bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 30.05.2017 | Vārda dienas: Lolita, Vitolds
LatviaLatvija

Ekonomisti: Latvijas mājsaimniecības var atļauties tērēt vairāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules ekonomika aug, turklāt attīstīto ekonomiku loma atkal kļūst lielāka. Tā ir laba ziņa Latvijas eksportētājiem, jo šie noieta tirgi tiem ir samēra pazīstami un paredzami. Procentu likmes zemākas vairs nekļūs, bet vēl ilgi saglabāsies zemas – uzņēmumiem ir labs laiks investēt, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko pirmdien, 24.augustā, prezentēja bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks  un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

2015.gadā pasaules ekonomikas izaugsme būs vājāka nekā gaidīts, ko galvenokārt ietekmē īslaicīgais ASV ekonomikas vājums šī gada sākumā. Paredzams, ka pasaulē izaugsme pieņemsies spēkā 2016. un 2017.gadā. Pasaules ekonomikas vezumu nu jau arvien vairāk sāk vilkt attīstītās valstis, kamēr attīstības tirgi arvien redzamāk sāk sagurt. Ir labi priekšnoteikumi straujākai ASV ekonomikas izaugsmei – situācija darba tirgū turpina uzlaboties, patērētāju un uzņēmumu optimisms ir labā līmenī un sola gan patēriņa, gan investīciju aktivitātes kāpumu. Arī eirozonā lielākā daļa fiskālās konsolidācijas pasākumu jau aiz muguras un monetārās politikas stimuli kļūst arvien plašāki. Ziemeļvalstīs situācija ir ļoti dažāda – Zviedrijā un Dānijā izaugsme kļūs spējāka, kamēr Norvēģiju negatīvi ietekmēs straujais naftas cenas kritums, bet notikumi Krievijā bremzē Somijas ekonomiku. Lielākās bažas ir par attīstības tirgiem – lejupslīde Brazīlijas ekonomikā vēl tik drīz nebeigsies, tāpat riski ir lieli Ķīnā un Indijā. Krievijas ekonomikas recesija kļūst arvien dziļāka un ļoti vārga izaugsme varētu atsākties vien 2016.gada vidū. Gaidāmā ASV Federālo rezervju bāzes procentu likmes celšana vēl spēcinās ASV dolāru, kas apvienojumā ar Ķīnas renminbi neseno devalvāciju var negatīvi ietekmēt jau tā nestabilās attīstības tirgu valstu finanses un uzņēmumu bilances, teikts apskatā.

«Neprognozējam strauju energoresursu cenu kāpumu – iepriekšējos 10-15 gados piedzīvotais izejvielu supercikls ir sevi izsmēlis. Proti, iepriekš augsto cenu dēļ ir strauji audzis piedāvājums (tai skaitā jaunu tehnoloģiju dēļ), kamēr vienā no lielākajiem izejvielu patērētājiem, Ķīnā, izaugsme ir būtiski palēninājusies. Piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu un tas nozīmē, ka tuvākajos gados izejvielas būs samērā lētas. Lētas izejvielu cenas nozīmēs mazākus investīciju apjomus, līdz ar to arī ne tik jaudīgu piedāvājumu, kas ar laiku atkal sāks šīs cenas spiest augšup. Tas gan tik strauji nenotiks un turpmākos pāris gadus inflācija pasaulē joprojām būs zema. Izaugsmes atgriešanās attīstītajās valstīs uzlabos situāciju to darba tirgos, algas augs un radīs spiedienu uz inflāciju, ļaujot attīstītajām ekonomikām sākt normalizēt monetāro politiku. Tuvāko pāris gadu laikā beigsies nulles un negatīvu procentu likmju ēra – sākot ar ASV jau šogad un 2017.gadā arī eirozonā. Tas var palielināt svārstības un nenoteiktību pasaules finanšu tirgos,» saka ekonomists Kazāks.

