bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 21.02.2018 | Vārda dienas: Eleonora, Ariadne
LatviaLatvija

Ekonomisti: Inflācija Latvijā tuvākajos mēnešos būtiski nepieaugs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Evija Trifanova/LETA

Gada inflācija ir sasniegusi augstāko punktu kopš 2012.gada marta, norāda ekonomisti, prognozējot, ka nākotnē, tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā, visticamāk, vairāk būtiski nepieaugs un saglabāsies ap 3% līdz rudens mēnešiem.

«2012.gadā tas bija noslēgums pusotru gadu ilgam inflācijas vilnim, ko radīja straujš pasaules izejvielu cenu kāpums un valsts iziešana no krīzes, kas palielināja algas un uzņēmumu spēju celt cenas. Šobrīd notiek šī inflācijas viļņa atkārtojums, bet mērenākā veidā, nav gaidāma gada inflācijas pakāpšanās līdz 5%,» norāda DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš atzīmē, ka arī tagad izejvielu cenas kāpj, paātrināsies ekonomikas izaugsme, bet tas būs bez krasiem rāvieniem un izrāvieniem.

«Ar diezgan lielu pārliecību to var teikt par izejvielu cenām, ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu Latvijā nekad neko droši nevar zināt, jo īpaši tad, ja daudzi gadiem loloti būvniecības projekti tiek īstenoti vienlaicīgi. Domājams, ka februārī gada inflācija vēl palielināsies, pēc tam varētu iestāties relatīvs miers, bet līdz gada beigām cenu kāpums visdrīzāk nedaudz bremzēsies,» saka Strautiņš.

Daudz straujāk par vidējo šobrīd aug pārtikas cenas, to kāpums gada griezumā janvārī sasniedza 6,8%, atgādina Strautiņš.

Viņš piebilst: «Ar nedaudz straujāku cenu kāpumu nāksies samierināties, patērētāju vairākumam tas nebūs pārāk grūti, jo algu kāpums paātrināsies. Dažus gadus nācija dzīvos saskaņā ar nu jau leģendāro principu – ir jābaidās nevis no lieliem izdevumiem, bet no maziem ienākumiem.»

DnB ekonomists arī norāda, ka reālais IKP augs, nominālais augs vēl straujāk, reālā IKP un cenu kāpumam summējoties. «Tas ir svarīgi tāpēc, ka šādā laikā samazinās veco parādu reālais slogs. Ekonomikas pārkaršana vismaz valsts centrālajos reģionos pēc dažiem gadiem ir reāls risks, taču sākotnējās izpausmēs ekonomikas pārkaršana mēdz būt ļoti patīkama. Pat, ja parādīsies inflācijas apkarošanas plāns, tiks imitēta nopietna diskusija, bet rīcības nebūs. Iepriekšējo reizi šādam plānam varētu būt bijusi lielāka piekrišana, ja to sauktu īstajā vārdā – par ekonomikas kraha novēršanas plānu. Šobrīd uztraukties par krahu pārskatāmā nākotnē nav pamata, bet šo inflācijas kāpumu pārdzīvosim. Šoreiz viss būs citādi,» tā Strautiņš.

Līdzīgu  uzskata par inflācijas turpmāko nepieaugšanu pauž bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņaprāt, kā jau pierasts, patēriņu cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā joprojām ir saistītas ar ārējie faktoriem.

«Līdz ar to janvārī visstraujāk augušas degvielas (+14,9% pret iepriekšējo gadu), dārzeņu (+14%), piena produktu (+10,5%), kā arī cukura un saldumu (+11,1%) cenas. Faktiski šie pieaugumi atspoguļo pēdējo mēnešu pārtikas un naftas cenu tendences pasaulē,» skaidro Āboliņš.

Viņaprāt, nedaudz negaidīti janvārī par 0,5% samazinājās pakalpojumu cenas, taču tas pamatā saistīts ar lētākiem aviācijas pakalpojumiem, kas pēc decembra negaidītā kāpuma atgriezās iepriekšējā līmenī.

