bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.03.2017 | Vārda dienas: Māra, Marita, Mārīte
LatviaLatvija

Ekonomisti: Izskanējis brīdinājuma zvans Latvijas konkurētspējai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija. Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki. Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā. 

Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks  un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Bažas par patieso ekonomisko situāciju Ķīnā neliek mierā politikas veidotājus visā pasaulē un mulsina finanšu tirgus. Arī ekonomikas izaugsme attīstītajās valstīs pēdējā laikā lika mazliet vilties. Tādēļ centrālās bankas kļuvušas piesardzīgākas. Swedbank ekonomisti sagaida papildus stimulus no Eiropas Centrālas bankas jau decembrī, arī Zviedrijas un Norvēģijas centrālo banku politikas kļūs arvien ekspansīvākas. ASV ekonomika nu jau kļuvusi spēcīgāka, un Federālā rezervju banka, visticamāk, ies pretējo ceļu un decembrī paaugstinās bāzes likmi pirmo reizi kopš 2006.gada. Līdz ar to monetārā politika pasaulē vairs nebūs sinhrona un palielinās nenoteiktību svārstības finanšu tirgos. Ekonomisti nedaudz samazina izaugsmes prognozes pasaulei šim gadam, tomēr pasaules ekonomika turpina augt, ko veicina atbalstošā monetāra politika un augošā mājsaimniecību pirktspēja attīstītajās valstīs. Tajā pat laikā nelīdzsvarotība attīstības tirgos bremzēs ekonomisko izaugsmi pasaulē kopumā.

Lai arī ārēja vide ir diezgan nemierīga un trausla, ārējā pieprasījuma kāpums Latvijai turpmākajos divos gados būs straujāks nekā šogad (līdzīgi, kā prognozēts augustā). Savukārt naftas cenu kāpums, visticamāk, būs lēnāks, nekā prognozēts iepriekš, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotāju pirktspēju. Procentu likmes Eiropā saglabāsies ļoti zemā līmenī, kas varētu veicināt investīcijas. Kopumā gaidāms, ka Latvijas ekonomika varētu augt par 2,4% šogad, 3,3% nākamgad un 3% 2017.gadā. Tas ir straujāk nekā vairumā eirozonas valstu, bet arī iekšzemes riski šai izaugsmei kļūst arvien izteiktāki.

«Latvijas eksporta tirgus daļas Eiropā (proti, Latvijas eksporta īpatsvars ES valstu importā), kas strauji auga laikā no 2010. līdz 2012. gadam, pēdējos pāris gadus bija nemainīgas. Šogad tās, šķiet, ir sākušas kristies. Tas norāda, ka sāk veidoties konkurētspējas problēmas, par kurām esam brīdinājuši jau labu laiku iepriekš. Algu pieaugums jau trīs gadus ir lielāks par ražīguma pieaugumu. Lai sasniegtu straujāku eksporta izaugsmi, eksportētājiem ir jāpanāk kvalitatīvs izrāviens – gan esošajiem strādājot veiksmīgāk (attīstot jaunus produktus, meklējot jaunus tirgus utt.), gan veidojot jaunus uzņēmumus. Esošie eksportētāji to jau dara un ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas no politikas veidotāju puses, lai veicinātu ražīguma un pievienotas vērtības kāpumu gan esošajās nozarēs un uzņēmumos, gan arī atbalstot jaunu inovatīvo nozaru un uzņēmumu veidošanos,» saka Strašuna.

Vārgs ražīguma pieaugums nozīmē, ka ir nepieciešamas lielākas investīcijas. Šķiet, ka investīciju aktivitāte sākusi atgūties, un šogad kāpis gan kredītu pieprasījums, gan jaunā kreditēšana. Taču tas varētu būt arī īslaicīgs uzlabojums. Uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi un vēlas redzēt stabilāku pieprasījuma kāpumu, pirms investēt jaudu palielināšanā. Pagaidām uzņēmumi galvenokārt koncentrējas uz efektivitātes uzlabošanu, investējot mašīnās un iekārtās, kas atspoguļojas arī importa rādītājos. Daudzi uzņēmumi joprojām gaida ES fondu līdzekļus. Taču, kaut arī pagājuši turpat divi gadi kopš šī plānošanas perioda sākuma, fondu programmas uzņēmējiem joprojām nav izziņotas (izņemot lauksaimniecībā un ceļu uzturēšanā). Tas kavē izaugsmi.

