bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.05.2017 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Zemās inflācijas zonā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXLatvijā preču un pakalpojumu cenas vēl aizvien nepieaug. Pēc šajā nedēļā publicētajiem Latvijas Statistikas pārvaldes datiem gada vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, palielinājies vien par 0,6%.

Ekonomikai tas nenozīmē neko labu, lai arī ierindas patērētāji tā nedomā, jo daudzu preču cena samazinās un tās kļūst pieejamākas. Tomēr, saskaņā ar tradicionālām ekonomikas teorijām, veselīgā ekonomikā inflācijas līmenim jābūt 4-5% robežās. Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča domām, Latvijas ekonomikas stāvoklis ir «ne šāds, ne tāds» vai veselīgas stagnācijas stāvoklī. Atliek vien minēt, kā stagnācija var būt «veselīga», ja pats vārds nozīmē sastingumu.

Kopumā Latvijas centrālās bankas vadītājs pēdējā laikā ir nācis klajā ar vairākiem interesantiem paziņojumiem. Šonedēļ viņš plašākai sabiedrībai apgalvoja, ka Latvija no Grieķijas krīzes necietīs, bet tieši otrādi – iegūs, jo ilgtermiņa perspektīvā eirozona kļūs spēcīgāka. Latvija Grieķijai naudu nav aizdevusi un nekādā veidā nav ar to saistīta, bet eirozona šobrīd ir ļoti stabila, paziņoja Rimšēvičs.

Eirozona, kuras locekle ir arī mūsu valsts, pat pēc Grieķijā notikušā referenduma, kurā šīs dienvidu valsts iedzīvotāji, maigi sakot, atteicās atgriezt starptautiskajiem aizdevējiem miljardiem lielos parādus, pagaidām tiešām demonstrē stabilitāti. Eiro kurss pret ASV dolāru, lai arī šajā nedēļā krities, taču nenozīmīgi un vēl aizvien tiek pārdots aptuveni par 1,1 dolāru. «Acīmredzams, ka joprojām pastāv daudz risku. Taču, ja paskatīties uz eiro, izskatās, ka tas ir stabilāks, nekā visi uzskatīja,» paziņojis IG Ltd. tirgus analītiķis Stens Šamu.

Lai arī Grieķijas parādu krīze vēl nav atstājusi ievērojamu ietekmi uz valūtas bloka valstīm, tā jau ietekmējusi ārpus eirozonas esošās valstis – Šveici, Zviedriju, Lielbritāniju, Poliju. Kā norāda aģentūra Bloomberg, Grieķijas krīze uztaustījusi galveno kanālu pa kuru izplatīties uz citām valstīm – valūtas tirgu ar kopējo apjomu 5,3 triljoni dolāru dienā.

Šveices Nacionālo banku un Zviedrijas Riksbank uztrauc iespējamā eiro pavājināšanās Grieķijas krīzes dēļ. Abi regulatori cenšas paskubināt inflāciju, bet valūtu nostiprināšanās šo uzdevumu apgrūtinās. Anglijas Banka, kuras mārciņa pagājušajā nedēļā uzlēca septiņu gadu augstākajā punktā attiecībā pret eiro, arī bažījas par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos ar šāda valūtas maiņas kursu.

Spānijas lielākās bankas Banco Santander Londonas valūtas stratēģijas nodaļas vadītājs Stjuarts Benets norādījis, ka valstīm ar tādām valūtām kā Zviedrijas kronas un Šveices franks, vajadzētu satraukties par eiro pavājināšanos. Tāda situācijas attīstība cīņu ar zemu inflāciju tikai sarežģīs. Diezin vai Anglijas Banka stiprinās sterliņu mārciņas kā aizsardzības aktīvu. Eiropas problēma ir kļuvusi par globālu risku valūtas tirgū. (Un šeit ir vērts atgādināt lielākajai ļaužu daļai nemanāmo mijiedarbību starp valūtas veselību un veselīgu valūtu cenu pieaugumu.)