Swedbank ekonomiste Linda Vildava prognozē, ka naftas cena šogad turēsies tuvu 2016.gada beigās sasniegtajam līmenim, t.i., robežās no 55 līdz 60 dolāriem par barelu, līdz ar to lielāko daļu gada naftas cena būs augstāka, nekā tā bija pērn.

«Tas savukārt nozīmē, ka dārgāka nekā pērn būs degviela, gāze un siltumenerģija. No pirmā janvāra gāzes tarifi mājsaimniecībām ir augstāki, salīdzinot ar iepriekšējo pusgadu, bet tie joprojām ir zemāki nekā 2016.gada sākumā,» teic Vildava.

Ekonomiste norāda, ka siltumenerģijas tarifi arī tuvākajā laikā, visticamāk, pieaugs. «Rīgas siltuma prognozētie tarifi turpmākajiem mēnešiem nozīmētu, ka jau martā siltumenerģija daļai iedzīvotāju kļūtu dārgāka nekā pērn. Akcīzes nodokļu izmaiņas (augstāks akcīzes nodoklis tabakai no 1. janvāra, augstāka akcīze alkoholam no 1. marta un cigaretēm no 1. jūlija) arī mazliet vilks cenas uz augšu visa gada garumā. Kā ierasts, algu izaugsme veicinās pakalpojumu cenu kāpumu,» tā ekonomiste.

Swedbank prognozē, ka vidējais patēriņa cenu kāpums šogad varētu būt ap 2.5%, kas ir krietni augstāks nekā tas, pie kā esam raduši pēdējo pāris gadu laikā. Lai arī neto algu izaugsmi šogad gaidām labu (5.5% apmērā), daļu no tās apēdīs inflācija. Bet pat par spīti tam mājsaimniecību pirktspēja turpinās uzlaboties.

Tikmēr Finanšu ministrijas eksperti norāda – ja degvielas cenu izmaiņas ļoti operatīvi atspoguļo energoresursu cenu izmaiņas pasaules tirgū, tad gāzes un attiecīgi arī siltumenerģijas cenās mājsaimniecībām globālo cenu svārstības atspoguļojas ar diezgan lielu novēlošanos.

«Ņemot vērā, ka gāzes tarifi tiek noteikti divas reizes gadā (janvārī un jūlijā) un ir atkarīgi no energoresursu cenām iepriekšējos deviņos mēnešos, jaunie tarifi, kas stājas spēkā š.g. janvārī, paredz, ka gāzes cenas joprojām ir zemākas nekā iepriekšējā gadā, kopumā par 4,7%. Taču salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gāzes cena palielinājās par 4,2%,» skaidro ministrijā.

Tiek norādīts, ka siltumenerģijas tarifi ir saistīti ar gāzes cenu, kuru piemēro rūpnieciskajiem klientiem, un tarifi tiek pārskatīti katru mēnesi.
«Kopumā siltumenerģijas cena palika nemainīga salīdzinājumā ar decembri, taču bija par 5,9% zemāka gada griezumā. Prognozējams, ka siltumenerģijas cenu kritums turpināsies arī turpmākajos mēnešos, taču būs būtiski mazāks nekā janvārī,» tā ministrijā.

BNN jau informēja, ka lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1,7%. Lielākā ietekme uz cenu kāpumu pārtikas grupā bija svaigiem dārzeņiem, taču sadārdzinājās arī siers un biezpiens, gaļa un gaļas izstrādājumi, augļi, sviests, skābais krējums, piens, šokolāde, olas, cukurs, kafija, svaigas vai atdzesētas zivis. Savukārt cenas samazinājās augļu un dārzeņu sulām, kā arī jogurtam.

