bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vienas medaļas divas puses

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan ne vienu vien reizi gan vietējie uzņēmēji, gan ārvalstu investori norādījuši uz nodokļu politikas neprognozējamību Latvijā, valdības ministri atkal pievērsušies šai jomai. Piemēram, šonedēļ tie atkal ķērušies pie spēles noteikumu maiņas mikrouzņēmumiem.

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira domām, būtu jāierobežo mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju pakalpojumu sniegšana juridiskām personām, lai šis nodokļu režīms nekropļotu konkurenci pakalpojumu nozarē. Tādējādi mikrouzņēmuma nodokļu maksātāji varēs sniegt pakalpojumus tikai privātpersonām, bet ne starpniekiem, kas lielākoties ir juridiskas personas. Šis priekšlikums otrdien tika apstiprināts valdības sēdē, izskatot grozījumus likumā Par mikrouzņēmuma nodokli pirms iesniegšanas Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā.

Vienlaikus plānots atcelt nozaru ierobežojumus, kas tik rūpīgi tika izstrādāti un radīja tik lielu troksni. Kā BNN jau iepriekš ziņoja, tika definētas 37 tautsaimniecības nozares, kurās mikrouzņēmuma reģistrācija tiks aizliegta. Nozaru izvēle tika novērtēta ļoti neviennozīmīgi, jo «melnajā sarakstā» tika iekļautas nozares, kas visvairāk bija iecienījušas mikrouzņēmumu nodokļu režīmu. Tagad šo sarakstu vēlas anulēt un lietai pieiet no citas puses.

Aizliegums mikrouzņēmumiem sniegt pakalpojumus juridiskām personām – pirmkārt un galvenokārt ir trieciens lieliem uzņēmumiem, kuros veselu struktūrvienību un nodaļu darbiniekus pārvietoja uz mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, lai optimizētu nodokļus. Tāpat tas ietekmēs cilvēkus, kas sniedz juridiskos, grāmatvedības, konsultatīvos, IT un daudzus citus pakalpojumus, jo, kā likums, tie nesniedz tos privātpersonām, bet uzņēmumiem pēc gabaldarba vai ārpakalpojumu principiem.

Par zivtiņu

Ja šo priekšlikumu atbalstīs arī parlaments, tad drīz vien mikrouzņēmumu nebūs vispār, ņemot vērā, ka 2016.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas tiešā veidā skar likumu Par mikrouzņēmuma nodokli attiecībā uz darbinieku sociālo apdrošināšanu. Saskaņā ar šiem grozījumiem, mikrouzņēmumu darbiniekiem jābūt atbilstoši sociāli apdrošinātiem. Tāpēc trīs gadu laikā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) ir jāsasniedz vienāds līmenis ar darba devēja un darbinieka sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas aprēķinātas no minimālās algas un tie pašlaik ir 122 eiro.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā mikrouzņēmumos strādāja  96 836 darbinieki, kuru vidējā alga bija 494 eiro. Pašlaik VSAOI par mikrouzņēmuma darbinieku veido aptuveni 40% no minimālās algas, bet ieviešot par katru mikrouzņēmumā strādājošu darbinieku obligātos maksājumu, kas nedrīkst būt mazāki par minimālo algu, palielināsies kopējais nodokļu slogs pašiem mikrouzņēmumu darbiniekiem. 2017.gadā tas veidos 22,6%, bet 2018.gadā – vidēji 28,5% uz vienu mikrouzņēmumu.

Ir sagaidāms, ka ar nodokļu sloga pieaugumu daļa mikrouzņēmumu pārtrauks darbību un pāries uz kopējo nodokļu režīmu, tāpēc mikrouzņēmumu darbinieku skaits 2017. gadā var samazināties par 48 tūkstošiem, bet 2018.gadā vēl par 14 tūkstošiem.

Saskaņā ar prognozēm, 2017.gadā darbību turpinās tie mikrouzņēmumi, kuru kopējais nodokļu slogs nepārsniegs 25%. Šāds slogs ir aptuveni 15 900 mikrouzņēmumiem, un to kopējā nodokļu maksājumu summa ir 76,5 miljoni eiro.

Mikrouzņēmuma statuss tika ieviests, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu. Ja bezdarbnieks var atrast darbu, radot mikrouzņēmumu, kāpēc zāģēt zaru, uz kura paši sēžam? Ir taču daudz izdevīgāk, ka cilvēki, tēlaini runājot, paši ķer zivis, nevis gaida, ka viņiem tās pienesīs bezdarbnieka pabalsta veidā. Taču valdība ir pārliecināta, ka mikrouzņēmumi apdraud veselīgu konkurenci, un ir apņēmusies maksimāli samazināt mikrouzņēmumu skaitu. Nodokļu režīms, kas tika radīts, lai pārvarētu krīzi, tagad pēc valdības domām, samazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Vienas medaļas divas puses

Finanšu ministrijā acīmredzot nolemts, ka «izspiežot» no mikrouzņēmējiem parasto nodokļu režīmu, Valsts kasē ieplūdīs vairāk naudas, kas ir ļoti nepieciešama. Piemēram, kā tapis zināms šonedēļ, kopējais deficīts speciālajā budžetā šogad ir apmēram 61,4 miljoni eiro, tajā skaitā vecuma pensijām nepieciešamie papildus 19,8 miljoni eiro. Vēl 5,9 miljoni eiro nepieciešami bezdarbnieku pabalstiem, 21 miljons eiro – slimības pabalstiem, 7,49 miljoni eiro – par vecāku pabalstiem, trīs miljoni eiro – par maternitātes pabalstiem un citiem izdevumiem.

Bezdarbnieku pabalstiem nepieciešamās summas pieaugumu Labklājības ministrija saista ar prognozēto pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu no 35 947 līdz 38 158 personām vidēji mēnesī. Pabalstu saņēmēju skaits par 6,8% pārsniedzis plānoto.

Šogad deviņos mēnešos vecuma pensijām iztērēti 75,2% no gadam plānotajiem līdzekļiem. Izdevumu palielināšanos skaidro galvenokārt ar jauno pensiju palielināšanu. Pērn vidējais jauno pensiju apmērs sasniedza 273,19 eiro, šogad prognozē 282 eiro, bet faktiskā summa izaugusi līdz 302,72 eiro.

Izdevumi par slimības pabalstiem šogad plānoti 92,75 miljonu eiro apmērā, pamatojoties uz prognozi, ka vidēji mēnesī šādus pabalstus saņems 12 193 cilvēki par summu vidēji 633,92 eiro mēnesī. Tomēr šogad saņēmēju bija par 13,5% vairāk. Labklājības ministrija to saista ar pabalstu maksājumu ierobežojumu atcelšanu no šī gada 1.janvāra.

Saeimas Budžeta un finanšukomitejašonedēļnolēmaneiebilst pret valsts sociālāsapdrošināšanas speciālā budžetapalielināšanu par61,38miljoniem eiro. Jādomā, cerot uz to, kapieaugs nodokļu ieņēmumi, tostarp uz mikrouzņēmumu rēķina.

Ref: 017.010.102.9047


Pievienot komentāru

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.

Apple par ārvalstīs glabāto naudu nodokļos maksās 38 miljardus dolāru

Amerikas Savienoto Valstu nodokļu reformas pamudināts, Apple paziņojis par plāniem vairāk koncentrēties uz savu devumu ASV ekonomikai un par skaidras naudas līdzekļiem, ko datortehnoloģiju uzņēmums glabā ārpus savas dzimtenes, aptuveni 250 miljardu ASV dolāru apmērā nodokļos ASV samaksāt aptuveni 38 miljardus dolāru.

Aicina pašvaldības gatavoties reģionālā maršrutu tīkla samazinājumiem

Pašvaldībām ir jāpaskatās uz skaudro realitāti Latvijas reģionos un jāspēj attiecīgi rīkoties, skaidrojot iemeslus reģionālā maršrutu tīkla pārskatīšanai un iespējamiem samazinājumiem, teic Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Kariņš: Eiropa stiprina enerģētisko neatkarību

Eiropas Parlaments ir izteicis stingru atbalstu Eiropas enerģētiskajai neatkarībai un enerģētikas politikas virzībai prom no Krievijas energoresursu monopola, investējot energoefektivitātē un atjaunojamos resursos,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Saeima caurlūkos likuma grozījumus par tiesas priekšsēdētāju karjeras jautājumiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, otrreizējā caurlūkošanā skatīs grozījumus likumā Par tiesu varu saistībā ar tiesas priekšsēdētāju karjeras jautājumiem

Atceļ aizliegumu atrasties uz dažu Rīgas ūdenstilpju ledus

No ceturtdienas, 18.janvāra, ir atcelts aizliegums iedzīvotājiem atrasties uz atsevišķu Rīgas administratīvajā teritorijā esošu ūdenstilpju ledus. Tomēr, ņemot vērā arī iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta, joprojām ir aizliegts atrasties uz vairāku iekšzemes publisko ūdenstilpju vai to daļu un Rīgai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus.

Šajā gadā uzsākti jau trīs kriminālprocesi par narkotisko vielu kontrabandu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2018.gada pirmajās divās nedēļās uzsākusi trīs kriminālprocesus par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumos no Lietuvas uz Latviju.

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Jaunākie komentāri