bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija. 2012. gada 6. nedēļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Par ziņām, ka estrādes mūzikas konkurss Jaunais vilnis var aiziet no Latvijas un ka aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī mūsu IKP izaudzis teju pat par 5%, gandrīz nemanāmi palikuši – gan katram no mums, gan visai Latvijai daudz svarīgāki notikumi.

Brīvības tīklā

Ne jau bieži Latvijas parastie iedzīvotāji var sajusties kā lielās un draudzīgās Eiropas sastāvdaļa. Šī nedēļa devusi tam brīnišķīgu iemeslu: ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izlēmis apturēt sabiedrībā protestu vētru izsaukušā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratifikāciju. Ar viņa palīdzību Latvija ir to valstu starpā, kas atteikušās izplatīt šo nolīgumu savā teritorijā.

ACTA jau kļuvusi par iemeslu iedzīvotāju protestiem daudzās Eiropas pilsētās. Šo sestdien protesta akcija notiks Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Austrijā, Itālijā, Beļģijā, Bulgārijā, Horvātijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Grieķijā, Šveicē, Ungārijā, ASV, Kanādā u.c.. Arī Latvija neatpaliek no Eiropas progresīvās sabiedrības: sestdien pie Ministru Kabineta norisināsies protesta akcija.

ACTA tika parakstīta šī gada 26. janvārī Tokijā. Nolīgumu parakstīja 22 ES valstis, Austrālija, Kanāda, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Japāna, Singapūra, Dienvidkoreja, Šveice un ASV. Vienošanās mērķis – paaugstināt starptautiskos standartus intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, ietverot arī aizsardzību pret viltotiem medikamentiem un citām precēm. Tautas dumpi izraisījis līguma punkts, kas saistīts ar failu apmaiņu. Interneta sabiedrība uzskata, ka ACTA ievērojami ierobežos viņu brīvību tīklā. Un pa pasauli aizvēlās protesta vilnis. Internets tomēr ir briesmīgs spēks.

Ātri iegūsim IKP

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde paziņojusi datus par IKP pieaugumu 2011. gada ceturtajā ceturksnī. Pēc ātrā novērtējuma IKP pieaudzis par 5%. Tas noticis pateicoties rūpniecības (+4%) un tirdzniecības (+9%) uzņēmumu lieliskajam darbam. Arī nodokļi iekasēti par 9% vairāk. Arī būvniecības sektors ir nesis savu artavu IKP pieaugumam.

Neskatoties uz to, ka precīzus IKP pieauguma datus publicēs tikai 9. martā, virkne ekspertu un ekonomistu jau paspējuši šo ciparu komentēt. „Tas ir vislielākais IKP pieaugums ES valstu vidū,” – paziņojis Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks priecājās kā bērns: „IKP pieauguma rādītājs liecina par to, ka ekonomiskās aktivitātes samazinājums eirozonā nav skāris Latviju. Pieauguma temps joprojām ir pozitīvs.”

Tā sagribējās trīsreiz izsaukties „Urā!”

Taču tad uzstājās Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds, paziņojot, ka IPK precīzie dati visticamāk atšķirsies un būs ievērojami zemāki kā CSP ātrais novērtējums. „Skatoties uz 2011. gada ceturtā ceturkšņa statistiku, skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs,” – spriež eksperts. „Pārstrādes rūpniecības un tirdzniecības rādītāji, kas sastāda vairāk nekā 30% Latvijas ekonomikas, krītas. Bez tam, tieši šīs nozares ļoti precīzi atspoguļo iekšējo un ārējo pieprasījumu. Ražošana ir orientēta uz eksportu, bet tirdzniecība uz vietējo tirgu. Ja krītas rādītāji šajās nozarēs, tas nozīmē, ka pieprasījums ir samazinājies. Šādā situācijā ļoti grūti saprast, kā Latvijas ekonomikai kopumā izdevies pieaugt. Tas nozīmē, ka citos tautsaimniecības sektoros pieaugumam ceturtajā ceturksnī vajadzēja būt vairāk nekā par 2%, kas ir mazticams. Līdz šīs mīklas atrisinājumam jāgaida vēl mēnesis, kad CSP publicēs paplašināto statistiku. Un nav izslēgts, ka šis rādītājs būs ievērojami mazāks par pirmo ātro novērtējumu,”- uzskata Strazds.

