bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs

Ekonomisti: gada inflācijas rādītāji var pieaugt vēl vairāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tuvākajos mēnešos gada inflācijas rādītājs varētu pieaugt vēl vairāk un arī varbūtība, ka gada griezumā inflācija šogad kādu brīdi pārsniegs 4%, aizvadītā mēneša laikā ir pieaugusi, norāda ekonomisti.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis:

Tuvākajos mēnešos gada inflācijas rādītājs varētu pieaugt vēl vairāk, pārsniedzot 4% atzīmi, jo janvārī visās preču grupās (īpaši tajās, kurās janvārī raksturīgas atlaides un izpārdošanas) nodokļu pieauguma efekts vēl pilnā mērā nebija izjūtams. Nodokļu izmaiņas atsevišķos gadījumos tomēr ir kā arguments cenu pārskatīšanai, turklāt lielākā mērā nekā veiktās nodokļu izmaiņas. Savu artavu salīdzinoši augstai inflācijai sniegs plānotais elektroenerģijas tarifu kāpums, tāpat izskanējuši nodomi palielināt vēl atsevišķus nodokļus. Turklāt būtiski palielinājušās inflācijas gaidas – vairums iedzīvotāju un uzņēmēju prognozē inflācijas palielināšanos nākamo 12 mēnešu laikā, kas arī var būt viens no inflāciju uzturošiem momentiem.

Lai arī tirdzniecībā vairs nav kritums un atsevišķās preču grupās vērojams kāpums, tomēr iedzīvotāju pirktspēja joprojām saglabājas zema, tādējādi straujš cenu pieaugums var negatīvi ietekmēt tirdzniecības apjomus, jo pie tik strauja cenu kāpuma daļai iedzīvotāju var nākties pārskatīt savu patēriņa grozu. Iedzīvotāju zemā pirktspēja tomēr neļauj būtiski kāpināt cenas, tādējādi ražotājiem un tirgotājiem būs jāspēj darboties vēl efektīvāk, nevis pārlikt pieaugošās izmaksas uz patērētāju pleciem.

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Cenu kāpums janvārī ir bijis tuvāks prognožu diapazona augstākajam galam, dzīves dārdzībai kopš decembra pieaugot par 1.3%. Skaidrs, ka tik lielu cenu lēcienu mēneša griezumā šogad vairs nebūs. Taču varbūtība, ka gada griezumā inflācija šogad kādu brīdi pārsniegs 4%, diemžēl aizvadītā mēneša laikā ir pieaugusi, jo graudu un metālu cenas pasaulē turpina kāpt, bet naftas cena ir veikusi dažus īslaicīgus ceļojumus trīsciparu skaitļu teritorijā.

Gan nodokļu izmaiņas, gan globālie procesi turpinās stumt cenu līmeni uz augšu, taču kā gumija uz leju to vilks Latvijas iedzīvotāju joprojām vājā pirktspēja. No indeksa izslēdzot pārtiku un enerģiju, pārējās preces un pakalpojumi joprojām bija lētāki nekā pirms gada, tātad inflācijas un deflācijas spēki ekonomikā joprojām cīnās sparīgi. Nesenā aptaujā tikai sestā daļa uzņēmumu saka, ka paaugstinās pamatalgas, vēl apmēram tikpat liela daļa varētu gūt būtisku labumu no stimulējošās atalgojuma daļas atjaunošanās, daži procenti iedzīvotāju varētu baudīt pat ļoti strauju ienākumu kāpumu, pateicoties darba atrašanai vai veiksmīgam biznesam, taču lielākajai daļai iedzīvotāju ienākumi būtiski nepieaugs.