Turpinās tik tiešām karsta vasara Grieķijā – ir bijis gan sarunu strupceļš ar aizdevējiem, gan banku krīze un kapitāla kontroles, gan referendums, gan defolts pret Starptautisko Valūtas fondu. Vienošanas ar aizdevējiem tika noslēgta, nokavētie parādi atmaksāti, jauni un vēl lielāki parādi paņemti, bet tagad būs arī jaunas velēšanas. Jebkurā gadījumā šis stāsts vēl ilgi nebeigsies un jebkurā scenārijā daļa no Grieķijas parāda būs kaut kādā veidā norakstāma – šī būs maksa par ģeopolitisko drošību ES dienvidos. Īsta drāma, bet tikai Grieķijai pašai – finanšu tirgi to arvien skaidrāk uztver kā izolētu gadījumu un nav gaidāms, ka šīs valsts nedienas būtiski ietekmēs ekonomikas izaugsmi eirozonā, norāda eksperti.

Swedbank ekonomisti palielina šī gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi no 1.9% līdz 2.1% pārsteidzoši spēcīgā otrā ceturkšņa dēļ. Šķiet, ka izaugsme gada pirmajā pusē bijusi arī plašāka nekā gaidīts, jo eksports un investīcijas bijušas spēcīgākas un spējušas ar uzviju kompensēt piesardzīgāku, nekā iepriekš prognozēts, mājsaimniecību patēriņa kāpumu. Tomēr gada otrajā pusē izaugsme var arī paklupt, jo īpaši ņemot vērā trauslo ārējo pieprasījumu un iespējamos šķēršļus no Krievijas puses kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, uzsver ekonomisti.

2016. un 2017.gadā ceturkšņu griezumā izaugsme jau gaidāma stabilāka, gadā kopumā esot tuvu tās potenciālajam tempam ap 3%. Šķiet, ap 3% izaugsme ir Latvijas jaunā realitāte – bez plašām strukturālām reformām un/vai daudz spēcīgāka ārējā pieprasījuma par noturīgu 4-5% izaugsmi gadā varam aizmirst. Prognozējams, ka pateicoties pasaules ekonomikas un jo īpaši Eiropas izaugsmei, eksporta un investīciju izaugsme kļūs straujāka un drošāka. Mājsaimniecību patēriņa pieaugums saglabāsies samērā spēcīgs – vēl arvien piesardzīgs šogad, bet nedaudz ņiprāks 2016.–2017.gadā. Tajā pat laikā jāapzinās, ka izaugsme var būt arī lēnāka – galvenie riski ir ārējā vide un galvenokārt notikumi Krievijā (it sevišķi politiskie riski), bet arī eirozonā (piemēram, cik veiksmīgs būs monetārās politikas atbalsts un kā pēc tam notiks šī atbalsta pārtraukšana), uzsver ekonomisti.

Līdz šim eksportētāji pārspējuši prognozes, veiksmīgi pārorientējoties no sarūkošajiem NVS tirgiem uz citiem, taču attīstība ir nevienmērīga un svārstīga nozaru dalījumā. Spējāka izaugsme attīstītajās valstīs ir laba ziņa, jo šie noieta tirgi mūsu uzņēmējiem ir pazīstami un samēra prognozējami. Mājsaimniecību pieprasījuma izaugsme Latvija arī ir diezgan stabila. Bet, protams, jārēķinās ar politiskiem riskiem Krievijā.

Ņemot vērā paredzamo pieprasījuma kāpumu, pašlaik zemās procentu likmes un augsto jaudu noslodzi daudzās nozarēs – ir laiks investēt. Jaunā kreditēšana jau aug un tai vajadzētu kļūt arvien aktīvākai. Ja uzņēmumi neinvestē tagad, jau tuvākajā laikā Eiropas konkurenti būs priekšā, jo gan investīciju, gan kreditēšanas aktivitāte tur jau aug. Ņemot vērā augošās darbaspēka izmaksas un sarūkošo darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, investīcijas iekārtās un digitālos risinājumos ir nepieciešamas, lai mazinātu atkarību no darbaspēka. Svarīgas ir investīcijas arī kapacitātes palielināšanā, pretējā gadījumā palielināt eksporta apjomus brīdī, kad pieprasījums jau būs pieaudzis, būs grūti un krietni dārgāk, piebilst bankas eksperti.

