bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.07.2017 | Vārda dienas: Ance, Anna, Annija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Zemās inflācijas zonā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXLatvijā preču un pakalpojumu cenas vēl aizvien nepieaug. Pēc šajā nedēļā publicētajiem Latvijas Statistikas pārvaldes datiem gada vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, palielinājies vien par 0,6%.

Ekonomikai tas nenozīmē neko labu, lai arī ierindas patērētāji tā nedomā, jo daudzu preču cena samazinās un tās kļūst pieejamākas. Tomēr, saskaņā ar tradicionālām ekonomikas teorijām, veselīgā ekonomikā inflācijas līmenim jābūt 4-5% robežās. Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča domām, Latvijas ekonomikas stāvoklis ir «ne šāds, ne tāds» vai veselīgas stagnācijas stāvoklī. Atliek vien minēt, kā stagnācija var būt «veselīga», ja pats vārds nozīmē sastingumu.

Kopumā Latvijas centrālās bankas vadītājs pēdējā laikā ir nācis klajā ar vairākiem interesantiem paziņojumiem. Šonedēļ viņš plašākai sabiedrībai apgalvoja, ka Latvija no Grieķijas krīzes necietīs, bet tieši otrādi – iegūs, jo ilgtermiņa perspektīvā eirozona kļūs spēcīgāka. Latvija Grieķijai naudu nav aizdevusi un nekādā veidā nav ar to saistīta, bet eirozona šobrīd ir ļoti stabila, paziņoja Rimšēvičs.

Eirozona, kuras locekle ir arī mūsu valsts, pat pēc Grieķijā notikušā referenduma, kurā šīs dienvidu valsts iedzīvotāji, maigi sakot, atteicās atgriezt starptautiskajiem aizdevējiem miljardiem lielos parādus, pagaidām tiešām demonstrē stabilitāti. Eiro kurss pret ASV dolāru, lai arī šajā nedēļā krities, taču nenozīmīgi un vēl aizvien tiek pārdots aptuveni par 1,1 dolāru. «Acīmredzams, ka joprojām pastāv daudz risku. Taču, ja paskatīties uz eiro, izskatās, ka tas ir stabilāks, nekā visi uzskatīja,» paziņojis IG Ltd. tirgus analītiķis Stens Šamu.

Lai arī Grieķijas parādu krīze vēl nav atstājusi ievērojamu ietekmi uz valūtas bloka valstīm, tā jau ietekmējusi ārpus eirozonas esošās valstis – Šveici, Zviedriju, Lielbritāniju, Poliju. Kā norāda aģentūra Bloomberg, Grieķijas krīze uztaustījusi galveno kanālu pa kuru izplatīties uz citām valstīm – valūtas tirgu ar kopējo apjomu 5,3 triljoni dolāru dienā.

Šveices Nacionālo banku un Zviedrijas Riksbank uztrauc iespējamā eiro pavājināšanās Grieķijas krīzes dēļ. Abi regulatori cenšas paskubināt inflāciju, bet valūtu nostiprināšanās šo uzdevumu apgrūtinās. Anglijas Banka, kuras mārciņa pagājušajā nedēļā uzlēca septiņu gadu augstākajā punktā attiecībā pret eiro, arī bažījas par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos ar šāda valūtas maiņas kursu.

Spānijas lielākās bankas Banco Santander Londonas valūtas stratēģijas nodaļas vadītājs Stjuarts Benets norādījis, ka valstīm ar tādām valūtām kā Zviedrijas kronas un Šveices franks, vajadzētu satraukties par eiro pavājināšanos. Tāda situācijas attīstība cīņu ar zemu inflāciju tikai sarežģīs. Diezin vai Anglijas Banka stiprinās sterliņu mārciņas kā aizsardzības aktīvu. Eiropas problēma ir kļuvusi par globālu risku valūtas tirgū. (Un šeit ir vērts atgādināt lielākajai ļaužu daļai nemanāmo mijiedarbību starp valūtas veselību un veselīgu valūtu cenu pieaugumu.)

Jūnijā, kad Grieķijas valdības un kreditoru sarunas nonāca strupceļā, Šveices Centrālā banka pārdeva frankus, lai ierobežotu savas valūtas nostiprināšanos. Drīz vien Zviedrijas Centrālā banka negaidīti samazināja procentu likmi, kas jau atradās zem nulles, lai apturētu kronas nostiprināšanos, kas savukārt varētu izsaukt deflāciju. Zviedrijas regulators norādīja, ka Grieķijas krīzes radītās sekas ir grūti novērtēt.

