bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Ekonomiste: Pēc 2020.gada ES fondu naudas Latvijai būs mazāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ceturtdien, 1.decembrī, Eiropas Parlaments (EP) balsos par Eiropas Savienības (ES) 2017.gada budžetu, par kuru Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri) vienojās agrā 17.novembra rītā.

Panāktā vienošanās paredz finansējuma pieaugumu Latvijai svarīgās jomās – tā diskusijā «Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē?» par ES naudas ietekmi uz Latvijas nākotni uzsvēra Inese Vaidere no atbildīgās EP budžeta komitejas. «Prognozēju, ka nekādu pārsteigumu nebūs. EP panāca, ka budžeta veidošanas procesā netika veiktas izmaiņas uz esošo politiku rēķina, tostarp, kohēzijas un lauksaimniecības politikas, kas Latvijas gadījumā ir kritiski svarīgi – jo no ES sankcijām pret Krieviju Latvija un Baltijas valstis kopumā ir cietušas vissmagāk,» diskusijā uzsvēra Vaidere.

Sarunās par ES 2017.gada budžetu EP panāca lielāku atbalstu jauniešiem bez darba un Erasmus+, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, transporta infrastruktūrai un pētniecībai, bēgļu krīzes risinājumiem, kā arī lauksaimniecībai, informē EP Informācijas birojs Latvijā.

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris  uzsvēra, ka Latvija ir starp tām dalībvalstīm, kuras visefektīvāk mācējušas ES naudu pārvērst izaugsmē un rezultātā. Viens no iemesliem – ciešāka politikas saķere ar reformu procesiem. Lielākais izaicinājums pašlaik – kā neiestrēgt un turpināt šādā garā.

Savukārt Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa, komentējot līdzšinējo ES finansēto iniciatīvu bezdarba mazināšanai rezultātus, norādīja, ka, piemēram, programma «Jauniešu garantijas» bijis katalizators Eiropas darba tirgus uzlabojumiem. Kopumā ES jaunatnes bezdarba mazināšanas kontekstā ir aktuālas diskusijas gan par kopīgā bezdarbnieku pabalsta ieviešanu, kā arī risinājumi bēgļu sociālai iekļaušanai. Tāpat viņa norādīja, ka jauniešu bezdarba radītāji Latvijā nav tik slikti kā ES dienvidos – Grieķijā, Portugālē un citur. Latvijā programma «Jauniešu garantijas» apzināti īstenota divos stratēģiskos virzienos – gan izglītībā, gan nodarbinātībā. Ja 2010.gada jauniešu bezdarbs Latvijā bija 36%, tad 2016.gada tas ir 17%.

Vispārīgo budžeta rāmi nosaka ES Daudzgadu budžets, patlaban 2014.-2020.gadam, bet katru gadu tiek pieņemts savs budžets, kurā iespējami nelieli manevri. Attiecībā uz gaidāmo ES ilgtermiņa budžeta (2014.-2020.) pārskatīšanu, Vaidere uzsvēra, ka to gatavojot nebija paredzēts ne Brexit iznākums, ne migrācijas krīze, tādēļ Eiropas Parlaments ir aicinājis Eiropas Komisiju esošo budžetu vidus-termiņa pārskatā padarīt elastīgāku, lai ES varētu ātrāk un efektīvāk reaģēt. Šobrīd ir daudz neskaidru faktoru – gan saistībā ar Lielbritānijas izstāšanās procesu, kas jau pašlaik radījis caurumu ES budžetā 1,8 miljonu eiro apmērā mārciņas krituma dēļ u.tml. – norādīja EP deputāte.

Komentējot jaunu līdzekļu rašanu ES 2014.-2020.gada rāmim, Vaidere minēja vairākus līdz šim apsvērtus iespējamos risinājumus – transakciju nodokli («banku peļņas nodoklis»), soda naudu no valstīm, kuras nepilda solījumus un citus. Vienlaicīgi viņa uzvēra, ka jaunus līdzekļus nedrīkst rast uz  esošo politiku rēķina.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis norādīja, ka attiecībā uz ES ilgtermiņa budžetu pēc 2020.gada Eiropas Komisija ar priekšlikumiem nāks klajā līdz 2017.gada beigām. Jau šis budžets tika veidots, veicinot elastīgāku ES institūciju un stratēģisko plānošanu, un jau tagad ir skaidrs, ka turpmāk daudz lielāka nozīme tiks piešķirta pieejamo finanšu atbalsta instrumentu izmantošanai – uzsvars uz efektivitāti nevis apzinīgu iztērēšanu, viņš uzsvēra. Jebkurā gadījumā – stāsts nav par ES institūcijām, kas pieņem budžetu, bet gan cilvēkiem un konkrētiem projektiem, kam nauda tiek, piebilda Zemītis.

Zemītis skaidroja, ka Eiropas Komisija jau pašlaik domā par nākamo plānošanas periodu un ES Daudzgadu budžeta termiņa iespējamo pārskatīšanu – patlaban tie ir pieci gadi, bet tiek apsvērts četru, septiņu gadu vai cits periods. Viņš arī piebilda, ka ES budžeta apjoms kopumā vērtējams kā neliels – aptuveni viens triljons eiro, kas ir ap 1% no ES dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI).  Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Ginta Jakobsone norādīja, ka ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana nerada bažas. Taču pēc 2020.gada jānodrošina godīga konkurence visiem ES lauksaimniekiem.

Tikmēr Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase informēja, ka pēc bankas aprēķiniem Latvija sākot no 2000.gada (četrus gadus pirms pievienošanās ES) līdz šim no ES ir saņēmusi finansējumu 7,7 miljardu eiro apmērā (2,6% no Latvijas IKP). Tāpat viņa norādīja, ka ir skaidrs, ka pēc 2020.gada ES fondu naudas Latvijai būs mazāk. Tapāt Latvijas Bankas eksperte norādīja, ka pretēji Latvijas pieredzei, citviet ES Latvijai tik svarīgā kohēzijas un lauksaimniecības politika netiek īstenota tik efektīvi, un nav izslēgts, ka tā tiks būtiski pārskatīta tās līdzšinēja līdzsvarotā pieeja – vairums varētu turpmāk sliekties par ES fondu līdzekļu novirzīšanu, piemēram, cīņai pret terorismu un drošības stiprināšanai, kā arī migrācijas krīzei. Līdz ar to prognozējams, ka Latvijai turpmāk būs ļoti jācīnās par kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu.

Komentējot Lielbritānijas izstāšanās ietekmi uz ES budžetu, eksperte norādīja, ka turpmāk nesaņemot iemaksas no Lielbritānijas, ES budžets samazināsies par 10%.

Ref: 102.000.102.14004


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.