bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.01.2017 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Zemās inflācijas zonā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXLatvijā preču un pakalpojumu cenas vēl aizvien nepieaug. Pēc šajā nedēļā publicētajiem Latvijas Statistikas pārvaldes datiem gada vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, palielinājies vien par 0,6%.

Ekonomikai tas nenozīmē neko labu, lai arī ierindas patērētāji tā nedomā, jo daudzu preču cena samazinās un tās kļūst pieejamākas. Tomēr, saskaņā ar tradicionālām ekonomikas teorijām, veselīgā ekonomikā inflācijas līmenim jābūt 4-5% robežās. Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča domām, Latvijas ekonomikas stāvoklis ir «ne šāds, ne tāds» vai veselīgas stagnācijas stāvoklī. Atliek vien minēt, kā stagnācija var būt «veselīga», ja pats vārds nozīmē sastingumu.

Kopumā Latvijas centrālās bankas vadītājs pēdējā laikā ir nācis klajā ar vairākiem interesantiem paziņojumiem. Šonedēļ viņš plašākai sabiedrībai apgalvoja, ka Latvija no Grieķijas krīzes necietīs, bet tieši otrādi – iegūs, jo ilgtermiņa perspektīvā eirozona kļūs spēcīgāka. Latvija Grieķijai naudu nav aizdevusi un nekādā veidā nav ar to saistīta, bet eirozona šobrīd ir ļoti stabila, paziņoja Rimšēvičs.

Eirozona, kuras locekle ir arī mūsu valsts, pat pēc Grieķijā notikušā referenduma, kurā šīs dienvidu valsts iedzīvotāji, maigi sakot, atteicās atgriezt starptautiskajiem aizdevējiem miljardiem lielos parādus, pagaidām tiešām demonstrē stabilitāti. Eiro kurss pret ASV dolāru, lai arī šajā nedēļā krities, taču nenozīmīgi un vēl aizvien tiek pārdots aptuveni par 1,1 dolāru. «Acīmredzams, ka joprojām pastāv daudz risku. Taču, ja paskatīties uz eiro, izskatās, ka tas ir stabilāks, nekā visi uzskatīja,» paziņojis IG Ltd. tirgus analītiķis Stens Šamu.

Lai arī Grieķijas parādu krīze vēl nav atstājusi ievērojamu ietekmi uz valūtas bloka valstīm, tā jau ietekmējusi ārpus eirozonas esošās valstis – Šveici, Zviedriju, Lielbritāniju, Poliju. Kā norāda aģentūra Bloomberg, Grieķijas krīze uztaustījusi galveno kanālu pa kuru izplatīties uz citām valstīm – valūtas tirgu ar kopējo apjomu 5,3 triljoni dolāru dienā.

Šveices Nacionālo banku un Zviedrijas Riksbank uztrauc iespējamā eiro pavājināšanās Grieķijas krīzes dēļ. Abi regulatori cenšas paskubināt inflāciju, bet valūtu nostiprināšanās šo uzdevumu apgrūtinās. Anglijas Banka, kuras mārciņa pagājušajā nedēļā uzlēca septiņu gadu augstākajā punktā attiecībā pret eiro, arī bažījas par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos ar šāda valūtas maiņas kursu.

Spānijas lielākās bankas Banco Santander Londonas valūtas stratēģijas nodaļas vadītājs Stjuarts Benets norādījis, ka valstīm ar tādām valūtām kā Zviedrijas kronas un Šveices franks, vajadzētu satraukties par eiro pavājināšanos. Tāda situācijas attīstība cīņu ar zemu inflāciju tikai sarežģīs. Diezin vai Anglijas Banka stiprinās sterliņu mārciņas kā aizsardzības aktīvu. Eiropas problēma ir kļuvusi par globālu risku valūtas tirgū. (Un šeit ir vērts atgādināt lielākajai ļaužu daļai nemanāmo mijiedarbību starp valūtas veselību un veselīgu valūtu cenu pieaugumu.)

