bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Vienošanos un kompromisu nedēļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Valdība tomēr ir pildījusi doto solījumu un samazinājusi obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes. Samazinājums ir pavisam niecīgs – tikai viens procents, bet uzņēmēji arī to pieņēmuši ar pateicību.

Šajā nedēļā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kuriem kopējā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likme sākot ar 2014.gada 1.janvāri tiks samazināta līdz 34,09. Darbiniekiem tā samazināsies no 11% līdz 10,5%, bet darba devējiem no 24,09% līdz 23,59%.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta šo nodokļu reformas variantu nodēvējusi par optimālu šī brīža apstākļiem. Turklāt tas jāskata kontekstā ar citiem soļiem, par ko sociālie partneri vienojušies ar valdību: mazliet jāpaaugstina neapliekamais minimums un būtiskāks pieaugums jāparedz nekustamā īpašuma nodokļa likmei (attiecīgi no 45 uz 53 un no 80 uz 116). Tādējādi efektu sajutīs arī darbinieki, jo īpaši tie, kuriem ir mazi bērni, un komersanti.

Šī gada sākumā tika plānots, ka darbaspēka slogs tiks samazināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes palīdzību: pēc likuma tai nākamajā gadā būtu jāsamazinās no 24% līdz 22%, bet 2015.gadā – līdz 20%. Tomēr pašvaldību protesti un valdības karstā vēlēšanās mazināt sociālo nevienlīdzību radīja alternatīvu variantu. Tas ietvēra diferencētu neapliekamā minimuma ieviešanu un palielinātus atvieglojumus par apgādībā esošām personām, bet padarīja neiespējamu IIN samazinājumu solītajā apmērā.

Uzņēmējdarbības organizācijas pieprasīja valdībai turēt vārdu un ir iespēja panākt, ka tiek izveidota darba grupa, kas tad arī nodarbojās ar kompromisa meklēšanu. Bez jau minētā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājuma un neapliekamā minimuma un nekustamā īpašuma nodokļu likmju paaugstinājuma, tomēr ir paredzēts arī pakāpenisks IIN samazinājums. Valdība ir jau apstiprinājusi arī grafiku, saskaņā ar kuru notiks minētā nodokļa samazinājums: 2015.gadā no 24% līdz 23%, bet 2016.gadā tas tiks samazināts vēl par vienu procenta punktu.

Zemniekiem piemetīs naudiņu

Šonedēļ panākta vēl kāda vienošanās. Pēc garām pārrunām Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes pārstāvji vienojušies par reformu ES lauksaimniecības subsīdiju programmai. Latvijai tas nozīmē, ka nākošajā ES budžeta periodā lauksaimnieki varēs apgūt nepilnus 2,7 miljardus eiro – par vienu miljardu eiro jeb 58% vairāk, nekā iepriekšējā budžeta periodā.

Turklāt panākta arī vienošanās, saskaņā ar kuru Latvija un citas valstis, kas šobrīd saņem vismazākos maksājumus, varēs novirzīt 25% lauku attīstībai paredzēto līdzekļu lielākiem platību maksājumiem. Arī šis instruments ļaus paaugstināt mūzu lauksaimnieku konkurētspēju.

Šobrīd mūsu lauksaimnieki saņem vienus no zemākajiem platību maksājumiem ES – ne vairāk kā 63 eiro par hektāru, kamēr savienības vidējais rādītājs ir 186 eiro par hektāru. Tiek lēsts, ka mūsu zemnieki jau 2014.gadā saņems 109 eiro par hektāru, bet 2018.gadā tie būs jau 196 eiro.

Bankās veikts pārrēķins

Vēl kādu patīkamu vēsti atnesusi starptautiskā aģentūra Moody’s Investors Service, kas izmainījusi Baltijas valstu banku sistēmas prognozi no «negatīvas» uz «stabilu». Savu lēmumu Moody’s skaidro ar vairākiem faktoriem. Galvenais no tiem – reģiona kopējās makroekonomiskās situācijas uzlabošanās. Saskaņā ar aģentūras prognozēm, 2013.gadā IKP pieaugums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs attiecīgi 3,8%, 3,2% un 3%. Apvienojumā ar zemajiem inflācijas rādītājiem, šādi ekonomikas rada drošu platformu banku biznesam, saka analītiķi.