Ref:103./224.000.103.600


Pievienot komentāru

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā janvārī pieauga par 0,9%

Šī gada janvārī salīdzinājumā ar 2017.gada decembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vējonis uzskata, ka finanšu sistēma Latvijā ir stabila. Tikmēr Kučinskis par radušos situāciju plāno informēt Eiropadomē

«Finanšu sistēma Latvijā ir stabila un nav pamats satraukties par banku sistēmas nestabilitāti. «Bankas darbojas un turpinās darboties normālā režīmā,»  uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Robežsargi pieķer divus vīriešus dīzeļdegvielas nelikumīgā pārvietošanā

Krāslavas stacijas tuvumā izņemti 220 litri valstī nelikumīgi ievestas dīzeļdegvielas, savukārt Daugavpils novadā Križu ciema apkaimē aizturēti divi Latvijas pilsoņi un izņemti vēl 150 litri kontrabandas dīzeļdegvielas, vēsta robežsardzē.

Rīgas reģionā vīrietis apkrāpis vismaz 42 iedzīvotājus; policija aicina atsaukties

Valsts policijas iecirkņos saņemta informācija no desmitiem cietušo personu par kādu vīrieti, kurš pēdējo četru gadu laikā piedāvājis dažāda veida celtniecības un remontdarbus, saņēmis par tiem priekšapmaksu, taču darbus tā arī nav veicis. Policija aicina atsaukties arī citus iespējamos cietušos.

Ar ES fondu augstākās izglītības institūcijās varēs uzlabot studiju programmu saturu

Augstskolām un koledžām ir iespēja ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu uzlabot pārvaldību un pilnveidot studiju programmu saturu - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi. Šim mērķim kopumā pieejamais ESF finansējums ir vairāk nekā 15,8 miljonu eiro.

No vardarbības ģimenē cietušie aicināti saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi, šī gada 22.februārī turpināsies akcija Pajautā juristam, kuras ietvaros juristi sniegs bezmaksas konsultācijas no vardarbības ģimenē cietušajiem, vēsta biedrības Skalbes direktore Zane Avotiņa.

Pērn Korupcijas uztveres indekss Latvijā nav būtiski uzlabojies

Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2017.gadā Latvijas pozīcijas nav būtiski uzlabojušās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma saka biedrības Sabiedrība par atklātību Delna direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere.

LM: Pilotprojekts mājokļu nodrošināšanai bēgļiem turpināsies līdz pat gada beigām

Pilotprojektu mājokļu nodrošināšanai ģimenēm, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, plānots turpināt vēl līdz šī gada beigām, vēsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku saņem piecreiz lielāku transporta kompensāciju

Saeimas deputāts, savulaik ilggadējais Rīgas pašvaldības darbinieks Askolds Kļaviņš īsi pēc kļūšanas par parlamentārieti ir mainījis savu deklarēto dzīvesvietu no galvaspilsētas uz Liepāju, kas ļāvis piecas līdz sešas reizes palielināt saņemto transporta izdevumu kompensāciju.

Pērn lielākais pieprasījums no Latvijas pārvadātāju puses bijis pēc Krievijas atļaujām

Saskaņā ar pērnā gada beigu datiem Latvijā ar kravu vai pasažieru komercpārvadājumiem nodarbojas 4 741 licencēts autopārvadātāju uzņēmums, kas ir par 3% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu 2016.gadā, norāda SIA Autotransporta direkcija.

Parādniekiem apķīlātās kustamās mantas turpmāk izsolīs internetā

Apķīlāto kustamo mantu turpmāk tirgos izsolē elektroniskajā vidē, to paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko galīgajam lasījumam parlamentā atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija.

Aizdomās par «vergu» vervēšanu darbam Lielbritānijā aiztur Latvijas valstspiederīgos

Starptautiskā operācijā, kuras ietvaros vienlaikus veiktas vairākas kratīšanas gan Latvijā, gan Lielbritānijā, aizdomās par cilvēku tirdzniecības organizēšanu darbam Lielbritānijā aizturētas kopā piecas personas - divi vīrieši un trīs sievietes.

Apsaimniekotājs: Iedzīvotāji vieglprātīgi pret elementārām ugunsdrošības prasībām

Uz dzīvokļu īpašniekiem attiecas trīs būtiskākie darbi - iespējama tvaika nosūcēju pārslēgšana un ventilācijas pārbūve, ja nosūcēju var pievienot tikai dabīgās ventilācijas šahtai, dūmu detektora pieslēgšana, kā arī elektroinstalācijas un kontaktu pārbaude, uzsver eksperti.

