bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 25.05.2017 | Vārda dienas: Junora, Anšlavs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Visus komersantus padarīs godīgus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ noslēdzās mūsu valsts vēsturē pirmā prezidentūra ES Padomē. Un, lai arī daži eksperti Latvijas prezidentūru raksturojuši kā «nekādu, bez izgāšanās, taču arī bez ievērības cienīgiem notikumiem,» tomēr, ņemot vērā to, ka mūsu valstij nav nekādas pieredzes šajā jomā, kopumā prezidentūru var vērtēt atzinīgi.

Otrdien, 30.jūnijā oficiāli noslēdzies Latvijas prezidentūras ES Padomē laiks. 1.jūlijā Latvija stafeti nodeva Luksemburgai. Kā atzīmējuši eksperti, Latvijai izdevies nepieļaut lielas kļūdas, taču visdrīzāk tas saistīts ar bailēm izdarīt kaut ko «ne tā».

Eksistē arī citi novērtējumi. Piemēram, bijušais ES attīstības komisārs un pašreizējais Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Andris Piebalgs paziņoja, ka Latvija izmantojusi aizvadītos sešus mēnešus, lai palielinātu savu atpazīstamību pasaulē, un uz tā rēķina nostiprinātu savu drošību un spēju piesaistīt investīcijas. Izvērtējot to, cik labi izdevies tikt galā ar izvirzītajiem uzdevumiem, Piebalgs Latviju novērtējis ar stabilu «desmitnieku».

Tomēr tuvāk īstenībai droši vien ir nosvērtie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vārdi, kad viņš, analizējot sešus prezidentūras mēnešus paziņojis, ka Latvija centās līdzsvaroti izpildīts savas saistības prezidentūras laikā ES Padomē.

Latvija nesa savu prezidentūras nastu ļoti sarežģītā ģeopolitiskajā situācijā. Bet, neskatoties uz to, mums izdevās īstenot stratēģiskās prioritātes, piemēram, pieņemt tā saukto Junkera (Žans Klods Junkers – Eiropas Komisijas prezidents. BNN piezīme) investīciju plānu. Šis ir nolīgums starp ES valstīm par to, ka tās kopīgi strādās, lai veicinātu attīstību, atvēlot tam 0,7% no IKP. Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā panāktā vienošanās starp bloka valstīm tiek augstu vērtēta daudzās ES valstīs.

Pieņemtā direktīva par datu aizsardzību ir otrais lielākais sasniegums pēc «Junkera plāna» parakstīšanas. Šis dokuments ir paredzēts, lai aizsargātu personas datus visā Eiropā, un ne tikai tur. Direktīva ir obligāta visiem Eiropas tirgus dalībniekiem, kā arī spēlētājiem no trešajām valstīm. Piemēram, uzņēmumiem, kas administrē Twitter, Google, Facebook.

Visbeidzot, Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros tika panākta pagaidu vienošanās ar Eiropas Parlamentu, ka ES valstīs 2017.gada 15.jūnijā tiks atcelta maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem. Kā ziņoja Ārlietu ministrija, attiecībā uz patērētājiem, tas nozīmē, ka no šī datuma, atrodoties citā ES valstī, viņi varēs izmantot mobilo sakaru pakalpojumus par tādu pašu cenu kā savā valstī. Pirms tam tiks ieviests pārejas periods, kas sāksies 2016.gada 30.aprīlī, kad izmaksas viesabonēšanas tiks samazināts, kas Latvijas patērētājiem varētu nozīmēt teju četrkārtīgu cenu samazinājumu.

Un, lai arī Rīgā notikušais Austrumu partnerības samits nekļuva par sensāciju, kā daži vēlējās, tas arī neizgāzās, kā tas notika 2013.gadā Lietuvā. Bez tam sākotnēji arī netika plānots, ka šajā samitā jānoslēdz vēsturiskas vienošanās vai ES uzņemtas jaunas valstis.

Latvija un, jo īpaši, Rīga savas prezidentūras laikā bija biežs galamērķis tūristiem, kas kompensēja dramatisko Krievijas tūristu skaita kritumu. Uz Latviju brauca arī augstas ES amatpersonas un žurnālisti no visas pasaules. Tā kā visumā «vakars ir izdevies».

Visi vienā laivā

Vienīgais, kas nopietni meta ēnu uz Latvijas prezidentūru, ir situācijas pasliktināšanās Grieķijā. Tomēr svarīgs lēmums par Grieķijas problēmu risinājumu tiks pieņemts nu jau Luksemburgas prezidentūras laikā, un pēc šajā Dienvideiropas valstī notikušā referenduma.

