bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.06.2018 | Vārda dienas: Madis, Alberts
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vienošanos un kompromisu nedēļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Valdība tomēr ir pildījusi doto solījumu un samazinājusi obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes. Samazinājums ir pavisam niecīgs – tikai viens procents, bet uzņēmēji arī to pieņēmuši ar pateicību.

Šajā nedēļā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kuriem kopējā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likme sākot ar 2014.gada 1.janvāri tiks samazināta līdz 34,09. Darbiniekiem tā samazināsies no 11% līdz 10,5%, bet darba devējiem no 24,09% līdz 23,59%.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta šo nodokļu reformas variantu nodēvējusi par optimālu šī brīža apstākļiem. Turklāt tas jāskata kontekstā ar citiem soļiem, par ko sociālie partneri vienojušies ar valdību: mazliet jāpaaugstina neapliekamais minimums un būtiskāks pieaugums jāparedz nekustamā īpašuma nodokļa likmei (attiecīgi no 45 uz 53 un no 80 uz 116). Tādējādi efektu sajutīs arī darbinieki, jo īpaši tie, kuriem ir mazi bērni, un komersanti.

Šī gada sākumā tika plānots, ka darbaspēka slogs tiks samazināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes palīdzību: pēc likuma tai nākamajā gadā būtu jāsamazinās no 24% līdz 22%, bet 2015.gadā – līdz 20%. Tomēr pašvaldību protesti un valdības karstā vēlēšanās mazināt sociālo nevienlīdzību radīja alternatīvu variantu. Tas ietvēra diferencētu neapliekamā minimuma ieviešanu un palielinātus atvieglojumus par apgādībā esošām personām, bet padarīja neiespējamu IIN samazinājumu solītajā apmērā.

Uzņēmējdarbības organizācijas pieprasīja valdībai turēt vārdu un ir iespēja panākt, ka tiek izveidota darba grupa, kas tad arī nodarbojās ar kompromisa meklēšanu. Bez jau minētā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājuma un neapliekamā minimuma un nekustamā īpašuma nodokļu likmju paaugstinājuma, tomēr ir paredzēts arī pakāpenisks IIN samazinājums. Valdība ir jau apstiprinājusi arī grafiku, saskaņā ar kuru notiks minētā nodokļa samazinājums: 2015.gadā no 24% līdz 23%, bet 2016.gadā tas tiks samazināts vēl par vienu procenta punktu.

Zemniekiem piemetīs naudiņu

Šonedēļ panākta vēl kāda vienošanās. Pēc garām pārrunām Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes pārstāvji vienojušies par reformu ES lauksaimniecības subsīdiju programmai. Latvijai tas nozīmē, ka nākošajā ES budžeta periodā lauksaimnieki varēs apgūt nepilnus 2,7 miljardus eiro – par vienu miljardu eiro jeb 58% vairāk, nekā iepriekšējā budžeta periodā.

Turklāt panākta arī vienošanās, saskaņā ar kuru Latvija un citas valstis, kas šobrīd saņem vismazākos maksājumus, varēs novirzīt 25% lauku attīstībai paredzēto līdzekļu lielākiem platību maksājumiem. Arī šis instruments ļaus paaugstināt mūzu lauksaimnieku konkurētspēju.

Šobrīd mūsu lauksaimnieki saņem vienus no zemākajiem platību maksājumiem ES – ne vairāk kā 63 eiro par hektāru, kamēr savienības vidējais rādītājs ir 186 eiro par hektāru. Tiek lēsts, ka mūsu zemnieki jau 2014.gadā saņems 109 eiro par hektāru, bet 2018.gadā tie būs jau 196 eiro.

Bankās veikts pārrēķins

Vēl kādu patīkamu vēsti atnesusi starptautiskā aģentūra Moody’s Investors Service, kas izmainījusi Baltijas valstu banku sistēmas prognozi no «negatīvas» uz «stabilu». Savu lēmumu Moody’s skaidro ar vairākiem faktoriem. Galvenais no tiem – reģiona kopējās makroekonomiskās situācijas uzlabošanās. Saskaņā ar aģentūras prognozēm, 2013.gadā IKP pieaugums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs attiecīgi 3,8%, 3,2% un 3%. Apvienojumā ar zemajiem inflācijas rādītājiem, šādi ekonomikas rada drošu platformu banku biznesam, saka analītiķi.

Otrs svarīgs faktors saistīts ar problemātisko kredītu daļas samazināšanos. Lai gan absolūtos ciparos to apjoms vēl aizvien ir ievērojams, to ietekme uz banku finanšu rādītājiem aizvien samazinās. Nozares dalībnieku rentabilitātes paaugstināšanās veicina pieaugošu pieprasījumu pēc kredītiem. Apvienojumā ar aktīvu kvalitātes uzlabošanos un regulatora paaugstinātajām prasībām, var rēķināties ar augstu kapitāla pietiekamības saglabāšanu, norāda Moody’s.

