bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Ekonomisti: Latvijas mājsaimniecības var atļauties tērēt vairāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules ekonomika aug, turklāt attīstīto ekonomiku loma atkal kļūst lielāka. Tā ir laba ziņa Latvijas eksportētājiem, jo šie noieta tirgi tiem ir samēra pazīstami un paredzami. Procentu likmes zemākas vairs nekļūs, bet vēl ilgi saglabāsies zemas – uzņēmumiem ir labs laiks investēt, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko pirmdien, 24.augustā, prezentēja bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks  un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

2015.gadā pasaules ekonomikas izaugsme būs vājāka nekā gaidīts, ko galvenokārt ietekmē īslaicīgais ASV ekonomikas vājums šī gada sākumā. Paredzams, ka pasaulē izaugsme pieņemsies spēkā 2016. un 2017.gadā. Pasaules ekonomikas vezumu nu jau arvien vairāk sāk vilkt attīstītās valstis, kamēr attīstības tirgi arvien redzamāk sāk sagurt. Ir labi priekšnoteikumi straujākai ASV ekonomikas izaugsmei – situācija darba tirgū turpina uzlaboties, patērētāju un uzņēmumu optimisms ir labā līmenī un sola gan patēriņa, gan investīciju aktivitātes kāpumu. Arī eirozonā lielākā daļa fiskālās konsolidācijas pasākumu jau aiz muguras un monetārās politikas stimuli kļūst arvien plašāki. Ziemeļvalstīs situācija ir ļoti dažāda – Zviedrijā un Dānijā izaugsme kļūs spējāka, kamēr Norvēģiju negatīvi ietekmēs straujais naftas cenas kritums, bet notikumi Krievijā bremzē Somijas ekonomiku. Lielākās bažas ir par attīstības tirgiem – lejupslīde Brazīlijas ekonomikā vēl tik drīz nebeigsies, tāpat riski ir lieli Ķīnā un Indijā. Krievijas ekonomikas recesija kļūst arvien dziļāka un ļoti vārga izaugsme varētu atsākties vien 2016.gada vidū. Gaidāmā ASV Federālo rezervju bāzes procentu likmes celšana vēl spēcinās ASV dolāru, kas apvienojumā ar Ķīnas renminbi neseno devalvāciju var negatīvi ietekmēt jau tā nestabilās attīstības tirgu valstu finanses un uzņēmumu bilances, teikts apskatā.

«Neprognozējam strauju energoresursu cenu kāpumu – iepriekšējos 10-15 gados piedzīvotais izejvielu supercikls ir sevi izsmēlis. Proti, iepriekš augsto cenu dēļ ir strauji audzis piedāvājums (tai skaitā jaunu tehnoloģiju dēļ), kamēr vienā no lielākajiem izejvielu patērētājiem, Ķīnā, izaugsme ir būtiski palēninājusies. Piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu un tas nozīmē, ka tuvākajos gados izejvielas būs samērā lētas. Lētas izejvielu cenas nozīmēs mazākus investīciju apjomus, līdz ar to arī ne tik jaudīgu piedāvājumu, kas ar laiku atkal sāks šīs cenas spiest augšup. Tas gan tik strauji nenotiks un turpmākos pāris gadus inflācija pasaulē joprojām būs zema. Izaugsmes atgriešanās attīstītajās valstīs uzlabos situāciju to darba tirgos, algas augs un radīs spiedienu uz inflāciju, ļaujot attīstītajām ekonomikām sākt normalizēt monetāro politiku. Tuvāko pāris gadu laikā beigsies nulles un negatīvu procentu likmju ēra – sākot ar ASV jau šogad un 2017.gadā arī eirozonā. Tas var palielināt svārstības un nenoteiktību pasaules finanšu tirgos,» saka ekonomists Kazāks.

Turpinās tik tiešām karsta vasara Grieķijā – ir bijis gan sarunu strupceļš ar aizdevējiem, gan banku krīze un kapitāla kontroles, gan referendums, gan defolts pret Starptautisko Valūtas fondu. Vienošanas ar aizdevējiem tika noslēgta, nokavētie parādi atmaksāti, jauni un vēl lielāki parādi paņemti, bet tagad būs arī jaunas velēšanas. Jebkurā gadījumā šis stāsts vēl ilgi nebeigsies un jebkurā scenārijā daļa no Grieķijas parāda būs kaut kādā veidā norakstāma – šī būs maksa par ģeopolitisko drošību ES dienvidos. Īsta drāma, bet tikai Grieķijai pašai – finanšu tirgi to arvien skaidrāk uztver kā izolētu gadījumu un nav gaidāms, ka šīs valsts nedienas būtiski ietekmēs ekonomikas izaugsmi eirozonā, norāda eksperti.

