bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.01.2017 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Ekonomisti: Latvijas mājsaimniecības var atļauties tērēt vairāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules ekonomika aug, turklāt attīstīto ekonomiku loma atkal kļūst lielāka. Tā ir laba ziņa Latvijas eksportētājiem, jo šie noieta tirgi tiem ir samēra pazīstami un paredzami. Procentu likmes zemākas vairs nekļūs, bet vēl ilgi saglabāsies zemas – uzņēmumiem ir labs laiks investēt, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko pirmdien, 24.augustā, prezentēja bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks  un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

2015.gadā pasaules ekonomikas izaugsme būs vājāka nekā gaidīts, ko galvenokārt ietekmē īslaicīgais ASV ekonomikas vājums šī gada sākumā. Paredzams, ka pasaulē izaugsme pieņemsies spēkā 2016. un 2017.gadā. Pasaules ekonomikas vezumu nu jau arvien vairāk sāk vilkt attīstītās valstis, kamēr attīstības tirgi arvien redzamāk sāk sagurt. Ir labi priekšnoteikumi straujākai ASV ekonomikas izaugsmei – situācija darba tirgū turpina uzlaboties, patērētāju un uzņēmumu optimisms ir labā līmenī un sola gan patēriņa, gan investīciju aktivitātes kāpumu. Arī eirozonā lielākā daļa fiskālās konsolidācijas pasākumu jau aiz muguras un monetārās politikas stimuli kļūst arvien plašāki. Ziemeļvalstīs situācija ir ļoti dažāda – Zviedrijā un Dānijā izaugsme kļūs spējāka, kamēr Norvēģiju negatīvi ietekmēs straujais naftas cenas kritums, bet notikumi Krievijā bremzē Somijas ekonomiku. Lielākās bažas ir par attīstības tirgiem – lejupslīde Brazīlijas ekonomikā vēl tik drīz nebeigsies, tāpat riski ir lieli Ķīnā un Indijā. Krievijas ekonomikas recesija kļūst arvien dziļāka un ļoti vārga izaugsme varētu atsākties vien 2016.gada vidū. Gaidāmā ASV Federālo rezervju bāzes procentu likmes celšana vēl spēcinās ASV dolāru, kas apvienojumā ar Ķīnas renminbi neseno devalvāciju var negatīvi ietekmēt jau tā nestabilās attīstības tirgu valstu finanses un uzņēmumu bilances, teikts apskatā.

«Neprognozējam strauju energoresursu cenu kāpumu – iepriekšējos 10-15 gados piedzīvotais izejvielu supercikls ir sevi izsmēlis. Proti, iepriekš augsto cenu dēļ ir strauji audzis piedāvājums (tai skaitā jaunu tehnoloģiju dēļ), kamēr vienā no lielākajiem izejvielu patērētājiem, Ķīnā, izaugsme ir būtiski palēninājusies. Piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu un tas nozīmē, ka tuvākajos gados izejvielas būs samērā lētas. Lētas izejvielu cenas nozīmēs mazākus investīciju apjomus, līdz ar to arī ne tik jaudīgu piedāvājumu, kas ar laiku atkal sāks šīs cenas spiest augšup. Tas gan tik strauji nenotiks un turpmākos pāris gadus inflācija pasaulē joprojām būs zema. Izaugsmes atgriešanās attīstītajās valstīs uzlabos situāciju to darba tirgos, algas augs un radīs spiedienu uz inflāciju, ļaujot attīstītajām ekonomikām sākt normalizēt monetāro politiku. Tuvāko pāris gadu laikā beigsies nulles un negatīvu procentu likmju ēra – sākot ar ASV jau šogad un 2017.gadā arī eirozonā. Tas var palielināt svārstības un nenoteiktību pasaules finanšu tirgos,» saka ekonomists Kazāks.

