bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 28.06.2017 | Vārda dienas: Kitija, Viesturs, Viestards
LatviaLatvija

Ekonomiste: Pēc 2020.gada ES fondu naudas Latvijai būs mazāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ceturtdien, 1.decembrī, Eiropas Parlaments (EP) balsos par Eiropas Savienības (ES) 2017.gada budžetu, par kuru Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri) vienojās agrā 17.novembra rītā.

Panāktā vienošanās paredz finansējuma pieaugumu Latvijai svarīgās jomās – tā diskusijā «Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē?» par ES naudas ietekmi uz Latvijas nākotni uzsvēra Inese Vaidere no atbildīgās EP budžeta komitejas. «Prognozēju, ka nekādu pārsteigumu nebūs. EP panāca, ka budžeta veidošanas procesā netika veiktas izmaiņas uz esošo politiku rēķina, tostarp, kohēzijas un lauksaimniecības politikas, kas Latvijas gadījumā ir kritiski svarīgi – jo no ES sankcijām pret Krieviju Latvija un Baltijas valstis kopumā ir cietušas vissmagāk,» diskusijā uzsvēra Vaidere.

Sarunās par ES 2017.gada budžetu EP panāca lielāku atbalstu jauniešiem bez darba un Erasmus+, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, transporta infrastruktūrai un pētniecībai, bēgļu krīzes risinājumiem, kā arī lauksaimniecībai, informē EP Informācijas birojs Latvijā.

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris  uzsvēra, ka Latvija ir starp tām dalībvalstīm, kuras visefektīvāk mācējušas ES naudu pārvērst izaugsmē un rezultātā. Viens no iemesliem – ciešāka politikas saķere ar reformu procesiem. Lielākais izaicinājums pašlaik – kā neiestrēgt un turpināt šādā garā.

Savukārt Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa, komentējot līdzšinējo ES finansēto iniciatīvu bezdarba mazināšanai rezultātus, norādīja, ka, piemēram, programma «Jauniešu garantijas» bijis katalizators Eiropas darba tirgus uzlabojumiem. Kopumā ES jaunatnes bezdarba mazināšanas kontekstā ir aktuālas diskusijas gan par kopīgā bezdarbnieku pabalsta ieviešanu, kā arī risinājumi bēgļu sociālai iekļaušanai. Tāpat viņa norādīja, ka jauniešu bezdarba radītāji Latvijā nav tik slikti kā ES dienvidos – Grieķijā, Portugālē un citur. Latvijā programma «Jauniešu garantijas» apzināti īstenota divos stratēģiskos virzienos – gan izglītībā, gan nodarbinātībā. Ja 2010.gada jauniešu bezdarbs Latvijā bija 36%, tad 2016.gada tas ir 17%.

Vispārīgo budžeta rāmi nosaka ES Daudzgadu budžets, patlaban 2014.-2020.gadam, bet katru gadu tiek pieņemts savs budžets, kurā iespējami nelieli manevri. Attiecībā uz gaidāmo ES ilgtermiņa budžeta (2014.-2020.) pārskatīšanu, Vaidere uzsvēra, ka to gatavojot nebija paredzēts ne Brexit iznākums, ne migrācijas krīze, tādēļ Eiropas Parlaments ir aicinājis Eiropas Komisiju esošo budžetu vidus-termiņa pārskatā padarīt elastīgāku, lai ES varētu ātrāk un efektīvāk reaģēt. Šobrīd ir daudz neskaidru faktoru – gan saistībā ar Lielbritānijas izstāšanās procesu, kas jau pašlaik radījis caurumu ES budžetā 1,8 miljonu eiro apmērā mārciņas krituma dēļ u.tml. – norādīja EP deputāte.