Jūnijā, kad Grieķijas valdības un kreditoru sarunas nonāca strupceļā, Šveices Centrālā banka pārdeva frankus, lai ierobežotu savas valūtas nostiprināšanos. Drīz vien Zviedrijas Centrālā banka negaidīti samazināja procentu likmi, kas jau atradās zem nulles, lai apturētu kronas nostiprināšanos, kas savukārt varētu izsaukt deflāciju. Zviedrijas regulators norādīja, ka Grieķijas krīzes radītās sekas ir grūti novērtēt.

Varētu šķist: kāds mums sakars ar problēmām, kas sākušās šajās valstīs? Vistiešākais: tajās strādā pietiekoši daudz mūsu valsts iedzīvotāju, kuru ienākumi pastarpināti (piemēram, ar radiniekiem sniegto palīdzību, vai iepriekš paņemtu kredītu apmaksu) nonāk Latvijas ekonomikā. Tā kā par Rimšēviča paziņojumu, ka Grieķijas krīze mūs neskars, vēl varētu pastrīdēties.

Latvijas «zaļais zelts»

Ekonomika ar to arī ir pārsteidzoša, ka ir paradoksu pilna un bieži vien atspēko gudras teorijas. Piemēram, Latvija var nopelnīt ap 300 miljoniem eiro gadā uz Krievijas sankcijām pret… Somiju. Tas notiks tajā gadījumā, ja Krievija pārtrauks piegādāt kokmateriālus Somijai, un tādā gadījumā somi sāks cirst Latvijas mežus.

Somijas kokrūpnieku asociācijas Metsäteollisuus Krievijas nodaļas vadītājs Jukka Halonens intervijā telekanālam Yle izteicies, ka iespējamie ierobežojumi no Austrumu kaimiņa puses ir negaidīts jaunums. Pēc Halonena rīcībā esošajiem datiem, 13% no svaigās koksnes, kas 2014.gadā nonākusi Somijas kokapstrādes rūpniecībā, ir nākusi no Krievijas, un tās vērtība veido aptuveni 300 miljonus eiro. Daļu no Krievijas ievestās koksnes var kompensēt ar pašas Somijas un citu Baltijas valstu, tostarp Latvijas, koksni.

Kokapstrāde vēl aizvien ir tas Latvijas apstrādes rūpniecības sektors, kas nodrošina nozarē pozitīvu izaugsmes dinamiku. Kā informēja Centrālā Statistikas pārvalde, 2015.gada maijā kopējais rūpniecības produkcijas izlaides apjoms gada griezumā pieaudzis par 6,5%, bet apstrādes rūpniecības, ko mēs esam pieraduši uzskatīt par «īsto» ražošanu, par 8,5%.

Lai arī ne tuvu visiem Latvijas uzņēmējiem šis gads ir veiksmīgs, kopumā ražošana Latvijā turas samērā labi. Papētot detalizētāk, redzams, ka kritums aizvien saglabājas tajās nozarēs, kas vēl aizvien ir cieši saistītas ar Krievijas tirgu. Galvenokārt tās saistītas ar pārtikas rūpniecību un tekstilrūpniecību.

Vienlaikus Latvijas rūpniecības lielākais sektors – kokapstrāde – vēl aizvien saglabā pozitīvu dinamiku. Maijā, gada griezumā, produkcijas izlaides indekss pieaudzis par 2,7%, piecu mēnešu laikā par 6,9%. Statistiku pozitīvi ietekmēja lielās granulu ražotnes atklāšana Gulbenē 2014.gada otrajā pusē, kā arī gada sākumā izveidojusies labvēlīgā situācija Eiropas zāģmateriālu tirgū.

Tomēr, kā norādījis Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvis Igors Krasavcevs, jūnijs tik veiksmīgs vairs nebūs. Vētras Vācijā un Polijā radījušas vējgāzes un šobrīd šajās valstīs ir daudz lēta kokmateriāla, kas, protams, Latvijas produkciju dara mazāk konkurētspējīgu.

Ref:017.010.103.7627


Pievienot komentāru

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Eksperts - Rail Baltica - savienojamība, kas sniedz ieguvumus visiem

Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi - mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.

Apcietinātie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Šī gada pašvaldību vēlēšanās aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Latvijas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.