Otrs svarīgs faktors saistīts ar problemātisko kredītu daļas samazināšanos. Lai gan absolūtos ciparos to apjoms vēl aizvien ir ievērojams, to ietekme uz banku finanšu rādītājiem aizvien samazinās. Nozares dalībnieku rentabilitātes paaugstināšanās veicina pieaugošu pieprasījumu pēc kredītiem. Apvienojumā ar aktīvu kvalitātes uzlabošanos un regulatora paaugstinātajām prasībām, var rēķināties ar augstu kapitāla pietiekamības saglabāšanu, norāda Moody’s.

Kā atzīmē aģentūra, uz citu Eiropas valstu banku sistēmu fona, Baltijā ir mazāk izteikti ar tirgus finansēšanu saistītie riski. Analītiķi nesaskata pazīmes, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kredītiestādēm drīzumā varētu vajadzēt iziet tirgū pēc naudas. Skandināvu banku meitas uzņēmumi var saņemt atbalstu no mātes uzņēmumiem, bet vietējām kredītiestādēm, to nelielo izmēru dēļ, ārējo aizņēmumu ceļš nav perspektīvs.

Prognozes par Baltijas banku sektora attīstību Moody’s nemainīgi vērtēja negatīvi sākot ar 2008.gadu, kad uz globālo tirgu satricinājumu fona, saistībā ar nespēju maksāt sindicētos kredītus, tika nacionalizēta Latvijas Parex banka. (Turpmākajos gados dažādu iemeslu dēļ no reģiona finanšu kartes pazuda Lietuvas Snoras un Ukio, un Latvijas Krājbanka.)

Ja nevar tā – var citādāk

Šajā nedēļā atrisinājies arī kāds strīdīgs jautājums. Nodokļa ieviešana lielajām ostām vairs neizraisa noraidījumu valdošās koalīcijas partneros. Tiesa gan idejas iniciatoram – Reformu partijai – tālab nācās savu priekšlikumu pārstrādāt. Saskaņā ar pašreizējo plānu, piekrastes tranzīta sistēmu pārvaldība norēķināsies ar valsti divos posmos. Vispirms, ostām būs jāmaksā 10% no četrām iekasētajām nodevām – šobrīd pēc šī modeļa līdzekļi nonāk pašvaldības, kuru teritorijās lielās ostas atrodas. Un pēc tam valdība, izstudējot konkrētās ostas investīciju plānus, pieņems lēmumu par to, vai iekasēt arī daļu no ostu peļņas (formāli tādas nav, tāpēc runa ir par starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem), un, ja jā, tad – kādu daļu (bet, kopā ar pirmo pārskaitījumu, ne vairāk kā 50%).

Koalīcijas partneri, kas sākotnēji ostu nodokļu ideju uztvēra visnotaļ vienaldzīgi, jauno priekšlikumu uzņēma ar entuziasmu. Premjerministrs Valdis Dombrovskis paziņojis presei, ka iniciatīvu jau var ņemt par pamatu jautājuma turpmākai izstrādei. Arī Nacionālās apvienības VL -TB/LNNK pārstāvji ir gatavi apspriest jauno variantu.

Sākotnējās idejas būtība bija 20% ostu ienākumu iekasēšanā, taču drīz vien noskaidrojās, ka Liepājas osta ar tās pieticīgajiem ienākumiem tādējādi nonāks mīnusos. Tāpēc radās cits variants – līdzīgs šī brīža variantam, taču mazāk elastīgs: sākumā iekasēt minētos 10%, bet pēc tam vēl kādu summu, tā, lai kopā ar pirmo daļu, tā veidotu 50% no ostas peļņas. Ja otro daļu neizdotos iekasēt tā iemesla dēļ, ka starpība starp izdevumiem un ienākumiem ir pārāk niecīga, tad tomēr valsts kase saņemtu vismaz minētos 10%. Saskaņā ar šo shēmu Ekonomikas ministrija varētu piesaistīt valsts budžetam vairāk nekā 8 miljonus latu un novirzīt tos ceļu infrastruktūrai, kas saistībā ar Rīgas, Ventspils un Liepājas termināļu darbību, tiek noslogota papildus.

Ref:017.010.103.2065


Pievienot komentāru

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.