Komentējot jaunu līdzekļu rašanu ES 2014.-2020.gada rāmim, Vaidere minēja vairākus līdz šim apsvērtus iespējamos risinājumus – transakciju nodokli («banku peļņas nodoklis»), soda naudu no valstīm, kuras nepilda solījumus un citus. Vienlaicīgi viņa uzvēra, ka jaunus līdzekļus nedrīkst rast uz  esošo politiku rēķina.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis norādīja, ka attiecībā uz ES ilgtermiņa budžetu pēc 2020.gada Eiropas Komisija ar priekšlikumiem nāks klajā līdz 2017.gada beigām. Jau šis budžets tika veidots, veicinot elastīgāku ES institūciju un stratēģisko plānošanu, un jau tagad ir skaidrs, ka turpmāk daudz lielāka nozīme tiks piešķirta pieejamo finanšu atbalsta instrumentu izmantošanai – uzsvars uz efektivitāti nevis apzinīgu iztērēšanu, viņš uzsvēra. Jebkurā gadījumā – stāsts nav par ES institūcijām, kas pieņem budžetu, bet gan cilvēkiem un konkrētiem projektiem, kam nauda tiek, piebilda Zemītis.

Zemītis skaidroja, ka Eiropas Komisija jau pašlaik domā par nākamo plānošanas periodu un ES Daudzgadu budžeta termiņa iespējamo pārskatīšanu – patlaban tie ir pieci gadi, bet tiek apsvērts četru, septiņu gadu vai cits periods. Viņš arī piebilda, ka ES budžeta apjoms kopumā vērtējams kā neliels – aptuveni viens triljons eiro, kas ir ap 1% no ES dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI).  Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Ginta Jakobsone norādīja, ka ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana nerada bažas. Taču pēc 2020.gada jānodrošina godīga konkurence visiem ES lauksaimniekiem.

Tikmēr Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase informēja, ka pēc bankas aprēķiniem Latvija sākot no 2000.gada (četrus gadus pirms pievienošanās ES) līdz šim no ES ir saņēmusi finansējumu 7,7 miljardu eiro apmērā (2,6% no Latvijas IKP). Tāpat viņa norādīja, ka ir skaidrs, ka pēc 2020.gada ES fondu naudas Latvijai būs mazāk. Tapāt Latvijas Bankas eksperte norādīja, ka pretēji Latvijas pieredzei, citviet ES Latvijai tik svarīgā kohēzijas un lauksaimniecības politika netiek īstenota tik efektīvi, un nav izslēgts, ka tā tiks būtiski pārskatīta tās līdzšinēja līdzsvarotā pieeja – vairums varētu turpmāk sliekties par ES fondu līdzekļu novirzīšanu, piemēram, cīņai pret terorismu un drošības stiprināšanai, kā arī migrācijas krīzei. Līdz ar to prognozējams, ka Latvijai turpmāk būs ļoti jācīnās par kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu.

Komentējot Lielbritānijas izstāšanās ietekmi uz ES budžetu, eksperte norādīja, ka turpmāk nesaņemot iemaksas no Lielbritānijas, ES budžets samazināsies par 10%.

Ref: 102.000.102.14004


Pievienot komentāru

Lembergs turpina nevadīt Ventspils domes sēdes; šoreiz viņam «slikta balss»

Lai arī Ventspils zīmols ir «Pilsēta ar rītdienu», domes darbā maz kas mainās un joprojām sēžu kārtība ir absurda un ne visiem saprotama. Proti, Ventspils mēra amatā atkārtoti iecelts joprojām atstādinātais no mēra amata pienākumiem Aivars Lembergs, kurš aizvien nevada nevienu domes sēdi, trešajā jaunā sasaukuma domes sēdē aizbildinoties ar «sliktu balsi».

Valdība piešķir 700 000 eiro, lai no Slokas teritorijas aizvāktu 14 000 tonnas atkritumu

Valdība atbalstījusi līdz 700 000 eiro piešķiršanu, lai Valsts vides dienests varētu nodrošināt ugunsgrēka seku likvidēšanu nelegālās atkritumu uzglabāšanas vietā Jūrmalā, Ventspils šosejā 47.

EK piespriež Google 2,4 miljardu eiro naudassodu par konkurences kropļošanu

Eiropas Komisija izmeklēšanā secinājusi, ka interneta milzis Google pārkāpis Eiropas Savienības prettresta noteikumus, izmantojot dominējošu tirgus stāvokli, lai uz konkurentu rēķina reklamētu savu interneta veikalu cenu salīdzināšanas pakalpojumu.

VVD uzdod uzņēmumam no galvaspilsētas aizvākt 100 tonnas lietotu riepu

Valsts vides dienests ir sācis administratīvo lietvedību saistībā ar lietotu riepu krāvumiem Rīgā, Starta ielā, otrdien valdības sēdes laikā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Aptauja: Konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk pakļauti publiskie iepirkumi

Konkurences padome pēc uzņēmēju aptaujas secina, ka konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk ir pakļauti augsti koncentrētie tirgi un publiskie iepirkumi. Tikmēr kā vienu no izplatītākajiem konkurences kropļojumiem respondenti arī šajā aptaujā min valsts un pašvaldību nepamatoti radītos ierobežojumus.

Atvieglota cūkgaļas produkcijas aprite Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā

Sagatavoti grozījumi Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, apstiprināja. Grozījumi mazina administratīvo slogu cūku sugas dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota daudzstāvu māja Zolitūdes traģēdijas vietā

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Pēc Alžīras apmeklējuma būs jādezinficē dzīvnieku pārvadāšanas transports

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus mutes un nagu sērgas draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, pieņēma. Grozījumi attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārvadā dzīvniekus vai dzīvnieku barību un iebrauc Latvijā no Alžīrijas un Tunisijas tieši vai tranzītā caur jebkuru citu valsti.

Igaunijā rosina skolās aizliegt pārtiku ar zemu uzturvērtību

Aizliegt Igaunijas sākumskolās un vispārējās izglītības iestādēs tirgot pārtikas produktus, kuriem ir zema uzturvērtība, bet daudz kaloriju - tā ierosināts likumprojektā, ko izstrādājusi Igaunijas Sociālo lietu ministrija un veselības un darba lietu ministrs Jevgēnijs Osinovskis.

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanā ieviests «klusēšanas - piekrišanas» princips

Turpmāk sociālo pakalpojumu sniedzēju atbildīgo institūciju administratīvajā praksē tiks ieviests un piemērots «klusēšanas - piekrišanas» princips, lai mazinātu birokrātiju. Proti, ja pakalpojumu sniedzējs līdz noteiktajam datumam nebūs saņēmis ministrijas atbildi uz iesniegumu, pakalpojumu sniedzējs būs tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu, skaidro Labklājības ministrija.

Latvijā šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8 000 dižkoki, iedzīvotāji aicināti turpināt meklēt

Latvijā jau šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8 000 dižkoki, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem. Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei iniciatīvas LV100 Dižošanās ietvaros ikviens aicināts doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.

Eksperti: Latvija neprot vai neizmanto tehnoloģiju sniegtās iespējas

Neskatoties uz plašajām tehnoloģiskajām iespējām veidot spēcīgu digitālo ekonomiku, Latvija neizmanto vai neprot izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Rezultātā cieš valsts konkurētspēja globālajā tirgū. Tāpēc nepieciešams rīkoties valstiskā līmenī un ieguldīt līdzekļus sabiedrības un uzņēmēju izglītošanā. Tā uzskata Latvijas Interneta asociācija.

Aizdomas, ka Jūrmalā sadegušajās ķīpās paslēpti nešķirotie atkritumi

Jūrmalā sadegušie atkritumi bija noslēgti blīvās ķīpās, kurās pēc ugunsgrēka atklāti arī nešķiroti atkritumi, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Uzņēmumu vadītāji atzīst - aizvien grūtāk ir atrast jaunus darbiniekus

Pētījuma ietvaros noskaidrots, ka 60% uzņēmumu atzīst, ka ir daudz grūtāk atrast darbiniekus nekā pirms gada. Tas iezīmē aizvien sarežģītāku personāla atlases procesu darba devējiem, kā rezultātā jauna darbinieka atrašanā var nākties ieguldīt lielākus finanšu līdzekļus un patērēt ilgāku laika periodu.

Iedzīvotāju noskaņojums vairākās pozīcijās ir kļuvis kritiskāks nekā pērn

Iedzīvotāju noskaņojums vairākās pozīcijās ir kļuvis kritiskāks nekā pērn. Tomēr, neskatoties uz iedzīvotāju skepsi, ir notikušas arī pozitīvas izmaiņas. Kopš pērnā gada maija ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savas ģimenes materiālo stāvokli, liecina Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

NATO ģenerālis: Krievijas aviācijas incidenti virs Baltijas jūras nav naidīgi

Neseniem aviācijas incidentiem virs Baltijas jūras, kurus izraisījuši Krievijas militārie lidaparāti, nav skaidri naidīgs raksturs pret NATO, tomēr tie joprojām ir bīstami, tā vērtējis alianses Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pāvels.

Lidostā aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi

Jaunajai nedēļai iesākoties, pirmdien, 26.jūnijā, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 28 likumpārkāpējus. Vienlaikus uz ārējām robežām aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Liellopi - visbiežāk apdrošinātie mājlopi lauksaimniecībās Latvijā

Mājlopus Latvijā apdraud plēsēji, dažādas traumas, kā arī iespējami ugunsgrēki, liecina Ergo apkopotā informācija, analizējot pieteikumus par zaudējumiem, kas lopkopjiem radušies lopu bojāejas dēļ.

Vakarā un naktī notiks vērienīgi remontdarbi Rīgas centrā

Jau šīs dienas izskaņā notiks plānotie ūdensvada komunikāciju mezglu remontdarbi vairākos nozīmīgos Rīgas centra ielu krustojumos, kas provizoriski noslēgsies trešdien, 28.jūnijā, no rīta.

Uzņēmumā: Piena produktu patēriņš Latvijā turpina samazināties

Piena produktu patēriņš Latvijā turpina samazināties, norāda piena pārstrādes uzņēmuma Food Union viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs. Viņš pauž, ka zemā piena produktu patēriņa iemesli būtu interesants temats pētījumam.

Naftas cenas turpina kāpt, kas var liecināt, ka ASV ir būtiski sarukušas naftas rezerves

Naftas cenas pasaulē otrdienas, 27.jūnija, rītā turpina pieaugumu jau ceturto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem gaidot datu publiskošanu, kas varētu liecināt, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir būtiski sarukušas naftas produktu rezerves.

Ģimenes ārsti nevienojas ar VM, tāpēc 3.jūlijā pieteiks streiku

Veselības ministrijas un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika sarunās pirmdien, 26.jūnijā, vienošanās nav panākta, tāpēc 3.jūlijā sāksies ģimenes ārstu streiks, pauž LĢĀA prezidente Sarmīte Veide.

FKTK piemērojusi soda naudu trīs Latvijas bankām

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienotās Valsts Federālo izmeklēšanas biroju konstatēja, ka trīs Latvijas bankas - AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka - nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Berluskoni gandarīts par vēlēšanās atgūtām pozīcijām

Itālijas bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš ticis notiesāts krāpšanos ar nodokļiem, paudis gandarījumu lielo atbalstu, ko viņa partija saņēmusi Itālijas pašvaldību vēlēšanās.

Londona izklāsta Lielbritānijas piedāvājumu ES pilsoņu palikšanai valstī

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pavēstījusi, ka vēlas, lai valstī dzīvojošie Eiropas Savienības pilsoņi paliktu Lielbritānijā arī pēc valsts izstāšanās no ES.