bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Ekonomisti: Latvijas mājsaimniecības var atļauties tērēt vairāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules ekonomika aug, turklāt attīstīto ekonomiku loma atkal kļūst lielāka. Tā ir laba ziņa Latvijas eksportētājiem, jo šie noieta tirgi tiem ir samēra pazīstami un paredzami. Procentu likmes zemākas vairs nekļūs, bet vēl ilgi saglabāsies zemas – uzņēmumiem ir labs laiks investēt, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko pirmdien, 24.augustā, prezentēja bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks  un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

2015.gadā pasaules ekonomikas izaugsme būs vājāka nekā gaidīts, ko galvenokārt ietekmē īslaicīgais ASV ekonomikas vājums šī gada sākumā. Paredzams, ka pasaulē izaugsme pieņemsies spēkā 2016. un 2017.gadā. Pasaules ekonomikas vezumu nu jau arvien vairāk sāk vilkt attīstītās valstis, kamēr attīstības tirgi arvien redzamāk sāk sagurt. Ir labi priekšnoteikumi straujākai ASV ekonomikas izaugsmei – situācija darba tirgū turpina uzlaboties, patērētāju un uzņēmumu optimisms ir labā līmenī un sola gan patēriņa, gan investīciju aktivitātes kāpumu. Arī eirozonā lielākā daļa fiskālās konsolidācijas pasākumu jau aiz muguras un monetārās politikas stimuli kļūst arvien plašāki. Ziemeļvalstīs situācija ir ļoti dažāda – Zviedrijā un Dānijā izaugsme kļūs spējāka, kamēr Norvēģiju negatīvi ietekmēs straujais naftas cenas kritums, bet notikumi Krievijā bremzē Somijas ekonomiku. Lielākās bažas ir par attīstības tirgiem – lejupslīde Brazīlijas ekonomikā vēl tik drīz nebeigsies, tāpat riski ir lieli Ķīnā un Indijā. Krievijas ekonomikas recesija kļūst arvien dziļāka un ļoti vārga izaugsme varētu atsākties vien 2016.gada vidū. Gaidāmā ASV Federālo rezervju bāzes procentu likmes celšana vēl spēcinās ASV dolāru, kas apvienojumā ar Ķīnas renminbi neseno devalvāciju var negatīvi ietekmēt jau tā nestabilās attīstības tirgu valstu finanses un uzņēmumu bilances, teikts apskatā.

«Neprognozējam strauju energoresursu cenu kāpumu – iepriekšējos 10-15 gados piedzīvotais izejvielu supercikls ir sevi izsmēlis. Proti, iepriekš augsto cenu dēļ ir strauji audzis piedāvājums (tai skaitā jaunu tehnoloģiju dēļ), kamēr vienā no lielākajiem izejvielu patērētājiem, Ķīnā, izaugsme ir būtiski palēninājusies. Piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu un tas nozīmē, ka tuvākajos gados izejvielas būs samērā lētas. Lētas izejvielu cenas nozīmēs mazākus investīciju apjomus, līdz ar to arī ne tik jaudīgu piedāvājumu, kas ar laiku atkal sāks šīs cenas spiest augšup. Tas gan tik strauji nenotiks un turpmākos pāris gadus inflācija pasaulē joprojām būs zema. Izaugsmes atgriešanās attīstītajās valstīs uzlabos situāciju to darba tirgos, algas augs un radīs spiedienu uz inflāciju, ļaujot attīstītajām ekonomikām sākt normalizēt monetāro politiku. Tuvāko pāris gadu laikā beigsies nulles un negatīvu procentu likmju ēra – sākot ar ASV jau šogad un 2017.gadā arī eirozonā. Tas var palielināt svārstības un nenoteiktību pasaules finanšu tirgos,» saka ekonomists Kazāks.