Jūnijā, kad Grieķijas valdības un kreditoru sarunas nonāca strupceļā, Šveices Centrālā banka pārdeva frankus, lai ierobežotu savas valūtas nostiprināšanos. Drīz vien Zviedrijas Centrālā banka negaidīti samazināja procentu likmi, kas jau atradās zem nulles, lai apturētu kronas nostiprināšanos, kas savukārt varētu izsaukt deflāciju. Zviedrijas regulators norādīja, ka Grieķijas krīzes radītās sekas ir grūti novērtēt.

Varētu šķist: kāds mums sakars ar problēmām, kas sākušās šajās valstīs? Vistiešākais: tajās strādā pietiekoši daudz mūsu valsts iedzīvotāju, kuru ienākumi pastarpināti (piemēram, ar radiniekiem sniegto palīdzību, vai iepriekš paņemtu kredītu apmaksu) nonāk Latvijas ekonomikā. Tā kā par Rimšēviča paziņojumu, ka Grieķijas krīze mūs neskars, vēl varētu pastrīdēties.

Latvijas «zaļais zelts»

Ekonomika ar to arī ir pārsteidzoša, ka ir paradoksu pilna un bieži vien atspēko gudras teorijas. Piemēram, Latvija var nopelnīt ap 300 miljoniem eiro gadā uz Krievijas sankcijām pret… Somiju. Tas notiks tajā gadījumā, ja Krievija pārtrauks piegādāt kokmateriālus Somijai, un tādā gadījumā somi sāks cirst Latvijas mežus.

Somijas kokrūpnieku asociācijas Metsäteollisuus Krievijas nodaļas vadītājs Jukka Halonens intervijā telekanālam Yle izteicies, ka iespējamie ierobežojumi no Austrumu kaimiņa puses ir negaidīts jaunums. Pēc Halonena rīcībā esošajiem datiem, 13% no svaigās koksnes, kas 2014.gadā nonākusi Somijas kokapstrādes rūpniecībā, ir nākusi no Krievijas, un tās vērtība veido aptuveni 300 miljonus eiro. Daļu no Krievijas ievestās koksnes var kompensēt ar pašas Somijas un citu Baltijas valstu, tostarp Latvijas, koksni.

Kokapstrāde vēl aizvien ir tas Latvijas apstrādes rūpniecības sektors, kas nodrošina nozarē pozitīvu izaugsmes dinamiku. Kā informēja Centrālā Statistikas pārvalde, 2015.gada maijā kopējais rūpniecības produkcijas izlaides apjoms gada griezumā pieaudzis par 6,5%, bet apstrādes rūpniecības, ko mēs esam pieraduši uzskatīt par «īsto» ražošanu, par 8,5%.

Lai arī ne tuvu visiem Latvijas uzņēmējiem šis gads ir veiksmīgs, kopumā ražošana Latvijā turas samērā labi. Papētot detalizētāk, redzams, ka kritums aizvien saglabājas tajās nozarēs, kas vēl aizvien ir cieši saistītas ar Krievijas tirgu. Galvenokārt tās saistītas ar pārtikas rūpniecību un tekstilrūpniecību.

Vienlaikus Latvijas rūpniecības lielākais sektors – kokapstrāde – vēl aizvien saglabā pozitīvu dinamiku. Maijā, gada griezumā, produkcijas izlaides indekss pieaudzis par 2,7%, piecu mēnešu laikā par 6,9%. Statistiku pozitīvi ietekmēja lielās granulu ražotnes atklāšana Gulbenē 2014.gada otrajā pusē, kā arī gada sākumā izveidojusies labvēlīgā situācija Eiropas zāģmateriālu tirgū.

Tomēr, kā norādījis Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvis Igors Krasavcevs, jūnijs tik veiksmīgs vairs nebūs. Vētras Vācijā un Polijā radījušas vējgāzes un šobrīd šajās valstīs ir daudz lēta kokmateriāla, kas, protams, Latvijas produkciju dara mazāk konkurētspējīgu.

Ref:017.010.103.7627


Pievienot komentāru

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Igaunija un Somija noslēdz divpusēju aizsardzības ietvara nolīgumu

Somija un Igaunija noslēgušas divpusēju nolīgumu, abām kaimiņvalstīm nosakot savstarpējās sadarbības principus aizsardzības jomā. Igaunija un Somija ir ieinteresētas tuvāk sadarboties veidojot aizsardzības politiku, daloties ar informāciju, attīstot spēku spējas, kā arī aizsardzības izglītībā un militāro manevru jomā.

