bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.03.2017 | Vārda dienas: Eiženija, Ženija
LatviaLatvija

Ekonomisti: Latvijas mājsaimniecības var atļauties tērēt vairāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules ekonomika aug, turklāt attīstīto ekonomiku loma atkal kļūst lielāka. Tā ir laba ziņa Latvijas eksportētājiem, jo šie noieta tirgi tiem ir samēra pazīstami un paredzami. Procentu likmes zemākas vairs nekļūs, bet vēl ilgi saglabāsies zemas – uzņēmumiem ir labs laiks investēt, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko pirmdien, 24.augustā, prezentēja bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks  un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

2015.gadā pasaules ekonomikas izaugsme būs vājāka nekā gaidīts, ko galvenokārt ietekmē īslaicīgais ASV ekonomikas vājums šī gada sākumā. Paredzams, ka pasaulē izaugsme pieņemsies spēkā 2016. un 2017.gadā. Pasaules ekonomikas vezumu nu jau arvien vairāk sāk vilkt attīstītās valstis, kamēr attīstības tirgi arvien redzamāk sāk sagurt. Ir labi priekšnoteikumi straujākai ASV ekonomikas izaugsmei – situācija darba tirgū turpina uzlaboties, patērētāju un uzņēmumu optimisms ir labā līmenī un sola gan patēriņa, gan investīciju aktivitātes kāpumu. Arī eirozonā lielākā daļa fiskālās konsolidācijas pasākumu jau aiz muguras un monetārās politikas stimuli kļūst arvien plašāki. Ziemeļvalstīs situācija ir ļoti dažāda – Zviedrijā un Dānijā izaugsme kļūs spējāka, kamēr Norvēģiju negatīvi ietekmēs straujais naftas cenas kritums, bet notikumi Krievijā bremzē Somijas ekonomiku. Lielākās bažas ir par attīstības tirgiem – lejupslīde Brazīlijas ekonomikā vēl tik drīz nebeigsies, tāpat riski ir lieli Ķīnā un Indijā. Krievijas ekonomikas recesija kļūst arvien dziļāka un ļoti vārga izaugsme varētu atsākties vien 2016.gada vidū. Gaidāmā ASV Federālo rezervju bāzes procentu likmes celšana vēl spēcinās ASV dolāru, kas apvienojumā ar Ķīnas renminbi neseno devalvāciju var negatīvi ietekmēt jau tā nestabilās attīstības tirgu valstu finanses un uzņēmumu bilances, teikts apskatā.

«Neprognozējam strauju energoresursu cenu kāpumu – iepriekšējos 10-15 gados piedzīvotais izejvielu supercikls ir sevi izsmēlis. Proti, iepriekš augsto cenu dēļ ir strauji audzis piedāvājums (tai skaitā jaunu tehnoloģiju dēļ), kamēr vienā no lielākajiem izejvielu patērētājiem, Ķīnā, izaugsme ir būtiski palēninājusies. Piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu un tas nozīmē, ka tuvākajos gados izejvielas būs samērā lētas. Lētas izejvielu cenas nozīmēs mazākus investīciju apjomus, līdz ar to arī ne tik jaudīgu piedāvājumu, kas ar laiku atkal sāks šīs cenas spiest augšup. Tas gan tik strauji nenotiks un turpmākos pāris gadus inflācija pasaulē joprojām būs zema. Izaugsmes atgriešanās attīstītajās valstīs uzlabos situāciju to darba tirgos, algas augs un radīs spiedienu uz inflāciju, ļaujot attīstītajām ekonomikām sākt normalizēt monetāro politiku. Tuvāko pāris gadu laikā beigsies nulles un negatīvu procentu likmju ēra – sākot ar ASV jau šogad un 2017.gadā arī eirozonā. Tas var palielināt svārstības un nenoteiktību pasaules finanšu tirgos,» saka ekonomists Kazāks.

