bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Visus komersantus padarīs godīgus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ noslēdzās mūsu valsts vēsturē pirmā prezidentūra ES Padomē. Un, lai arī daži eksperti Latvijas prezidentūru raksturojuši kā «nekādu, bez izgāšanās, taču arī bez ievērības cienīgiem notikumiem,» tomēr, ņemot vērā to, ka mūsu valstij nav nekādas pieredzes šajā jomā, kopumā prezidentūru var vērtēt atzinīgi.

Otrdien, 30.jūnijā oficiāli noslēdzies Latvijas prezidentūras ES Padomē laiks. 1.jūlijā Latvija stafeti nodeva Luksemburgai. Kā atzīmējuši eksperti, Latvijai izdevies nepieļaut lielas kļūdas, taču visdrīzāk tas saistīts ar bailēm izdarīt kaut ko «ne tā».

Eksistē arī citi novērtējumi. Piemēram, bijušais ES attīstības komisārs un pašreizējais Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Andris Piebalgs paziņoja, ka Latvija izmantojusi aizvadītos sešus mēnešus, lai palielinātu savu atpazīstamību pasaulē, un uz tā rēķina nostiprinātu savu drošību un spēju piesaistīt investīcijas. Izvērtējot to, cik labi izdevies tikt galā ar izvirzītajiem uzdevumiem, Piebalgs Latviju novērtējis ar stabilu «desmitnieku».

Tomēr tuvāk īstenībai droši vien ir nosvērtie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vārdi, kad viņš, analizējot sešus prezidentūras mēnešus paziņojis, ka Latvija centās līdzsvaroti izpildīts savas saistības prezidentūras laikā ES Padomē.

Latvija nesa savu prezidentūras nastu ļoti sarežģītā ģeopolitiskajā situācijā. Bet, neskatoties uz to, mums izdevās īstenot stratēģiskās prioritātes, piemēram, pieņemt tā saukto Junkera (Žans Klods Junkers – Eiropas Komisijas prezidents. BNN piezīme) investīciju plānu. Šis ir nolīgums starp ES valstīm par to, ka tās kopīgi strādās, lai veicinātu attīstību, atvēlot tam 0,7% no IKP. Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā panāktā vienošanās starp bloka valstīm tiek augstu vērtēta daudzās ES valstīs.

Pieņemtā direktīva par datu aizsardzību ir otrais lielākais sasniegums pēc «Junkera plāna» parakstīšanas. Šis dokuments ir paredzēts, lai aizsargātu personas datus visā Eiropā, un ne tikai tur. Direktīva ir obligāta visiem Eiropas tirgus dalībniekiem, kā arī spēlētājiem no trešajām valstīm. Piemēram, uzņēmumiem, kas administrē Twitter, Google, Facebook.

Visbeidzot, Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros tika panākta pagaidu vienošanās ar Eiropas Parlamentu, ka ES valstīs 2017.gada 15.jūnijā tiks atcelta maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem. Kā ziņoja Ārlietu ministrija, attiecībā uz patērētājiem, tas nozīmē, ka no šī datuma, atrodoties citā ES valstī, viņi varēs izmantot mobilo sakaru pakalpojumus par tādu pašu cenu kā savā valstī. Pirms tam tiks ieviests pārejas periods, kas sāksies 2016.gada 30.aprīlī, kad izmaksas viesabonēšanas tiks samazināts, kas Latvijas patērētājiem varētu nozīmēt teju četrkārtīgu cenu samazinājumu.

Un, lai arī Rīgā notikušais Austrumu partnerības samits nekļuva par sensāciju, kā daži vēlējās, tas arī neizgāzās, kā tas notika 2013.gadā Lietuvā. Bez tam sākotnēji arī netika plānots, ka šajā samitā jānoslēdz vēsturiskas vienošanās vai ES uzņemtas jaunas valstis.

Latvija un, jo īpaši, Rīga savas prezidentūras laikā bija biežs galamērķis tūristiem, kas kompensēja dramatisko Krievijas tūristu skaita kritumu. Uz Latviju brauca arī augstas ES amatpersonas un žurnālisti no visas pasaules. Tā kā visumā «vakars ir izdevies».

Visi vienā laivā

Vienīgais, kas nopietni meta ēnu uz Latvijas prezidentūru, ir situācijas pasliktināšanās Grieķijā. Tomēr svarīgs lēmums par Grieķijas problēmu risinājumu tiks pieņemts nu jau Luksemburgas prezidentūras laikā, un pēc šajā Dienvideiropas valstī notikušā referenduma.

Latvijas Banka ir paziņojusi, ka tai nav ieguldījumu Grieķijas valdības obligācijās (lai gan šādi ieguldījumi ir Eiropas Centrālajai bankai un citu ES valstu centrālajām bankām). Obligāciju vērtības krišanās vai centrālās bankas saistību nepildīšana var būtiski ietekmēt ieņēmumus no monetārās politikas, kas tiek sadalīti starp visu Eirozonas valstu centrālajām bankām Eirozonas – ir pārliecināti Latvijas Bankā.