Turpinās tik tiešām karsta vasara Grieķijā – ir bijis gan sarunu strupceļš ar aizdevējiem, gan banku krīze un kapitāla kontroles, gan referendums, gan defolts pret Starptautisko Valūtas fondu. Vienošanas ar aizdevējiem tika noslēgta, nokavētie parādi atmaksāti, jauni un vēl lielāki parādi paņemti, bet tagad būs arī jaunas velēšanas. Jebkurā gadījumā šis stāsts vēl ilgi nebeigsies un jebkurā scenārijā daļa no Grieķijas parāda būs kaut kādā veidā norakstāma – šī būs maksa par ģeopolitisko drošību ES dienvidos. Īsta drāma, bet tikai Grieķijai pašai – finanšu tirgi to arvien skaidrāk uztver kā izolētu gadījumu un nav gaidāms, ka šīs valsts nedienas būtiski ietekmēs ekonomikas izaugsmi eirozonā, norāda eksperti.

Swedbank ekonomisti palielina šī gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi no 1.9% līdz 2.1% pārsteidzoši spēcīgā otrā ceturkšņa dēļ. Šķiet, ka izaugsme gada pirmajā pusē bijusi arī plašāka nekā gaidīts, jo eksports un investīcijas bijušas spēcīgākas un spējušas ar uzviju kompensēt piesardzīgāku, nekā iepriekš prognozēts, mājsaimniecību patēriņa kāpumu. Tomēr gada otrajā pusē izaugsme var arī paklupt, jo īpaši ņemot vērā trauslo ārējo pieprasījumu un iespējamos šķēršļus no Krievijas puses kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, uzsver ekonomisti.

2016. un 2017.gadā ceturkšņu griezumā izaugsme jau gaidāma stabilāka, gadā kopumā esot tuvu tās potenciālajam tempam ap 3%. Šķiet, ap 3% izaugsme ir Latvijas jaunā realitāte – bez plašām strukturālām reformām un/vai daudz spēcīgāka ārējā pieprasījuma par noturīgu 4-5% izaugsmi gadā varam aizmirst. Prognozējams, ka pateicoties pasaules ekonomikas un jo īpaši Eiropas izaugsmei, eksporta un investīciju izaugsme kļūs straujāka un drošāka. Mājsaimniecību patēriņa pieaugums saglabāsies samērā spēcīgs – vēl arvien piesardzīgs šogad, bet nedaudz ņiprāks 2016.–2017.gadā. Tajā pat laikā jāapzinās, ka izaugsme var būt arī lēnāka – galvenie riski ir ārējā vide un galvenokārt notikumi Krievijā (it sevišķi politiskie riski), bet arī eirozonā (piemēram, cik veiksmīgs būs monetārās politikas atbalsts un kā pēc tam notiks šī atbalsta pārtraukšana), uzsver ekonomisti.

Līdz šim eksportētāji pārspējuši prognozes, veiksmīgi pārorientējoties no sarūkošajiem NVS tirgiem uz citiem, taču attīstība ir nevienmērīga un svārstīga nozaru dalījumā. Spējāka izaugsme attīstītajās valstīs ir laba ziņa, jo šie noieta tirgi mūsu uzņēmējiem ir pazīstami un samēra prognozējami. Mājsaimniecību pieprasījuma izaugsme Latvija arī ir diezgan stabila. Bet, protams, jārēķinās ar politiskiem riskiem Krievijā.

Ņemot vērā paredzamo pieprasījuma kāpumu, pašlaik zemās procentu likmes un augsto jaudu noslodzi daudzās nozarēs – ir laiks investēt. Jaunā kreditēšana jau aug un tai vajadzētu kļūt arvien aktīvākai. Ja uzņēmumi neinvestē tagad, jau tuvākajā laikā Eiropas konkurenti būs priekšā, jo gan investīciju, gan kreditēšanas aktivitāte tur jau aug. Ņemot vērā augošās darbaspēka izmaksas un sarūkošo darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, investīcijas iekārtās un digitālos risinājumos ir nepieciešamas, lai mazinātu atkarību no darbaspēka. Svarīgas ir investīcijas arī kapacitātes palielināšanā, pretējā gadījumā palielināt eksporta apjomus brīdī, kad pieprasījums jau būs pieaudzis, būs grūti un krietni dārgāk, piebilst bankas eksperti.