Turpinās tik tiešām karsta vasara Grieķijā – ir bijis gan sarunu strupceļš ar aizdevējiem, gan banku krīze un kapitāla kontroles, gan referendums, gan defolts pret Starptautisko Valūtas fondu. Vienošanas ar aizdevējiem tika noslēgta, nokavētie parādi atmaksāti, jauni un vēl lielāki parādi paņemti, bet tagad būs arī jaunas velēšanas. Jebkurā gadījumā šis stāsts vēl ilgi nebeigsies un jebkurā scenārijā daļa no Grieķijas parāda būs kaut kādā veidā norakstāma – šī būs maksa par ģeopolitisko drošību ES dienvidos. Īsta drāma, bet tikai Grieķijai pašai – finanšu tirgi to arvien skaidrāk uztver kā izolētu gadījumu un nav gaidāms, ka šīs valsts nedienas būtiski ietekmēs ekonomikas izaugsmi eirozonā, norāda eksperti.

Swedbank ekonomisti palielina šī gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi no 1.9% līdz 2.1% pārsteidzoši spēcīgā otrā ceturkšņa dēļ. Šķiet, ka izaugsme gada pirmajā pusē bijusi arī plašāka nekā gaidīts, jo eksports un investīcijas bijušas spēcīgākas un spējušas ar uzviju kompensēt piesardzīgāku, nekā iepriekš prognozēts, mājsaimniecību patēriņa kāpumu. Tomēr gada otrajā pusē izaugsme var arī paklupt, jo īpaši ņemot vērā trauslo ārējo pieprasījumu un iespējamos šķēršļus no Krievijas puses kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, uzsver ekonomisti.

2016. un 2017.gadā ceturkšņu griezumā izaugsme jau gaidāma stabilāka, gadā kopumā esot tuvu tās potenciālajam tempam ap 3%. Šķiet, ap 3% izaugsme ir Latvijas jaunā realitāte – bez plašām strukturālām reformām un/vai daudz spēcīgāka ārējā pieprasījuma par noturīgu 4-5% izaugsmi gadā varam aizmirst. Prognozējams, ka pateicoties pasaules ekonomikas un jo īpaši Eiropas izaugsmei, eksporta un investīciju izaugsme kļūs straujāka un drošāka. Mājsaimniecību patēriņa pieaugums saglabāsies samērā spēcīgs – vēl arvien piesardzīgs šogad, bet nedaudz ņiprāks 2016.–2017.gadā. Tajā pat laikā jāapzinās, ka izaugsme var būt arī lēnāka – galvenie riski ir ārējā vide un galvenokārt notikumi Krievijā (it sevišķi politiskie riski), bet arī eirozonā (piemēram, cik veiksmīgs būs monetārās politikas atbalsts un kā pēc tam notiks šī atbalsta pārtraukšana), uzsver ekonomisti.

Līdz šim eksportētāji pārspējuši prognozes, veiksmīgi pārorientējoties no sarūkošajiem NVS tirgiem uz citiem, taču attīstība ir nevienmērīga un svārstīga nozaru dalījumā. Spējāka izaugsme attīstītajās valstīs ir laba ziņa, jo šie noieta tirgi mūsu uzņēmējiem ir pazīstami un samēra prognozējami. Mājsaimniecību pieprasījuma izaugsme Latvija arī ir diezgan stabila. Bet, protams, jārēķinās ar politiskiem riskiem Krievijā.

Ņemot vērā paredzamo pieprasījuma kāpumu, pašlaik zemās procentu likmes un augsto jaudu noslodzi daudzās nozarēs – ir laiks investēt. Jaunā kreditēšana jau aug un tai vajadzētu kļūt arvien aktīvākai. Ja uzņēmumi neinvestē tagad, jau tuvākajā laikā Eiropas konkurenti būs priekšā, jo gan investīciju, gan kreditēšanas aktivitāte tur jau aug. Ņemot vērā augošās darbaspēka izmaksas un sarūkošo darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, investīcijas iekārtās un digitālos risinājumos ir nepieciešamas, lai mazinātu atkarību no darbaspēka. Svarīgas ir investīcijas arī kapacitātes palielināšanā, pretējā gadījumā palielināt eksporta apjomus brīdī, kad pieprasījums jau būs pieaudzis, būs grūti un krietni dārgāk, piebilst bankas eksperti.