Mājsaimniecību ienākumi turpinās augt, lielākoties algu kāpuma dēļ, bet arī neliela nodarbinātības pieauguma dēļ. Sagaidāms vidējās neto algas kāpums ap 6% ik gadu. Swedbank ekonomisti pieņem, ka 2016.gadā netiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kā tas pašlaik paredzēts likumā, un minimālā alga tiks paaugstināta vien par 20 EUR jeb 6% (proti, puse no politiķu iepriekš apspriestā kāpuma un puse no pieauguma 2015.gadā). Sagaidāma vārga jaunu darbavietu radīšana. Izejvielu cenu kritums un tā ietekme uz degvielas, dabas gāzes, siltumenerģijas, pārtikas cenām, patēriņa cenu kāpumu šogad vēl arvien saglabās niecīgu (vidēji 0,5%) un mērenu 2% 2016.gadā un 2,3% 2017.gadā. Nedaudz straujāk varētu augt dažādu pakalpojumu cenas.

Mājsaimniecības kopumā var atļauties tērēt vairāk, līdz šim patēriņa kāpums bijis lēnāks nekā ienākumu kāpums. Noguldījumi ir auguši. Mājsaimniecības joprojām vairāk atmaksā esošos nekā ņem jaunus kredītus. Zemas procentu likmes ir izdevīgas kredītņēmējiem un neiepriecina noguldītājus.

Norādot, ko tas nozīmē valdībai, ekonomisti saka, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID)  administrējamie nodokļu ieņēmumi auguši par 5%, atpaliekot no plāna par 0,7%. Finanšu ministrija beidzot atzīst, ka ieņēmumi būs zemāki un budžeta deficīts augstāks nekā 2015.gada Budžeta likumā paredzēts – par to ekonomisti brīdināja jau janvārī. Tas nozīmē negatīvu fiskālo telpu 2016.gadā. Visticamāk, nākamgad netiks samazināts IIN, būs mazāku nodokļu palielinājumi (akcīze, iespējams dzīvojamo ēku kadastrālās vērtības palielināšana u.c.), noteikti turpināsies ēnu ekonomikas apkarošana. Bet nav pamata esošo situāciju pārlieku dramatizēt. Manevra iespējas joprojām ir labas. Bet kārtējo reizi jāuzsver, ka bez tālredzīgas un drosmīgākas stratēģiskas rīcības ieņēmumu palielināšanā vai izdevumu samazināšanā, valdība turpinās saskarties ar regulāru līdzekļu trūkumu tēriņiem tās noteiktajās prioritārajās jomās, t.sk., aizsardzībai, izglītībai un veselības aprūpei, tā eksperti.

«Ja uzņēmumu un patērētāju noskaņojums strauji uzlabojas (tuvāk 2017.gada beigām vai 2018.gadā līdz ar ģeopolitisko risku mazināšanos, kā arī spējāku un noturīgāku izaugsmi Eiropā), līdz šim piesardzīgais mājsaimniecību patēriņš un uzņēmumu investīciju aktivitāte var «izšaut» spējāk nekā prognozējam bāzes scenārijā. IKP izaugsme var pat pārsniegt 4%, kas ir virs potenciāla. Ja uz skatuves ir bise, tai ir liela iespēja izšaut… Tas gan būtu tikai īslaicīgs izrāviens un valsts budžetam daudz neko nelīdzēs, jo budžeta mērķi tiek nosprausti strukturālā izteiksmē, proti, koriģējot pret cikliskām svārstībām,» saka ekonomiste Strašuna.