Kā atzīmē aģentūra, uz citu Eiropas valstu banku sistēmu fona, Baltijā ir mazāk izteikti ar tirgus finansēšanu saistītie riski. Analītiķi nesaskata pazīmes, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kredītiestādēm drīzumā varētu vajadzēt iziet tirgū pēc naudas. Skandināvu banku meitas uzņēmumi var saņemt atbalstu no mātes uzņēmumiem, bet vietējām kredītiestādēm, to nelielo izmēru dēļ, ārējo aizņēmumu ceļš nav perspektīvs.

Prognozes par Baltijas banku sektora attīstību Moody’s nemainīgi vērtēja negatīvi sākot ar 2008.gadu, kad uz globālo tirgu satricinājumu fona, saistībā ar nespēju maksāt sindicētos kredītus, tika nacionalizēta Latvijas Parex banka. (Turpmākajos gados dažādu iemeslu dēļ no reģiona finanšu kartes pazuda Lietuvas Snoras un Ukio, un Latvijas Krājbanka.)

Ja nevar tā – var citādāk

Šajā nedēļā atrisinājies arī kāds strīdīgs jautājums. Nodokļa ieviešana lielajām ostām vairs neizraisa noraidījumu valdošās koalīcijas partneros. Tiesa gan idejas iniciatoram – Reformu partijai – tālab nācās savu priekšlikumu pārstrādāt. Saskaņā ar pašreizējo plānu, piekrastes tranzīta sistēmu pārvaldība norēķināsies ar valsti divos posmos. Vispirms, ostām būs jāmaksā 10% no četrām iekasētajām nodevām – šobrīd pēc šī modeļa līdzekļi nonāk pašvaldības, kuru teritorijās lielās ostas atrodas. Un pēc tam valdība, izstudējot konkrētās ostas investīciju plānus, pieņems lēmumu par to, vai iekasēt arī daļu no ostu peļņas (formāli tādas nav, tāpēc runa ir par starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem), un, ja jā, tad – kādu daļu (bet, kopā ar pirmo pārskaitījumu, ne vairāk kā 50%).

Koalīcijas partneri, kas sākotnēji ostu nodokļu ideju uztvēra visnotaļ vienaldzīgi, jauno priekšlikumu uzņēma ar entuziasmu. Premjerministrs Valdis Dombrovskis paziņojis presei, ka iniciatīvu jau var ņemt par pamatu jautājuma turpmākai izstrādei. Arī Nacionālās apvienības VL -TB/LNNK pārstāvji ir gatavi apspriest jauno variantu.

Sākotnējās idejas būtība bija 20% ostu ienākumu iekasēšanā, taču drīz vien noskaidrojās, ka Liepājas osta ar tās pieticīgajiem ienākumiem tādējādi nonāks mīnusos. Tāpēc radās cits variants – līdzīgs šī brīža variantam, taču mazāk elastīgs: sākumā iekasēt minētos 10%, bet pēc tam vēl kādu summu, tā, lai kopā ar pirmo daļu, tā veidotu 50% no ostas peļņas. Ja otro daļu neizdotos iekasēt tā iemesla dēļ, ka starpība starp izdevumiem un ienākumiem ir pārāk niecīga, tad tomēr valsts kase saņemtu vismaz minētos 10%. Saskaņā ar šo shēmu Ekonomikas ministrija varētu piesaistīt valsts budžetam vairāk nekā 8 miljonus latu un novirzīt tos ceļu infrastruktūrai, kas saistībā ar Rīgas, Ventspils un Liepājas termināļu darbību, tiek noslogota papildus.

Ref:017.010.103.2065


Pievienot komentāru

Pēta saikni starp noslepkavoto Bunku un bezvēsts pazudušo uzņēmēju Bojāru

Valsts policijas izmeklētāju redzeslokā ir iespējama saistība starp noslepkavoto maksātnespējas administratoru un advokātu Mārtiņu Bunku un bezvēsts pazudušo uzņēmēju Andri Bojāru, apliecina policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šajā nedēļā karstākais laiks būs pirmdien ar +29 grādiem

Šīs nedēļas sākumā Latvijā ieplūdīs nedaudz vēsāks gaiss un pakāpeniski pastiprināsies vējš, kas pūtīs no rietumu puses. Valsti šķērsos atsevišķas gubu-lietus mākoņu zonas, līdz ar to daudzviet arī nedaudz uzlīs. Pirmdiena būs nedēļas karstākā diena – gaiss vēl daudzviet iesils līdz pat +23...+26 pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā. Dzelzceļa pārvadātājs pievienojas Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos Geležinkeliai ir pirmais no līdzīgiem uzņēmumiem Baltijā, kas pievienojies Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail, kas pasažieriem ļauj iegādāties lētākas biļetes braucieniem ar vilcienu lielākajā daļā Eiropas valstu.

