bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.02.2017 | Vārda dienas: Haralds, Almants
LatviaLatvija

Ekonomiste: Pēc 2020.gada ES fondu naudas Latvijai būs mazāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ceturtdien, 1.decembrī, Eiropas Parlaments (EP) balsos par Eiropas Savienības (ES) 2017.gada budžetu, par kuru Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri) vienojās agrā 17.novembra rītā.

Panāktā vienošanās paredz finansējuma pieaugumu Latvijai svarīgās jomās – tā diskusijā «Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē?» par ES naudas ietekmi uz Latvijas nākotni uzsvēra Inese Vaidere no atbildīgās EP budžeta komitejas. «Prognozēju, ka nekādu pārsteigumu nebūs. EP panāca, ka budžeta veidošanas procesā netika veiktas izmaiņas uz esošo politiku rēķina, tostarp, kohēzijas un lauksaimniecības politikas, kas Latvijas gadījumā ir kritiski svarīgi – jo no ES sankcijām pret Krieviju Latvija un Baltijas valstis kopumā ir cietušas vissmagāk,» diskusijā uzsvēra Vaidere.

Sarunās par ES 2017.gada budžetu EP panāca lielāku atbalstu jauniešiem bez darba un Erasmus+, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, transporta infrastruktūrai un pētniecībai, bēgļu krīzes risinājumiem, kā arī lauksaimniecībai, informē EP Informācijas birojs Latvijā.

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris  uzsvēra, ka Latvija ir starp tām dalībvalstīm, kuras visefektīvāk mācējušas ES naudu pārvērst izaugsmē un rezultātā. Viens no iemesliem – ciešāka politikas saķere ar reformu procesiem. Lielākais izaicinājums pašlaik – kā neiestrēgt un turpināt šādā garā.

Savukārt Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa, komentējot līdzšinējo ES finansēto iniciatīvu bezdarba mazināšanai rezultātus, norādīja, ka, piemēram, programma «Jauniešu garantijas» bijis katalizators Eiropas darba tirgus uzlabojumiem. Kopumā ES jaunatnes bezdarba mazināšanas kontekstā ir aktuālas diskusijas gan par kopīgā bezdarbnieku pabalsta ieviešanu, kā arī risinājumi bēgļu sociālai iekļaušanai. Tāpat viņa norādīja, ka jauniešu bezdarba radītāji Latvijā nav tik slikti kā ES dienvidos – Grieķijā, Portugālē un citur. Latvijā programma «Jauniešu garantijas» apzināti īstenota divos stratēģiskos virzienos – gan izglītībā, gan nodarbinātībā. Ja 2010.gada jauniešu bezdarbs Latvijā bija 36%, tad 2016.gada tas ir 17%.

Vispārīgo budžeta rāmi nosaka ES Daudzgadu budžets, patlaban 2014.-2020.gadam, bet katru gadu tiek pieņemts savs budžets, kurā iespējami nelieli manevri. Attiecībā uz gaidāmo ES ilgtermiņa budžeta (2014.-2020.) pārskatīšanu, Vaidere uzsvēra, ka to gatavojot nebija paredzēts ne Brexit iznākums, ne migrācijas krīze, tādēļ Eiropas Parlaments ir aicinājis Eiropas Komisiju esošo budžetu vidus-termiņa pārskatā padarīt elastīgāku, lai ES varētu ātrāk un efektīvāk reaģēt. Šobrīd ir daudz neskaidru faktoru – gan saistībā ar Lielbritānijas izstāšanās procesu, kas jau pašlaik radījis caurumu ES budžetā 1,8 miljonu eiro apmērā mārciņas krituma dēļ u.tml. – norādīja EP deputāte.