Varētu šķist: kāds mums sakars ar problēmām, kas sākušās šajās valstīs? Vistiešākais: tajās strādā pietiekoši daudz mūsu valsts iedzīvotāju, kuru ienākumi pastarpināti (piemēram, ar radiniekiem sniegto palīdzību, vai iepriekš paņemtu kredītu apmaksu) nonāk Latvijas ekonomikā. Tā kā par Rimšēviča paziņojumu, ka Grieķijas krīze mūs neskars, vēl varētu pastrīdēties.

Latvijas «zaļais zelts»

Ekonomika ar to arī ir pārsteidzoša, ka ir paradoksu pilna un bieži vien atspēko gudras teorijas. Piemēram, Latvija var nopelnīt ap 300 miljoniem eiro gadā uz Krievijas sankcijām pret… Somiju. Tas notiks tajā gadījumā, ja Krievija pārtrauks piegādāt kokmateriālus Somijai, un tādā gadījumā somi sāks cirst Latvijas mežus.

Somijas kokrūpnieku asociācijas Metsäteollisuus Krievijas nodaļas vadītājs Jukka Halonens intervijā telekanālam Yle izteicies, ka iespējamie ierobežojumi no Austrumu kaimiņa puses ir negaidīts jaunums. Pēc Halonena rīcībā esošajiem datiem, 13% no svaigās koksnes, kas 2014.gadā nonākusi Somijas kokapstrādes rūpniecībā, ir nākusi no Krievijas, un tās vērtība veido aptuveni 300 miljonus eiro. Daļu no Krievijas ievestās koksnes var kompensēt ar pašas Somijas un citu Baltijas valstu, tostarp Latvijas, koksni.

Kokapstrāde vēl aizvien ir tas Latvijas apstrādes rūpniecības sektors, kas nodrošina nozarē pozitīvu izaugsmes dinamiku. Kā informēja Centrālā Statistikas pārvalde, 2015.gada maijā kopējais rūpniecības produkcijas izlaides apjoms gada griezumā pieaudzis par 6,5%, bet apstrādes rūpniecības, ko mēs esam pieraduši uzskatīt par «īsto» ražošanu, par 8,5%.

Lai arī ne tuvu visiem Latvijas uzņēmējiem šis gads ir veiksmīgs, kopumā ražošana Latvijā turas samērā labi. Papētot detalizētāk, redzams, ka kritums aizvien saglabājas tajās nozarēs, kas vēl aizvien ir cieši saistītas ar Krievijas tirgu. Galvenokārt tās saistītas ar pārtikas rūpniecību un tekstilrūpniecību.

Vienlaikus Latvijas rūpniecības lielākais sektors – kokapstrāde – vēl aizvien saglabā pozitīvu dinamiku. Maijā, gada griezumā, produkcijas izlaides indekss pieaudzis par 2,7%, piecu mēnešu laikā par 6,9%. Statistiku pozitīvi ietekmēja lielās granulu ražotnes atklāšana Gulbenē 2014.gada otrajā pusē, kā arī gada sākumā izveidojusies labvēlīgā situācija Eiropas zāģmateriālu tirgū.

Tomēr, kā norādījis Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvis Igors Krasavcevs, jūnijs tik veiksmīgs vairs nebūs. Vētras Vācijā un Polijā radījušas vējgāzes un šobrīd šajās valstīs ir daudz lēta kokmateriāla, kas, protams, Latvijas produkciju dara mazāk konkurētspējīgu.

Ref:017.010.103.7627


Pievienot komentāru

Deputāti: Topošais Veselības aprūpes finansēšanas likums saliks visu «pa plauktiņiem»

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, trešdien, 26.jūlijā, nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Krievijas un Ķīnas flotes rīko mācības Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas kara flotes šonedēļ rīko pirmās kopīgās militārās mācības Baltijas jūrā, kurām līdzi seko arī Baltijas valstis, Polija un Somija.

Turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras darba devējiem piedāvā iespēju piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, izveidojot subsidētās darba vietas un nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus.

VVD vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu apsaimniekošanā Stigmās

Valsts vides dienests vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā Ozolnieku novada Stigmās.

Zemnieku saeima: Liellopu gaļas nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies

Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts it ļoti svarīgs.

Vējonis piešķir NBS komandierim Ģenerālleitnanta pakāpi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piešķīris Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam Ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpi.

Izveido jauno politisko kustību - Mēs par, kurā iestājas Vienotības aizgājušie politiķi 

Jaunajā politiskajā kustībā Mēs par apvienojušies pieci no partijas Vienotība aizgājušie Saeimas deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Partijā iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma

Teju trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija darba vietā ir atalgojums, savukārt otru nozīmīgāko lomu spēlē saliedēts kolektīvs.

