bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Ekonomisti: Izskanējis brīdinājuma zvans Latvijas konkurētspējai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija. Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki. Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā. 

Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks  un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Bažas par patieso ekonomisko situāciju Ķīnā neliek mierā politikas veidotājus visā pasaulē un mulsina finanšu tirgus. Arī ekonomikas izaugsme attīstītajās valstīs pēdējā laikā lika mazliet vilties. Tādēļ centrālās bankas kļuvušas piesardzīgākas. Swedbank ekonomisti sagaida papildus stimulus no Eiropas Centrālas bankas jau decembrī, arī Zviedrijas un Norvēģijas centrālo banku politikas kļūs arvien ekspansīvākas. ASV ekonomika nu jau kļuvusi spēcīgāka, un Federālā rezervju banka, visticamāk, ies pretējo ceļu un decembrī paaugstinās bāzes likmi pirmo reizi kopš 2006.gada. Līdz ar to monetārā politika pasaulē vairs nebūs sinhrona un palielinās nenoteiktību svārstības finanšu tirgos. Ekonomisti nedaudz samazina izaugsmes prognozes pasaulei šim gadam, tomēr pasaules ekonomika turpina augt, ko veicina atbalstošā monetāra politika un augošā mājsaimniecību pirktspēja attīstītajās valstīs. Tajā pat laikā nelīdzsvarotība attīstības tirgos bremzēs ekonomisko izaugsmi pasaulē kopumā.

Lai arī ārēja vide ir diezgan nemierīga un trausla, ārējā pieprasījuma kāpums Latvijai turpmākajos divos gados būs straujāks nekā šogad (līdzīgi, kā prognozēts augustā). Savukārt naftas cenu kāpums, visticamāk, būs lēnāks, nekā prognozēts iepriekš, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotāju pirktspēju. Procentu likmes Eiropā saglabāsies ļoti zemā līmenī, kas varētu veicināt investīcijas. Kopumā gaidāms, ka Latvijas ekonomika varētu augt par 2,4% šogad, 3,3% nākamgad un 3% 2017.gadā. Tas ir straujāk nekā vairumā eirozonas valstu, bet arī iekšzemes riski šai izaugsmei kļūst arvien izteiktāki.

«Latvijas eksporta tirgus daļas Eiropā (proti, Latvijas eksporta īpatsvars ES valstu importā), kas strauji auga laikā no 2010. līdz 2012. gadam, pēdējos pāris gadus bija nemainīgas. Šogad tās, šķiet, ir sākušas kristies. Tas norāda, ka sāk veidoties konkurētspējas problēmas, par kurām esam brīdinājuši jau labu laiku iepriekš. Algu pieaugums jau trīs gadus ir lielāks par ražīguma pieaugumu. Lai sasniegtu straujāku eksporta izaugsmi, eksportētājiem ir jāpanāk kvalitatīvs izrāviens – gan esošajiem strādājot veiksmīgāk (attīstot jaunus produktus, meklējot jaunus tirgus utt.), gan veidojot jaunus uzņēmumus. Esošie eksportētāji to jau dara un ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas no politikas veidotāju puses, lai veicinātu ražīguma un pievienotas vērtības kāpumu gan esošajās nozarēs un uzņēmumos, gan arī atbalstot jaunu inovatīvo nozaru un uzņēmumu veidošanos,» saka Strašuna.

Vārgs ražīguma pieaugums nozīmē, ka ir nepieciešamas lielākas investīcijas. Šķiet, ka investīciju aktivitāte sākusi atgūties, un šogad kāpis gan kredītu pieprasījums, gan jaunā kreditēšana. Taču tas varētu būt arī īslaicīgs uzlabojums. Uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi un vēlas redzēt stabilāku pieprasījuma kāpumu, pirms investēt jaudu palielināšanā. Pagaidām uzņēmumi galvenokārt koncentrējas uz efektivitātes uzlabošanu, investējot mašīnās un iekārtās, kas atspoguļojas arī importa rādītājos. Daudzi uzņēmumi joprojām gaida ES fondu līdzekļus. Taču, kaut arī pagājuši turpat divi gadi kopš šī plānošanas perioda sākuma, fondu programmas uzņēmējiem joprojām nav izziņotas (izņemot lauksaimniecībā un ceļu uzturēšanā). Tas kavē izaugsmi.