Cik labi, ka mūsu valstī dzīvo ļaudis, kas ir spējīgi domāt un spriest. Žēl, ka viņi nav ministri. Lai gan kad Vilka kungs strādāja Swedbank, viņš bija lielisks ekonomikas analītiķis. Ministra postenis acīmredzot liek ciparus analizēt atšķirīgi.

Ķirsona nožēla

Latvijas biznesa guru, ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons šajā nedēļā nācis klajā ar nopietnu atzīšanos. Viņš paziņojis, ka lielākā viņa kļūda bijusi dibināt uzņēmumus, kas nav saistīti ar sabiedrisko ēdināšanu. Tas, pēc Ķirsona domām, arī novedis viņu līdz personīgām finansiālām problēmām un problēmām Lido, kas vēl dažus gadus atpakaļ likās kā nenogremdējams „titāniks”. Par otru savu lielo kļūdu Ķirsons uzskata tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu. „Tajā pelna tikai juristi, nekādu rezultātu es neesmu redzējis,” – paziņojis uzņēmējs.

Viņa biznesu ietekmējusi arī ārvalstu kompāniju McDonalds un Hesburger uzņēmumu ekspansija Latvijas tirgū. „Pat mans mazdēls dod priekšroku šiem uzņēmumiem. Man nākas viņu pārliecināt iet uz Lido,” – atzinis Ķirsons.

Varam tikai iztēloties, ko prasīja no Lido īpašnieka šis paziņojums, jo vairāk nekā 20 gadus uzņēmums ir bijis līderis Latvijas tirgū, vienīgais tāda veida un mēroga vietējais uzņēmums, kam bija arī restorāns Tallinā un tika plānots atvērt uzņēmumu arī Kazahstānā. Krasta ielas Lido bija arī Rīgas apskates objekts, kur labprāt brauca tūristi un mūsu valsts ciemiņi. Tāpēc nav pārspīlējums teikt, ka Ķirsona un viņa Lido problēmas ir mūsu kopējās problēmas.

Esi uz viļņa

Jauno izpildītāju konkursa „Jaunais vilnis” organizētāji paziņojuši, ka pasākums Jūrmalā vairāk nenotiks, jo „sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, aiz kuras sadarbība vairs nav iespējama.” Par konkursa jauno norises vietu varētu kļūt Rīga vai itāļu Sanremo, vai lietuviešu Palanga, vai krievu Soči…

Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija sākusi zvanīt trauksmes zvanu: konkursa viesi viņu biznesam ik gadus ienesuši desmitiem miljonu latu. Kompānijas Latio vadītājs Edgars Šīns brīdinājis, ka „Jaunā viļņa” aiziešana no Jūrmalas novedīs pie kūrorta nekustamā īpašuma cenu krituma par 10-20%. Apmērām tāpat varētu kristies arī īres cenas. Tātad, ja konkurss pārcelsies uz Rīgu, iegūs galvaspilsētas nekustamā īpašuma tirgus un pilsētas viesnīcas un restorāni. Taču Jūrmala stipri necietīs, jo attālums starp Rīgu un Jūrmalu ir neliels. Taču, ja „Jaunais vilnis” Latviju pametīs pavisam, īstenosies pirmais scenārijs.

Runas par to, ka konkurss var izbeigt savu darbību mūsu valsts teritorijā saasinājās pēc tam, kad festivāla laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nopratināja Krievijas miljonārus – konkursa „tēvu” un komponistu Igoru Krutoju un „Jaunā viļņa” orgkomitejas priekšsēdētāju Aleksandru Šenkmanu. Abi pratināti saistībā ar nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā, ar ko iespējams ir saistīts arī LPP/LC līderis, viņš arī „oligarhs”, viņš arī „Buldozers”, Ainārs Šlesers.

“Un izrāva manu mēli grēcīgo”

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas aizliedz darba devējam pieprasīt konkrētu valodu zināšanas, ja tās nav nepieciešamas konkrēto darba pienākumu veikšanai. Par grozījumiem nobalsoja 60 parlamenta deputāti. Likumprojekta autori atzīst, ka izmaiņas veiktas, lai pārtrauktu diskriminēt tos darba meklētājus, kas nerunā krievu valodā. Turpmāk darba devējiem aizliegts sludinājumos par vakancēm izvirzīt nesamērīgas valodu zināšanu prasības, ja vien darba pienākumus bez konkrētās valodas zināšanām veikt nav iespējams. Likumdevēji norāda, ka aizvien biežāk darbadevēji nepamatoti pieprasa svešvalodu zināšanas, kā likums krievu valodas, pat tajos gadījumos, kad komersanta darba specifika nav saistīta ar krievu valodas lietošanu.

