bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Ekonomisti: Izskanējis brīdinājuma zvans Latvijas konkurētspējai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija. Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki. Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā. 

Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks  un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Bažas par patieso ekonomisko situāciju Ķīnā neliek mierā politikas veidotājus visā pasaulē un mulsina finanšu tirgus. Arī ekonomikas izaugsme attīstītajās valstīs pēdējā laikā lika mazliet vilties. Tādēļ centrālās bankas kļuvušas piesardzīgākas. Swedbank ekonomisti sagaida papildus stimulus no Eiropas Centrālas bankas jau decembrī, arī Zviedrijas un Norvēģijas centrālo banku politikas kļūs arvien ekspansīvākas. ASV ekonomika nu jau kļuvusi spēcīgāka, un Federālā rezervju banka, visticamāk, ies pretējo ceļu un decembrī paaugstinās bāzes likmi pirmo reizi kopš 2006.gada. Līdz ar to monetārā politika pasaulē vairs nebūs sinhrona un palielinās nenoteiktību svārstības finanšu tirgos. Ekonomisti nedaudz samazina izaugsmes prognozes pasaulei šim gadam, tomēr pasaules ekonomika turpina augt, ko veicina atbalstošā monetāra politika un augošā mājsaimniecību pirktspēja attīstītajās valstīs. Tajā pat laikā nelīdzsvarotība attīstības tirgos bremzēs ekonomisko izaugsmi pasaulē kopumā.

Lai arī ārēja vide ir diezgan nemierīga un trausla, ārējā pieprasījuma kāpums Latvijai turpmākajos divos gados būs straujāks nekā šogad (līdzīgi, kā prognozēts augustā). Savukārt naftas cenu kāpums, visticamāk, būs lēnāks, nekā prognozēts iepriekš, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotāju pirktspēju. Procentu likmes Eiropā saglabāsies ļoti zemā līmenī, kas varētu veicināt investīcijas. Kopumā gaidāms, ka Latvijas ekonomika varētu augt par 2,4% šogad, 3,3% nākamgad un 3% 2017.gadā. Tas ir straujāk nekā vairumā eirozonas valstu, bet arī iekšzemes riski šai izaugsmei kļūst arvien izteiktāki.

«Latvijas eksporta tirgus daļas Eiropā (proti, Latvijas eksporta īpatsvars ES valstu importā), kas strauji auga laikā no 2010. līdz 2012. gadam, pēdējos pāris gadus bija nemainīgas. Šogad tās, šķiet, ir sākušas kristies. Tas norāda, ka sāk veidoties konkurētspējas problēmas, par kurām esam brīdinājuši jau labu laiku iepriekš. Algu pieaugums jau trīs gadus ir lielāks par ražīguma pieaugumu. Lai sasniegtu straujāku eksporta izaugsmi, eksportētājiem ir jāpanāk kvalitatīvs izrāviens – gan esošajiem strādājot veiksmīgāk (attīstot jaunus produktus, meklējot jaunus tirgus utt.), gan veidojot jaunus uzņēmumus. Esošie eksportētāji to jau dara un ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas no politikas veidotāju puses, lai veicinātu ražīguma un pievienotas vērtības kāpumu gan esošajās nozarēs un uzņēmumos, gan arī atbalstot jaunu inovatīvo nozaru un uzņēmumu veidošanos,» saka Strašuna.

Vārgs ražīguma pieaugums nozīmē, ka ir nepieciešamas lielākas investīcijas. Šķiet, ka investīciju aktivitāte sākusi atgūties, un šogad kāpis gan kredītu pieprasījums, gan jaunā kreditēšana. Taču tas varētu būt arī īslaicīgs uzlabojums. Uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi un vēlas redzēt stabilāku pieprasījuma kāpumu, pirms investēt jaudu palielināšanā. Pagaidām uzņēmumi galvenokārt koncentrējas uz efektivitātes uzlabošanu, investējot mašīnās un iekārtās, kas atspoguļojas arī importa rādītājos. Daudzi uzņēmumi joprojām gaida ES fondu līdzekļus. Taču, kaut arī pagājuši turpat divi gadi kopš šī plānošanas perioda sākuma, fondu programmas uzņēmējiem joprojām nav izziņotas (izņemot lauksaimniecībā un ceļu uzturēšanā). Tas kavē izaugsmi.