Turpinās tik tiešām karsta vasara Grieķijā – ir bijis gan sarunu strupceļš ar aizdevējiem, gan banku krīze un kapitāla kontroles, gan referendums, gan defolts pret Starptautisko Valūtas fondu. Vienošanas ar aizdevējiem tika noslēgta, nokavētie parādi atmaksāti, jauni un vēl lielāki parādi paņemti, bet tagad būs arī jaunas velēšanas. Jebkurā gadījumā šis stāsts vēl ilgi nebeigsies un jebkurā scenārijā daļa no Grieķijas parāda būs kaut kādā veidā norakstāma – šī būs maksa par ģeopolitisko drošību ES dienvidos. Īsta drāma, bet tikai Grieķijai pašai – finanšu tirgi to arvien skaidrāk uztver kā izolētu gadījumu un nav gaidāms, ka šīs valsts nedienas būtiski ietekmēs ekonomikas izaugsmi eirozonā, norāda eksperti.

Swedbank ekonomisti palielina šī gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi no 1.9% līdz 2.1% pārsteidzoši spēcīgā otrā ceturkšņa dēļ. Šķiet, ka izaugsme gada pirmajā pusē bijusi arī plašāka nekā gaidīts, jo eksports un investīcijas bijušas spēcīgākas un spējušas ar uzviju kompensēt piesardzīgāku, nekā iepriekš prognozēts, mājsaimniecību patēriņa kāpumu. Tomēr gada otrajā pusē izaugsme var arī paklupt, jo īpaši ņemot vērā trauslo ārējo pieprasījumu un iespējamos šķēršļus no Krievijas puses kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, uzsver ekonomisti.

2016. un 2017.gadā ceturkšņu griezumā izaugsme jau gaidāma stabilāka, gadā kopumā esot tuvu tās potenciālajam tempam ap 3%. Šķiet, ap 3% izaugsme ir Latvijas jaunā realitāte – bez plašām strukturālām reformām un/vai daudz spēcīgāka ārējā pieprasījuma par noturīgu 4-5% izaugsmi gadā varam aizmirst. Prognozējams, ka pateicoties pasaules ekonomikas un jo īpaši Eiropas izaugsmei, eksporta un investīciju izaugsme kļūs straujāka un drošāka. Mājsaimniecību patēriņa pieaugums saglabāsies samērā spēcīgs – vēl arvien piesardzīgs šogad, bet nedaudz ņiprāks 2016.–2017.gadā. Tajā pat laikā jāapzinās, ka izaugsme var būt arī lēnāka – galvenie riski ir ārējā vide un galvenokārt notikumi Krievijā (it sevišķi politiskie riski), bet arī eirozonā (piemēram, cik veiksmīgs būs monetārās politikas atbalsts un kā pēc tam notiks šī atbalsta pārtraukšana), uzsver ekonomisti.

Līdz šim eksportētāji pārspējuši prognozes, veiksmīgi pārorientējoties no sarūkošajiem NVS tirgiem uz citiem, taču attīstība ir nevienmērīga un svārstīga nozaru dalījumā. Spējāka izaugsme attīstītajās valstīs ir laba ziņa, jo šie noieta tirgi mūsu uzņēmējiem ir pazīstami un samēra prognozējami. Mājsaimniecību pieprasījuma izaugsme Latvija arī ir diezgan stabila. Bet, protams, jārēķinās ar politiskiem riskiem Krievijā.

Ņemot vērā paredzamo pieprasījuma kāpumu, pašlaik zemās procentu likmes un augsto jaudu noslodzi daudzās nozarēs – ir laiks investēt. Jaunā kreditēšana jau aug un tai vajadzētu kļūt arvien aktīvākai. Ja uzņēmumi neinvestē tagad, jau tuvākajā laikā Eiropas konkurenti būs priekšā, jo gan investīciju, gan kreditēšanas aktivitāte tur jau aug. Ņemot vērā augošās darbaspēka izmaksas un sarūkošo darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, investīcijas iekārtās un digitālos risinājumos ir nepieciešamas, lai mazinātu atkarību no darbaspēka. Svarīgas ir investīcijas arī kapacitātes palielināšanā, pretējā gadījumā palielināt eksporta apjomus brīdī, kad pieprasījums jau būs pieaudzis, būs grūti un krietni dārgāk, piebilst bankas eksperti.

