bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vēl viena struktūra biznesa atbalstam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Latvijā noslēdzās vienotās attīstības finanšu institūcijas izveide: Saeima galīgajā lasījumā apstiprinājusi nepieciešamo likumprojektu.

Iemeslu jaunās struktūras izveidei paredz grozījumi ar steidzamības statusu likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Trešdien zaļo gaismu dokumentam deva Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, bet ceturtdien ar 66 balsīm «Par» to apstiprināja parlaments. Izmaiņām jāstājas spēkā dienu pēc tam, kad tās būs izsludinājis valsts prezidents Andris Bērziņš.

Attīstības finanšu institūcija apvienos uzreiz trīs valsts struktūru: Latvijas Hipotēku un zemes bankas, Latvijas garantiju aģentūras un Lauku attīstības fonda funkcijas. Organizācija palīdzēs piesaistīt finansējumu uzņēmumiem, kas nevar saņemt kredītu bankā. Kā apgalvo valdība, līdz šim struktūrām, kas atbalstīja biznesu, trūka koordinācijas, un plānots, ka, izveidojot vienotu struktūru, šī problēma atkritīs. Tiesa gan, sākumā institūcija darbosies vien kā holdings, t.i. nākotnes «meitas» turpinās eksistēt šķirtā veidā. Saskaņā ar dažādām aplēsēm, jaunās struktūras rīcībā būs aptuveni 474 miljoni latu.

Jaunās organizācijas padomē ietilps pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, kā arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvju domām, institūcijā vajadzētu iekļauta arī biznesa pārstāvjus. Attīstības finanšu institūcijas akciju turētājs būs Finanšu ministrija, kura šobrīd atbild par Hipotēku banku. Sākotnēji apvienoto struktūru vēlējās kontrolēt arī Ekonomikas ministrija, kuras pakļautībā ir Latvijas garantiju aģentūra. Ilgu diskusiju rezultātā, Ekonomikas ministrija no savām pretenzijām atteicās.

Vai mums vajadzīgi investori?

Šajā nedēļā atkal aktualizējās jautājums par investoru vīzu programmu: Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības apsprieda priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas.

Ekonomikas ministrija piedāvā papildināt esošo programmu ar punktu, kas uzliek par pienākumu ārvalstu investoram līdztekus nekustamā īpašuma iegādei, ieguldījumam kāda Latvijas uzņēmuma kapitālā vai noguldījumam bankā, ieguldīt arī noteiktu summu valsts ekonomiskās attīstības fondā.

Uzņēmēji kopumā uzskata šo programmu par ļoti veiksmīgu. Kā BNN jau iepriekš ziņoja, pēc dažiem aprēķiniem, ārzemju investori nodrošina 0.5% – 1% no Latvijas IKP. Sanāksmē puses vienojās par to, ka uzņēmējdarbības organizācijas mēneša laikā sagatavos savus priekšlikumus grozījuma tekstam.

Lauciniekus «pievilks» Eiropas līmenim

Tāpat šonedēļ Saeimas tautsaimniecības komisija izskatīja Latvijas Lauku attīstības programmu 2014.-2020.gadam. Neskatoties uz ievērojamiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (EAFRD)finanšu ieguldījumiem (no 2007.gada kopējie ieguldījumi sasniedz 973 miljonus eiro), mūsu lopkopjus, dārzeņu un graudaugu audzētājus Eiropas kolēģi ražībā un darbības efektivitātē joprojām uzskata par atpalikušiem. Tā, saskaņā ar Eurostat datiem par 2010.gadu (jaunāki dati nav pieejami), Latvijas vidējā lauksaimnieka viena darbaspēka atdeve bijusi par 67% mazāka nekā vidēji ES. Gada laikā viņš saražojis produkciju par 10 tūkstošiem eiro, kamēr viens lietuvietis par 13 tūkstošiem eiro, igaunis – par 23 tūkstošiem eiro, un saraksta pašā augšā esošais beļģu zemnieks – par 122 tūkstošiem eiro. Un tas, pie nosacījumiem, ka 2011.gadā Eiropas subsīdijas veidoja 31% no Latvijas lauksaimniecībā saražotā, un tas ir 1 miljards eiro.

Iemesls ir zemes neracionāla izmantošana. Zemkopības ministrija grasās situāciju labot, palielinot to lauksaimnieku skaitu, kas piegādā produkciju tirgum. Viņu apmācībai un konsultēšanai septiņu gadu laikā plānots tērēt pieticīgu summu – 18,5 miljonus eiro. Toties subsīdijas pamatlīdzekļu (tehnikas un zemes) iegādei ir daudz iespaidīgākas: šiem mērķiem tiek rezervēti 513,6 miljoni eiro.