Komentējot jaunu līdzekļu rašanu ES 2014.-2020.gada rāmim, Vaidere minēja vairākus līdz šim apsvērtus iespējamos risinājumus – transakciju nodokli («banku peļņas nodoklis»), soda naudu no valstīm, kuras nepilda solījumus un citus. Vienlaicīgi viņa uzvēra, ka jaunus līdzekļus nedrīkst rast uz  esošo politiku rēķina.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis norādīja, ka attiecībā uz ES ilgtermiņa budžetu pēc 2020.gada Eiropas Komisija ar priekšlikumiem nāks klajā līdz 2017.gada beigām. Jau šis budžets tika veidots, veicinot elastīgāku ES institūciju un stratēģisko plānošanu, un jau tagad ir skaidrs, ka turpmāk daudz lielāka nozīme tiks piešķirta pieejamo finanšu atbalsta instrumentu izmantošanai – uzsvars uz efektivitāti nevis apzinīgu iztērēšanu, viņš uzsvēra. Jebkurā gadījumā – stāsts nav par ES institūcijām, kas pieņem budžetu, bet gan cilvēkiem un konkrētiem projektiem, kam nauda tiek, piebilda Zemītis.

Zemītis skaidroja, ka Eiropas Komisija jau pašlaik domā par nākamo plānošanas periodu un ES Daudzgadu budžeta termiņa iespējamo pārskatīšanu – patlaban tie ir pieci gadi, bet tiek apsvērts četru, septiņu gadu vai cits periods. Viņš arī piebilda, ka ES budžeta apjoms kopumā vērtējams kā neliels – aptuveni viens triljons eiro, kas ir ap 1% no ES dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI).  Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Ginta Jakobsone norādīja, ka ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana nerada bažas. Taču pēc 2020.gada jānodrošina godīga konkurence visiem ES lauksaimniekiem.

Tikmēr Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase informēja, ka pēc bankas aprēķiniem Latvija sākot no 2000.gada (četrus gadus pirms pievienošanās ES) līdz šim no ES ir saņēmusi finansējumu 7,7 miljardu eiro apmērā (2,6% no Latvijas IKP). Tāpat viņa norādīja, ka ir skaidrs, ka pēc 2020.gada ES fondu naudas Latvijai būs mazāk. Tapāt Latvijas Bankas eksperte norādīja, ka pretēji Latvijas pieredzei, citviet ES Latvijai tik svarīgā kohēzijas un lauksaimniecības politika netiek īstenota tik efektīvi, un nav izslēgts, ka tā tiks būtiski pārskatīta tās līdzšinēja līdzsvarotā pieeja – vairums varētu turpmāk sliekties par ES fondu līdzekļu novirzīšanu, piemēram, cīņai pret terorismu un drošības stiprināšanai, kā arī migrācijas krīzei. Līdz ar to prognozējams, ka Latvijai turpmāk būs ļoti jācīnās par kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu.

Komentējot Lielbritānijas izstāšanās ietekmi uz ES budžetu, eksperte norādīja, ka turpmāk nesaņemot iemaksas no Lielbritānijas, ES budžets samazināsies par 10%.

Ref: 102.000.102.14004


Pievienot komentāru

Ieteikumi kā padarīt atkritumu šķirošanu par ieradumu

«Atkritumu šķirošana nākamajos gados Latvijā kļūs par ikdienu ikvienā mājoklī,» vēsta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Ragn-Sells vadības pārstāve Inese Letinska.

Viņķele: Ilgtermiņā RPIVA reogranizācijas reformā ieguvēji būtu visi

«Ilgtermiņā visi būtu ieguvēji, ja tiktu nodrošināta lielāka ieinteresēto pušu iesaiste un rūpīgi izvērtēti arī citi reorganizācijas modeļi, lai pārliecinātos, ka izvēlēts piemērotākais risinājums,» Saeimas sēdē par Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas reorganizāciju savu uzskatu pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

EK: Latvijas nodokļu struktūra neveicina izaugsmi

«Latvijas ekonomikā izaugsme turpmāk būs salīdzinoši strauja, bet ienākumu nevienlīdzība ir būtiska problēma, kas jānovērš,» secinājusi Eiropas Komisija savā jaunākajā ziņojumā par dalībvalstu ekonomikas attīstību.

