bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vienas medaļas divas puses

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan ne vienu vien reizi gan vietējie uzņēmēji, gan ārvalstu investori norādījuši uz nodokļu politikas neprognozējamību Latvijā, valdības ministri atkal pievērsušies šai jomai. Piemēram, šonedēļ tie atkal ķērušies pie spēles noteikumu maiņas mikrouzņēmumiem.

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira domām, būtu jāierobežo mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju pakalpojumu sniegšana juridiskām personām, lai šis nodokļu režīms nekropļotu konkurenci pakalpojumu nozarē. Tādējādi mikrouzņēmuma nodokļu maksātāji varēs sniegt pakalpojumus tikai privātpersonām, bet ne starpniekiem, kas lielākoties ir juridiskas personas. Šis priekšlikums otrdien tika apstiprināts valdības sēdē, izskatot grozījumus likumā Par mikrouzņēmuma nodokli pirms iesniegšanas Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā.

Vienlaikus plānots atcelt nozaru ierobežojumus, kas tik rūpīgi tika izstrādāti un radīja tik lielu troksni. Kā BNN jau iepriekš ziņoja, tika definētas 37 tautsaimniecības nozares, kurās mikrouzņēmuma reģistrācija tiks aizliegta. Nozaru izvēle tika novērtēta ļoti neviennozīmīgi, jo «melnajā sarakstā» tika iekļautas nozares, kas visvairāk bija iecienījušas mikrouzņēmumu nodokļu režīmu. Tagad šo sarakstu vēlas anulēt un lietai pieiet no citas puses.

Aizliegums mikrouzņēmumiem sniegt pakalpojumus juridiskām personām – pirmkārt un galvenokārt ir trieciens lieliem uzņēmumiem, kuros veselu struktūrvienību un nodaļu darbiniekus pārvietoja uz mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, lai optimizētu nodokļus. Tāpat tas ietekmēs cilvēkus, kas sniedz juridiskos, grāmatvedības, konsultatīvos, IT un daudzus citus pakalpojumus, jo, kā likums, tie nesniedz tos privātpersonām, bet uzņēmumiem pēc gabaldarba vai ārpakalpojumu principiem.

Par zivtiņu

Ja šo priekšlikumu atbalstīs arī parlaments, tad drīz vien mikrouzņēmumu nebūs vispār, ņemot vērā, ka 2016.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas tiešā veidā skar likumu Par mikrouzņēmuma nodokli attiecībā uz darbinieku sociālo apdrošināšanu. Saskaņā ar šiem grozījumiem, mikrouzņēmumu darbiniekiem jābūt atbilstoši sociāli apdrošinātiem. Tāpēc trīs gadu laikā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) ir jāsasniedz vienāds līmenis ar darba devēja un darbinieka sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas aprēķinātas no minimālās algas un tie pašlaik ir 122 eiro.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā mikrouzņēmumos strādāja  96 836 darbinieki, kuru vidējā alga bija 494 eiro. Pašlaik VSAOI par mikrouzņēmuma darbinieku veido aptuveni 40% no minimālās algas, bet ieviešot par katru mikrouzņēmumā strādājošu darbinieku obligātos maksājumu, kas nedrīkst būt mazāki par minimālo algu, palielināsies kopējais nodokļu slogs pašiem mikrouzņēmumu darbiniekiem. 2017.gadā tas veidos 22,6%, bet 2018.gadā – vidēji 28,5% uz vienu mikrouzņēmumu.

Ir sagaidāms, ka ar nodokļu sloga pieaugumu daļa mikrouzņēmumu pārtrauks darbību un pāries uz kopējo nodokļu režīmu, tāpēc mikrouzņēmumu darbinieku skaits 2017. gadā var samazināties par 48 tūkstošiem, bet 2018.gadā vēl par 14 tūkstošiem.

Saskaņā ar prognozēm, 2017.gadā darbību turpinās tie mikrouzņēmumi, kuru kopējais nodokļu slogs nepārsniegs 25%. Šāds slogs ir aptuveni 15 900 mikrouzņēmumiem, un to kopējā nodokļu maksājumu summa ir 76,5 miljoni eiro.

Mikrouzņēmuma statuss tika ieviests, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu. Ja bezdarbnieks var atrast darbu, radot mikrouzņēmumu, kāpēc zāģēt zaru, uz kura paši sēžam? Ir taču daudz izdevīgāk, ka cilvēki, tēlaini runājot, paši ķer zivis, nevis gaida, ka viņiem tās pienesīs bezdarbnieka pabalsta veidā. Taču valdība ir pārliecināta, ka mikrouzņēmumi apdraud veselīgu konkurenci, un ir apņēmusies maksimāli samazināt mikrouzņēmumu skaitu. Nodokļu režīms, kas tika radīts, lai pārvarētu krīzi, tagad pēc valdības domām, samazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Vienas medaļas divas puses

Finanšu ministrijā acīmredzot nolemts, ka «izspiežot» no mikrouzņēmējiem parasto nodokļu režīmu, Valsts kasē ieplūdīs vairāk naudas, kas ir ļoti nepieciešama. Piemēram, kā tapis zināms šonedēļ, kopējais deficīts speciālajā budžetā šogad ir apmēram 61,4 miljoni eiro, tajā skaitā vecuma pensijām nepieciešamie papildus 19,8 miljoni eiro. Vēl 5,9 miljoni eiro nepieciešami bezdarbnieku pabalstiem, 21 miljons eiro – slimības pabalstiem, 7,49 miljoni eiro – par vecāku pabalstiem, trīs miljoni eiro – par maternitātes pabalstiem un citiem izdevumiem.

Bezdarbnieku pabalstiem nepieciešamās summas pieaugumu Labklājības ministrija saista ar prognozēto pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu no 35 947 līdz 38 158 personām vidēji mēnesī. Pabalstu saņēmēju skaits par 6,8% pārsniedzis plānoto.

Šogad deviņos mēnešos vecuma pensijām iztērēti 75,2% no gadam plānotajiem līdzekļiem. Izdevumu palielināšanos skaidro galvenokārt ar jauno pensiju palielināšanu. Pērn vidējais jauno pensiju apmērs sasniedza 273,19 eiro, šogad prognozē 282 eiro, bet faktiskā summa izaugusi līdz 302,72 eiro.

Izdevumi par slimības pabalstiem šogad plānoti 92,75 miljonu eiro apmērā, pamatojoties uz prognozi, ka vidēji mēnesī šādus pabalstus saņems 12 193 cilvēki par summu vidēji 633,92 eiro mēnesī. Tomēr šogad saņēmēju bija par 13,5% vairāk. Labklājības ministrija to saista ar pabalstu maksājumu ierobežojumu atcelšanu no šī gada 1.janvāra.

Saeimas Budžeta un finanšukomitejašonedēļnolēmaneiebilst pret valsts sociālāsapdrošināšanas speciālā budžetapalielināšanu par61,38miljoniem eiro. Jādomā, cerot uz to, kapieaugs nodokļu ieņēmumi, tostarp uz mikrouzņēmumu rēķina.

Ref: 017.010.102.9047


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.