Valsts kontroliera amatā atkārtoti ievēl Krūmiņu

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, valsts kontroliera amatā atkārtoti ievēlēja līdzšinējo Valsts kontroles vadītāju Elitu Krūmiņu.

Saeima atbalsta lidmašīnu pasažieru datu reģistru izveidi terorisma novēršanai

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumu, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs.

Baidens: Visbagātākie nodokļos maksā pārāk maz

Uzstājoties ar uzrunu Pasaules Ekonomikas forumā Šveicē, Amerikas Savienoto Valstu aizejošais viceprezidents Džo Baidens vērtējis, ka viens procents pasaulē bagātāko cilvēku nodokļos maksā pārāk maz.

Ventspils brīvosta ar luksusauto 156 000 eiro vērtībā vizina Lembergu

Neraugoties uz kravu apgrozījuma samazinājumu par 16,44%, Ventspils brīvosta pērn par aptuveni 156 000 eiro iegādājusies luksus klases automašīnu Audi A8L W12, kuras vienīgais zināmais pasažieris ir brīvostas pārvaldes valdes loceklis, formāli no amata atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs , vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

LNOB direktors: No operas ēkas krīt ķieģeļi, bet amatpersonas par situāciju neinteresējas

Pirms dažām dienām no Latvijas Nacionālās operas ēkas un baleta ēkas sāka krist nost ķieģeļu un apmetuma gabali, nosūtot bildes amatpersonām. Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties kas; kā; ko darīsim; sociālajā tīklā Facebook.com ierakstā ziņo LNOB direktors Zigmārs Liepiņš.

Paraksta Latvijas un Japānas konvenciju, kas veicinās ārvalstu investīciju piesaisti

Tokijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārais vice-ministrs Motome Takisawa parakstīja Latvijas valdības un Japānas valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Turcijas Jaungada terorists uzbrukuma vietu izvēlējies nejauši

Vīrietis, kurš Turcijā tiek turēts aizdomās par Jaungada terora akta pastrādāšanu, nopratināšanā atzinis, ka uzbrukuma vietu izvēlējies nejauši.

FM: Problēmu NĪN jomā nevar risināt ar nodokļa likmes koridoru

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi.

ASV mīkstina sodu valsts noslēpuma nopludinātājai Meningai

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama mīkstinājis sodu bijušajai ASV militārpersonai Čelsijai Meningai, kura notiesāta par 750 000 lapu dokumentu un video zādzību un nopludināšanu atklātības organizācijai WikiLeaks.

Izteikta ideja vākt parakstus par izglītības ministra Kārļa Šadurska demisiju

Šonedēļ virkne izglītības darbinieku un organizāciju vairākas reizes ir saņēmuši anonīmu elektronisku vēstuli, kurā pedagogi tiek mudināti aktīvāk kritizēt izglītības sistēmu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu, kā arī izteikta ideja vākt parakstus par izglītības ministra Kārļa Šadurska demisiju.

Latvijā decembrī sasniegts trešais augstākais inflācijas rādītājs ES

Latvijā patēriņa cenas mēneša salīdzinājumā decembrī pieauga par 0,6%. Lietuvā reģistrēta mēneša inflācija 0,5% apmērā, bet Igaunijā patēriņa cenas salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,3%

Atvieglos ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kuriem ir būtisks darbaspēka trūkums

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 18.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, BNN informē Saeimas Preses dienests.

Par finansēm saistītus jautājumus ar banku varēs sazināties WhatsApp lietotnē

Pilnveidojot digitalizācijas procesu un izpētot klientu paradumus, nodrošinās iespēju ar personīgajām finansēm saistītus jautājumus risināt lietotnē WhatsApp, vēsta DNB banka.

Mamikins prognozē pasliktināšanos ES konservatīvā pārstāvja EP uzvaras dēļ

Pēc Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru guva Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvis Antonio Tajāni, deputāts Andrejs Mamikins prognozē situācijas pasliktināšanos ES, kā arī pašā EP.