Lielākais sals līdz -32 grādiem pēc Celsija gaidāms nākamnedēļ

Šīs nedēļas otrā puse Latvijā būs auksta, bet vēl lielāks sals gaidāms nākamajā nedēļā, liecina jaunākās laika prognozes. Nākamnedēļ ienāks vēl lielāks aukstums no Krievijas. Saskaņā ar pašreizējo prognozi gaisa temperatūra vietām Vidzemē un Latgalē pazemināsies līdz pat -32 grādiem pēc Celsija. 

Latkovskis: Krievija mēģina izmantot pašreizējo situāciju, lai radītu haosu Latvijā

Krievija mēģina izmantot pašreizējo situāciju, lai radītu haosu Latvijā, taču tas neizdodas, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Paātrinās īpašuma tiesību un hipotēkas nostiprināšanas procesu

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti pirmajā lasījumā atbalstījuši grozījumus Bāriņtiesu likumā, Notariāta likumā un Zemesgrāmatu likumā, kas paredz padarīt ātrāku un drošāku īpašuma tiesību un hipotēkas nostiprināšanas procesu.

Pieteikties laulībām dzimtsarakstu nodaļā varēs arī elektroniski

Iesniegumu par laulības noslēgšanu dzimtsarakstu nodaļā varēs iesniegt arī elektroniski, ja iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.

Pieprasa Reiznieces-Ozolas demisiju; Bažas, ka ministre ievelk Latvijas finanšu sektoru vēl «dziļākā purvā»

Latvijas finanšu ministre Dana Reiznieces-Ozola nav spējusi novērst Amerikas Savienotās Valstis Finanšu ministrijas lēmumu, kas ir iznīcinošs Latvijas finanšu sektora reputācijai un pazemojošs Latvijas valdībai, uzsver Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns. Tas kalpo par iemeslu, kāpēc politiskais spēks prasa Reiznieces-Ozolas demisiju.

Aizsardzības ministrija: Pret Latviju tiek izvērsta masveida informācijas operācija

Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka saistībā ar pēdējo dienu  notikumiem banku sektorā un ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.

Saeimā meklēs risinājumus Rimšēviča atsaukšanai no amata

Saeimas deputāti plāno meklēt risinājumu saistībā ar iespēju atsaukt no amata Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Meža produkcijas eksports pērn pieaudzis par 6%

Latvija pērn eksportēja meža produkciju 2,22 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 6% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

1.martā noslēgsies tiesu teritoriālā reforma

Saskaņā ar pirmās instances tiesu teritoriālo reformu 2018.gada 1.martā tiks reorganizēta Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Ogres un Tukuma rajona tiesas un to sastāvā ietilpstošās zemesgrāmatu nodaļas, pievienojot tās Jelgavas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu.

Bijušo ieslodzīto atbalsta trūkums veicina atkārtotu noziegumu izdarīšanu

Vieni no galvenajiem faktoriem, kas cilvēkus mudina uz atkārtotu noziegumu veikšanu, ir atbalsta trūkums no ģimenes un apkārtējās sabiedrības, kā arī nestabila finanšu situācija un zems izglītības līmenis, atklāj Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Latvijā kultūras jomā strādājošo īpatsvars lielāks nekā ES vidēji

Latvijā kultūras jomā strādājošo skaits veido 4,5% no valstī nodarbināto cilvēku kopskaita, kas ir lielāks īpatsvars nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat otrdien, 20.februārī, publiskotie dati par 2016.gadu.

IZM: Ideju par pāreju uz obligāto vidējo izglītību pagaidām būtu jāatliek

Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau sākusi virkni nozares reformu, kuru noslēgums paredzēts vien pēc vairākiem gadiem, priekšlikums par pāreju uz obligāto vidējo izglītību pagaidām būtu jāatliek, pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Jaunākie komentāri