bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.04.2017 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

Ekonomisti: Inflācija Latvijā tuvākajos mēnešos būtiski nepieaugs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Evija Trifanova/LETA

Gada inflācija ir sasniegusi augstāko punktu kopš 2012.gada marta, norāda ekonomisti, prognozējot, ka nākotnē, tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā, visticamāk, vairāk būtiski nepieaugs un saglabāsies ap 3% līdz rudens mēnešiem.

«2012.gadā tas bija noslēgums pusotru gadu ilgam inflācijas vilnim, ko radīja straujš pasaules izejvielu cenu kāpums un valsts iziešana no krīzes, kas palielināja algas un uzņēmumu spēju celt cenas. Šobrīd notiek šī inflācijas viļņa atkārtojums, bet mērenākā veidā, nav gaidāma gada inflācijas pakāpšanās līdz 5%,» norāda DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš atzīmē, ka arī tagad izejvielu cenas kāpj, paātrināsies ekonomikas izaugsme, bet tas būs bez krasiem rāvieniem un izrāvieniem.

«Ar diezgan lielu pārliecību to var teikt par izejvielu cenām, ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu Latvijā nekad neko droši nevar zināt, jo īpaši tad, ja daudzi gadiem loloti būvniecības projekti tiek īstenoti vienlaicīgi. Domājams, ka februārī gada inflācija vēl palielināsies, pēc tam varētu iestāties relatīvs miers, bet līdz gada beigām cenu kāpums visdrīzāk nedaudz bremzēsies,» saka Strautiņš.

Daudz straujāk par vidējo šobrīd aug pārtikas cenas, to kāpums gada griezumā janvārī sasniedza 6,8%, atgādina Strautiņš.

Viņš piebilst: «Ar nedaudz straujāku cenu kāpumu nāksies samierināties, patērētāju vairākumam tas nebūs pārāk grūti, jo algu kāpums paātrināsies. Dažus gadus nācija dzīvos saskaņā ar nu jau leģendāro principu – ir jābaidās nevis no lieliem izdevumiem, bet no maziem ienākumiem.»

DnB ekonomists arī norāda, ka reālais IKP augs, nominālais augs vēl straujāk, reālā IKP un cenu kāpumam summējoties. «Tas ir svarīgi tāpēc, ka šādā laikā samazinās veco parādu reālais slogs. Ekonomikas pārkaršana vismaz valsts centrālajos reģionos pēc dažiem gadiem ir reāls risks, taču sākotnējās izpausmēs ekonomikas pārkaršana mēdz būt ļoti patīkama. Pat, ja parādīsies inflācijas apkarošanas plāns, tiks imitēta nopietna diskusija, bet rīcības nebūs. Iepriekšējo reizi šādam plānam varētu būt bijusi lielāka piekrišana, ja to sauktu īstajā vārdā – par ekonomikas kraha novēršanas plānu. Šobrīd uztraukties par krahu pārskatāmā nākotnē nav pamata, bet šo inflācijas kāpumu pārdzīvosim. Šoreiz viss būs citādi,» tā Strautiņš.

Līdzīgu  uzskata par inflācijas turpmāko nepieaugšanu pauž bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņaprāt, kā jau pierasts, patēriņu cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā joprojām ir saistītas ar ārējie faktoriem.

«Līdz ar to janvārī visstraujāk augušas degvielas (+14,9% pret iepriekšējo gadu), dārzeņu (+14%), piena produktu (+10,5%), kā arī cukura un saldumu (+11,1%) cenas. Faktiski šie pieaugumi atspoguļo pēdējo mēnešu pārtikas un naftas cenu tendences pasaulē,» skaidro Āboliņš.

Viņaprāt, nedaudz negaidīti janvārī par 0,5% samazinājās pakalpojumu cenas, taču tas pamatā saistīts ar lētākiem aviācijas pakalpojumiem, kas pēc decembra negaidītā kāpuma atgriezās iepriekšējā līmenī.