Eksperti aicina uzreiz nepiekrist mobilo sakaru operatoru piedāvātajām izmaiņām

Pirms viesabonēšanas pilnīgas atcelšanas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par izmaiņām tarifu plānos un ar to saistīto cenu paaugstināšanu, tāpēc Konkurences padome ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu, lai izvērtētu, vai cenu pieaugums ir saistīts ar ekonomiski pamatotiem apstākļiem vai arī tam nav saistības ar objektīvo tirgus situāciju.

Prognozes: Tramps savu amatu varētu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām

Līdz ar Amerikas Savienotās Valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu atlaist Federālās izmeklēšanās biroja direktoru, eksperti par aizvien reālāku iespēju uzskata, ka Tramps savu amatu atstās pirms pilnvaru termiņa beigām, Betsafe bukmeikeri šādu iespēju novērtējuši ar 50% varbūtību.

Gada laikā nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem

Kopš 2016.gada 1.ceturksņa nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Papildus līdzekļus piešķirs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanai

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 22.maijā, deputāti lēmuši par papildus finansējuma piešķiršanu programmā Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbalstīs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanu, informē Rīgas dome.

Latvijas uzņēmumi apsteidz kaimiņus biznesa ceļojumu organizēšanā

Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus - 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personīgajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.

Tiesa noraida pieteikumus par viena dzimuma personu ģimenes attiecību reģistrēšanu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi pieteikumus par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, norāda pieteicēju pārstāve Evita Goša.

Valsts darba inspekcija vēlas samazināt nelaimes gadījumus darbā vietās

Valsts darba inspekcija pirmdien, 22.maijā, uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Igaunija par Microsoft programmatūras licencēm tērē miljonus ik gadu

Igaunijas ministrijas un tām pakļautās iestādes par Microsoft programmatūras licencēm kopumā katru gadu tērē turpat piecus miljonus eiro.

Austrumu slimnīcā pacientus identificēs pēc pirkstu nospiedumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem, BNN vēsta slimnīcā.

Darba devēji līdz 31.maijam var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz 31.maijam Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem un Eiropas Savienības fondu projekta Jauniešu garantijas ietvaros, ziņo NVA pārstāvji.

Viedoklis: Sociālie tīkli Latvijā ir vēl maz apgūta joma pašvaldību aģitācijā

Publiskā telpa ir pārpilna ar esošo un topošo politiķu sejām, viedokļiem, nākotnes solījumiem. Partijas izmisīgi meklē iedarbīgākos komunikācijas risinājumus, un vairāk vai mazāk prasmīgi tos mēģina īstenot. Savukārt sabiedrības reakcija uz šiem centieniem ir visdažādākā, par priekšvēlēšanu aģitāciju komentē Biznesa augstskolas Turība docente Renāte Cāne.

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Precizēts - Valsts varēs liegt potenciālajiem kaujiniekiem atstāt Latviju

Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

FDP: Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus

Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus Latvijas nodokļu sistēmā, intervijā Latvijas Avīzei atzīst Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Pensiju eksperts: Cik tālu indeksu fondi var iesakņoties Latvijas pensiju plānos?

Latvijas pensiju plānu klientu arī turpmāk izvēlēsies esošos pensiju plānus ar pietiekami elastīgu ieguldījumu politiku un iespējām saņemt ieguldījumu konsultācijas. Tomēr jāpiebilst, ka pilnīgi uz indeksu fondiem balstīti pensiju plāni Latvijā varētu atrast tos klientus, kuriem svarīgākais ir zemākās cenas garantija, prognozē Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz 1.jūnijam jāinformē par aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Raidījums: Par Šķēles dalību digitālās TV projektā liecina arī viņa nodokļu konsultants

Padsmit gadus par digitālās televīzijas projektu klusējušais advokāts Jānis Loze pagājušā gada beigās tiesā liecināja, ka digitālās televīzijas ieviešanā iesaistījies tikai pēc klienta Andra Šķēles norādījumiem.

Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē

Šovasar Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē. Runa ir par smagajiem auto, ar kuriem pārvietot bruņutehniku un karavīrus. Konkursa summa turpmākajiem desmit gadiem varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīts raidījumā Nekā personīga.