Tikmēr spēcīgs algu kāpums balsta mājsaimniecību patēriņu, kas tomēr saglabājas samērā piesardzīgs, proti, nedaudz lēnāks par ienākumu kāpumu. Šogad vidējās neto algas kāpums būs tuvu 7%, turpmākajos divos gados ap 6% gadā. Šogad vidēji patēriņa cenas kopumā būs praktiski pērnā gada līmenī, tādējādi arī algu kāpums pilnībā atspoguļosies pirktspējas uzlabojumā. 2016.-2017.gados inflācija prognozējama attiecīgi 1.5% un 2,3%, tādēļ iedzīvotāju pirktspēja turpinās augt, lai arī lēnāk. Nodarbināto skaita pieaugums gan būs diezgan piesardzīgs, vien ap dažiem tūkstošiem gadā.

«Lai arī 2016.gada budžets balstās uz diezgan reālistiskiem makro pieņēmumiem, pašlaik šķiet, ka plānoto var neizdoties iekasēt un budžeta deficīts galu galā būs lielāks, nekā tiek plānots. Lai būtu iespējams palielināt tēriņus tādām prioritātēm kā aizsardzība, veselība un izglītība, ir nepieciešams ne vien uzlabot esošo līdzekļu izlietošanas efektivitāti, bet arī būtiski palielināt iekasēto nodokļu apjomu pret IKP. Ir nepieciešams nodokļu politikas plāns ar ilgtermiņa redzējumu. Ir nepieciešams sistēmisks skatījums uz ēnu ekonomikas mazināšanu. 2016.gada budžets šos jautājumus risina maz. Lai 2017.gada budžeta veidošana neizvērstos par kārtējo īstermiņa lāpīšanas pasākumu, nodokļu politikas diskusijai jāsākas jau tagad. Viens no risinājumiem ir iekasēt vairāk no nekustamā īpašuma nodokļa mājoklim,» uzsver Kazāks.

Pētījumi par starptautisko praksi un teoriju labas nodokļu sistēmas veidošanā secina, ka nodokļu sistēmai jātiecas būt neitrālai un progresīvai.  Neitrālai tādā ziņā, ka tā pēc iespējas mazāk maina iedzīvotāju rīcību un līdzīgām aktivitātēm nosaka līdzīgus nodokļus. Progresīvai tādā ziņā, ka veicina efektīvu ienākumu pārdali, sniedzot labumu mazāk turīgajiem un vienlaicīgi iespējami mazāk mazinot turīgo motivāciju strādāt un pelnīt. Nodokļu sistēmai pēc iespējas mazāk jākavē ekonomikas izaugsme. Nodokļu sistēma jāvērtē kopumā, nevis katrs nodoklis atsevišķi. Svarīga ir nodokļu sistēmas kopējā ietekme – piemēram, ne visiem nodokļiem jābūt progresīviem, ja vien nodokļu sistēma kopumā ir progresīva.

Samazinātās PVN likmes nav tas efektīvākais ienākumu nevienlīdzības mazināšanas veids. Samazināto likmju aizstāšana ar tiešiem pabalstiem ir precīzāks un, iespējams, valstij lētāks atbalsts mazāk turīgiem. Lai palielinātu nodokļu sistēmas progresivitāti, Latvijas politikas veidotāji līdz šim vairāk koncentrējušies uz ienākumiem no algotā darba. Citus ienākumu veidus apspriež maz. Latvijā nodokļu slogs uz algām ir krietni lielāks kā citiem ienākumu veidiem; tas arī ir augstāks nekā Igaunijā, Lietuvā un Eiropā vidēji. Algas nodokļu sloga tālāka palielināšana kaitētu konkurētspējai. Turklāt algas var noslēpt un no nodokļu maksāšanas vismaz daļēji izvairīties.

Nodokļu slogs uz uzņēmumu peļņu un ienākumiem no kapitāla – ienākumi veidi, ko biežāk saņem tieši turīgākie iedzīvotāji – ir ievērojami mazāks nekā nodokļu slogs uz algas ienākumiem. Tas gan obligāti nenozīmē, ka nodokļu slogu uz šiem ienākumiem vajadzētu palielināt. Jāņem vērā, ka, piemēram, nodokļu sloga palielināšana ienākumiem no kapitāla var izraisīt kapitāla aizplūšanu un līdz ar to samazināt nodokļu ieņēmumus. Ja nav iespējams iekasēt lielākus nodokļus no šādiem ienākumiem, tad ir iespējams to darīt netieši un palielināt ieņēmumus tur, kur šos nopelnītos līdzekļus tērē. Nekustamais īpašuma nodoklis mājokļiem būtu ļoti adekvāta izvēle, jo noslēpt to nevar, tam ir progresīvs raksturs, tam ir mazāka negatīva ietekme uz ekonomikas konkurētspēju. To iespējams īstenot, gan palielinot attiecīgo nodokļu likmes, gan pietuvinot kadastrālo vērtību tirgus vērtībai, gan atceļot automātiskās nodokļu atlaides, ko plaši piemēro pašvaldības, norāda ekonomisti.

Ref: 102.000.102.11128


Pievienot komentāru

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.