Swedbank ekonomiste Linda Vildava prognozē, ka naftas cena šogad turēsies tuvu 2016.gada beigās sasniegtajam līmenim, t.i., robežās no 55 līdz 60 dolāriem par barelu, līdz ar to lielāko daļu gada naftas cena būs augstāka, nekā tā bija pērn.

«Tas savukārt nozīmē, ka dārgāka nekā pērn būs degviela, gāze un siltumenerģija. No pirmā janvāra gāzes tarifi mājsaimniecībām ir augstāki, salīdzinot ar iepriekšējo pusgadu, bet tie joprojām ir zemāki nekā 2016.gada sākumā,» teic Vildava.

Ekonomiste norāda, ka siltumenerģijas tarifi arī tuvākajā laikā, visticamāk, pieaugs. «Rīgas siltuma prognozētie tarifi turpmākajiem mēnešiem nozīmētu, ka jau martā siltumenerģija daļai iedzīvotāju kļūtu dārgāka nekā pērn. Akcīzes nodokļu izmaiņas (augstāks akcīzes nodoklis tabakai no 1. janvāra, augstāka akcīze alkoholam no 1. marta un cigaretēm no 1. jūlija) arī mazliet vilks cenas uz augšu visa gada garumā. Kā ierasts, algu izaugsme veicinās pakalpojumu cenu kāpumu,» tā ekonomiste.

Swedbank prognozē, ka vidējais patēriņa cenu kāpums šogad varētu būt ap 2.5%, kas ir krietni augstāks nekā tas, pie kā esam raduši pēdējo pāris gadu laikā. Lai arī neto algu izaugsmi šogad gaidām labu (5.5% apmērā), daļu no tās apēdīs inflācija. Bet pat par spīti tam mājsaimniecību pirktspēja turpinās uzlaboties.

Tikmēr Finanšu ministrijas eksperti norāda – ja degvielas cenu izmaiņas ļoti operatīvi atspoguļo energoresursu cenu izmaiņas pasaules tirgū, tad gāzes un attiecīgi arī siltumenerģijas cenās mājsaimniecībām globālo cenu svārstības atspoguļojas ar diezgan lielu novēlošanos.

«Ņemot vērā, ka gāzes tarifi tiek noteikti divas reizes gadā (janvārī un jūlijā) un ir atkarīgi no energoresursu cenām iepriekšējos deviņos mēnešos, jaunie tarifi, kas stājas spēkā š.g. janvārī, paredz, ka gāzes cenas joprojām ir zemākas nekā iepriekšējā gadā, kopumā par 4,7%. Taču salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gāzes cena palielinājās par 4,2%,» skaidro ministrijā.

Tiek norādīts, ka siltumenerģijas tarifi ir saistīti ar gāzes cenu, kuru piemēro rūpnieciskajiem klientiem, un tarifi tiek pārskatīti katru mēnesi.
«Kopumā siltumenerģijas cena palika nemainīga salīdzinājumā ar decembri, taču bija par 5,9% zemāka gada griezumā. Prognozējams, ka siltumenerģijas cenu kritums turpināsies arī turpmākajos mēnešos, taču būs būtiski mazāks nekā janvārī,» tā ministrijā.

BNN jau informēja, ka lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1,7%. Lielākā ietekme uz cenu kāpumu pārtikas grupā bija svaigiem dārzeņiem, taču sadārdzinājās arī siers un biezpiens, gaļa un gaļas izstrādājumi, augļi, sviests, skābais krējums, piens, šokolāde, olas, cukurs, kafija, svaigas vai atdzesētas zivis. Savukārt cenas samazinājās augļu un dārzeņu sulām, kā arī jogurtam.

Ref:103./224.000.103.600


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Seims ierobežo elektroenerģijas importu no Baltkrievijas AES

Lietuvas parlaments aizvadītajā nedēļā ar likumu noteicis ierobežojumus elektroenerģijas importam no Lietuvas pierobežā topošās Astravjecas atomelektrostacijas un citām nedrošām kodolspēkstacijām trešajās valstīs.