Tikmēr spēcīgs algu kāpums balsta mājsaimniecību patēriņu, kas tomēr saglabājas samērā piesardzīgs, proti, nedaudz lēnāks par ienākumu kāpumu. Šogad vidējās neto algas kāpums būs tuvu 7%, turpmākajos divos gados ap 6% gadā. Šogad vidēji patēriņa cenas kopumā būs praktiski pērnā gada līmenī, tādējādi arī algu kāpums pilnībā atspoguļosies pirktspējas uzlabojumā. 2016.-2017.gados inflācija prognozējama attiecīgi 1.5% un 2,3%, tādēļ iedzīvotāju pirktspēja turpinās augt, lai arī lēnāk. Nodarbināto skaita pieaugums gan būs diezgan piesardzīgs, vien ap dažiem tūkstošiem gadā.

«Lai arī 2016.gada budžets balstās uz diezgan reālistiskiem makro pieņēmumiem, pašlaik šķiet, ka plānoto var neizdoties iekasēt un budžeta deficīts galu galā būs lielāks, nekā tiek plānots. Lai būtu iespējams palielināt tēriņus tādām prioritātēm kā aizsardzība, veselība un izglītība, ir nepieciešams ne vien uzlabot esošo līdzekļu izlietošanas efektivitāti, bet arī būtiski palielināt iekasēto nodokļu apjomu pret IKP. Ir nepieciešams nodokļu politikas plāns ar ilgtermiņa redzējumu. Ir nepieciešams sistēmisks skatījums uz ēnu ekonomikas mazināšanu. 2016.gada budžets šos jautājumus risina maz. Lai 2017.gada budžeta veidošana neizvērstos par kārtējo īstermiņa lāpīšanas pasākumu, nodokļu politikas diskusijai jāsākas jau tagad. Viens no risinājumiem ir iekasēt vairāk no nekustamā īpašuma nodokļa mājoklim,» uzsver Kazāks.

Pētījumi par starptautisko praksi un teoriju labas nodokļu sistēmas veidošanā secina, ka nodokļu sistēmai jātiecas būt neitrālai un progresīvai.  Neitrālai tādā ziņā, ka tā pēc iespējas mazāk maina iedzīvotāju rīcību un līdzīgām aktivitātēm nosaka līdzīgus nodokļus. Progresīvai tādā ziņā, ka veicina efektīvu ienākumu pārdali, sniedzot labumu mazāk turīgajiem un vienlaicīgi iespējami mazāk mazinot turīgo motivāciju strādāt un pelnīt. Nodokļu sistēmai pēc iespējas mazāk jākavē ekonomikas izaugsme. Nodokļu sistēma jāvērtē kopumā, nevis katrs nodoklis atsevišķi. Svarīga ir nodokļu sistēmas kopējā ietekme – piemēram, ne visiem nodokļiem jābūt progresīviem, ja vien nodokļu sistēma kopumā ir progresīva.

Samazinātās PVN likmes nav tas efektīvākais ienākumu nevienlīdzības mazināšanas veids. Samazināto likmju aizstāšana ar tiešiem pabalstiem ir precīzāks un, iespējams, valstij lētāks atbalsts mazāk turīgiem. Lai palielinātu nodokļu sistēmas progresivitāti, Latvijas politikas veidotāji līdz šim vairāk koncentrējušies uz ienākumiem no algotā darba. Citus ienākumu veidus apspriež maz. Latvijā nodokļu slogs uz algām ir krietni lielāks kā citiem ienākumu veidiem; tas arī ir augstāks nekā Igaunijā, Lietuvā un Eiropā vidēji. Algas nodokļu sloga tālāka palielināšana kaitētu konkurētspējai. Turklāt algas var noslēpt un no nodokļu maksāšanas vismaz daļēji izvairīties.

Nodokļu slogs uz uzņēmumu peļņu un ienākumiem no kapitāla – ienākumi veidi, ko biežāk saņem tieši turīgākie iedzīvotāji – ir ievērojami mazāks nekā nodokļu slogs uz algas ienākumiem. Tas gan obligāti nenozīmē, ka nodokļu slogu uz šiem ienākumiem vajadzētu palielināt. Jāņem vērā, ka, piemēram, nodokļu sloga palielināšana ienākumiem no kapitāla var izraisīt kapitāla aizplūšanu un līdz ar to samazināt nodokļu ieņēmumus. Ja nav iespējams iekasēt lielākus nodokļus no šādiem ienākumiem, tad ir iespējams to darīt netieši un palielināt ieņēmumus tur, kur šos nopelnītos līdzekļus tērē. Nekustamais īpašuma nodoklis mājokļiem būtu ļoti adekvāta izvēle, jo noslēpt to nevar, tam ir progresīvs raksturs, tam ir mazāka negatīva ietekme uz ekonomikas konkurētspēju. To iespējams īstenot, gan palielinot attiecīgo nodokļu likmes, gan pietuvinot kadastrālo vērtību tirgus vērtībai, gan atceļot automātiskās nodokļu atlaides, ko plaši piemēro pašvaldības, norāda ekonomisti.

Ref: 102.000.102.11128


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri