierosināt kriminālprocesu saistībā ar kapavietas ierādīšanu I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Igaunija no IT uzņēmuma piedzīs 270 000 eiro par neizveidotu informācijas sistēmu

Somijas informācijas tehnoloģiju grupas Tieto uzņēmumam Igaunijā būs jāmaksā Igaunijas Sociālo lietu ministrijai 270 000 eiro par tā nespēju īstenot projektu Skais2, kura nolūks bijis izveidot jaunu informācijas sistēmu Igaunijas sociālās apdrošināšanas iestādei.

Pārmet neaktīvitāti Latgales reģiona Saeimas deputātiem

Saeimā no Latgales reģiona ievēlētie deputāti ir samērā neaktīvi, reti izsakot savu viedokli un aizstāvot šī reģiona iedzīvotājus un uzņēmējus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Telia Company brīdina valdību par LMT un Lattelecom daļu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums Telia Company brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus Latvijas Mobilais telefons un Lattelecom, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina rīcībā esošā Telia vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Latvijā vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēzi ielaistās stadijās

Attieksme pret iespēju mazināt saslimšanu ar vēzi ielaistās stadijās Latvijā joprojām ir ļoti zema, uzsver bijusī veselības ministre un galvenā ginekoloģijas ārste SIA Dziedniecība Ingrīda Circene.

Ūdeņraža transporta tehnoloģija - realitāte Latvijā

Līdz 2017.gada beigām Rīgā plānots uzstādīt ūdeņraža uzpildes staciju. Publiski pieejamā H2 uzpildes stacija Rīgā nodrošinās starpvalstu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu: nākamā tuvākā stacija būs Pērnavā.

Maltā piemin noslepkavotu žurnālisti, korupcijas atmaskotāju

Maltā vairāki tūkstoši iedzīvotāju pulcējušies, lai pieminētu noslepkavotu analītisko žurnālisti, kura vainojusi Maltas valdību korupcijā.

Latvija aicina Irānu demonstrēt konstruktīvu rīcību drošības sekmēšanā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kur diskutēja par Irānas lomu reģionā un Kopīgo visaptverošo rīcības plānu Irānai, ņemot vērā gaidāmo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ziņojumu ASV Kongresam par Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ieviešanu no Irānas puses.

Bildēs: Pāri Īrijai brāžas stiprākā vētra pēdējos 50 gados

Īrijā trīs cilvēki gājuši bojā, 120 000 mājsaimniecības un uzņēmumi palikuši bez elektrības, kad valsti skārusi vētra Ofēlija. Pirmdien, 16.oktobrī, vēja brāzmas Īrijā sasniegušas ātrumu 44 metri sekundē.

No Latvijas izvests par 54,14% vairāk alkohola; eksportēts, galvenokārt, uz Krieviju

Šogad astoņos mēnešos no Latvijas izvesti 102,259 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 54,14% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajos astoņos mēnešos.

ASV biržu indeksi sasniedz rekordus; naftas cenas kāpj

Amerikas Savienoto Valstu biržu trīs vadošie indeksi pirmdien, 16.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz banku akciju cenu pieaugumu. Turklāt ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājas Dženetas Jelenas nedēļas nogalē izteiktā prognoze par drīzu inflācijas pieaugumu stiprinājusi pārliecību, ka decembrī tiks paaugstināta bāzes procentu likme.

Bildēs: Portugālē un Spānijā traģiski mežu ugunsgrēki

Ne mazāk kā 30 cilvēki gājuši bojā postošos mežu ugunsgrēkos Portugālē un Spānijā.

Traģiskajā Somālijas terora aktā vaino islāma ekstrēmistus

Austrumāfrikas valstī Somālijā noticis terora akts, kur, uzspridzinot sprāgstvielām piekrautu kravas mašīnu, nonāvēti ne mazāk kā 320 cilvēki.

Desmit pacientiem radušās komplikācijas pēc kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā

Pašlaik vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ desmit pacientiem radušās medicīniska rakstura komplikācijas pēc acs kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā.

Jau novembra beigās Ašeradens pametīs valdību

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien, 16.oktobrī, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Katalonija palaiž garām ultimāta termiņu, Spānijas valdība sola rīkoties

Separātiskā Spānijas autonomā reģiona Katalonijas valdība nav Madrides prasītajā laikā precizējusi, vai tā ir deklarējusi Katalonijas neatkarību vai nav. Spānijas centrālā valdība turpina analizēt Barselonas atsūtīto vēstuli, vienlaikus solot rīkoties ceturtdien, 19.oktobrī.

Jaunākie komentāri