BNN nedēļas apkopojums: Populistiskie solījumi politikā. Nord Stream 2 dzīvotspēja Ventspilī. Uzliesmojošie telefoni

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijā ir Eiropas Savienībā otrs zemākais naturalizācijas līmenis

Latvijā ir Eiropas Savienībā otrs zemākais naturalizācijas līmenis - pilsonību ieguvušo personu skaits attiecībā pret valstī dzīvojošo ārvalstnieku skaitu , liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Augulis neatbalsta maksas ceļu ieviešanu Latvijā

Maksas ceļu ieviešana tuvākajā laikā nebūs risinājums papildu finansējuma gūšanai autoceļiem, vēsta satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Zaudējumus kompensēs ar cenu celšanos degvielai, cigaretēm un alkoholam

Nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam, liecina Finanšu ministrijas saskaņošanai nodotās nodokļu reformas pamatnostādnes.

Par narkotisku ievešanu lielā apmērā no Lielbritānijas aizturēti divi rīdzinieki

Pēdējā mēneša laikā Valsts policija ir veikusi izmeklēšanu, atklājot divu personu grupu, kas no Lielbritānijas Latvijā ieveda pie amfetamīnu grupas piederošas vielas jeb ekstazī, ko vēlāk pārdevuši, ziņo VP.

Vislabāk pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmumu attīstībā novērtē Vidzemē

Vispozitīvāk pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai vērtē uzņēmēji Vidzemē (43%), liecina Citadele Index pētījums.

LTRK: Atkritumu apsaimniekošanas jomā jāveic pastiprinātāka kontrole

Neievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumu un Satversmes tiesas spriedumu, vairāk nekā trīs gadu laikā desmitā daļa Latvijas pašvaldību joprojām nav izsludinājušas publiskos iepirkumus atkritumu apsaimniekošanas jomā atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.

Veicinās plašāku ekonomisko sadarbību starp Latviju un Singapūru

Veicinās plašāku Latvijas un Singapūras ekonomisko sadarbību, gan abu pušu nodokļu administrāciju, gan investoru līmenī, vēsta Finanšu ministrija.

Lange: Ceļu stāvokļa dēļ autovadītāji ik gadu zaudē vairāk nekā miljardu eiro

Sliktais ceļu stāvoklis ik gadu Latvijas autovadītājiem rada zaudējumus kopumā vairāk nekā miljarda eiro apmērā piektdien, 21.aprīlī, ikgadējā ceļinieku konferencē uzsver AS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Palielinās zemnieku interese par auzu bioloģisko audzēšanu

Gatavojoties jaunajai ražas sezonai, AS Rīgas Dzirnavnieks turpina slēgt līgumus ar zemnieku saimniecībām par jaunās graudu ražas iepirkumiem, BNN vēsta uzņēmumā.

Francijā meklē Elizejas lauku uzbrukuma līdzdalībnieku

Francijas policija piektdien, 21.aprīlī, sākusi dzīt pēdas otrai personai, kura tiek turēta aizdomās par traģisko 20.aprīļa uzbrukumu Parīzē, kur bruņots uzbrucējs ar automātisko kaujas ieroci nošāvis policistu un ievainojis vēl divus cilvēkus.

Latvija un Lietuva turpina darbu pie vienota gāzes tirgus attīstības plāna izstrādes

Latvija un Lietuva turpina darbu pie vienota gāzes tirgus attīstības plāna izstrādes, BNN ziņo Ekonomikas ministrijā.

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums - 3,4 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums pērn bija 3,4 miljons eiro jeb 0,01% no iekšzemes kopprodukta un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds uz 2016.gada beigām bija 10,038 miljardi eiro jeb 40,1% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2017.gada aprīļa notifikācijas rezultāti.

