bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.03.2017 | Vārda dienas: Kazimirs, Izidors
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Zemās inflācijas zonā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXLatvijā preču un pakalpojumu cenas vēl aizvien nepieaug. Pēc šajā nedēļā publicētajiem Latvijas Statistikas pārvaldes datiem gada vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, palielinājies vien par 0,6%.

Ekonomikai tas nenozīmē neko labu, lai arī ierindas patērētāji tā nedomā, jo daudzu preču cena samazinās un tās kļūst pieejamākas. Tomēr, saskaņā ar tradicionālām ekonomikas teorijām, veselīgā ekonomikā inflācijas līmenim jābūt 4-5% robežās. Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča domām, Latvijas ekonomikas stāvoklis ir «ne šāds, ne tāds» vai veselīgas stagnācijas stāvoklī. Atliek vien minēt, kā stagnācija var būt «veselīga», ja pats vārds nozīmē sastingumu.

Kopumā Latvijas centrālās bankas vadītājs pēdējā laikā ir nācis klajā ar vairākiem interesantiem paziņojumiem. Šonedēļ viņš plašākai sabiedrībai apgalvoja, ka Latvija no Grieķijas krīzes necietīs, bet tieši otrādi – iegūs, jo ilgtermiņa perspektīvā eirozona kļūs spēcīgāka. Latvija Grieķijai naudu nav aizdevusi un nekādā veidā nav ar to saistīta, bet eirozona šobrīd ir ļoti stabila, paziņoja Rimšēvičs.

Eirozona, kuras locekle ir arī mūsu valsts, pat pēc Grieķijā notikušā referenduma, kurā šīs dienvidu valsts iedzīvotāji, maigi sakot, atteicās atgriezt starptautiskajiem aizdevējiem miljardiem lielos parādus, pagaidām tiešām demonstrē stabilitāti. Eiro kurss pret ASV dolāru, lai arī šajā nedēļā krities, taču nenozīmīgi un vēl aizvien tiek pārdots aptuveni par 1,1 dolāru. «Acīmredzams, ka joprojām pastāv daudz risku. Taču, ja paskatīties uz eiro, izskatās, ka tas ir stabilāks, nekā visi uzskatīja,» paziņojis IG Ltd. tirgus analītiķis Stens Šamu.

Lai arī Grieķijas parādu krīze vēl nav atstājusi ievērojamu ietekmi uz valūtas bloka valstīm, tā jau ietekmējusi ārpus eirozonas esošās valstis – Šveici, Zviedriju, Lielbritāniju, Poliju. Kā norāda aģentūra Bloomberg, Grieķijas krīze uztaustījusi galveno kanālu pa kuru izplatīties uz citām valstīm – valūtas tirgu ar kopējo apjomu 5,3 triljoni dolāru dienā.

Šveices Nacionālo banku un Zviedrijas Riksbank uztrauc iespējamā eiro pavājināšanās Grieķijas krīzes dēļ. Abi regulatori cenšas paskubināt inflāciju, bet valūtu nostiprināšanās šo uzdevumu apgrūtinās. Anglijas Banka, kuras mārciņa pagājušajā nedēļā uzlēca septiņu gadu augstākajā punktā attiecībā pret eiro, arī bažījas par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos ar šāda valūtas maiņas kursu.

Spānijas lielākās bankas Banco Santander Londonas valūtas stratēģijas nodaļas vadītājs Stjuarts Benets norādījis, ka valstīm ar tādām valūtām kā Zviedrijas kronas un Šveices franks, vajadzētu satraukties par eiro pavājināšanos. Tāda situācijas attīstība cīņu ar zemu inflāciju tikai sarežģīs. Diezin vai Anglijas Banka stiprinās sterliņu mārciņas kā aizsardzības aktīvu. Eiropas problēma ir kļuvusi par globālu risku valūtas tirgū. (Un šeit ir vērts atgādināt lielākajai ļaužu daļai nemanāmo mijiedarbību starp valūtas veselību un veselīgu valūtu cenu pieaugumu.)