Atliek diskusijas par autoratlīdzību un algu vienlaicīgajiem saņēmējiem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 26.jūlijā, vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.

Pūce: Latvijai Stambulas konvenciju jāratificē bez atrunām

Partija Latvijas attīstībai vērsusies pie Labklājības ministrijas, aicinot pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju bez labojumiem, ņemot vērā vardarbības satraucošos rādītājus Latvijā.

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalē; noskaidrots pētījumā

Uzņēmēji darbam vidēji velta astoņas stundas un piecas minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji.

Izsniegs sertifikātu personām, kas veic dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas speciālista apmācības, kā arī sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Konkurences padome ļauj SIA Latvijas propāna gāze īpašnieku maiņu

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut Areti International Group Limited iegādāties SIA Latvijas propāna gāze.

Krievijas pilsonim par drona palaišanu virs AM var piemērot sodu līdz pat 700 eiro

Civilās aviācijas aģentūra gaida informāciju no Valsts policijas saistībā ar tālvadības lidaparāta jeb drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, uzsver CAA direktora pienākumu izpildītājs Māris Čerņonoks.

Veiks būtiskākās izmaiņas par jauno pedagogu darba samaksas modeli

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi.

Lauksaimnieki: Graudaugu raža šogad solās būt pozitīva, pateicoties laika apstākļiem

Zemgalē labības kulšana sākās pirms nedēļas, un patlaban ziemas mieži jau gandrīz ir novākti. Savukārt citviet Latvijā graudu varētu sākt vākt tikai augustā, prognozē lauksaimnieki.

Igaunijā nav gaidāms būtisks nodokļu ieņēmumu kritums, uzskata ministrs

Atsaucoties uz Igaunijas Pārtikas ražotāju asociācijas pesimistisko prognozi, ka akcīzes nodokļa celšanas dēļ 2018.gadā valsts budžets zaudēs ieņēmumus 170 miljonu eiro apmērā, Igaunijas finanšu ministrs Tomass Tiniste skaidrojis šogad ir novērots ieņēmumu kāpums, kam vajadzētu turpināties arī nākamgad.

Mūrniece mudina ZZS apsvērt Dūklava jeb tā sauktā «Ļimoņčika» nomaiņu

«Politikā esot tā, ka iesaukas pielīpot, un, ņemot vērā, ka  Dūklavam pielipusi iesauka no šīm sarunām, ZZS būtu jāvērtē, kā šo situāciju risināt,» uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Papildina ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību

Turpmāk transporta operatoriem būs ar informatīviem plakātiem jāinformē savi klienti par to, ka no Latvijas teritorijas nav atļauts izvest, tostarp rokas bagāžā, mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikas produktus, ja šie pārtikas produkti ir marķēti ar rombveida identifikācijas marķējumu.

Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir nevis jāpalielina, bet jāsamazina, tā Antāne

«Diemžēl, pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai, valdība nav izvērtējusi visus iespējamos riskus, ko tas var nest transporta un loģistikas nozarei un valsts ekonomikai kopumā,» BNN uzsver Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Atklāj vairākas nelegālas komercprakses uztura bagātinātāju pārdošanā

Uzturētais aizdomīgo interneta vietņu saraksts pēdējā mēneša laikā ir papildināts ar četrām tīmekļvietnēm, kas pārdod uztura bagātinātājus, kas nav paziņoti un iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā.

Lielbritānija plāno no 2040.gada aizliegt jaunus dīzeļa un benzīnmotora auto

Lielbritānija, cīnoties ar gaisa piesārņojumu, plāno noteikt, ka no 2040.gada valstī tiks aizliegtas jaunas dīzeļmotora un benzīnmotora vieglās automašīnas un mikroautobusi.

Asociācija: Strauji ceļot akcīzi cigaretēm, dramatiski pieaugs kontrabandas apjomi

Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālai asociācijai neizpratni rada Finanšu ministrijas iesniegtie priekšlikumi nodokļu reformas likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, kas paredz cigarešu akcīzes nodokli plānoto 5,5% vietā paaugstināt par 11%.

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā deleģē vairākus deputātus

Darbam «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā frakcijas deleģējušas Andreju Judinu, Mārtiņu Šicu, Igoru Pimenovu, Ritvaru Jansonu, Ingunu Sudrabu un Aināru Mežuli.

ASV – soli tuvāk jaunām sankcijām pret Krieviju

Amerikas Savienoto Valstu Kongresa Pārstāvju palāta ir pieņēmusi papildu sankcijas pret Krieviju, Ziemeļkoreju un Irānu, kaut arī ASV prezidents Donalds Tramps tās kritizējis.