Pasaules tirgū konkurētspējīgi ir Latvijas graudi, kartupeļi, piena un gaļas produkcija. Šīs nozares piedāvāts attīstīt vispirms. Valsts piesaistīs ES līdzekļus arī bioloģisko saimniecību paplašināšanai, ņemot vērā, ka Latvija ir viena no «zaļākajām» ES valstīm. Programmām, kuru nosaukumā ietilpst «Bio», tiek rezervēts 141 miljons eiro. Vēl uz 64 miljoniem eiro var pretendēt tie, kas likmes liek uz neskartas apkārtējās vides saglabāšanu un ekotūrismu. Kopumā nākošā plānošanas perioda septiņos gados Latvija lauksaimniecības dažāda veida atbalstam cer saņemt no Briseles 1,521 miljardu eiro.

Samazinās virsstundas

Visbeidzot Saeimā nonākuši daudzie grozījumi Darba likumā, kas savu ceļu caur varas gaiteņiem uzsāka šī gada pavasarī. Drīzumā tos sāks skatīt Saeimas Sociālo un darba lietu komiteja. Pēc Labklājības ministrijas domām, lai efektīvāk cīnītos ar ēnu ekonomiku, izmaiņas ir nepieciešamas. Tas tiks darīts ar papildinājumu likuma 40.pantā: «Darba devējam ir pienākums nodrošināt noslēgto darba līgumu uzglabāšanu un to uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.»

Tādējādi plānots novērst visnotaļ plaši izplatīto praksi, kad inspektoram ierodoties uz pārbaudi tiek paziņots, ka līgums glabāja mājās pie īpašnieka un tiek solīts uzrādīt minēto dokumentu nākošajā dienā. Iegūtais laiks tiek izmantots līguma sastādīšanai un vainīgais izvairās no likumā paredzētā soda.

Otrs grozījums skar virsstundu uzskaiti. Šobrīd spēkā esošajā likumā paredzēts, ka četru mēnešu laikā virsstundu skaits var sasniegt 144 stundas, bet Labklājības ministrija piedāvā izmainīt uzskaites sistēmu: virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt astoņas stundas nedēļā, ko aprēķina to pašu četru mēnešu periodā.

Uzņēmējus jautājums par virsstundām patiešām satrauc. Šobrīd katra nostrādātā virsstunda tiek apmaksāta pēc dubultās likmes. Latvijas Darba devēju konfederācija piedāvā samazināt minimālo piemaksas izmēru no 100% un 50%, kā tas jau ir Lietuvā un Igaunijā. Turklāt, tā uzstāj, lai likumdevēji ļautu pusēm vienoties par piemaksas kompensēšanu ar atpūtu, vēl jo vairāk tāpēc, ka darbinieki bieži vien paši dod priekšroku šādai atlīdzībai. Konfederācija savus priekšlikumus jau nosūtījusi Saeimai.

Ref.103.000.103.2036


Pievienot komentāru

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.

Apple par ārvalstīs glabāto naudu nodokļos maksās 38 miljardus dolāru

Amerikas Savienoto Valstu nodokļu reformas pamudināts, Apple paziņojis par plāniem vairāk koncentrēties uz savu devumu ASV ekonomikai un par skaidras naudas līdzekļiem, ko datortehnoloģiju uzņēmums glabā ārpus savas dzimtenes, aptuveni 250 miljardu ASV dolāru apmērā nodokļos ASV samaksāt aptuveni 38 miljardus dolāru.

Aicina pašvaldības gatavoties reģionālā maršrutu tīkla samazinājumiem

Pašvaldībām ir jāpaskatās uz skaudro realitāti Latvijas reģionos un jāspēj attiecīgi rīkoties, skaidrojot iemeslus reģionālā maršrutu tīkla pārskatīšanai un iespējamiem samazinājumiem, teic Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Kariņš: Eiropa stiprina enerģētisko neatkarību

Eiropas Parlaments ir izteicis stingru atbalstu Eiropas enerģētiskajai neatkarībai un enerģētikas politikas virzībai prom no Krievijas energoresursu monopola, investējot energoefektivitātē un atjaunojamos resursos,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Saeima caurlūkos likuma grozījumus par tiesas priekšsēdētāju karjeras jautājumiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, otrreizējā caurlūkošanā skatīs grozījumus likumā Par tiesu varu saistībā ar tiesas priekšsēdētāju karjeras jautājumiem

Atceļ aizliegumu atrasties uz dažu Rīgas ūdenstilpju ledus

No ceturtdienas, 18.janvāra, ir atcelts aizliegums iedzīvotājiem atrasties uz atsevišķu Rīgas administratīvajā teritorijā esošu ūdenstilpju ledus. Tomēr, ņemot vērā arī iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta, joprojām ir aizliegts atrasties uz vairāku iekšzemes publisko ūdenstilpju vai to daļu un Rīgai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus.

Šajā gadā uzsākti jau trīs kriminālprocesi par narkotisko vielu kontrabandu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2018.gada pirmajās divās nedēļās uzsākusi trīs kriminālprocesus par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumos no Lietuvas uz Latviju.

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu.»