Trasta komercbankas administrators martā atguvis 1,195 miljonus eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators martā atguvis 1,195 miljonus eiro, kas ir 9,2 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Biznesa konsultanti iesaka atjaunot Valsts autoceļu fondu un ieviest maksas ceļus

Par aizņēmumu kā finansējuma avotu valsts ceļu tīkla uzturēšanai un attīstībai var runāt tikai tad, kad ir izveidots ilgtspējīgs finansējuma modelis valsts budžeta un nodokļu sistēmas ietvarā, piektdien, 21.aprīlī, notiekošajā ikgadējā ceļinieku konferencē norādīja konsultanti no SIA KPMG Baltics.

Igaunijā investēs miljonus lauku reģionos IT un tehnoloģiju biznesa attīstībai

Turpat 160 miljoni eiro tiks ieguldīti informācijas un sakaru tehnoloģiju uzņēmējdarbības attīstīšanai Igaunijā ārpus lielajām pilsētām, to paredz šonedēļ Igaunijas valdības pieņemtā valsts budžeta stratēģija 2018.-2021.gadam.

Baltkrievijā novērtē Latvijas pozitīvo pieredzi e-pārvaldes attīstībā

Baltkrievijā novērtē Latvijas pozitīvo pieredzi e-pārvaldes attīstībā, konstruktīvā sadarbība ir sniegusi Latvijas un Baltkrievijas iedzīvotājiem saņemt lētākus viesabonēšanas tarifus un veicināta mobilo operatoru efektīvāka mobilās platjoslas attīstība, ziņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Eksperti: No cukura nodokļa ieviešanas Igaunijā ieguvēji būs Latvijas ražotāji

Igaunijas pārtikas nozares pārstāvji par diskriminējošu uzskata valdības lēmumu ieviest tā dēvēto cukura nodokli saldinātajiem dzērieniem un pieļauj, ka ieguvēji būs Latvijas ražotāji.

Vājas digitālo tehnoloģiju zināšanas var mazināt konkurētspēju tirgū

Tikai 2% Latvijas vadošo mazumtirdzniecības uzņēmumu valdēs ir locekļi ar digitālo tehnoloģiju zināšanām, transporta un loģistikas uzņēmumos – 6%, enerģētikas nozarē – 4%, bet ražošanas nozares uzņēmumos – 0%, liecina personāla atlases uzņēmuma Amrop veiktais pētījums.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēti 44 likumpārkāpēji

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē ceturtdien, 20.aprīlī, ir konstatējuši 44 likumpārkāpējus.

Puse Latvijas iedzīvotāju prognozē: Nākamo 12 mēnešu laikā NĪ cenas paaugstināsies

2017.gada martā gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju ir prognozējuši, ka nākamo 12 mēnešu laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies. Līdz ar to SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība šī gada martā pieauga līdz 42,4 punktiem, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2014.gada vasaras, liecina SEB bankas publicētais ziņojums.

Delna: Uzņēmumu patiesā labuma guvēju reģistram jābūt publiskam

Latvijas valdība sākusi ieviest ceturto Eiropas Savienības direktīvu pret naudas atmazgāšanu, kas pieņemta 2015.gadā un paredz patiesā labuma guvēju reģistra izveidi. Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā likuma redakcija izpildīs tikai minimālās direktīvas prasības reģistra izveidē, lai iestādes spētu kontrolēt un izsekot uzņēmumu finanšu plūsmām, norāda sabiedrība par atklātību Delna.

Tiesa Krievijā aizliedz Jehovas lieciniekus kā ekstrēmistisku organizāciju

Krievijas Augstākā tiesa pieņēmusi valdības lūgumu atzīt Jehovas lieciniekus, kas plašāk pazīstami ar jaunu sekotāju piesaistīšanu, klauvējot pie mājokļu durvīm, par nelikumīgu reliģisku organizāciju, jo tās rīcībā esot saskatītas ekstrēmistiskas darbības.

Valdība aiz slēgtām durvīm jau vienojusies neatbalstīt Ventspils ostas iesaisti Nord Stream 2

Valdība šonedēļ sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā Nord Stream 2 liecina rīcībā esošā informācija.

Jaunākie komentāri