bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 31.03.2017 | Vārda dienas: Gvido, Atvars
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vienas medaļas divas puses

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan ne vienu vien reizi gan vietējie uzņēmēji, gan ārvalstu investori norādījuši uz nodokļu politikas neprognozējamību Latvijā, valdības ministri atkal pievērsušies šai jomai. Piemēram, šonedēļ tie atkal ķērušies pie spēles noteikumu maiņas mikrouzņēmumiem.

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira domām, būtu jāierobežo mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju pakalpojumu sniegšana juridiskām personām, lai šis nodokļu režīms nekropļotu konkurenci pakalpojumu nozarē. Tādējādi mikrouzņēmuma nodokļu maksātāji varēs sniegt pakalpojumus tikai privātpersonām, bet ne starpniekiem, kas lielākoties ir juridiskas personas. Šis priekšlikums otrdien tika apstiprināts valdības sēdē, izskatot grozījumus likumā Par mikrouzņēmuma nodokli pirms iesniegšanas Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā.

Vienlaikus plānots atcelt nozaru ierobežojumus, kas tik rūpīgi tika izstrādāti un radīja tik lielu troksni. Kā BNN jau iepriekš ziņoja, tika definētas 37 tautsaimniecības nozares, kurās mikrouzņēmuma reģistrācija tiks aizliegta. Nozaru izvēle tika novērtēta ļoti neviennozīmīgi, jo «melnajā sarakstā» tika iekļautas nozares, kas visvairāk bija iecienījušas mikrouzņēmumu nodokļu režīmu. Tagad šo sarakstu vēlas anulēt un lietai pieiet no citas puses.

Aizliegums mikrouzņēmumiem sniegt pakalpojumus juridiskām personām – pirmkārt un galvenokārt ir trieciens lieliem uzņēmumiem, kuros veselu struktūrvienību un nodaļu darbiniekus pārvietoja uz mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, lai optimizētu nodokļus. Tāpat tas ietekmēs cilvēkus, kas sniedz juridiskos, grāmatvedības, konsultatīvos, IT un daudzus citus pakalpojumus, jo, kā likums, tie nesniedz tos privātpersonām, bet uzņēmumiem pēc gabaldarba vai ārpakalpojumu principiem.

Par zivtiņu

Ja šo priekšlikumu atbalstīs arī parlaments, tad drīz vien mikrouzņēmumu nebūs vispār, ņemot vērā, ka 2016.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas tiešā veidā skar likumu Par mikrouzņēmuma nodokli attiecībā uz darbinieku sociālo apdrošināšanu. Saskaņā ar šiem grozījumiem, mikrouzņēmumu darbiniekiem jābūt atbilstoši sociāli apdrošinātiem. Tāpēc trīs gadu laikā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) ir jāsasniedz vienāds līmenis ar darba devēja un darbinieka sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas aprēķinātas no minimālās algas un tie pašlaik ir 122 eiro.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā mikrouzņēmumos strādāja  96 836 darbinieki, kuru vidējā alga bija 494 eiro. Pašlaik VSAOI par mikrouzņēmuma darbinieku veido aptuveni 40% no minimālās algas, bet ieviešot par katru mikrouzņēmumā strādājošu darbinieku obligātos maksājumu, kas nedrīkst būt mazāki par minimālo algu, palielināsies kopējais nodokļu slogs pašiem mikrouzņēmumu darbiniekiem. 2017.gadā tas veidos 22,6%, bet 2018.gadā – vidēji 28,5% uz vienu mikrouzņēmumu.

Ir sagaidāms, ka ar nodokļu sloga pieaugumu daļa mikrouzņēmumu pārtrauks darbību un pāries uz kopējo nodokļu režīmu, tāpēc mikrouzņēmumu darbinieku skaits 2017. gadā var samazināties par 48 tūkstošiem, bet 2018.gadā vēl par 14 tūkstošiem.

Saskaņā ar prognozēm, 2017.gadā darbību turpinās tie mikrouzņēmumi, kuru kopējais nodokļu slogs nepārsniegs 25%. Šāds slogs ir aptuveni 15 900 mikrouzņēmumiem, un to kopējā nodokļu maksājumu summa ir 76,5 miljoni eiro.