Par nabaga latgalieti aizlieciet vārdu!

Aptuveni 50 Latgales iedzīvotāju šonedēļ pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret ierobežojumiem akcīzes preču pārvadājumos. Pēc tam viņi devās tikties ar valsts prezidentu, lai lūgtu viņu iestāties par viņiem un atgriezt agrāk eksistējušo kārtību robežas šķērsošanā un akcīzes preču ievešanā.

„Šī brīža reģionālā politika nav devusi vēlamos rezultātus. Tāpēc nepieciešama kardināli jauna pieeja, lai ne tikai glābtu katastrofālo situāciju Latvijā, bet arī nodrošinātu reģiona ilgtermiņa attīstību,” – rakstīja protestētāji savā vēstulē. Viņi arī norādīja, ka Latgalē ir augsts bezdarba līmenis, novājināta uzņēmējdarbības vide, valda apātija, alkoholisms un sociālā atsvešinātība.

No 2012. gada 1. janvāra stājusies spēka jaunā robežas ar Baltkrieviju un Krieviju šķērsošanas kārtība, saskaņā ar kuru līdz minimumam ierobežots personīgām vajadzībām ievedamo cigarešu, stiprā alkohola un degvielas daudzums. Tas pēc protestētāju domām iedragā ģimenes budžetu vairākumam Latgales iedzīvotāju. „Daudziem no mums šāda veida tirdzniecība ir vienīgā iespēja izdzīvot un pabarot savus bērnus un samaksāt nodokļus,”- uzskata viņi.

Reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs asi reaģēja uz protesta akciju, paziņojot, ka Latgales ekonomiku nevar balstīt uz „legālo kontrabandu.”

Lai cik skarbi tas arī neskanētu attiecībā pret Latgales iedzīvotājiem, taču iespējams, ka jaunais aizliegums veicinās to, lai reģiona attīstības politika sāktu attīstīties civilizēti. Līdz šim brīdim, latgaliešiem, kas varēja vienkāršotā režīmā šķērsot Krievijas un Baltkrievijas robežas, kur akcīzes preces maksā divas vai trīs reizes lētāk, nebija nekāda stimula meklēt normālu darbu un izveidot normālu biznesu.

Vai Dombrovskim ir plāns?

Visu šo kaislību fonā praktiski nepamanīts palicis apstiprinātais „Valda Dombrovska valdības darbības plāns”, kurā uzskaitīti uzdevumi, kas esošajam Ministru kabinetam jāpaspēj paveikt līdz nākošās Saeimas vēlēšanām.

Kopumā valdība izvirzījusi sev 645 uzdevumus sešās prioritārajās nozarēs – cilvēkkapitāla attīstība, inovatīvas un efektīvas ekonomikas veidošana, efektīvas teritoriju pārvaldības un vides saglabāšana, valsts pārvalde, kultūrtelpa un Latvijas tēla veidošana aiz robežām. Visām šīm pozīcijām paredzēti rezultatīvi rādītāji.

Piemēram, inovatīvas un efektīvas ekonomikas veidošanas uzdevumu ietvaros valdība apņemas līdz 2014. gadam nodrošināt to, lai Latvija būtu to 50 valstu sarakstā, kurām ir augsts konkurētspējas indekss. Pārvaldības jomā uz 2014. gadu valdība apņemas ievest Latviju 20 labāko valstu vidū biznesa uzsākšanai. Kūltūrvides uzlabošanas jomā ministri vēlas panākt, lai kultūras pakalpojumu un radošo industriju pienesums IKP sasniegtu 2%. Un tā tālāk – tikpat piepaceltā noskaņā.

Pēc nabaga latgaliešu protestiem, kuriem atņemta pēdējā lēto cigarešu paciņa un pēdējā šņabja pudele, nav īsti skaidrs, ko lai novēl valdībai. Vai nu veiksmi, vai izgulēties?

Mūsu robežas

Un, visbeidzot, šajā nedēļā Latvija pārvarējusi vēl vienu psiholoģisko robežu. 98 markas benzīna cena degvielas uzpildes stacijās Statoil pārsniedza vienu latu. Vēl nesen šķita, ka 90 santīmi par litru ir neiedomājams skaitlis. Nu nekas – pārvarējām. Mašīnu uz ielām mazāk nav kļuvis. Tas nozīmē, ka dzīve turpinās, neskatoties ne uz ko.

Ref: 017.011.103.431


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».