Tiek runāts par atsevišķu pārtikas produktu cenu kāpumu pat par 50%. Nav šaubu, ka kopumā pārtikas cenas turpmākajos mēnešos augs, taču arī jāsaprot, ka Latvijai vienmēr bijuši raksturīgi mēģinājumi uzrunāt cenas augšā ar runāšanu. Ir produkti, kuros graudu cenu kāpumam vēl tikai jāatspoguļojas, piemēram – gaļa un tās produkti, taču maizes cenas jau ir visumā pielāgojušās globālajiem procesiem, un turpmāk izmaiņas var būt dažādos virzienos, tā janvārī maizes cenas pat samazinājušās.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Cenu pieaugums janvārī, protams, nebija negaidīts, ņemot vērā cenu kāpumu pasaules tirgos gan pārtikai, gan izejvielām, kā arī nodokļu paaugstinājumu janvārī. Pieaugums par 1,3%, salīdzinot ar decembri un par 3,7% pret pagājušā gada janvāri atbilst prognozētajam. Tāpat redzams, ka preču cenas, kuras vairāk ietekmē cenu attīstība pasaules tirgū, pieaugušas straujāk nekā pakalpojumu cenas.

Tālākās cenu izmaiņas galvenokārt būs atkarīgas no notikumu attīstības pasaules izejvielu tirgos un pasaules lielāko centrālo banku rīcības gadījumā, ja strauji atsāks pieaugt naudas aprites ātrums. Tādējādi tiks veicināts turpmāks cenu pieaugums. Aplūkojot finanšu tirgus datus, redzam, ka tirgus dalībnieku vairākums ir pārliecināts, ka pašreizējais inflācijas kāpums ir pārejošs un jau gada otrajā pusē inflācija samazināsies jeb, citiem vārdiem sakot, tālāks būtisks izejvielu un pārtikas cenu lēciens nesekos, kā arī centrālās bankas atsāks paaugstināt procentu likmes pirms pieaugošais naudas daudzums apgrozībā kļūs par draudu cenu stabilitātei.

Latvijā turpmākajos mēnešos cenu pieaugums būs daudz mērenāks nekā janvārī, un gada vidējā cenu līmeņa pieaugums 2011. gadā, visticamāk, būs ap 3%. Turpmākajos mēnešos inflācija gada griezumā samazināsies pieaugošā bāzes efekta dēļ – 2010. gada sākumā cenas sasniedza zemāko līmeni un pēc tam jau pakāpeniski atsāka pieaugt. Tāpat jāņem vērā, ka mājsaimniecību ienākumu pieaugums būs mērens, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms turpinās pat vēl nedaudz sarukt. Tādējādi pieprasījums pēc patēriņa precēm un pakalpojumiem augs salīdzinoši lēnām. Pieprasījuma attīstība, savukārt, būtiski ietekmē patēriņa cenu līmeņa izmaiņas – ja patēriņš aug lēnām, uzņēmējiem ir mazāk iespēju paaugstināt cenas.

Protams, viens no riskiem augstāk aprakstītajā scenārijā ir būtisks tālāks naftas cenu pieaugums. Šāda varbūtība savukārt ir salīdzinoši zema, jo resursiem bagāto valstu valdības arī var atļauties daudz lielākus budžeta izdevumus, tādējādi lielā mērā nopērkot iedzīvotāju lojalitāti.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova:

Runājot par 2011. gadu kopumā, jāatzīst, ka inflācija neapšaubāmi kļūst par izaicinājumu. Runa nav tikai par Māstrihtas kritērijiem un citiem makro lielumiem, vairāk – par situāciju mikro līmenī. No vienas puses, ņemot vērā, ka ekonomikas pieaugums šogad varētu sasniegt pat 4-5%, inflācija 3-4% apmērā varbūt arī nešķiet tik dramatisks cipars. Tomēr no otras puses, jārēķinās arī ar to, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir ļoti nevienmērīga un to pavada arvien lielāka nevienlīdzība iedzīvotāju ienākumos. Turklāt jāatzīst, ka individuālā inflācija tai iedzīvotāju daļai, kura ekonomikas atveseļošanos vēl neizjūt, ir lielāka tāpēc, ka straujāk par vidējo cenu pieaugumu ir augušas cenas tādās kategorijās, kuras šiem cilvēkiem ieņem lielāku īpatsvaru viņu izdevumos – piemēram, pārtika un rēķini par mājokli.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.