Swedbank ekonomisti palielina šī gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi no 1.9% līdz 2.1% pārsteidzoši spēcīgā otrā ceturkšņa dēļ. Šķiet, ka izaugsme gada pirmajā pusē bijusi arī plašāka nekā gaidīts, jo eksports un investīcijas bijušas spēcīgākas un spējušas ar uzviju kompensēt piesardzīgāku, nekā iepriekš prognozēts, mājsaimniecību patēriņa kāpumu. Tomēr gada otrajā pusē izaugsme var arī paklupt, jo īpaši ņemot vērā trauslo ārējo pieprasījumu un iespējamos šķēršļus no Krievijas puses kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, uzsver ekonomisti.

2016. un 2017.gadā ceturkšņu griezumā izaugsme jau gaidāma stabilāka, gadā kopumā esot tuvu tās potenciālajam tempam ap 3%. Šķiet, ap 3% izaugsme ir Latvijas jaunā realitāte – bez plašām strukturālām reformām un/vai daudz spēcīgāka ārējā pieprasījuma par noturīgu 4-5% izaugsmi gadā varam aizmirst. Prognozējams, ka pateicoties pasaules ekonomikas un jo īpaši Eiropas izaugsmei, eksporta un investīciju izaugsme kļūs straujāka un drošāka. Mājsaimniecību patēriņa pieaugums saglabāsies samērā spēcīgs – vēl arvien piesardzīgs šogad, bet nedaudz ņiprāks 2016.–2017.gadā. Tajā pat laikā jāapzinās, ka izaugsme var būt arī lēnāka – galvenie riski ir ārējā vide un galvenokārt notikumi Krievijā (it sevišķi politiskie riski), bet arī eirozonā (piemēram, cik veiksmīgs būs monetārās politikas atbalsts un kā pēc tam notiks šī atbalsta pārtraukšana), uzsver ekonomisti.

Līdz šim eksportētāji pārspējuši prognozes, veiksmīgi pārorientējoties no sarūkošajiem NVS tirgiem uz citiem, taču attīstība ir nevienmērīga un svārstīga nozaru dalījumā. Spējāka izaugsme attīstītajās valstīs ir laba ziņa, jo šie noieta tirgi mūsu uzņēmējiem ir pazīstami un samēra prognozējami. Mājsaimniecību pieprasījuma izaugsme Latvija arī ir diezgan stabila. Bet, protams, jārēķinās ar politiskiem riskiem Krievijā.

Ņemot vērā paredzamo pieprasījuma kāpumu, pašlaik zemās procentu likmes un augsto jaudu noslodzi daudzās nozarēs – ir laiks investēt. Jaunā kreditēšana jau aug un tai vajadzētu kļūt arvien aktīvākai. Ja uzņēmumi neinvestē tagad, jau tuvākajā laikā Eiropas konkurenti būs priekšā, jo gan investīciju, gan kreditēšanas aktivitāte tur jau aug. Ņemot vērā augošās darbaspēka izmaksas un sarūkošo darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, investīcijas iekārtās un digitālos risinājumos ir nepieciešamas, lai mazinātu atkarību no darbaspēka. Svarīgas ir investīcijas arī kapacitātes palielināšanā, pretējā gadījumā palielināt eksporta apjomus brīdī, kad pieprasījums jau būs pieaudzis, būs grūti un krietni dārgāk, piebilst bankas eksperti.

Mājsaimniecību ienākumi turpinās augt, lielākoties algu kāpuma dēļ, bet arī neliela nodarbinātības pieauguma dēļ. Sagaidāms vidējās neto algas kāpums ap 6% ik gadu. Swedbank ekonomisti pieņem, ka 2016.gadā netiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kā tas pašlaik paredzēts likumā, un minimālā alga tiks paaugstināta vien par 20 EUR jeb 6% (proti, puse no politiķu iepriekš apspriestā kāpuma un puse no pieauguma 2015.gadā). Sagaidāma vārga jaunu darbavietu radīšana. Izejvielu cenu kritums un tā ietekme uz degvielas, dabas gāzes, siltumenerģijas, pārtikas cenām, patēriņa cenu kāpumu šogad vēl arvien saglabās niecīgu (vidēji 0,5%) un mērenu 2% 2016.gadā un 2,3% 2017.gadā. Nedaudz straujāk varētu augt dažādu pakalpojumu cenas.