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Rasnača atlaišanu. ABLV Bank pašlikvidācija. Reputācija «lembergos»?

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Virzība ; Darījums; Jautājums; Dīvainība.

Maršruts nedēļas nogalei: Jēkabpils pilsētas svētki un futbols

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Kuldīgas novadā ilgstošā sausuma dēļ jau likvidē mājlopus

Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, jo ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, informē Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa un Kuldīgas novada lauksaimnieki.

VID vadītāju sāks meklēt jūlija sākumā ar citu personāla atlases kompāniju

Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amata konkursu plānots izsludināt jūlija sākumā ar nelielām izmaiņām konkursa vērtēšanas komisijas sastāvā un ar citu personāla atlases kompāniju, vienojušies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Par viltotu dokumentu izmantošanu Kazahstānas pilsonis sodīts ar 2'000 eiro

Pasienes pagastā  ceturtdien, 14.jūnijā, aizturēts viens Kazahstānas pilsonis ar viltotu Rumānijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Likvidēts ugunsgrēks Ādažu poligonā

Ceturtdienas, 14.jūnija, vakarā izdevies likvidēt ugunsgrēku Ādažu poligonā, apstiprināja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien, informē uzņēmuma pārstāvji.

Eurostat: Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar janvāri–martu pirms gada, pieauga par 11,2%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Pāvilostas «māja-kuģis»: būvi pārvietos ārpus aizsargjoslas; pa ūdeni gan nevedīs

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošo «māju-kuģi» tās īpašnieks Argods Lūsiņš pa jūru prom tomēr nevedīšot, bet esot pašvaldībai solījis to līdz 1.jūlijam pārvietot ārpus krasta kāpu aizsargjoslas, informēja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Bankā: Pieaug automašīnu salonu logu bojājumu skaits, zaudējumi līdz 1 300 eiro

Līdz ar siltā laika iestāšanos palielinās automašīnu salona logu bojājumu skaits, liecina Swedbank apdrošināšanas dati.

Nosoda Sīrijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu neatkarību

Baltijas Asambleja stingri nosoda Sīrijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, piektdien, 15.jūnijā, uzsvēra BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns.

Centrālo banku darba stils mainījies. Latvijas Bankas ekonomista secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

Aizvadītā Eiropas Centrālās bankas Padomes sanāksme Rīgā bija tas gadījums, kad tika veidotas nākotnes gaidas. Monetārās politikas likmes šajā sanāksmē netika mainītas, ko neviens arī negaidīja, tajā pašā laikā publiskotā informācija ļauj izdarīt dažus secinājumus par ECB Padomes nākotnes izaicinājumiem.

Opozīcijas politiķi aicina SAB pārbaudīt Dūklava tiesības strādāt ar valsts noslēpumu

Opozīcijas politiskais spēks – Latvijas reģionu apvienība –  iesniegusi Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim pieprasījumu izvērtēt zemkopības ministra Jāņa Dūklava tiesības strādāt ar valsts noslēpumu.

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novadā lūdz izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Rinkēvičs: Gērnsijā dzīvojošie latvieši nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»

«Gērnsijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»,  uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Izsludināta pieteikšanās nogalinātā Bunkus mantojumam

Zvērināta notāre Ingūna Bobrovska ir izsludinājusi mantojuma atklāšanos un uzaicinājusi pieteikties visus mantiniekus, kreditoros, kā arī citas personas, kurām ir tiesības uz noslepkavotā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus mantojumu.

Vispirms jāsaprot, cik izmaksā valstij nepieciešamais pakalpojums, un tad jāpiešķir nauda, tā Valsts kontrolē

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem. Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj  tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam BIOR budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secina Valsts kontrole.

ECB pārstās miljardu iepludināšanu eirozonā ekonomikas «stutēšanai»

Eiropas Centrālā banka paziņojusi, ka 2018.gada decembrī noslēgs tās kvantitatīvās stimulēšanas programmu, kuras ietvaros eirozonas tautsaimniecībā, iepērkot obligācijas, ik mēnesi tiek iepludināti 30 miljardi eiro.

Ceļu remontdarbi turpinās – atsevišķos posmos jārēķinās ar ilgāku braukšanas laiku

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi. Piektdienas, 15.jūnija, pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta.

Pierīgā: Katra otrā vidusskola nespēs izpildīt kritēriju par 22 bērniem klasē

Katra otrā Pierīgas pašvaldības vidusskola nespēs sasniegt 22 bērnu skaitu klasē, šādu viedokli pauž Pierīgas pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs un Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks.

Ungārijā notiesā cilvēkkontrabandistus par 71 cilvēka bojāeju gaļas furgonā

Tiesa Ungārijā saistībā ar 71 migranta nosmakšanu slēgtā kravas furgona kravas kastē 2015.gadā atzinusi četrus vīriešus par vainīgiem cilvēkkontrabandā un piespriedusi tiem 25 gadus cietumā.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu paredz uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.