Mājsaimniecību ienākumi turpinās augt, lielākoties algu kāpuma dēļ, bet arī neliela nodarbinātības pieauguma dēļ. Sagaidāms vidējās neto algas kāpums ap 6% ik gadu. Swedbank ekonomisti pieņem, ka 2016.gadā netiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kā tas pašlaik paredzēts likumā, un minimālā alga tiks paaugstināta vien par 20 EUR jeb 6% (proti, puse no politiķu iepriekš apspriestā kāpuma un puse no pieauguma 2015.gadā). Sagaidāma vārga jaunu darbavietu radīšana. Izejvielu cenu kritums un tā ietekme uz degvielas, dabas gāzes, siltumenerģijas, pārtikas cenām, patēriņa cenu kāpumu šogad vēl arvien saglabās niecīgu (vidēji 0,5%) un mērenu 2% 2016.gadā un 2,3% 2017.gadā. Nedaudz straujāk varētu augt dažādu pakalpojumu cenas.

Mājsaimniecības kopumā var atļauties tērēt vairāk, līdz šim patēriņa kāpums bijis lēnāks nekā ienākumu kāpums. Noguldījumi ir auguši. Mājsaimniecības joprojām vairāk atmaksā esošos nekā ņem jaunus kredītus. Zemas procentu likmes ir izdevīgas kredītņēmējiem un neiepriecina noguldītājus.

Norādot, ko tas nozīmē valdībai, ekonomisti saka, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID)  administrējamie nodokļu ieņēmumi auguši par 5%, atpaliekot no plāna par 0,7%. Finanšu ministrija beidzot atzīst, ka ieņēmumi būs zemāki un budžeta deficīts augstāks nekā 2015.gada Budžeta likumā paredzēts – par to ekonomisti brīdināja jau janvārī. Tas nozīmē negatīvu fiskālo telpu 2016.gadā. Visticamāk, nākamgad netiks samazināts IIN, būs mazāku nodokļu palielinājumi (akcīze, iespējams dzīvojamo ēku kadastrālās vērtības palielināšana u.c.), noteikti turpināsies ēnu ekonomikas apkarošana. Bet nav pamata esošo situāciju pārlieku dramatizēt. Manevra iespējas joprojām ir labas. Bet kārtējo reizi jāuzsver, ka bez tālredzīgas un drosmīgākas stratēģiskas rīcības ieņēmumu palielināšanā vai izdevumu samazināšanā, valdība turpinās saskarties ar regulāru līdzekļu trūkumu tēriņiem tās noteiktajās prioritārajās jomās, t.sk., aizsardzībai, izglītībai un veselības aprūpei, tā eksperti.

«Ja uzņēmumu un patērētāju noskaņojums strauji uzlabojas (tuvāk 2017.gada beigām vai 2018.gadā līdz ar ģeopolitisko risku mazināšanos, kā arī spējāku un noturīgāku izaugsmi Eiropā), līdz šim piesardzīgais mājsaimniecību patēriņš un uzņēmumu investīciju aktivitāte var «izšaut» spējāk nekā prognozējam bāzes scenārijā. IKP izaugsme var pat pārsniegt 4%, kas ir virs potenciāla. Ja uz skatuves ir bise, tai ir liela iespēja izšaut… Tas gan būtu tikai īslaicīgs izrāviens un valsts budžetam daudz neko nelīdzēs, jo budžeta mērķi tiek nosprausti strukturālā izteiksmē, proti, koriģējot pret cikliskām svārstībām,» saka ekonomiste Strašuna.

Ref: 102.000.102.10524


Pievienot komentāru

Igaunija un ASV paraksta aizsardzības sadarbības nolīgumu

Igaunija un Amerikas Savienotās Valstis parakstījušas divpusēju nolīgumu par sadarbību aizsardzības jomā, kas precizē ASV bruņoto spēku un personāla atrašanos Igaunijā.