Banka arī norāda, ka Latvijas preču eksports uz Grieķiju ir vien 0,1% no kopējā preču apjoma, ko valsts realizē ārējos tirgos. Latvijas bankām nav ieguldījumu valdības ilgtermiņa vērtspapīros. Turklāt zaudējumu no iespējamās Grieķijas valdības maksātnespējas Latvijai nebūs, jo tā nav piedalījusies aizdevumu nodrošināšanā Grieķijai 2010. un 2012.gadā.

Grieķijas līdzekļi finansiālās palīdzības programmas ietvaros tiek maksāts no Eiropas Finanšu stabilitātes fonda, kura dalībniece Latvija nav. Mūsu valsts, pievienojoties eiro zonai, kļuva par Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībnieci, un veic tajā iemaksas, bet šis instruments nav iesaistīts finansiālā atbalstā sniegšanai Grieķijai.

Lai arī eksperti un valdības locekļi saka, ka iespējamajam Grieķijas defoltam ietekmes uz Latviju nebūs, vajadzētu būt daudz piesardzīgākiem prognozēs, jo mēs sēžam «vienā laivā», kuru sauc eirozona. Finansiālais sabrukums valstī ar miljardiem parādu, diezin vai paliks nemanīts valūtas bloka valstīs.

Lai cik grūts arī nebūtu priekšā stāvošais lēmums saistībā ar situāciju Grieķijā, acīmredzot, ir pienācis laiks rīkoties. Bezgalīgi vilkt laiku arī nevar. Un, kā sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs, pienācis laiks pārstāt auklēties ar Grieķiju.

Burkāns un pātaga

Turpinot tēmu par pacietības vadža lūšanu, vērts pieminēt, ka 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas palielina Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu kontrolējošo iestāžu pilnvaras, kā arī līdz 100 tūkstošiem eiro palielina maksimālo sodu par negodīgu komercpraksi.

Izmaiņas likumā ieviestas ar mērķi motivēt uzņēmējus uz godīgu komercdarbību un prasību izpildīšanu izvietojot reklāmas, vienlaicīgi piedāvājot uzņēmējiem iespēju brīvprātīgi novērst pārkāpumus bez sodu piemērošanas.

Iepriekš normatīvie akti nebija pietiekoši efektīvi, lai atturētu uzņēmējus no negodīgas prakses, jo viņiem izdevīgāk bija maksāt soda naudu, nevis izpildīt uzraudzības iestāžu prasības un izbeigt blēdīties.

Lai situāciju mainītu, sākot ar 1.jūliju maksimālais soda naudas apjoms par negodīgas komercprakses veikšanu palielināts līdz 100 tūkstošiem eiro, teikts Ekonomikas ministrijas paziņojumā.

Ja pārkāpējs ilgākā laika periodā nepildīs uzraudzības iestāžu lēmumu vai nodarījis ievērojamu kaitējumu patērētājiem, atbildīgās organizācijas varēs ierobežot vai slēgt negodīgas komercprakses īstenotāja elektroniskā līdzekļa (piemēram, mājaslapas vai domēna vārda) darbību. Tāpat šādos gadījumos uzraudzības iestādes varēs pat apturēt negodīgas komercprakses īstenotāja vai tā uzņēmuma (struktūrvienības) darbību.

Ref:017.010.103.7607


Pievienot komentāru

Ukraina vaino Krieviju «valsts terorismā» pēc uzbrukuma Voroņenkovam

Ukraina vainojusi Krieviju «valsts terorismā» pēc tam, kad Kijevā uz ielas nošauts bijušais Krievijas parlamentārietis Deniss Voroņenkovs.

Lietuvas pilsoņa 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanas shēmā izmantota arī Latvija

Amerikas Svienotās Valsts tiesībsargājošās iestādes izvirzījušas apsūdzības Lietuvas pilsonim par 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no divām ASV augsto tehnoloģiju kompānijām un izmānītā nauda plūdusi uz kontiem arī Latvijā.

Igauņu militārā transporta ražotājs sadarbojas ar norvēģiem un britiem

Igauņu militārā transporta ražotājs Milrem izveidojis kopīgu produkta prototipu ar norvēģu ieroču ražotāju Kongsberg un britu tālvadības sistēmu ražotāju Qinetiq North America.

Interneta lietotāji nespēj noteikt, vai interneta vietne ir legāla

Eiropas Savienības mēroga pētījumā lēsts, ka 97% no visiem ES pilsoņiem uzskata, ka gan izgudrotāji, gan radītāji un izpildmākslinieki var aizsargāt savas tiesības un saņemt atalgojumu par savu darbu, liecina ES Intelektuālā īpašuma birojs.