Mājsaimniecību ienākumi turpinās augt, lielākoties algu kāpuma dēļ, bet arī neliela nodarbinātības pieauguma dēļ. Sagaidāms vidējās neto algas kāpums ap 6% ik gadu. Swedbank ekonomisti pieņem, ka 2016.gadā netiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kā tas pašlaik paredzēts likumā, un minimālā alga tiks paaugstināta vien par 20 EUR jeb 6% (proti, puse no politiķu iepriekš apspriestā kāpuma un puse no pieauguma 2015.gadā). Sagaidāma vārga jaunu darbavietu radīšana. Izejvielu cenu kritums un tā ietekme uz degvielas, dabas gāzes, siltumenerģijas, pārtikas cenām, patēriņa cenu kāpumu šogad vēl arvien saglabās niecīgu (vidēji 0,5%) un mērenu 2% 2016.gadā un 2,3% 2017.gadā. Nedaudz straujāk varētu augt dažādu pakalpojumu cenas.

Mājsaimniecības kopumā var atļauties tērēt vairāk, līdz šim patēriņa kāpums bijis lēnāks nekā ienākumu kāpums. Noguldījumi ir auguši. Mājsaimniecības joprojām vairāk atmaksā esošos nekā ņem jaunus kredītus. Zemas procentu likmes ir izdevīgas kredītņēmējiem un neiepriecina noguldītājus.

Norādot, ko tas nozīmē valdībai, ekonomisti saka, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID)  administrējamie nodokļu ieņēmumi auguši par 5%, atpaliekot no plāna par 0,7%. Finanšu ministrija beidzot atzīst, ka ieņēmumi būs zemāki un budžeta deficīts augstāks nekā 2015.gada Budžeta likumā paredzēts – par to ekonomisti brīdināja jau janvārī. Tas nozīmē negatīvu fiskālo telpu 2016.gadā. Visticamāk, nākamgad netiks samazināts IIN, būs mazāku nodokļu palielinājumi (akcīze, iespējams dzīvojamo ēku kadastrālās vērtības palielināšana u.c.), noteikti turpināsies ēnu ekonomikas apkarošana. Bet nav pamata esošo situāciju pārlieku dramatizēt. Manevra iespējas joprojām ir labas. Bet kārtējo reizi jāuzsver, ka bez tālredzīgas un drosmīgākas stratēģiskas rīcības ieņēmumu palielināšanā vai izdevumu samazināšanā, valdība turpinās saskarties ar regulāru līdzekļu trūkumu tēriņiem tās noteiktajās prioritārajās jomās, t.sk., aizsardzībai, izglītībai un veselības aprūpei, tā eksperti.

«Ja uzņēmumu un patērētāju noskaņojums strauji uzlabojas (tuvāk 2017.gada beigām vai 2018.gadā līdz ar ģeopolitisko risku mazināšanos, kā arī spējāku un noturīgāku izaugsmi Eiropā), līdz šim piesardzīgais mājsaimniecību patēriņš un uzņēmumu investīciju aktivitāte var «izšaut» spējāk nekā prognozējam bāzes scenārijā. IKP izaugsme var pat pārsniegt 4%, kas ir virs potenciāla. Ja uz skatuves ir bise, tai ir liela iespēja izšaut… Tas gan būtu tikai īslaicīgs izrāviens un valsts budžetam daudz neko nelīdzēs, jo budžeta mērķi tiek nosprausti strukturālā izteiksmē, proti, koriģējot pret cikliskām svārstībām,» saka ekonomiste Strašuna.

Ref: 102.000.102.10524


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.