Mikrouzņēmuma statuss tika ieviests, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu. Ja bezdarbnieks var atrast darbu, radot mikrouzņēmumu, kāpēc zāģēt zaru, uz kura paši sēžam? Ir taču daudz izdevīgāk, ka cilvēki, tēlaini runājot, paši ķer zivis, nevis gaida, ka viņiem tās pienesīs bezdarbnieka pabalsta veidā. Taču valdība ir pārliecināta, ka mikrouzņēmumi apdraud veselīgu konkurenci, un ir apņēmusies maksimāli samazināt mikrouzņēmumu skaitu. Nodokļu režīms, kas tika radīts, lai pārvarētu krīzi, tagad pēc valdības domām, samazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Vienas medaļas divas puses

Finanšu ministrijā acīmredzot nolemts, ka «izspiežot» no mikrouzņēmējiem parasto nodokļu režīmu, Valsts kasē ieplūdīs vairāk naudas, kas ir ļoti nepieciešama. Piemēram, kā tapis zināms šonedēļ, kopējais deficīts speciālajā budžetā šogad ir apmēram 61,4 miljoni eiro, tajā skaitā vecuma pensijām nepieciešamie papildus 19,8 miljoni eiro. Vēl 5,9 miljoni eiro nepieciešami bezdarbnieku pabalstiem, 21 miljons eiro – slimības pabalstiem, 7,49 miljoni eiro – par vecāku pabalstiem, trīs miljoni eiro – par maternitātes pabalstiem un citiem izdevumiem.

Bezdarbnieku pabalstiem nepieciešamās summas pieaugumu Labklājības ministrija saista ar prognozēto pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu no 35 947 līdz 38 158 personām vidēji mēnesī. Pabalstu saņēmēju skaits par 6,8% pārsniedzis plānoto.

Šogad deviņos mēnešos vecuma pensijām iztērēti 75,2% no gadam plānotajiem līdzekļiem. Izdevumu palielināšanos skaidro galvenokārt ar jauno pensiju palielināšanu. Pērn vidējais jauno pensiju apmērs sasniedza 273,19 eiro, šogad prognozē 282 eiro, bet faktiskā summa izaugusi līdz 302,72 eiro.

Izdevumi par slimības pabalstiem šogad plānoti 92,75 miljonu eiro apmērā, pamatojoties uz prognozi, ka vidēji mēnesī šādus pabalstus saņems 12 193 cilvēki par summu vidēji 633,92 eiro mēnesī. Tomēr šogad saņēmēju bija par 13,5% vairāk. Labklājības ministrija to saista ar pabalstu maksājumu ierobežojumu atcelšanu no šī gada 1.janvāra.

Saeimas Budžeta un finanšukomitejašonedēļnolēmaneiebilst pret valsts sociālāsapdrošināšanas speciālā budžetapalielināšanu par61,38miljoniem eiro. Jādomā, cerot uz to, kapieaugs nodokļu ieņēmumi, tostarp uz mikrouzņēmumu rēķina.

Ref: 017.010.102.9047


Pievienot komentāru

Igauņu uzņēmējs Krimas tiesā uzvar Krievijas Aizsardzības ministriju

Igauņu uzņēmējs uzvarējis tiesas procesā pret Krievijas Aizsardzības ministriju, juridiskā strīdā aizstāvot tiesības uz uzņēmumam piederošu nekustamo īpašumu Krimā.

Lielbritānija izklāsta ieceri pārņemt ES tiesību normas

Lielbritānija savos likumos pārņems tūkstošiem Eiropas Savienības tiesību normu, kas regulē jomas no darba tiesībām līdz vides aizsardzībai, tā paredz likumprojekts, ar ko Lielbritānijā iecerēts regulēt valsts juridisko atdalīšanos no ES.

Swedbank ekonomiste: Mazumtirdzniecība Latvijā aug nepārliecinoši

Pēdējo mēnešu dati rāda, ka mazumtirdzniecības nozarē ir vērojama izaugsme, taču tā ir lēna un svārstīga, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība martā piedzīvojusi negaidītu kritumu

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada martā negaidīti samazinājies līdz 107,9 punktiem salīdzinājumā ar 108 punktiem februārī, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Valsts apmaksātas apaugļošanas rezultātā notikušas 790 dzemdības

Kopš valsts apmaksātas neauglības ārstēšanas programmas uzsākšanas medicīniskās apaugļošanas procedūru rezultātā kopumā notikušas jau 790 dzemdības, ziņo Nacionālais veselības dienests.

Pētījums: Latvijas krievvalodīgie mediji bieži izmanto Krievijā tapušu saturu - pasniedz to vēl nicinošāk

Latvijas krievvalodīgajos medijos bieži izmanto Krievijā tapušu saturu, tikai pasniedz to vēl nicinošāk, secinājis pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Satiksmes departaments sola turpināt izbūvēt autonovietnes Rīgas mirkrorajonos

Rīgas pilsētā turpina izbūvēt bezmaksas autostāvvietas mikrorajonos, lai risinātu izveidojušos autonovietņu problēmu, par turpmāko darbu sola Rīgas domes Satiksmes departaments.

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes, ziņo Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji.

Eurostat: Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot PPS, ir mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs

Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos, 2015.gadā veidoja 64% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kas ir mazāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs, kur šis rādītājs sasniedza 75%.

Ārstniecības personām jauni noteikumi par personām, kuras atsakās maksāt

Izstrādāta kārtība, kādā ārstniecības personas ziņos tiesai par personu, kas izvairās no tai noteiktā medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļa, teikts Veselības ministrijas ziņojumā.

Maxima Latvija investē 2,4 miljonus eiro Daugavpils veikala rekonstrukcijā

Pēc nedēļas, 6.aprīlī, plkst.10.00 Maxima Latvija atklās Maxima XX formāta veikalu Daugavpilī, Cietokšņa ielā 60, kura rekonstrukcijā investēti 2,4 miljoni eiro, BNN vēsta uzņēmumā.

KNAB uzsāk pārbaudi par RD līdzekļu izmantošanu aģitācijai sociālajos tīklos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par iespējamo pašvaldības līdzekļu izmantošanu politiskās aģitācijas veikšanai sociālajos tīklos.

FDP uztrauc - nodokļu reformas var būtiski samazināt valsts budžeta ieņēmumu līmeni

Nodokļu reformas iespējamās sekas ir rūpīgi jāizvērtē, BNN komentē Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Valdība pieņēmusi Psihologa likumu

Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēmusi Psihologu likumu, kas valstī regulēs psihologu profesionālo darbību. Likums arī noteiks psihologa profesionālās darbības pamatprincipus, psihologa atzinuma uzbūves un satura principus, kā arī šajā profesijā strādājošo pienākumus un tiesības.

Pērn AS Virši-A sasniedzis labāko apgrozījumu veikala vēsturē

Pašmāju degvielas tirgotājs AS Virši-A 2016.gadā degvielu uzpildes staciju veikalu kopējais apgrozījums pieaudzis par 13%, salīdzinot ar 2015.gadu.

Paraksta EP Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs parakstījis Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, BNN informē ministrijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,2%

2017.gada februārī, salīdzinot ar 2016.gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Bez vecāku gādības palikuši bērni varēs izvēlēties mājokli jebkur Latvijā

Saeima ceturtdien, 3o.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, nosakot, ka bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, informējot attiecīgo pašvaldību, būs iespēja izvēlēties sev mājokli jebkurā Latvijas administratīvajā teritorijā.

Buru jahtas turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeima ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā. Šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām, vēsta Saeima.

EM Būvniecības politikas departamentam būs jauna direktore - Olga Geitus - Eitvina

Šā gada 4.aprīlī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores pienākumus sāks pildīt Olga Geitus - Eitvina.

Interneta lietotājus šantažē jauna tipa izspiedējvīrusi

Ir parādījies jauns izspiedējvīrusu tips - doxware, kas šantažē savus upurus, draudot, ka lietotāju privātos un konfidenciālos failus publiskos internetā, brīdina eScan antivīrusu programmu izstrādātāji.

Pilnveidos sadarbību starp ES valstīm krimināllietu izmeklēšanā

Saeima ceturtdien, 30.martā, atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz noņemt šķēršļus Eiropas Savienības valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs – Eiropas izmeklēšanas rīkojumu.

Būvvalde pieņem ekspluatācijā Stradiņa slimnīcas jauno korpusu

Rīgas pilsētas būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu, informē būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Bildēs: Protesta akcija Par cilvēcīgu cirku

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 norisinājās protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Sāk atjaunot pārvadu uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām

Šonedēļ sākas ceļa pārvada atjaunošanas būvdarbi uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža pie Pļaviņām 119,05 kilometra, informē VAS Latvijas Valsts ceļi. Satiksme pār pārvadu tiks organizēta pa vienu brauktuves joslu ar viena luksofora posmu, bet ātruma ierobežojums būs 50 kilometriem stundā.