bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vēl viena struktūra biznesa atbalstam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Latvijā noslēdzās vienotās attīstības finanšu institūcijas izveide: Saeima galīgajā lasījumā apstiprinājusi nepieciešamo likumprojektu.

Iemeslu jaunās struktūras izveidei paredz grozījumi ar steidzamības statusu likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Trešdien zaļo gaismu dokumentam deva Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, bet ceturtdien ar 66 balsīm «Par» to apstiprināja parlaments. Izmaiņām jāstājas spēkā dienu pēc tam, kad tās būs izsludinājis valsts prezidents Andris Bērziņš.

Attīstības finanšu institūcija apvienos uzreiz trīs valsts struktūru: Latvijas Hipotēku un zemes bankas, Latvijas garantiju aģentūras un Lauku attīstības fonda funkcijas. Organizācija palīdzēs piesaistīt finansējumu uzņēmumiem, kas nevar saņemt kredītu bankā. Kā apgalvo valdība, līdz šim struktūrām, kas atbalstīja biznesu, trūka koordinācijas, un plānots, ka, izveidojot vienotu struktūru, šī problēma atkritīs. Tiesa gan, sākumā institūcija darbosies vien kā holdings, t.i. nākotnes «meitas» turpinās eksistēt šķirtā veidā. Saskaņā ar dažādām aplēsēm, jaunās struktūras rīcībā būs aptuveni 474 miljoni latu.

Jaunās organizācijas padomē ietilps pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, kā arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvju domām, institūcijā vajadzētu iekļauta arī biznesa pārstāvjus. Attīstības finanšu institūcijas akciju turētājs būs Finanšu ministrija, kura šobrīd atbild par Hipotēku banku. Sākotnēji apvienoto struktūru vēlējās kontrolēt arī Ekonomikas ministrija, kuras pakļautībā ir Latvijas garantiju aģentūra. Ilgu diskusiju rezultātā, Ekonomikas ministrija no savām pretenzijām atteicās.

Vai mums vajadzīgi investori?

Šajā nedēļā atkal aktualizējās jautājums par investoru vīzu programmu: Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības apsprieda priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas.

Ekonomikas ministrija piedāvā papildināt esošo programmu ar punktu, kas uzliek par pienākumu ārvalstu investoram līdztekus nekustamā īpašuma iegādei, ieguldījumam kāda Latvijas uzņēmuma kapitālā vai noguldījumam bankā, ieguldīt arī noteiktu summu valsts ekonomiskās attīstības fondā.

Uzņēmēji kopumā uzskata šo programmu par ļoti veiksmīgu. Kā BNN jau iepriekš ziņoja, pēc dažiem aprēķiniem, ārzemju investori nodrošina 0.5% – 1% no Latvijas IKP. Sanāksmē puses vienojās par to, ka uzņēmējdarbības organizācijas mēneša laikā sagatavos savus priekšlikumus grozījuma tekstam.

Lauciniekus «pievilks» Eiropas līmenim

Tāpat šonedēļ Saeimas tautsaimniecības komisija izskatīja Latvijas Lauku attīstības programmu 2014.-2020.gadam. Neskatoties uz ievērojamiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (EAFRD)finanšu ieguldījumiem (no 2007.gada kopējie ieguldījumi sasniedz 973 miljonus eiro), mūsu lopkopjus, dārzeņu un graudaugu audzētājus Eiropas kolēģi ražībā un darbības efektivitātē joprojām uzskata par atpalikušiem. Tā, saskaņā ar Eurostat datiem par 2010.gadu (jaunāki dati nav pieejami), Latvijas vidējā lauksaimnieka viena darbaspēka atdeve bijusi par 67% mazāka nekā vidēji ES. Gada laikā viņš saražojis produkciju par 10 tūkstošiem eiro, kamēr viens lietuvietis par 13 tūkstošiem eiro, igaunis – par 23 tūkstošiem eiro, un saraksta pašā augšā esošais beļģu zemnieks – par 122 tūkstošiem eiro. Un tas, pie nosacījumiem, ka 2011.gadā Eiropas subsīdijas veidoja 31% no Latvijas lauksaimniecībā saražotā, un tas ir 1 miljards eiro.

Iemesls ir zemes neracionāla izmantošana. Zemkopības ministrija grasās situāciju labot, palielinot to lauksaimnieku skaitu, kas piegādā produkciju tirgum. Viņu apmācībai un konsultēšanai septiņu gadu laikā plānots tērēt pieticīgu summu – 18,5 miljonus eiro. Toties subsīdijas pamatlīdzekļu (tehnikas un zemes) iegādei ir daudz iespaidīgākas: šiem mērķiem tiek rezervēti 513,6 miljoni eiro.

Pasaules tirgū konkurētspējīgi ir Latvijas graudi, kartupeļi, piena un gaļas produkcija. Šīs nozares piedāvāts attīstīt vispirms. Valsts piesaistīs ES līdzekļus arī bioloģisko saimniecību paplašināšanai, ņemot vērā, ka Latvija ir viena no «zaļākajām» ES valstīm. Programmām, kuru nosaukumā ietilpst «Bio», tiek rezervēts 141 miljons eiro. Vēl uz 64 miljoniem eiro var pretendēt tie, kas likmes liek uz neskartas apkārtējās vides saglabāšanu un ekotūrismu. Kopumā nākošā plānošanas perioda septiņos gados Latvija lauksaimniecības dažāda veida atbalstam cer saņemt no Briseles 1,521 miljardu eiro.

Samazinās virsstundas

Visbeidzot Saeimā nonākuši daudzie grozījumi Darba likumā, kas savu ceļu caur varas gaiteņiem uzsāka šī gada pavasarī. Drīzumā tos sāks skatīt Saeimas Sociālo un darba lietu komiteja. Pēc Labklājības ministrijas domām, lai efektīvāk cīnītos ar ēnu ekonomiku, izmaiņas ir nepieciešamas. Tas tiks darīts ar papildinājumu likuma 40.pantā: «Darba devējam ir pienākums nodrošināt noslēgto darba līgumu uzglabāšanu un to uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.»

Tādējādi plānots novērst visnotaļ plaši izplatīto praksi, kad inspektoram ierodoties uz pārbaudi tiek paziņots, ka līgums glabāja mājās pie īpašnieka un tiek solīts uzrādīt minēto dokumentu nākošajā dienā. Iegūtais laiks tiek izmantots līguma sastādīšanai un vainīgais izvairās no likumā paredzētā soda.

Otrs grozījums skar virsstundu uzskaiti. Šobrīd spēkā esošajā likumā paredzēts, ka četru mēnešu laikā virsstundu skaits var sasniegt 144 stundas, bet Labklājības ministrija piedāvā izmainīt uzskaites sistēmu: virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt astoņas stundas nedēļā, ko aprēķina to pašu četru mēnešu periodā.

Uzņēmējus jautājums par virsstundām patiešām satrauc. Šobrīd katra nostrādātā virsstunda tiek apmaksāta pēc dubultās likmes. Latvijas Darba devēju konfederācija piedāvā samazināt minimālo piemaksas izmēru no 100% un 50%, kā tas jau ir Lietuvā un Igaunijā. Turklāt, tā uzstāj, lai likumdevēji ļautu pusēm vienoties par piemaksas kompensēšanu ar atpūtu, vēl jo vairāk tāpēc, ka darbinieki bieži vien paši dod priekšroku šādai atlīdzībai. Konfederācija savus priekšlikumus jau nosūtījusi Saeimai.

Ref.103.000.103.2036


Pievienot komentāru

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.