bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 12.12.2017 | Vārda dienas: Otīlija, Iveta
LatviaLatvija

Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme samazina ātrumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUEkonomikas izaugsme ir palēninājusies, un, lai gan pakāpeniski pieņemsies spēkā un kļūs arī sabalansētāka – ne tik daudz balstīta uz patēriņu – tā tomēr saglabāsies lēnāka nekā pēckrīzes «atsitiena» gados, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Ārējā vide vēl arvien būs samērā vāja, lai arī pamazām uzlabosies. Pēc Saeimas vēlēšanām būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav gaidāmas un arī reformu ieviešanas gaita, visticamāk, saglabāsies ļoti gausa, prognozē Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Pēc viņu sacītā, atšķirības attīstīto ekonomiku izaugsmes tempos kļūst arvien izteiktākas. Piemēram, ASV ekonomika stabili aug, kamēr eirozonas atgūšanās buksē, pat neskatoties uz jau pat ļoti agresīviem Eiropas centrālās bankas stimuliem. Svarīga loma eirozonā ir Vācijas ekonomikai, kuras iekšējais pieprasījums pēdējā laikā licis vilties. Bankas ekonomisti uzskata – lai vecinātu izaugsmi tuvākajā nākotnē, būs nepieciešami arī fiskālās politikas stimuli, taču ir bažas, vai par to varēs rast politisku vienošanos.

No attīstības tirgiem Indijai ir labi priekšnoteikumi spējākai izaugsmei, kamēr izaugsme Ķīnā pakāpeniski palēnināsies. Brazīlija saskaras ar milzīgiem ekonomiskiem izaicinājumiem, bet Krievijas ekonomiku bremzē hroniskas strukturālas un institucionālas problēmas (korupcija, atkarība no izejvielu sektora utt.), zemākas naftas cenas un Rietumu-Krievijas abpusējās sankcijas. Krievijas ekonomika būs vāja gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

«Šī gada pirmajā pusē Krievijas ekonomika neieslīga recesijā vien tāpēc, ka strauji saruka imports. Mājsaimniecību patēriņš ir ļoti vārgs un jau tuvākajā laikā sāks sarukt, jo kāpjošā inflācija mazina iedzīvotāju pirktspēju. Savukārt investīcijas sāka sarukt jau pirms Krievijas-Ukrainas konflikta un turpinās samazināties, jo finansējums ir arvien grūtāk pieejams un dārgāks, bet politisko risku radītā nenoteiktība par nākotnes izaugsmi arvien lielāka. Sagaidāms, ka Krievija ieslīdēs (diezgan seklā, bet) recesijā un ļoti lēna izaugsme varētu atgriezties vien 2015.gada beigās vai 2016.gadā,» saka Kazāks.

Ekonomisti nedaudz samazina pasaules izaugsmes prognozes 2015.–2016.gadam bāzes scenārijā (varbūtība 60%), galvenokārt vārgākas eirozonas ekonomikas dēļ. Negatīvākam scenārijam ir 25% varbūtība (piemēram, Ukrainas konflikta eskalācija, deflācijas riski eirozonā, atkārtotas svārstības finansu sektorā). Taču ir iespējams arī labāks scenārijs (15%), piemēram, jaudīgākas un efektīvākas ECB politikas dēļ.

Bankas ekonomisti šī gada paredzamo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi samazina no 2,5% uz 2,3% (pirmajos trijos ceturkšņos pieaugums bija 2,4%). 2015.gadam un 2016.gadam saglabāta pieauguma prognoze par attiecīgi 2,6% un 3,5%.

«Šī ir salīdzinoši mērena izaugsme, kas gan pakāpeniski pieņemsies spēkā, pateicoties Latvijas tirdzniecības partneru pakāpeniski straujākai izaugsmei un Krievijas–Ukrainas konflikta zināmai stabilizācijai. Lai arī mājsaimniecību patēriņš šogad būs galvenais izaugsmes dzinējspēks, izaugsme pakāpeniski kļūs sabalansētāka, augot arī eksporta un investīciju pieauguma tempiem. Negatīvie riski gan joprojām ir lielāki par labāka scenārija iespējamību, it īpaši pasaulē,» uzsver Strašuna.

Latvijas eksporta apjomi šogad ir bijuši labi un pat nedaudz labāki, nekā gaidīts, neskatoties uz vājāku, nekā iepriekš prognozēts, eirozonas attīstību un zemu pieprasījumu no Krievijas. Tomēr, ņemot vērā zemās inflācijas vidi (gan zemākas izejvielu cenas, gan Krievijas pārtikas produktu embargo ietekme), palielināt eksporta vērtību naudas izteiksmē ir sarežģītāk. Eksports uz Krieviju sarūk, tomēr to kompensē eksporta pieaugums uz citiem tirgiem, piemēram, Lielbritāniju, Poliju, Zviedriju, Turciju un Ungāriju. Sagaidāms, ka eksports uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas turpinās palielināties salīdzinoši strauji. Turklāt Liepājas Metalurgs plāno atsākt ražošanu jau līdz šī gada beigām, kas Latvijas preču eksporta kopējos apjomus nākamgad varētu palielināt par vismaz 1-1,5 procentpunktiem. Līdz ar to eksporta izaugsmes prognoze nākamajam gadam netiek samazināta, neskatoties uz eirozonas izaugsmes prognozes mazināšanu.

Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus un neskaidrību, uzņēmumi ir kļuvuši piesardzīgi investēt. Tomēr sagaidāms, ka investīciju aktivitāte uzlabosies tuvāk 2015.gada beigām un 2016.gadā, ieplūstot ES fondu līdzekļiem no jaunā plānošanas perioda un zināmā mērā stabilizējoties Krievijas-Ukrainas konfliktam.

«Naftas un pārtikas cenas pasaulē ir zemākas, nekā gaidīts. 2015.gada patēriņa cenu pieauguma jeb inflācijas prognoze Latvijai tiek samazināta līdz 2,1% (iepriekš 2,5%). Eiro vērtības samazināšanās nespēs pilnībā atsvērt naftas cenu kritumu. Spiediens uz pārtikas cenu samazināšanos Latvijā jau jūtams produktiem, ko skāris Krievijas embargo – īpaši piena produktiem, mazākā mērā augļiem un dārzeņiem. Elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām un no tā izrietošais cenas kāpums 2015.gada sākumā palielinās gada inflāciju par aptuveni 0,6 procentpunktiem. 2016.gadam inflācijas prognoze tiek saglabāta 2,5% apmērā,» tā eksperti.

Prognozējams, ka algas turpinās kāpt, bet lēnāk nekā 2014.gada pirmajā pusē. Vidējās bruto algas kāpums varētu sasniegt ap 4,5% nākamgad un 5,5% 2016.gadā. Savukārt nodarbināto skaits tuvākajā laikā būtiski nemainīsies, jaunu darba vietu radīšanai kļūstot spēcīgākai vien 2016.gadā. Darba meklētāju īpatsvars galvenokārt samazināsies emigrācijas un negatīvo demogrāfisko tendenču dēļ. Vakanču īpatsvars pieaug samēra lēni, līdz ar to pagaidām nav redzama plaša nelīdzsvarotība darba tirgū, kas veicinātu nepamatoti strauju algu kāpumu. Tomēr ražīguma kāpums saglabājas lēns un, ja plaisa starp algu un ražīguma izaugsmi nemazināsies, ar laiku atkal var parādīties konkurētspējas problēmas.

Tāpat bankas ekonomisti neparedz būtiskas izmaiņas ekonomiskajā politikā. Ja iepriekš šķita, ka budžetu pieņems vien janvārī vai februārī, pašlaik tiek strādāts, lai 2015.gada valsts budžetu pieņemtu jau līdz gada beigām un atbrīvotos no iekšējiem darbiem pirms Latvija kļūst par ES Padomes prezidējošo valsti 2015.gada pirmajā pusē. Nekādu būtisku izrāvienu reformu ieviešanā tuvākajā laikā ekonomisti neparedz – agrākais, kad tas varētu notikt, ir vien 2016.gada budžeta ietvaros. Ņemot vērā lēnāku ekonomikas izaugsmi, iespējams, ka budžeta deficīts nākamgad būs lielāks nekā pašlaik noteikts valdības plānošanas dokumentos. Tomēr tas būs vien nedaudz lielāks un būtiski neapdraudēs fiskālo disciplīnu.

Ref: 102.000.102.8560


Pievienot komentāru

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Latvijas pilsonībā uzņemt vēl 91 personu

Ministru kabinets izdevis rīkojumu otrdien, 12.decembrī, uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 91 personu, tajā skaitā, četras nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Vidzemē uziet vērienīgas metadona ražotnes

Valsts policija Allažu un Taurupes pagastos atklājusi divas metadona ražotnes, kopumā par šo noziegumu aizturot deviņas personas,  stāsta Kriminālpolicijas vadība.

Augsta riska grūtniecība: Ginekoloģes skaidrojums un rīcības plāns

Augsta riska grūtniecība ir problēma, kas var skart ikvienu sievieti. Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros ir svarīgi pieminēt, ka grūtniecība, kas iestājusies ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību, vienmēr tiek uzskatīta par augsta riska grūtniecību. Par to, ko nozīmē šis jēdziens un kāds būtu grūtniecei ieteicamais rīcības plāns, stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. Inta Dinsberga.

Atliek jautājuma par ievadāmo ķīmijterapijas zāļu centralizētu iepirkšanu

Valdība atlikusi jautājuma par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo zāļu, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, centralizētu iepirkšanu, izskatīšanu.

Latvijā joprojām būtiska problēma ir korupcija publiskajā sektorā

Latvijā noziedzīgu līdzekļu legalizācija un ēnu ekonomika mazinās, tomēr būtiskas problēmas joprojām ir korupcija publiskajā sektorā un kontrabanda, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera publicētais pētījums.

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.