bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vienošanos un kompromisu nedēļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Valdība tomēr ir pildījusi doto solījumu un samazinājusi obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes. Samazinājums ir pavisam niecīgs – tikai viens procents, bet uzņēmēji arī to pieņēmuši ar pateicību.

Šajā nedēļā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kuriem kopējā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likme sākot ar 2014.gada 1.janvāri tiks samazināta līdz 34,09. Darbiniekiem tā samazināsies no 11% līdz 10,5%, bet darba devējiem no 24,09% līdz 23,59%.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta šo nodokļu reformas variantu nodēvējusi par optimālu šī brīža apstākļiem. Turklāt tas jāskata kontekstā ar citiem soļiem, par ko sociālie partneri vienojušies ar valdību: mazliet jāpaaugstina neapliekamais minimums un būtiskāks pieaugums jāparedz nekustamā īpašuma nodokļa likmei (attiecīgi no 45 uz 53 un no 80 uz 116). Tādējādi efektu sajutīs arī darbinieki, jo īpaši tie, kuriem ir mazi bērni, un komersanti.

Šī gada sākumā tika plānots, ka darbaspēka slogs tiks samazināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes palīdzību: pēc likuma tai nākamajā gadā būtu jāsamazinās no 24% līdz 22%, bet 2015.gadā – līdz 20%. Tomēr pašvaldību protesti un valdības karstā vēlēšanās mazināt sociālo nevienlīdzību radīja alternatīvu variantu. Tas ietvēra diferencētu neapliekamā minimuma ieviešanu un palielinātus atvieglojumus par apgādībā esošām personām, bet padarīja neiespējamu IIN samazinājumu solītajā apmērā.

Uzņēmējdarbības organizācijas pieprasīja valdībai turēt vārdu un ir iespēja panākt, ka tiek izveidota darba grupa, kas tad arī nodarbojās ar kompromisa meklēšanu. Bez jau minētā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājuma un neapliekamā minimuma un nekustamā īpašuma nodokļu likmju paaugstinājuma, tomēr ir paredzēts arī pakāpenisks IIN samazinājums. Valdība ir jau apstiprinājusi arī grafiku, saskaņā ar kuru notiks minētā nodokļa samazinājums: 2015.gadā no 24% līdz 23%, bet 2016.gadā tas tiks samazināts vēl par vienu procenta punktu.

Zemniekiem piemetīs naudiņu

Šonedēļ panākta vēl kāda vienošanās. Pēc garām pārrunām Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes pārstāvji vienojušies par reformu ES lauksaimniecības subsīdiju programmai. Latvijai tas nozīmē, ka nākošajā ES budžeta periodā lauksaimnieki varēs apgūt nepilnus 2,7 miljardus eiro – par vienu miljardu eiro jeb 58% vairāk, nekā iepriekšējā budžeta periodā.

Turklāt panākta arī vienošanās, saskaņā ar kuru Latvija un citas valstis, kas šobrīd saņem vismazākos maksājumus, varēs novirzīt 25% lauku attīstībai paredzēto līdzekļu lielākiem platību maksājumiem. Arī šis instruments ļaus paaugstināt mūzu lauksaimnieku konkurētspēju.

Šobrīd mūsu lauksaimnieki saņem vienus no zemākajiem platību maksājumiem ES – ne vairāk kā 63 eiro par hektāru, kamēr savienības vidējais rādītājs ir 186 eiro par hektāru. Tiek lēsts, ka mūsu zemnieki jau 2014.gadā saņems 109 eiro par hektāru, bet 2018.gadā tie būs jau 196 eiro.

Bankās veikts pārrēķins

Vēl kādu patīkamu vēsti atnesusi starptautiskā aģentūra Moody’s Investors Service, kas izmainījusi Baltijas valstu banku sistēmas prognozi no «negatīvas» uz «stabilu». Savu lēmumu Moody’s skaidro ar vairākiem faktoriem. Galvenais no tiem – reģiona kopējās makroekonomiskās situācijas uzlabošanās. Saskaņā ar aģentūras prognozēm, 2013.gadā IKP pieaugums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs attiecīgi 3,8%, 3,2% un 3%. Apvienojumā ar zemajiem inflācijas rādītājiem, šādi ekonomikas rada drošu platformu banku biznesam, saka analītiķi.