Latvijas Banka ir paziņojusi, ka tai nav ieguldījumu Grieķijas valdības obligācijās (lai gan šādi ieguldījumi ir Eiropas Centrālajai bankai un citu ES valstu centrālajām bankām). Obligāciju vērtības krišanās vai centrālās bankas saistību nepildīšana var būtiski ietekmēt ieņēmumus no monetārās politikas, kas tiek sadalīti starp visu Eirozonas valstu centrālajām bankām Eirozonas – ir pārliecināti Latvijas Bankā.

Banka arī norāda, ka Latvijas preču eksports uz Grieķiju ir vien 0,1% no kopējā preču apjoma, ko valsts realizē ārējos tirgos. Latvijas bankām nav ieguldījumu valdības ilgtermiņa vērtspapīros. Turklāt zaudējumu no iespējamās Grieķijas valdības maksātnespējas Latvijai nebūs, jo tā nav piedalījusies aizdevumu nodrošināšanā Grieķijai 2010. un 2012.gadā.

Grieķijas līdzekļi finansiālās palīdzības programmas ietvaros tiek maksāts no Eiropas Finanšu stabilitātes fonda, kura dalībniece Latvija nav. Mūsu valsts, pievienojoties eiro zonai, kļuva par Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībnieci, un veic tajā iemaksas, bet šis instruments nav iesaistīts finansiālā atbalstā sniegšanai Grieķijai.

Lai arī eksperti un valdības locekļi saka, ka iespējamajam Grieķijas defoltam ietekmes uz Latviju nebūs, vajadzētu būt daudz piesardzīgākiem prognozēs, jo mēs sēžam «vienā laivā», kuru sauc eirozona. Finansiālais sabrukums valstī ar miljardiem parādu, diezin vai paliks nemanīts valūtas bloka valstīs.

Lai cik grūts arī nebūtu priekšā stāvošais lēmums saistībā ar situāciju Grieķijā, acīmredzot, ir pienācis laiks rīkoties. Bezgalīgi vilkt laiku arī nevar. Un, kā sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs, pienācis laiks pārstāt auklēties ar Grieķiju.

Burkāns un pātaga

Turpinot tēmu par pacietības vadža lūšanu, vērts pieminēt, ka 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas palielina Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu kontrolējošo iestāžu pilnvaras, kā arī līdz 100 tūkstošiem eiro palielina maksimālo sodu par negodīgu komercpraksi.

Izmaiņas likumā ieviestas ar mērķi motivēt uzņēmējus uz godīgu komercdarbību un prasību izpildīšanu izvietojot reklāmas, vienlaicīgi piedāvājot uzņēmējiem iespēju brīvprātīgi novērst pārkāpumus bez sodu piemērošanas.

Iepriekš normatīvie akti nebija pietiekoši efektīvi, lai atturētu uzņēmējus no negodīgas prakses, jo viņiem izdevīgāk bija maksāt soda naudu, nevis izpildīt uzraudzības iestāžu prasības un izbeigt blēdīties.

Lai situāciju mainītu, sākot ar 1.jūliju maksimālais soda naudas apjoms par negodīgas komercprakses veikšanu palielināts līdz 100 tūkstošiem eiro, teikts Ekonomikas ministrijas paziņojumā.

Ja pārkāpējs ilgākā laika periodā nepildīs uzraudzības iestāžu lēmumu vai nodarījis ievērojamu kaitējumu patērētājiem, atbildīgās organizācijas varēs ierobežot vai slēgt negodīgas komercprakses īstenotāja elektroniskā līdzekļa (piemēram, mājaslapas vai domēna vārda) darbību. Tāpat šādos gadījumos uzraudzības iestādes varēs pat apturēt negodīgas komercprakses īstenotāja vai tā uzņēmuma (struktūrvienības) darbību.

Ref:017.010.103.7607


Pievienot komentāru

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.

VK: Patvēruma meklētāju uzņemšanā neatbilstoši iztērēti 200 600 eiro

Patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai paredzēti ievērojami lielāki līdzekļi, nekā bijis nepieciešams, secina Valsts kontrolē.

No Beļģijas krāpnieki Latvijā ieved mašīnas ar ievērojami nodzēstu kilometrāžu

Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Interneta vietnes autodna.lv apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā krāpnieki ir nodzēsuši ievērojamu kilometrāžu, neraugoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot šo nelegālo rūpalu.