Tikmēr spēcīgs algu kāpums balsta mājsaimniecību patēriņu, kas tomēr saglabājas samērā piesardzīgs, proti, nedaudz lēnāks par ienākumu kāpumu. Šogad vidējās neto algas kāpums būs tuvu 7%, turpmākajos divos gados ap 6% gadā. Šogad vidēji patēriņa cenas kopumā būs praktiski pērnā gada līmenī, tādējādi arī algu kāpums pilnībā atspoguļosies pirktspējas uzlabojumā. 2016.-2017.gados inflācija prognozējama attiecīgi 1.5% un 2,3%, tādēļ iedzīvotāju pirktspēja turpinās augt, lai arī lēnāk. Nodarbināto skaita pieaugums gan būs diezgan piesardzīgs, vien ap dažiem tūkstošiem gadā.

«Lai arī 2016.gada budžets balstās uz diezgan reālistiskiem makro pieņēmumiem, pašlaik šķiet, ka plānoto var neizdoties iekasēt un budžeta deficīts galu galā būs lielāks, nekā tiek plānots. Lai būtu iespējams palielināt tēriņus tādām prioritātēm kā aizsardzība, veselība un izglītība, ir nepieciešams ne vien uzlabot esošo līdzekļu izlietošanas efektivitāti, bet arī būtiski palielināt iekasēto nodokļu apjomu pret IKP. Ir nepieciešams nodokļu politikas plāns ar ilgtermiņa redzējumu. Ir nepieciešams sistēmisks skatījums uz ēnu ekonomikas mazināšanu. 2016.gada budžets šos jautājumus risina maz. Lai 2017.gada budžeta veidošana neizvērstos par kārtējo īstermiņa lāpīšanas pasākumu, nodokļu politikas diskusijai jāsākas jau tagad. Viens no risinājumiem ir iekasēt vairāk no nekustamā īpašuma nodokļa mājoklim,» uzsver Kazāks.

Pētījumi par starptautisko praksi un teoriju labas nodokļu sistēmas veidošanā secina, ka nodokļu sistēmai jātiecas būt neitrālai un progresīvai.  Neitrālai tādā ziņā, ka tā pēc iespējas mazāk maina iedzīvotāju rīcību un līdzīgām aktivitātēm nosaka līdzīgus nodokļus. Progresīvai tādā ziņā, ka veicina efektīvu ienākumu pārdali, sniedzot labumu mazāk turīgajiem un vienlaicīgi iespējami mazāk mazinot turīgo motivāciju strādāt un pelnīt. Nodokļu sistēmai pēc iespējas mazāk jākavē ekonomikas izaugsme. Nodokļu sistēma jāvērtē kopumā, nevis katrs nodoklis atsevišķi. Svarīga ir nodokļu sistēmas kopējā ietekme – piemēram, ne visiem nodokļiem jābūt progresīviem, ja vien nodokļu sistēma kopumā ir progresīva.

Samazinātās PVN likmes nav tas efektīvākais ienākumu nevienlīdzības mazināšanas veids. Samazināto likmju aizstāšana ar tiešiem pabalstiem ir precīzāks un, iespējams, valstij lētāks atbalsts mazāk turīgiem. Lai palielinātu nodokļu sistēmas progresivitāti, Latvijas politikas veidotāji līdz šim vairāk koncentrējušies uz ienākumiem no algotā darba. Citus ienākumu veidus apspriež maz. Latvijā nodokļu slogs uz algām ir krietni lielāks kā citiem ienākumu veidiem; tas arī ir augstāks nekā Igaunijā, Lietuvā un Eiropā vidēji. Algas nodokļu sloga tālāka palielināšana kaitētu konkurētspējai. Turklāt algas var noslēpt un no nodokļu maksāšanas vismaz daļēji izvairīties.

Nodokļu slogs uz uzņēmumu peļņu un ienākumiem no kapitāla – ienākumi veidi, ko biežāk saņem tieši turīgākie iedzīvotāji – ir ievērojami mazāks nekā nodokļu slogs uz algas ienākumiem. Tas gan obligāti nenozīmē, ka nodokļu slogu uz šiem ienākumiem vajadzētu palielināt. Jāņem vērā, ka, piemēram, nodokļu sloga palielināšana ienākumiem no kapitāla var izraisīt kapitāla aizplūšanu un līdz ar to samazināt nodokļu ieņēmumus. Ja nav iespējams iekasēt lielākus nodokļus no šādiem ienākumiem, tad ir iespējams to darīt netieši un palielināt ieņēmumus tur, kur šos nopelnītos līdzekļus tērē. Nekustamais īpašuma nodoklis mājokļiem būtu ļoti adekvāta izvēle, jo noslēpt to nevar, tam ir progresīvs raksturs, tam ir mazāka negatīva ietekme uz ekonomikas konkurētspēju. To iespējams īstenot, gan palielinot attiecīgo nodokļu likmes, gan pietuvinot kadastrālo vērtību tirgus vērtībai, gan atceļot automātiskās nodokļu atlaides, ko plaši piemēro pašvaldības, norāda ekonomisti.

Ref: 102.000.102.11128


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.