bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Ekonomisti brīdina par Latvijas darba tirgus pārkaršanas riskiem tuvākajos gados

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠogad un nākamgad Latvijas ekonomikai prognozējama diezgan strauja izaugsme – ap 4-5% gadā. Eksporta un investīciju kāpums kļūs spēcīgāks, uzlabojoties ārējam pieprasījumam, prognozē Swedbank ekonomisti.

Algu un nodarbināto skaita pieaugums balstīs mājsaimniecību patēriņu. Bezdarbs turpinās samazināties, inflācija būs mērena. Bet šāda šķietami komfortabla un bezrūpīga izaugsme slēpj būtiskus vidēja termiņa riskus. Galvenais no tiem ir darba tirgus pārkaršana – Latvijai šādi riski var kļūt akūtāki 2016.gadā, bet, iespējams, jau pat 2015.gada otrajā pusē, jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā brīdina bankas eksperti.

Darba tirgus pašlaik ir galvenais risks ilgtspējīgai izaugsmei. Ja tas uzkarst, proti, algas aug krietni ātrāk par ražīgumu, sākumā tas palielina patēriņu un uzdzen straujāku iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi. Tomēr, ja algu kāpums ilgstoši ir straujāks par ražīguma kāpumu, tas samazina konkurētspēju un rada straujas korekcijas risku. Proti, izmaksām augot, konkurētspējai sarūkot un eksportam sākot stagnēt, mazināsies iedzīvotāju optimisms un gatavība tērēt, kā arī uzņēmēju vēlme investēt, tā sabremzējot ekonomiku. Darba tirgum uzkarstot, tuvākajos pāris gados Latvijas IKP izaugsme var izrādīties arī krietni straujāka par 4-5%, bet tai, visticamāk, sekotu krasa sabremzēšanās.

«Algu kāpums ir nepieciešams, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un mazinātu emigrāciju, bet tam ir jābūt nopelnītam. Nenopelnīts jeb ar ražīguma kāpumu nesegts algu kāpums nozīmē augošas izmaksas uzņēmējiem, kas samazina viņu konkurētspēju un izraisa finansiālas problēmas. Rezultātā, visticamāk, būs jāmazina darbinieku skaits un bezdarbs kāps. Uzņēmumi to apzinās un investē ražīguma paaugstināšanā, bet ne viss ir uzņēmēju pašu spēkos. Mūsuprāt, efektīvs veids, kā mazināt pārkaršanas risku, ir īstenot strukturālas reformas, kas veicina darba ražīguma kāpumu. Izaugsmes gadi ir īstais laiks reformu īstenošanai, jo tad tās nav tik sāpīgas. Diemžēl pašlaik strauja izaugsme un vēlēšanu tuvums mazina politiķu vēlmi šādas reformas īstenot. Tas nozīmē, ka nelīdzsvarotība darba tirgū pakāpeniski pieaugs,» saka ekonomiste Lija Strašuna.

Pasaulē un Eiropā izaugsme pakāpeniski kļūst spēcīgāka, noskaņojums uzlabojas, procentu likmes vēl samērā ilgi būs zemas. Tāpēc Latvijas ekonomikas izaugsmi tuvākajos pāris gados arvien vairāk balstīs eksports – gan tiešā veidā, eksporta apjomam augot līdz ar spējāku ārzemju pieprasījumu, gan netieši, jo tā kāpums stimulēs investīcijas. Mājsaimniecību patēriņa pieauguma tempu nedaudz piebremzēs inflācija, bet mājsaimniecības pelnīs un tērēs vairāk. Šogad mājsaimniecību patēriņš, visticamāk, vēl augs nedaudz straujāk par eksportu, bet 2015.gadā eksports atkal izrausies priekšā.

2013.gada 3.ceturksnī eksporta apjoms bija mazāks nekā pirms gada, bet kritums ir īslaicīgs. Proti, tas lielā mērā atspoguļo 2012.gada rekordaugstās graudaugu ražas un Liepājas metalurga darbības apturēšanu pērn pavasarī. Tikmēr pārējo preču grupu eksports vairumā gadījumu ir turpinājis augt. Palielinās arī pakalpojumu eksports, jo kravu pārvadājumu kritumu kompensē tūrisma un komercpakalpojumu kāpums. Proti, pašlaik situācija eksporta jomā vēl joprojām ir diezgan laba, skaidro ekonomisti.

Kā jau iepriekš Swedbank ekonomisti brīdināja, investīciju aktivitāte pērn bija ļoti vārga. 2014.gadā investīcijām vajadzētu pieņemties spēkā (īpaši privātajā sektorā) divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nepieciešamība investēt ir liela, ko nosaka tādi faktori kā augsta jaudu noslodze, nepieciešamība attīstīt infrastruktūru un kāpināt ražīgumu, lai mazinātu algu spiedienu uz izmaksām un konkurētspēju. Otrkārt, uzņēmumiem ir iespējas investēt – parādu slogs ir sarucis un noguldījumu apjoms ir audzis, ienāk atmaksas par iepriekšējā perioda Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, procentu likmes ir zemas. Bet 2015.gadā investīciju pieaugums nedaudz pierims, jo uzņēmumi atliks investīcijas, gaidot jaunā ES fondu plānošanas perioda finansējumu.

Latvijā bezdarbs turpinās sarukt, uzņēmumiem būs arvien grūtāk atrast darbiniekus, algas augs, bet pāris tuvākajos gados konkurētspēju tas vēl krasi nepasliktinās. Pērn vidējā reālā bruto alga auga nedaudz straujāk par ražīgumu, bet konkurētspēja saglabājās samērā laba un nodarbinātība turpināja augt. Gaidāms, ka nākamajos divos gados nodarbināto skaits turpinās augt par 1,5-2% gadā. Darba meklētāju īpatsvars 2015.gadā jau pastāvīgi saruks zem 10%, un spiediens celt algas palielināsies. Vidējā bruto alga tuvākajos pāris gados varētu augt par 6-7% gadā (šogad daļēji arī minimālās algas palielinājuma dēļ).

Tuvākajos pāris gados inflācija, visticamāk, būs mērena un galvassāpes neradīs, jo pakāpeniski augošu vietējo faktoru spiedienu uz cenām ierobežos labvēlīga izejvielu cenu dinamika pasaulē. Zemāki dabasgāzes un apkures tarifi (dēļ zemākām naftas cenām pasaulē) daļēji kompensēs elektrības tarifu kāpumu un Rīgas ūdens plānoto tarifu kāpumu vasaras sākumā. Pārtikas cenu kāpums gaidāms mērens, pateicoties samērā labvēlīgām cenu izmaiņām pasaulē.

Šogad inflācija Latvijā būs ap 2,5%. 2015.gadā patēriņa cenu kāpums būs mazliet straujāks (tai skaitā, vājinoties eiro vērtībai pret ASV dolāru), tomēr tas tik un tā būs zem 3%.

«Attiecībā uz pasaules ekonomiku kopumā saglabājam piesardzīgi optimistisku skatu, prognozējot, ka nākamajos divos gados izaugsme pieņemsies spēkā un tuvosies 4%. Lai gan pērn bija daudz falšstartu, gada nogales datos redzams, ka izaugsme kļūst spēcīgāka. Taču dinamika nav vienmērīga. Turpmākajos divos gados samērā spēcīgu izaugsmi piedzīvos vien dažas, bet lielas ekonomikas (ASV, Lielbritānija un Vācija), kamēr daudzas citas joprojām cīnīsies ar recesiju vai lēnu izaugsmi,» stāsta bankas ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik Eiropas Centrālā banka (ECB) ir nogaidošā pozīcijā un, pēc ekonomistu domām, visticamāk, saglabās bāzes likmi 0,25%, bet, ja inflācija turpinās sarukt, tiks ieviesti jauni atbalsta pasākumi. Daudz kas atkarīgs no banku savienības izveides, no banku stresa testu rezultātiem un tam sekojošas rīcības. Politikas lēmumiem būs izšķiroša nozīme arī daudzās attīstības valstīs, kurām būs jāspēj pielāgoties procentu likmju kāpumam un Ķīnas lēnākai izaugsmei, teic ekonomisti.

102.000.102.6404


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.