Notāru dienās sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas mājās

Šogad Notāru dienās 1. un 2.martā notāri dosies vizītēs pie cilvēkiem, kuriem visvairāk nepieciešama, bet vismazāk pieejama juridiskā palīdzība, ziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Polija uzskata likuma varas strīdu ar ES par izbeigtu; var sekot sods

Varšava uzskata tās strīdu ar Eiropas Komisiju saistībā ar Konstitucionālās tiesas regulējuma izmaiņām par slēgtu, dodot EK iespēju lemt par soda noteikšanu Polijai.

Janvāra inflācija Latvijā bijusi otrā lielākā ES

Latvijā šā gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo mēnesi, bija otrs augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina trešdien, 22.februārī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Rīgas brīvostas pārvaldnieku sola izraudzīt atklātā konkursā

Rīgas brīvostas valde trešdien, 22.februārī, pieņēma konceptuālu lēmumu jauno Rīgas brīvostas pārvaldnieku meklēt atklātā konkursā, kā arī noteica pārvaldnieka amata pretendentu atlases pamatkritērijus un izvērtēšanas principus.

Certus: Lēmums nepretendēt uz Eiropas Zāļu aģentūras novietni Rīgā ir tuvredzīgs

«Farmācija ir daudzu miljardu bizness, tajā darbojas milzīgas kompānijas, necīnīties par šo nozari regulējošās aģentūras izvietošanu savā valstī nav pareizi,» savu viedokli pauž domnīcas Certus pārstāvji.

Hanner: Rīgas iedzīvotājiem prasības pret dzīvokļiem strauji aug

Jauna dzīvokļa iegādi šogad apsver vairāk nekā trešdaļa jeb 34% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem teju puse ir rīdzinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Rīgas iedzīvotājiem prasības pret dzīvokļiem strauji aug un ir vienas no augstākajām Baltijā, priekšroku dodot arvien kompaktākai, bet dizainiski kvalitatīvākai dzīves telpai, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja novērojums.

Latvijas Krievu kopiena: Prasība leģitimizēt krievu valodu Latvijā joprojām paliek spēkā

Latvijas Krievu kopiena vēsta, ka prasība leģitimizēt krievu valodu Latvijā joprojām paliek spēkā. Kopienas vadītājs vērš uzmanību, ka, lai arī pagājuši pieci gadi kopš rīkotā referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu, tomēr prasība nav zaudējusi aktualitāti.

KP: Cigarešu tirgū būtiski ierobežota cenu konkurence

Uzņēmumiem cigarešu izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī ir ierobežotas iespējas konkurēt ar cenu. Mazumtirgotāji ir ierobežoti sava uzcenojuma noteikšanā un attiecīgi nav iespējama savstarpējā konkurence ar gala cenu, secina Konkurences padome.

Iecavas novadā likvidē nelikumīgu alkohola ražotni

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbinieki aiztur trīs vīriešus, kuri Zemgales reģionā nodarbojās ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, uzglabāšanu un pārvadāšanu lielā apmērā.

Valstij jāreģistrē adopcija viendzimuma pāra ģimenē, nolemj tiesa Igaunijā

Tallinas Administratīvā tiesa nolēmusi, ka Igaunijas Iekšlietu ministrijai jāreģistrē dzimtsarakstu reģistrā adopcijas gadījumus, ko pieteicis reģistrētās partnerattiecībās dzīvojošs viendzimuma pāris.

Autotransporta direkcija: Šobrīd joprojām vietējā autopārvadājumu tirgū trūkst profesionālo vadītāju

Šobrīd joprojām vietējā autopārvadājumu tirgū trūkst profesionālo autovadītāju. Par to liecina fakts, ka 2016.gadā izsniegto atestātu skaits autovadītājiem no trešajām valstīm sastādīja 2 136, kas ir par 367 vairāk, salīdzinot ar 2015.gadu. Lielākoties autovadītāji tiek piesaistīti no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas un Filipīnām, norāda Valsts SIA Autotransporta direkcija.