Jūnijā, kad Grieķijas valdības un kreditoru sarunas nonāca strupceļā, Šveices Centrālā banka pārdeva frankus, lai ierobežotu savas valūtas nostiprināšanos. Drīz vien Zviedrijas Centrālā banka negaidīti samazināja procentu likmi, kas jau atradās zem nulles, lai apturētu kronas nostiprināšanos, kas savukārt varētu izsaukt deflāciju. Zviedrijas regulators norādīja, ka Grieķijas krīzes radītās sekas ir grūti novērtēt.

Varētu šķist: kāds mums sakars ar problēmām, kas sākušās šajās valstīs? Vistiešākais: tajās strādā pietiekoši daudz mūsu valsts iedzīvotāju, kuru ienākumi pastarpināti (piemēram, ar radiniekiem sniegto palīdzību, vai iepriekš paņemtu kredītu apmaksu) nonāk Latvijas ekonomikā. Tā kā par Rimšēviča paziņojumu, ka Grieķijas krīze mūs neskars, vēl varētu pastrīdēties.

Latvijas «zaļais zelts»

Ekonomika ar to arī ir pārsteidzoša, ka ir paradoksu pilna un bieži vien atspēko gudras teorijas. Piemēram, Latvija var nopelnīt ap 300 miljoniem eiro gadā uz Krievijas sankcijām pret… Somiju. Tas notiks tajā gadījumā, ja Krievija pārtrauks piegādāt kokmateriālus Somijai, un tādā gadījumā somi sāks cirst Latvijas mežus.

Somijas kokrūpnieku asociācijas Metsäteollisuus Krievijas nodaļas vadītājs Jukka Halonens intervijā telekanālam Yle izteicies, ka iespējamie ierobežojumi no Austrumu kaimiņa puses ir negaidīts jaunums. Pēc Halonena rīcībā esošajiem datiem, 13% no svaigās koksnes, kas 2014.gadā nonākusi Somijas kokapstrādes rūpniecībā, ir nākusi no Krievijas, un tās vērtība veido aptuveni 300 miljonus eiro. Daļu no Krievijas ievestās koksnes var kompensēt ar pašas Somijas un citu Baltijas valstu, tostarp Latvijas, koksni.

Kokapstrāde vēl aizvien ir tas Latvijas apstrādes rūpniecības sektors, kas nodrošina nozarē pozitīvu izaugsmes dinamiku. Kā informēja Centrālā Statistikas pārvalde, 2015.gada maijā kopējais rūpniecības produkcijas izlaides apjoms gada griezumā pieaudzis par 6,5%, bet apstrādes rūpniecības, ko mēs esam pieraduši uzskatīt par «īsto» ražošanu, par 8,5%.

Lai arī ne tuvu visiem Latvijas uzņēmējiem šis gads ir veiksmīgs, kopumā ražošana Latvijā turas samērā labi. Papētot detalizētāk, redzams, ka kritums aizvien saglabājas tajās nozarēs, kas vēl aizvien ir cieši saistītas ar Krievijas tirgu. Galvenokārt tās saistītas ar pārtikas rūpniecību un tekstilrūpniecību.

Vienlaikus Latvijas rūpniecības lielākais sektors – kokapstrāde – vēl aizvien saglabā pozitīvu dinamiku. Maijā, gada griezumā, produkcijas izlaides indekss pieaudzis par 2,7%, piecu mēnešu laikā par 6,9%. Statistiku pozitīvi ietekmēja lielās granulu ražotnes atklāšana Gulbenē 2014.gada otrajā pusē, kā arī gada sākumā izveidojusies labvēlīgā situācija Eiropas zāģmateriālu tirgū.

Tomēr, kā norādījis Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvis Igors Krasavcevs, jūnijs tik veiksmīgs vairs nebūs. Vētras Vācijā un Polijā radījušas vējgāzes un šobrīd šajās valstīs ir daudz lēta kokmateriāla, kas, protams, Latvijas produkciju dara mazāk konkurētspējīgu.

Ref:017.010.103.7627


Pievienot komentāru

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.

Robežsargi no Latvijas izraidījuši 19 Vjetnamas pilsoņus

Dažu dienu laikā Valsts robežsardze no valsts izraidījusi 19 Vjetnamas pilsoņus, kuri pērn tika aizturēti par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu.