bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Ekonomisti: Apstrādes rūpniecība gada nogalē uzrāvusi tempu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Apstrādes rūpniecības attīstība Latvijā šogad ir ļoti līdzīga kā Igaunijā un Lietuvā, kur arī izaugsme pēdējos mēnešos ir bijusi tuvu 10%. Arī citviet Eiropā ražotājiem šobrīd klājas ļoti labi un, piemēram, ražotāju noskaņojuma rādītāji Vācijā, Austrijā un Īrijā gada nogalē sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni. Tas ir labs signāls Latvijas rūpniecībai šogad, pauž bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Jāatzīmē, ka bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka pērnā gada nogalē rūpniecības dinamiku visvairāk ietekmēja divi krasi pretējas iedarbības faktori – lieliskā izaugsme Eiropas rūpniecībā, kā arī plūdi mežos.

Viņš klāsta arī to, ka eirozonā iepirkumu vadītāju aptauju indekss (PMI) novembrī sasniedzis augstāko līmeni kopš 1997.gada jeb 60,6 punktus. «Tas ir īpaši augsts Vācijā, taču labi klājas visur, pat Grieķijā. Daļēji pateicoties spēcīgam pieprasījumam rietumos, apgrozījums eksportā uz eirozonu novembrī audzis par 28%, kas ir gluži fantastisks skaitlis. Taču nav tā, ka mūsu rūpniecību ceļ tikai labvēlīgi apstākļi. Ārējais pieprasījums nekādi nevar izskaidrot, kāpēc kokapstrādē izlaide pērn augusi par 2,5%, bet mašīnbūvē, ķīmijā un farmācijā vidēji apmēram par piektdaļu. Pēdējās ir nozares, kuras vismazāk bremzē izejvielu pieejamība, kā arī vietējā un ģeogrāfiski tuvo tirgu ietilpība, tāpēc tās vislabāk spēj izmantot labvēlīgos apstākļus,» tā Strautiņš.

Turpinot, viņš uzsver, ka ražošana nevarētu augt, ja uzņēmumi nebūtu investējuši un kļuvuši gudrāki. Mašīnbūves nozarēs, par kurām tiek regulāri publicēti dati (visas, izņemot sliežu un ūdens transportlīdzekļu ražošanu) šogad gaidāmais pieaugums nu jau pārliecinoši pārsniedz 20%. «Lai cik strauji augtu šīs visperspektīvākās jomas, rūpniecības veselībai ļoti svarīgas ir un vēl ilgi būs t.s. tradicionālās nozares, tai skaitā kokrūpniecība. Tā dažās izpausmēs kļūst arvien netradicionālāka, bet koki joprojām ir vajadzīgi, no apaļkoku pieejamības šobrīd tieši atkarīgi 60% nozares. Šobrīd to sagādāšana rada lielas galvassāpes. Tāpēc «kocinieki» šobrīd pret savu gribu drusku bremzē rūpniecību kopumā.»

Strautiņš pauž arī bažas: «Daži mežu īpašnieki varētu izmantot izsludināto ārkārtas stāvokli, lai nepiegādātu kokus ilgtermiņa līgumu ietvaros par cenām, kas ir zem pašreizējā tirgus līmeņa, lai arī paši koki viņiem ir.»

Par 2018.gada prognozēm turpina Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava: «Šī gada sākums un gads kopumā solās būt gana jaudīgs. Pasaules un Eiropas ekonomikas turpinās augt, un ārējais pieprasījums palīdzēs ražotājiem un eksportētājiem audzēt gan apjomus, gan apgrozījumu. Tāpat arī spēcīga izaugsme Latvijā un augošais iekšējais pieprasījums turpinās pavērt iespējas realizēt produkciju un nopelnīt vietējā tirgū.»

Viņa klāsta arī to, ka potenciāli vājais punkts saglabājas piedāvājuma pusē un ne tikai vietējā kontekstā. Ražošanas jaudu ierobežojumi eirozonas lielākajās valstīs kļūst aizvien jūtamāki, un tas var pieklusināt apstrādes rūpniecības izplešanos arī pie mums. Investīcijas šī brīža situācijā ir tās, kuras var nodrošināt noturīgu apstrādes rūpniecības sniegumu un bažas par izsmeltajām jaudām mazināt.

Pēc Vildavas domām, pozitīvā ziņa ir tāda, ka līdz ar straujāku izaugsmi investīciju aktivitāte ir atgriezusies. To ataino tas, ka no visstraujāk augošajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm gan eirozonā, gan arī Latvijā bijušas tās, kuras galvenokārt ražo investīciju preces.

Savukārt Luminor bankas ekonomists Strautiņš saka, ka nozarei grūta var būt visa 2018.gada pirmā puse, ja vien nebūs neparasti sauss pavasaris.

«Šobrīd sinoptiķi sola, ka nedēļas nogalē atnāks sals, varbūt pat kailsals, kas no mežinieku viedokļa būtu svētīgi. Taču pavasarī viss atkusīs, bet ūdeņi nekur nebūs aizplūduši. Tā kā arī ieguldījumi jaudu palielināšanai nesenā pagātnē nav bijuši lieli, apjomu izteiksmē kokapstrādē cienījams rezultāts būs pērnā gada rezultātu atkārtošana, savukārt pieaugums par pāris procentiem gaidāms naudas izteiksmē, jo produktu cenas augstas,» min Strautiņš.

Bankas Citadele ekonomists Āboliņš komentē: «Pēc pašreizējām prognozēm Latvijai svarīgākajos noieta tirgos arī šogad gaidāma ļoti labs gads. Tādēļ pēc manā aplēsēm rūpniecība un eksports Latvijā 2018.gadā varētu pieaugt par 5-6%. Tas nozīmē, ka rūpniecība arī šogad augs ātrāk nekā ekonomika kopumā, līdz ar to nozares īpatsvars Latvijas ekonomikā turpinās pieaugt. Vienlaikus, jācer, ka spēcīgs ārējais pieprasījums mudinās vietējos uzņēmumus arī aktīvāk domāt par investīcijām.»

Āboliņš min arī Eiropas Komisijas apkopoto informāciju, kas liecina, brīvās ražošanas jaudas Latvijas rūpniecībā ir vēsturiski zemā līmenī, kamēr situācija darba tirgū, kas kļūst arvien sarežģītāka. Darba samaksa strauji aug, bezdarbs mazinās un pēdējā gada laikā ievērojami pieaudzis brīvo vakanču skaits.

Viņš uzsver: «Mūsu veiktais Citadele Index pētījums parāda, ka no visām nozarēm ražotājiem jau šobrīd ir vislielākās grūtības atrast sev nepieciešamo darbaspēku. Pēdējā gada laikā vairāk nekā puse no ražotājiem ir saskārušies ar problēmām atrast nepieciešamos darbiniekus. Lai to risinātu šobrīd vairāk nekā ražošanā gandrīz divas trešdaļas darbaspēka problēmu risina pieņemot darbā un apmācot darbiniekus bez atbilstošas pieredzes. Savukārt papildus investīcijas automatizācijā veikuši tikai aptuveni 15%, lai gan tieši rūpniecība ir nozare ar vislielāko automatizācijas potenciālu.»

Ref; 225.000.103.1998


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.