bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Ekonomisti: Apstrādes rūpniecība «sit pušu» rekordus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi augustā pieauga par 12,1%  gada izteiksmē. Tas ir ne tikai straujākais kāpums šogad, bet tik spēju ražošanas apjomu kāpumu nebijām redzējuši kopš 2012.gada augusta, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Savukārt Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka pēdējos 15 gados tik straujš kāpums rūpniecībā bieži nav novērots un «tas lielā mērā izskaidro, kādēļ mūsu nesen veiktajā Citadele Index pētījumā rūpniecība bija pārliecinoši optimistiskākā Latvijas tautsaimniecības nozare šobrīd. Šī ir arī laba ziņa Latvijas reģioniem, jo rūpniecība vairāk atrodas ārpus Rīgas un līdz ar to izaugsmei reģionos šogad vajadzētu būt straujāka nekā galvaspilsētā.»

Komentējot rūpniecības datus, Swedbank ekonomiste norāda, ka pieaugums ir vērojams visās lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs. Produkcijas kāpumu galvenokārt veicina augošais ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas eksporta pieaugumā. Arī vietējais tirgus ir nedaudz sarosījies līdz ar iedzīvotāju vidējo ienākumu pieaugumu.

Turpinot, viņa saka, ka šī gada augusta sniegumu spodrināt ir līdzējis arī bāzes efekts, proti, vairākās nozarēs tieši pērna gada augusts ir bijis diezgan vājš. Tā šī gada augustā negaidīti strauji pieaudzis, piemēram, koksnes un koka izstrādājumu (+10,95), kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana (+34,9%). Tik straujš kāpums, visticamāk, ir viena mēneša svārstības un tādus pieauguma tempus nākamajos mēnešos neredzēsim.

Kā atzīmē Āboliņš, rūpniecības straujā izaugsme šogad lielā mērā saistīta ar visnotaļ pozitīvo ekonomisko situāciju pasaules ekonomikā. Visās lielākajās pasaules ekonomikas šobrīd vērojamas pozitīvas izaugsmes tendences, starptautiskā tirdzniecība pēc vairāk gadu stagnācijas atkal aug un ekonomikas noskaņojums Eiropā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2007.gada.

«Tas viss veicina pieprasījumu pēc Latvijā precēm un papildus tam arvien aktīvāks kļūst arī vietējais tirgus. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā rūpniecības apgrozījums vietējā tirgū audzis par 15,2%, kas atspoguļo gan būvniecības atkopšanos no pērnā gada krīzes, gan kopumā augošos iekšējo pieprasījumu,» skaidro Āboliņš.

Vienlaikus Swedbank ekonomiste min, ka apstrādes rūpniekiem šī gada pirmie astoņi mēneši ir bijuši ļoti veiksmīgi. Produkcijas izlaide bija par 8,5% augstāka nekā pērn. Arī ražotāju cenas ir augušas, palīdzot audzēt ieņēmumus. Uzņēmumu aptaujas rāda, ka jauno pasūtījumu apjomi pieaug, kas liecina, ka izaugsme turpmākajos mēnešos arī būs gana laba.

Tomēr augstā jaudu noslodze un darbaspēka trūkums neļaus ilgstoši kāpināt apjomus. Ražotājiem jāturpina investēt efektivitātes uzlabošanā un darbaspēka produktivitātes celšanā. Uz gada beigām produkcijas izlaides pieauguma tempi, visdrīzāk, sāks noplakt bāzes efektu dēļ – līdz ar ārējā pieprasījuma pieaugumu apstrādes rūpniecības sniegums sāka uzlaboties pērnā gada nogalē, iesaka Buceniece.

Tāpat viņa norāda, ka gan apstrādes rūpniecības, gan mazumtirdzniecības dati par jūliju un augustu liecina, ka plašā un straujā ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī turpinājās un, iespējams, pat paātrinājās salīdzinājumā ar gada pirmo pusi.

Runājot par to, kas notiks tuvāko mēnešu laikā, Āboliņš saka, ka īstermiņa indikatori pagaidām neliecina par kādām būtiskām izmaiņām ārējā ekonomiskajā vidē, tādēļ labus izaugsmes rādītājus rūpniecībā redzēsim arī gada atlikušajos mēnešos un apstrādes rūpniecības izaugsme šogad varētu būt tuvu 10%.

«Tik straujš kāpums liek domāt, ka vismaz šobrīd nozarei nav problēmas ar konkurētspēju, jo spējam izmantot ārējo tirgu sniegtās iespējas, taču darbaspēka pieejamība pakāpeniski kļūst par arvien lielāku problēmu. Straujais algu kāpums, relatīvi augstais strādājošo vecums atsevišķās nozarēs un jauno darbinieku trūkums, kā arī strauji augošais pieprasījums būvniecības nozarē, kas draud atkal pārvilināt darbiniekus no rūpniecības, būs nopietns izaicinājums Latvijas ražotājiem un ekonomikai kopumā. Tādēļ uzņēmumiem ar steigu jādomā par investīcijām produktivitātē, lai darīt vairāk ar mazāk cilvēkiem un būtu iespējams nopelnīt straujo algu kāpumu,» atzīmē Citadele ekonomists Āboliņš.

Ref: 225.000.103.2272


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.