Mājsaimniecību ienākumi turpinās augt, lielākoties algu kāpuma dēļ, bet arī neliela nodarbinātības pieauguma dēļ. Sagaidāms vidējās neto algas kāpums ap 6% ik gadu. Swedbank ekonomisti pieņem, ka 2016.gadā netiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kā tas pašlaik paredzēts likumā, un minimālā alga tiks paaugstināta vien par 20 EUR jeb 6% (proti, puse no politiķu iepriekš apspriestā kāpuma un puse no pieauguma 2015.gadā). Sagaidāma vārga jaunu darbavietu radīšana. Izejvielu cenu kritums un tā ietekme uz degvielas, dabas gāzes, siltumenerģijas, pārtikas cenām, patēriņa cenu kāpumu šogad vēl arvien saglabās niecīgu (vidēji 0,5%) un mērenu 2% 2016.gadā un 2,3% 2017.gadā. Nedaudz straujāk varētu augt dažādu pakalpojumu cenas.

Mājsaimniecības kopumā var atļauties tērēt vairāk, līdz šim patēriņa kāpums bijis lēnāks nekā ienākumu kāpums. Noguldījumi ir auguši. Mājsaimniecības joprojām vairāk atmaksā esošos nekā ņem jaunus kredītus. Zemas procentu likmes ir izdevīgas kredītņēmējiem un neiepriecina noguldītājus.

Norādot, ko tas nozīmē valdībai, ekonomisti saka, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID)  administrējamie nodokļu ieņēmumi auguši par 5%, atpaliekot no plāna par 0,7%. Finanšu ministrija beidzot atzīst, ka ieņēmumi būs zemāki un budžeta deficīts augstāks nekā 2015.gada Budžeta likumā paredzēts – par to ekonomisti brīdināja jau janvārī. Tas nozīmē negatīvu fiskālo telpu 2016.gadā. Visticamāk, nākamgad netiks samazināts IIN, būs mazāku nodokļu palielinājumi (akcīze, iespējams dzīvojamo ēku kadastrālās vērtības palielināšana u.c.), noteikti turpināsies ēnu ekonomikas apkarošana. Bet nav pamata esošo situāciju pārlieku dramatizēt. Manevra iespējas joprojām ir labas. Bet kārtējo reizi jāuzsver, ka bez tālredzīgas un drosmīgākas stratēģiskas rīcības ieņēmumu palielināšanā vai izdevumu samazināšanā, valdība turpinās saskarties ar regulāru līdzekļu trūkumu tēriņiem tās noteiktajās prioritārajās jomās, t.sk., aizsardzībai, izglītībai un veselības aprūpei, tā eksperti.

«Ja uzņēmumu un patērētāju noskaņojums strauji uzlabojas (tuvāk 2017.gada beigām vai 2018.gadā līdz ar ģeopolitisko risku mazināšanos, kā arī spējāku un noturīgāku izaugsmi Eiropā), līdz šim piesardzīgais mājsaimniecību patēriņš un uzņēmumu investīciju aktivitāte var «izšaut» spējāk nekā prognozējam bāzes scenārijā. IKP izaugsme var pat pārsniegt 4%, kas ir virs potenciāla. Ja uz skatuves ir bise, tai ir liela iespēja izšaut… Tas gan būtu tikai īslaicīgs izrāviens un valsts budžetam daudz neko nelīdzēs, jo budžeta mērķi tiek nosprausti strukturālā izteiksmē, proti, koriģējot pret cikliskām svārstībām,» saka ekonomiste Strašuna.

Ref: 102.000.102.10524


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.