Vējonis aicina uzlabot prokuratūras darbu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā

Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina uzlabot prokuratūras darbu ekonomisko noziegumu un sarežģīto lietu izmeklēšanā, BNN vēsta Valsts prezidenta kanceleja.

Latvijā palikuši vien pieci patvēruma meklētāji

No Eiropas Savienības īstenotās patvērumu meklētāju pārvietošanas programmas Latvijā patlaban palikuši pieci cilvēki - viena trīs cilvēku ģimene un divi patstāvīgi patvēruma meklētāji, no kuriem viens jau tuvākajā laikā plāno valsti pamest, LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Ascendum: Nepieciešams spēcīgs nevalstiskais sektors

Nevalstiskās organizācijas nevēlas pildīt «sargsuņa» lomu darbā ar valdību un valsts pārvaldi, jo pilsoniskā sabiedrība Latvijā ir pietiekami nobriedusi, lai kļūtu par pilnvērtīgu un vienlīdzīgu valdības sadarbības partneri, šādu viedokli pauž biedrība Ascendum.

Igaunijas e-policijas sistēmā ieguldīs 1,8 miljonus eiro

Igaunijā turpinās jaunas e-policijas sistēmas izstrāde. Projekta trešajā posmā plānots ieguldīt 1,8 miljonus eiro, un policija sagaida, jauninājumi būs praktiskāki un ļaus policijas darbu darīt ātrāk.

Vairākas pašvaldības no KF tērēs 12 miljonus eiro videi draudzīgu transportu iegādei

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu sešām pašvaldībām gatavot un iesniegt projektus Kohēzijas fonda līdzfinansējuma ieguldīšanai, lai ar investīcijām autobusu satiksmē attīstītu videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Uzsāks sagatavošanās darbus Rīgas cirka ēkas fasādes nostiprināšanai

Izstrādāts Rīgas cirka ēkas fasādes nostiprināšanas tehniskais projekts, līdz ar ko plānots mēneša laikā veikt sagatavošanās darbus ēkas Rīgā, Merķeļa ielā 4 fasādes konservācijai, ziņo Kultūras ministrija.

90 gadi – tādu vidējo dzīves ilgumu prognozē sievietēm Dienvidkorejā

Dienvidkorejiešu sievietes būs pirmās pasaulē, kuru vidējais paredzamais dzīves ilgums pārsniegs 90 gadus, prognozējuši veselības un dzīves ilguma pētnieki.

Dobeles dzirnavnieks: Bioloģiskā lopbarība ir potenciāls Latvijas eksporta produkts

Latvijas graudu pārstrādātājs Dobeles dzirnavnieks uzsācis bioloģiskās lopbarības ražošanu, uzsverot, ka tas ir potenciāls Latvijas eksporta produkts.

Atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē - CAMART²

Pozitīvā atmosfērā tika atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē –CAMART². «Ar CAMART² projektu Latvija kļūst par Baltijas mēroga Silīcija ieleju,» uzskatu pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Latvija iegādāsies ap pussimtu lietotu haubiču; pirmās plānots piegādāt rudenī

Tuvākajā laikā Nacionālie bruņotie spēki ar Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju parakstīs līgumu par M109 sērijas 155mm pašgājējartilērijas sistēmu iegādi, kas ietvers ne tikai pašgājēju haubiču iegādi, bet arī uguns vadības centra un autovadītāju apmācību platformu iegādi, ziņo Aizsardzības ministrija.

IZM: Ieviesīs jaunu kārtību finansējuma sadalīšanai par izciliem sasniegumiem sportā

Latvijā tiks ieviesta jauna kārtība finansējuma sadalīšanai par izciliem sasniegumiem sportā, būtiski paaugstinot kritērijus balvu piešķiršanai, intervijā Dienai stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.