Latvijā vairojas elektromobiļu uzlādes punkti - Latvija par «zaļāku domāšanu»

Ja kādreiz tikai sapņojām par automašīnām, kuras darbinās alternatīvā degviela, tad šodien tā ir realitāte - arī Latvijā pakāpeniski sāk veidoties atbilstoša infrastruktūra, lai ilgtspējīgi transportlīdzekļi kļūtu populārāki, uzskata Inchcape Motors Latvija BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

Miris Staļina mazdēls, kurš atteicies no vectēva uzvārda

75 gadu vecumā miris krievu teātra režisors Aleksandrs Burdonskis, kura vectēvs bijis Padomju komunistiskā terora īstenotājs Josifs Staļins. Burdonskis dzimis 1941.gadā kā Aleksandrs Staļins, bet pieņēmis mātes pirmslaulību uzvārdu, lai netiktu saistīts ar bēdīgi slaveno Padomju Savienības vadītāju.

EK: Pastāv risks, ka nodokļu reforma palielinās nevienlīdzību

Pastāv risks, ka Latvijas valdības piedāvātā nodokļu reforma nemazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, bet gluži pretēji to palielinās, intervijā Latvijas Radio ir sacījusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Turpmāk sabiedrības saliedētības pasākumi tiks apkopoti vienotā dokumentā

Turpmāk sabiedrības saliedētības pasākumi tiks apkopoti vienotā dokumentā un valsts budžeta pieprasījums to īstenošanai tiks iesniegts vienoti, par to atbildību uzticot Kultūras ministrijai, vēsta Saeimas Preses dienestā.

Meklējot Mančestras uzbrukuma tīklu, Lielbritānijā un Lībijā apcietinātas septiņas personas

Lielbritānijā un Lībijā saistībā ar 22.maija terora aktu Mančestrā apcietinātas septiņas personas, tostarp iespējamā terorista pašnāvnieka tuvinieki.

Ar notiesāto elektronisko uzraudzību valsts ietaupījusi gandrīz pusmiljonu eiro

Valsts probācijas dienests uzskata, ka notiesāto elektroniskā uzraudzība sevi ir attaisnojusi un kopš 2015.gada šādi valstij izdevies ietaupīt gandrīz pusmiljonu eiro, kas pretējā gadījumā tiktu iztērēti, notiesāto uzturot cietumā.

Ventspils brīvostas teritorijā sākušies zivju saldētavas būvdarbi

Industriālajā teritorijā Ventspilī, Talsu ielā 200, uzsākti pirmie būvdarbi. Biedrība Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija šajā vietā būvē zivju saldētavu, vēsta Ventspils brīvosta.

VID un LTRK sadarbojoties meklēs efektīvākus veidus nodokļu nomaksai

Latvijas uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Valsts ieņēmumu dienests parakstījis sadarbības līgumu nolūkā izstrādāt labākos risinājumus, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Joprojām romu tautības cilvēki jūtas diskriminēti Latvijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāts Boriss Cilevičs vērš uzmanību uz to, ka romu tautības cilvēki saskaras ar sistemātisku diskrimināciju un nepieciešams meklēt risinājums, lai to novērstu.

Sola no 2019.gada ievest jaunas reformas, lai palīdzētu invalīdiem

No 2019.gada nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi tiks piedāvāti tiešā izvēles sistēmā, integrējot darbspējas vērtēšanu, padarot efektīvāku administrēšanu, nodrošinot pakalpojumu un tā sniegšanu atbilstoši klientu labākajām interesēm, ziņo Labklājības ministrija.

Fakts, ka šoferiem biežāk traucē blakussēdētājas – dāmas, ir mīts

Izrādās, ka vīrieši dažkārt ir pat aktīvāki blakussēdētāji automašīnā un var traucēt šoferim vairāk nekā dāmas, noskaidrots Drošas Braukšanas Skolas, apdrošināšanas sabiedrības Ergo un SEB līzings kopīgi veiktajā aptaujā Blakussēdētāja portrets.

Jaunās Jūrmalas Diagnostiskās radioloģijas nodaļā investē 2,23 miljonus eiro

Atklāta Latvijas Jūras medicīnas centra jaunā Diagnostiskās radioloģijas nodaļa, kuras izveidē ieguldīti 2,23 miljoni eiro. Tā veidota kā viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā, pauž centra pārstāvji.

Rullis: Globālā ekonomika 2017.gadu uzsākt uz pozitīvas nots

Pēc nesen notikušajām kaislībām ap Francijas prezidenta vēlēšanām VIX indekss, kas raksturo svārstīguma jeb «baiļu» līmeni finanšu tirgos, samazinājās līdz pēdējā desmitgadē zemākajiem līmeņiem, komentē DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

Jaunākie komentāri