Naftas cenas pasaulē pieaug; biržu indeksi ASV un Eiropā sarūk

Naftas cenas pasaulē trešdienas rītā, 18.janvārī, pieaug saistībā ar ASV dolāra vērtības samazinājumu un gaidām par komerciālajām naftas rezervēm ASV, kas tirgū kompensē ietekmi no Krievijas un ASV prognozēm par naftas ieguves apjoma palielinājumu šā gada beigās.

Biedrības aicina parakstīties par Saeimas komisiju audio ierakstu publiskošanu

«Deputātu kvotu» priekšlikumu izvērtēšanā Budžeta un finanšu komisijā deputāti darbojās kā «balsošanas mašīnas», pietiekami neiedziļinoties katra priekšlikuma lietderībā, vēsta biedrība Sabiedrība par atklātību - Delna, kas aicina parakstīties portālā Manabalss.lv par priekšlikumu publiskot Saeimas komisiju audio ierakstus.

Ziemeļeiropā pieaug dārzeņu cenas, jo dienvidos skarbāki laikapstākļi

Saistībā ar dārzeņu audzēšanai nelabvēlīgiem laikapstākļiem Itālijā un Spānijā, gaidāms, ka Eiropas ziemeļos, kur vairums dārzeņu ziemas mēnešos tiek importēti, pieaugs dārzeņu cenas.

Latvijā izsludina gripas epidēmiju

Slimību profilakses un kontroles centrs valstī izziņojis gripas epidēmijas sākumu. Iemesls gripas epidēmijas sākumam ir SPKC apkopotie dati. Pagājušajā nedēļā četrās Latvijas pilsētās ambulatorajās iestādēs gripas gadījumos vērsušos pacientu skaits ir pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir epidēmijas slieksnis.

Par Eiroparlamenta priekšsēdētāju ievēl konservatīvo itālieti Tajāni

Par Eiropas Parlamenta jauno priekšsēdētāju ievēlēts Itāliešu labējā spārna politiķis Antonio Tajāni. 63 vecais politiķis, kurš iepriekš bijis Itālijas oligarha Solvio Berluskoni preses pārstāvis un arī eirokomisārs, Eiroparlamenta priekšsēdētāja vēlēšanās uzveicis citu itālieti, sociālistu Džanni Pitellu

Reirs: Latvijā ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas

Ar nākamā gada budžetu obligāti ir «jāaizlāpa» 50 miljonu eiro «caurums» sociālajā budžetā, otrdien, 17.janvārī, Latvijas Televīzijā uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs

Lielbritānija sola pamest ES vienoto tirgu

Lielbritānijai nav iespējas palikt Eiropas Savienības vienotajā tirgū, jo palikt tajā nozīmētu «vispār neizstāties no ES», tā otrdien, 17.janvārī, paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Pieņem kārtību transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanā

Valdība otrdien, 17.janvārī, pieņēma kārtību, kādā nosaka drošības naudas apmēru par transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanu un drošības naudas iemaksāšanu un atmaksāšanu.

KNAB priekšnieka amata kandidātiem neprasīs trīs gadu pieredzi vadošā amatā

Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai, turpmāk likums vairs neprasīs tieši trīs gadu pieredzi šajā jomā. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 17.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījuma regulējumi, BNN vēsta Saeimas preses dienests.

Par spīti uzņēmēju protestiem, atbalsta dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tālāko virzību

Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.

Porošenko: Ukraiņi var zaudēt ticību eirointegrācijas ceļam

Ukrainas iedzīvotāji valsts izvēli iet eirointegrācijas ceļu var uztver ar vilšanos, ja turpināsies kavēšanās ar Ukrainas tuvināšanu Eiropas Savienībai, tā norādījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. joprojām nav stājies spēkā decembrī Ukrainas un Eiropas Savienības parakstītais nolīgums par bezvīzu režīmu, kas ļautu ukraiņiem ceļot uz ES bez vīzas.