Mājsaimniecības kopumā var atļauties tērēt vairāk, līdz šim patēriņa kāpums bijis lēnāks nekā ienākumu kāpums. Noguldījumi ir auguši. Mājsaimniecības joprojām vairāk atmaksā esošos nekā ņem jaunus kredītus. Zemas procentu likmes ir izdevīgas kredītņēmējiem un neiepriecina noguldītājus.

Norādot, ko tas nozīmē valdībai, ekonomisti saka, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID)  administrējamie nodokļu ieņēmumi auguši par 5%, atpaliekot no plāna par 0,7%. Finanšu ministrija beidzot atzīst, ka ieņēmumi būs zemāki un budžeta deficīts augstāks nekā 2015.gada Budžeta likumā paredzēts – par to ekonomisti brīdināja jau janvārī. Tas nozīmē negatīvu fiskālo telpu 2016.gadā. Visticamāk, nākamgad netiks samazināts IIN, būs mazāku nodokļu palielinājumi (akcīze, iespējams dzīvojamo ēku kadastrālās vērtības palielināšana u.c.), noteikti turpināsies ēnu ekonomikas apkarošana. Bet nav pamata esošo situāciju pārlieku dramatizēt. Manevra iespējas joprojām ir labas. Bet kārtējo reizi jāuzsver, ka bez tālredzīgas un drosmīgākas stratēģiskas rīcības ieņēmumu palielināšanā vai izdevumu samazināšanā, valdība turpinās saskarties ar regulāru līdzekļu trūkumu tēriņiem tās noteiktajās prioritārajās jomās, t.sk., aizsardzībai, izglītībai un veselības aprūpei, tā eksperti.

«Ja uzņēmumu un patērētāju noskaņojums strauji uzlabojas (tuvāk 2017.gada beigām vai 2018.gadā līdz ar ģeopolitisko risku mazināšanos, kā arī spējāku un noturīgāku izaugsmi Eiropā), līdz šim piesardzīgais mājsaimniecību patēriņš un uzņēmumu investīciju aktivitāte var «izšaut» spējāk nekā prognozējam bāzes scenārijā. IKP izaugsme var pat pārsniegt 4%, kas ir virs potenciāla. Ja uz skatuves ir bise, tai ir liela iespēja izšaut… Tas gan būtu tikai īslaicīgs izrāviens un valsts budžetam daudz neko nelīdzēs, jo budžeta mērķi tiek nosprausti strukturālā izteiksmē, proti, koriģējot pret cikliskām svārstībām,» saka ekonomiste Strašuna.

Ref: 102.000.102.10524


Pievienot komentāru

No amata gāž Bauskas novada domes priekšsēdētāju Ābelnieku

Deviņiem deputātiem paužot neuzticību Bauskas novada domes priekšsēdētājam Raitim Ābelniekam, viņš 26.aprīļa vakarā zaudējis amatu, informē domes deputāts Aleksandrs Novickis.

Saeima ievieš pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeima galīgajā lasījumā steidzamības kārtībā grozīja valsts pensiju likumu, ieviešot pabalstu pensionāru atraitņiem. Saskaņā ar izmaiņām pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņems pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas.

Saeima pirmajā lasījumā atbalsta mācības pirmajā klasē no sešu gadu vecuma

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā un izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz elastīgu pāreju uz obligātās pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma, vēsta Saeimas Preses dienests.

Sprūds tomēr netiek apcietināts

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 26.aprīļa vakarā nolēma nepiemērot apcietinājumu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, kurš kopā ar trīs citiem cilvēkiem tiek turēts aizdomās krāpšanā.

Aprīļa noslēgumā un maija sākumā silts laiks ar lietusgāzēm

Aprīļa pēdējās dienās un maija sākumā ieplūdīs siltākas gaisa masas, un iespējams, ka termometra stabiņš sasniegs +23 grādus pēc Celsija, taču siltumu pavadīs pērkona lietusgāzes.

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.