Iedzīvotāji pārliecināti - viņu auto nenozags; tomēr zādzību skaits Latvijā pieaug

Lielākā daļa auto īpašnieku uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas Balta veiktā aptauja. Savukārt Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

Īri Brexit dēļ Latvijā apgūst robežas sargāšanu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt dzeramā ūdens paraugu

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt periodisku dzeramā ūdens paraugu (ēkas siltummezglā un ūdens paraugos kondicionēšanas sistēmā) analizēšanu un profilaktiskās dezinfekcijas veikšanu arī pēc noslēguma dezinfekcijas veikšanas, vēsta Veselības ministrija.

Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā

Ministru prezidents Māris Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā.

Latvijā darbu sākusi biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība

Latvijā darbu uzsākusi starptautiskā biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība, kuras uzdevums ir jaunu inovatīvu uzņēmumu un tehnoloģiju attīstītāju sagatavošana investīciju piesaistei InnoEnergy akseleratorā.

EK vēlas rast risinājumus, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem

Svarīgi rast risinājumu, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem un turpināt sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, par prioritāti norāda Ekonomikas ministrija.

Zemi Latvijā neļaus iegādāties ES pilsoņiem, kuri patstāvīgi neuzturas Latvijā

Izmaiņas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā, Saeima pieņēma galīgajā lasījumā ceturtdien, 23.martā.

Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozi šim gadam līdz 2,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam no 1,6% līdz 2,7%, vēsta Latvijas Bankas preses dienestā.

Meja: Londonas uzbrucējs bijis vietējais iedzīvotājs

Vīrietis, kurš Londonā sarīkoja traģisku terora aktu, bijis dzimis Lielbritānijā, tā pavēstījusi britu premjerministre Terēza Meja.

Visvairāk par atjaunojamo enerģiju zina vidzemnieki, bez vismazāk - kurzemnieki

Vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu ir vidzemnieki, bet vismazākās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums, kas veltīts mājokļa un zaļo tehnoloģiju tēmai.

Augstākais vidējais atalgojums ir Rīgā - 936 eiro, zemākais Daugavpilī - 582 eiro

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016.gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%.

KP ļauj Lietuvas uzņēmumam iegūt izšķirošu ietekmi pār Latvijas uzņēmumiem

Konkurences padome atļāvusi divus savstarpēji saistītus darījumus koncerniem W.P.Carey un Kesko iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Baltic Retail Properties un netieši pār trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - SIA K Prof, SIA Polo LS un SIA Daugavkrasts M.

Papildināts: Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Četri cilvēki gājuši bojā un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

LM ir pret sociālā budžeta daļu novirzīšanu veselības aprūpei

Finanšu ministrijas ierosinājumus par noteiktas sociālā budžeta daļas 1% novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai eksperti vērtē piesardzīgi, Labklājības ministrija ir pret šādu priekšlikumu.

Preventīvos nolūkos ļaunprātīgas mājaslapas varēs atslēgt uz laiku

Konceptuāli atbalstīts grozījumu Elektronisko sakaru likumā, lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Saeima piekrīt disciplināri sodīto tiesnešu vārdu publiskošanai

Publicējot informāciju par tiesnešiem uzliktajiem disciplinārsodiem, pie atbildības saukto personu vārdi un uzvārdi turpmāk netiks aizsegti, paredz Saeimā ceturtdien, 23.martā, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Latvijas šautriņu metēji kvalificējas PDC pasaules kausam

Latvijas šautriņu metēji Madars Razma un Nauris Gleglu izcīnījuši tiesības pārstāvēt Latviju PDC pasaules kausā šautriņu mešanā, kurš no 1.jūnija līdz 4.jūnijam notiks Vācijas pilsētā Frankfurtē un kura kopējais balvu fonds būs 350 tūkstoši eiro.

Eksperti: Interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu

Kibernoziedznieki kļūst arvien viltīgāki, bet viņu sūtītās krāpnieciskās e-pasta vēstules arvien grūtāk atšķirt no parastā e-pasta - interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu, skaidro antivīrusu programmu izstrādātāji eScan.

Rinkēvičs: Latvija atbalsta Starptautiskās koalīcijas cīņu ar Daesh

«Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh ir kļuvusi par ļoti piemērotu un efektīvu instrumentu, lai ievērojami samazinātu Daesh militārās, finansiālās, un rekrutēšanas spējas,» starptautiskās koalīcijas ārlietu ministru sanāksmē pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ukraina liedz Krievijas pārstāvei piedalīties «Eirovīzijā» Kijevā

Ukrainas drošībnieki noteikuši aizliegumu dziedātājai, kura uzvarējusi popmūzikas konkursa «Eirovīzija» Krievijas nacionālajā atlasē, ieceļot Ukrainas teritorijā. Lēmums liegt dziedātājai Jūlijai Samolovai ieceļot Ukrainā nākamos trīs gadus, nozīmē, ka Krievijas pārstāve nevarēs piedalīties dziesmu konkursa finālā, kas maijā notiks Kijevā

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.