Pētījums: Joprojām lietotāji neveido paroles, kas ir pietiekami drošas

«Ņemot vērā lielo privātās un konfidenciālās informācijas daudzumu, ko mēs pašlaik glabājam internetā, lietotājiem būtu vairāk jārūpējas par savu aizsardzību ar efektīvām parolēm. Tas liekas pašsaprotami, taču daudzi, šķiet, nesaprot, ka iekrīt vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā,» vēsta Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.

Rīgā atklāj 3 200 litrus nelegāli glabātas dīzeļdegvielas

Veicot informācijas pārbaudi, par iespējamu nelikumīgu degvielas uzglabāšanu un realizāciju, 11.janvārī, tika apsekota Rīgā esoša garāžu teritorija, kurā Muitas policijas pārvaldes darbinieki konstatēja nelegāli uzglabātu dīzeļdegvielu, vēsta Valsts ieņēmumu dienests.

Liberālis Ferhofstads atsauc savu kanditatūru uz EP prezidenta amatu, atbalstot konservatīvo Tajāni

Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu Gijs Ferhofstads otrdien, 17.janvārī, atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni.

Reitings: Talantīgus darbiniekus Baltijā veiksmīgāk izaudzina un notur Igaunija

Reitingā par valstu spēju izaudzināt, piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus visas Baltijas valstis iekļautas starp vadošajām 33 valstīm.

Iedzīvotājiem būs jāaizpilda aptauja par datoru un interneta lietošanas paradumiem

Trešdien 18.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2017.gadā. Aptaujā noskaidros, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, kādiem nolūkiem ikdienā tiek izmantots internets, kādas ierīces un tehnoloģijas tiek izmantotas.

Noskaidroti pirktākie viedtālruņi Latvijā

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji par viedtālruni ir bijuši gatavi izdot vairāk naudas nekā 2015.gadā - tā iegādei vidēji atvēlot nevis 316 eiro, bet gan 389 eiro, secināts GFK veiktajā pētījumā..

Ratass piesardzīgs par jaunu 10 milj. eiro pieturu iekļaušanu Rail Baltica

Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Igaunijas posmā plānots būvēt trīs pieturas, taču vajadzīga padziļināta izpēte vai būtu pamatoti šo skaitu palielināt, norādījis Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

BATL: Iecere elektrificēt dzelzceļu ir klaja nekompetence vai gadsimta afēra

Neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un mums joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens, norāda biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika biedri.

Ventspils pašvaldības plānotie budžeta izdevumi lielāki nekā ieņēmumi

Ventspils novada pašvaldības domes sēdē 12.janvārī apstiprināts Ventspils novada pašvaldības 2017.gada budžets, kurā konsolidētā pamatbudžeta plānotie ieņēmumi ir 13 584 298 eiro, bet izdevumi - 22 652 396 eiro, vēsta Ventspils Novadnieks redaktore Marlena Zvaigzne.

Aptur pazudušās Malaizijas lidmašīnas meklēšanu

Indijas okeānā pārtraukti meklēšanas darbi, lai atrastu pasažieru aviolaineri, kas 2014.gadā pazuda no radariem ceļā no Kualalumpuras Malaizijā uz Pekinu Ķīnā ar 239 cilvēkiem uz klāja.

LM: Jāreaģē arī uz aizdomām par bērnu vardarbību

Būtiski stiprināt Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kas darbojas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un ļauj dažādām institūcijām iegūt un apmainīties ar informāciju par nepilngadīgajiem, kas atrodas riska situācijās, vēsta Labklājības ministrija.

FM: Paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi

«Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu,» vēsta Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta eksperte Līga Neilande.

Turcijā apcietina aizdomās turēto par Jaungada nakts terora aktu

Turcijas policija apcietinājusi vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par terora akta pastrādāšanu Stambulā Jaungada naktī.