Ref: 102.000.102.10524


Pievienot komentāru

Moldovas proeiropeisko koalīciju sašūpo apsūdzības korupcijā

No amata proeiropeiskajā Moldovas valdībā pirmdien, 29.maijā, atkāpies vides ministrs un divi tā vietnieki, jo Moldovas Liberālā partija pametusi valdošo koalīciju saistībā ar apsūdzībām korupcijā, kas izvirzītas pret partijas priekšsēdētāja vietnieku.

Sandis Ozoliņš negaidīti kļuvis par Rīgas Dinamo galveno treneri

Par Kontinentālās hokeja līgas Latvijas komandas Rīgas Dinamo galveno treneri negaidīti apstiprināts Sandis Ozoliņš.

Vēlēšanas nodoto balsu skaitu plānots apkopot no pusnakts līdz sešiem rītā

Plānots, ka pašvaldību vēlēšanās ziņas par sarakstiem saņemto balsu skaitu no mazajiem iecirkņiem sāks ienākt pēc pusnakts, bet pārējo rezultātu par sarakstiem apkopošana notiks līdz sešiem rītā.

Pērn katrā desmitajā Latvijas mājsaimniecībā bijusi nepieciešama mājas aprūpe

Pērn 9,6% Latvijas mājsaimniecību bija kāds, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ bijusi nepieciešama mājas aprūpe. Profesionālu veselības vai sociālās aprūpes darbinieku sniegtos mājas aprūpes pakalpojumus saņēma tikai 14,9% šādu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par mājas aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016.gadā.

Ikauniece-Admidiņa labo Latvijas rekordu septiņcīņā

Iepriekšējo divu gadu Latvijas labākā sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa Austrijas pilsētiņā Gecisā notiekošajās prestižajās vieglatlētikas daudzcīņas sacensības sasniedza lieliskus rezultātus tāllēkšanā un šķēpmešanā, kārtējo reizi labojot Latvijas rekordu summā.

NP: Priekšvēlēšanu kampaņa Jūrmalā «sit augstu vilni»; izmeklē KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par Zaļo zemnieku savienības aģitācijas pārkāpumiem Jūrmalā. Partija izvērsusi plašu kampaņu kūrortpilsētā. Taču politiskais spēks atsakās uzņemties atbildību par daļu reklāmas, kas izvietota nelikumīgi, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pieejams saraksts ar komersantiem, kuri iekļauti «Melnajā sarakstā»

Patērētāju strīdu risināšanas komisija aicina iepazīties ar komersantiem, kas iekļauti «Melnajā sarakstā». Tajā nonāk tie komersanti, kuri nepilda komisijas nosacījumus. Līdz šim komisijā saņemti 25 patērētāju iesniegumi un ir notikušas 19 komisijas sēdes, vēsta Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Latvijā ievieš DNS izmeklējumu pacienta ģenētiskā profila noskaidrošanai

Centrālā laboratorija iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu drīzumā papildinās ar trim inovatīviem laboratoriskiem izmeklējumiem - ģenētisko testu, neinvazīvo prenatālo un infekciju molekulāro diagnostiku, BNN vēsta veselības aprūpes jomā strādājošais uzņēmums AS Repharm pārstāvji.

Ašeradens: Kopējai valsts attīstībai uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris

Šīs nedēļas laikā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens aicinās uzņēmumus veicināt inovācijas attīstību, uzsverot, ka kopējai valsts virzībai inovatīvas ekonomikas virzienā uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris, jo ieguldot sava uzņēmuma produktu, pakalpojumu vai procesu inovācijās, tiek ieguldīts kopējā nozares un tautsaimniecības attīstībā, BNN informē Ekonomikas ministrijā.

Policijai aizdomas, ka Rīgā ar hipnozes palīdzību iedzīvotājiem izvilina naudu

Valsts policija šobrīd pārbauda informāciju par sievieti, kura Rīgas centrā, iespējams, no iedzīvotājiem ar suģestijas un hipnozes palīdzību izvilina naudu.