Otrs svarīgs faktors saistīts ar problemātisko kredītu daļas samazināšanos. Lai gan absolūtos ciparos to apjoms vēl aizvien ir ievērojams, to ietekme uz banku finanšu rādītājiem aizvien samazinās. Nozares dalībnieku rentabilitātes paaugstināšanās veicina pieaugošu pieprasījumu pēc kredītiem. Apvienojumā ar aktīvu kvalitātes uzlabošanos un regulatora paaugstinātajām prasībām, var rēķināties ar augstu kapitāla pietiekamības saglabāšanu, norāda Moody’s.

Kā atzīmē aģentūra, uz citu Eiropas valstu banku sistēmu fona, Baltijā ir mazāk izteikti ar tirgus finansēšanu saistītie riski. Analītiķi nesaskata pazīmes, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kredītiestādēm drīzumā varētu vajadzēt iziet tirgū pēc naudas. Skandināvu banku meitas uzņēmumi var saņemt atbalstu no mātes uzņēmumiem, bet vietējām kredītiestādēm, to nelielo izmēru dēļ, ārējo aizņēmumu ceļš nav perspektīvs.

Prognozes par Baltijas banku sektora attīstību Moody’s nemainīgi vērtēja negatīvi sākot ar 2008.gadu, kad uz globālo tirgu satricinājumu fona, saistībā ar nespēju maksāt sindicētos kredītus, tika nacionalizēta Latvijas Parex banka. (Turpmākajos gados dažādu iemeslu dēļ no reģiona finanšu kartes pazuda Lietuvas Snoras un Ukio, un Latvijas Krājbanka.)

Ja nevar tā – var citādāk

Šajā nedēļā atrisinājies arī kāds strīdīgs jautājums. Nodokļa ieviešana lielajām ostām vairs neizraisa noraidījumu valdošās koalīcijas partneros. Tiesa gan idejas iniciatoram – Reformu partijai – tālab nācās savu priekšlikumu pārstrādāt. Saskaņā ar pašreizējo plānu, piekrastes tranzīta sistēmu pārvaldība norēķināsies ar valsti divos posmos. Vispirms, ostām būs jāmaksā 10% no četrām iekasētajām nodevām – šobrīd pēc šī modeļa līdzekļi nonāk pašvaldības, kuru teritorijās lielās ostas atrodas. Un pēc tam valdība, izstudējot konkrētās ostas investīciju plānus, pieņems lēmumu par to, vai iekasēt arī daļu no ostu peļņas (formāli tādas nav, tāpēc runa ir par starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem), un, ja jā, tad – kādu daļu (bet, kopā ar pirmo pārskaitījumu, ne vairāk kā 50%).

Koalīcijas partneri, kas sākotnēji ostu nodokļu ideju uztvēra visnotaļ vienaldzīgi, jauno priekšlikumu uzņēma ar entuziasmu. Premjerministrs Valdis Dombrovskis paziņojis presei, ka iniciatīvu jau var ņemt par pamatu jautājuma turpmākai izstrādei. Arī Nacionālās apvienības VL -TB/LNNK pārstāvji ir gatavi apspriest jauno variantu.

Sākotnējās idejas būtība bija 20% ostu ienākumu iekasēšanā, taču drīz vien noskaidrojās, ka Liepājas osta ar tās pieticīgajiem ienākumiem tādējādi nonāks mīnusos. Tāpēc radās cits variants – līdzīgs šī brīža variantam, taču mazāk elastīgs: sākumā iekasēt minētos 10%, bet pēc tam vēl kādu summu, tā, lai kopā ar pirmo daļu, tā veidotu 50% no ostas peļņas. Ja otro daļu neizdotos iekasēt tā iemesla dēļ, ka starpība starp izdevumiem un ienākumiem ir pārāk niecīga, tad tomēr valsts kase saņemtu vismaz minētos 10%. Saskaņā ar šo shēmu Ekonomikas ministrija varētu piesaistīt valsts budžetam vairāk nekā 8 miljonus latu un novirzīt tos ceļu infrastruktūrai, kas saistībā ar Rīgas, Ventspils un Liepājas termināļu darbību, tiek noslogota papildus.

Ref:017.010.103.2065


Pievienot komentāru

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Jaunākie komentāri