KP saņēmusi ziņojumu par Bite Lietuva un MTG Group Latvia apvienošanu

Konkurences padome saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru UAB Bite Lietuva iegūst kontroli pār visām MTG Broadcasting AB grupas sabiedrībām Latvijā MTG Group Latvia, liecina KP mājas lapā publicētā informācija.

Badmintona turnīrs Jelgavā apdrošināts par 20 000 eiro

Latvijas badmintona federācija ir iegādājusies apdrošināšanas sabiedrības Balta polisi, civiltiesiski apdrošinot pasaules reitinga badmintona turnīru Yonex Latvia International 20 tūkstošu eiro apmērā, vēsta federācijā.

Bildēs: G7 galotņu sanāksme pietur Sicīlijā

Septiņu Rietumvalstu līderi aizvadītajā nedēļas nogalē tikušies Sicīlijas salā Itālijā. BNN piedāvā fotoieskatu galotņu sanāksmē un neiztrūkstošajās protesta akcijās, kas jau ierasti pavada šos samitus.

Mēneša laikā pārdots vēsturiski liels Simtgades loterijas biļešu skaits

Mēneša laikā, kopš Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto atklāja lielo Simtgades loteriju, pārdotas jau 180 000 loterijas biļetes, kas ir 18% no kopējā biļešu skaita. Tas ir lielākais pārdoto loterijas biļešu skaits viena mēneša laikā Latvijas Loto momentloteriju vēsturē, informē FM.

Mūrniece turpina uzsvērt arī Lietuvā par cīņu pret Krievijas informatīvo karu

Latvijai un Lietuvai jāturpina aktīvā sadarbība drošības un aizsardzības, kā arī transporta un enerģētikas jomās, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra tiekoties ar Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti Lietuvā Burbišķos;

Pērn Baltijas mediju reklāmas tirgus pieaudzis par 2,9%

Visās trīs Baltijas valstīs kopā pērn mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedzis 278,8 miljonus eiro - tas ir par 2,9% vairāk nekā 2015.gadā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS apkopotā informācija par reklāmas tirgus izaugsmi Baltijā 2016.gadā.

Vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam, liecina <>Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare kļuvusi par riska nozari Latvijā

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, analizējot Valsts darba inspekcijas rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secina inspekcija.

Uzmanību - Šodien, 29.maijā, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas visā Latvijā

BNN atgādina un vērš uzmanību, ka šodien, 29.maijā, no pulksten 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Aprīlī būvniecības izmaksas palielinājušās par 0,9%

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieaugušas par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4%.

Igaunijā sarūk algu pieauguma temps

Vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas Igaunijā 2017.gad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaugusi par 5,7%, aplēsuši Igaunijas statistiķi un secinājuši, ka algu kāpuma temps valstī palēninājies ceturto ceturksni pēc kārtas.

Maija mēnesī fiksēts 61 satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti

No šā gada 1.maija līdz 22.maijam fiksēts 61 ceļu satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti, bet bojā gājuši divi. Salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu - fiksēti 106 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 80, bet bojā gājis viens velosipēdisti, norāda Valsts policijas rīcībā esošā informācija.

Latvijā uz militārām mācībām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri

No šā gada 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiks Amerikas Savienotās Valsts spēku Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības Saber Strike, uz kurām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, līdz ar to uz valsts autoceļiem iespējami satiksmes kustības īslaicīgi apgrūtinājumi, vēsta Aizsardzības ministrijā.

De facto: Miljonāra Krūmiņa ģimene ziedo ZZS; Jūrmalā būvēs vēl četras mājas

Par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizdomās turamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita Maija maijā Zaļo un zemnieku savienībai kopumā noziedojusi 19 tūkstošus eiro, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto. Krūmiņš to apstiprina, norādot, ka «Jūrmalā viņiem jābūvē vēl kādas četras mājas».

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību, aizvadīta pirmā darba grupas sanāksme, informē Valsts policijas pārstāvji.