bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.11.2017 | Vārda dienas: Velta, Velda
LatviaLatvija

Ekonomisti: vai tērējam par daudz?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic News, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai arī Eiropas Komisijas apkopotie tirgotāju un patērētāju noskaņojuma rādītāji ir salīdzinoši stabili, Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījumu Latvijas banku ekonomistos izraisa nelielu izbrīnu.

Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs:

Visticamāk, mazumtirdzniecības pieaugums ir saistīts ar mājsaimniecību kopējā noskaņojuma uzlabošanos attiecībā uz tautsaimniecības esošo un turpmāko attīstību, kā arī pārliecību par personīgo finanšu veselību. Pārliecība par ekonomisko stabilitāti un savām finansēm parasti rezultējas mazāku uzkrājumu veidošanā vai pat esošo tērēšanā. Un tas ir saprotams, jo pēckrīzes periodā daudzas mājsaimniecības bezdarba vai nedrošības dēļ par nākotni atlika dažādu mājsaimniecības ierīču, automobiļu iegādi un mitekļa labiekārtošanas darbu veikšanu. Šā brīža noskaņojuma uzlabošanās dod pamatu tā saucamajam atliktā patēriņa efektam – tiek iegādātas preces, kuru iegāde iepriekš tika atlikta.

Ilgtspējīga mazumtirdzniecības izaugsme ir tāda, kas iet roku rokā ar reālā atalgojuma fonda dinamiku, tāpēc, ja mazumtirdzniecības apgrozījums tiešām aug uz atliktā patēriņa un uzkrājumu mazināšanas rēķina, tad sagaidāms, ka kādā mirklī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma temps mazināsies un kļūs līdzvērtīgāks reālā atalgojuma fonda kāpumam tautsaimniecībā. Tāpat mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma tempus var mazināt pretēji noskaņojuma efekti – proti, bažas par turpmāko tautsaimniecības attīstību.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Ne tikai kopējie skaitļi ir labi, šoreiz nepārprotama labsajūta strāvo arī no datiem par galvenajām preču kategorijām. Aplūkojot izmaiņas gada griezumā, apģērbu un mēbeļu tirdzniecība aug par apmēram 30% gadā. Tās ir lietas, kas dara dzīvi skaistāku! Turklāt tēriņus šādiem produktiem cilvēki nepalielinātu, ja vien nejustos pietiekami pārliecināti par savu nākotni. Tas varbūt neizklausās labi, bet apģērbu tirdzniecības apjoms ir faktiski sasniedzis trekno gadu augstāko punktu. Tāpēc noder arī piesardzīguma nots, kas saskatāma pašu dārgāko preču — automobiļu tirdzniecībā, tā ir nedaudz samazinājusies, par 8%.

Latvijā šobrīd ir ES valstu vidū unikāla, savstarpēji papildinoša patēriņa un eksporta vilkme. Ir arī citas valstis ar strauju eksporta izaugsmi, piemēram, Slovākija, bet tur ir vājš patēriņš. Ir valstis ar samērā spēcīgu mazumtirdzniecības pieaugumu, kā Igaunija, bet tās savukārt vajā ķibeles eksportā. Kā vēsta pirms dažām dienām publiskotie Eiropas Komisijas dati, optimisma līmenis attiecībā pret vēsturisko šobrīd Latvijā ir pārliecinoši augstākais Eiropas Savienībā, turklāt virzība ir viegli augšupvērsta.

Latvijas ekonomika atkal dzen jokus ar prognozētājiem un, atšķirībā no pērnā gada, ar pilnīgi visiem. Šobrīd jau sāk aust pārliecība, ka kopš pērnā rudens daudzkārt piesauktā krasā izaugsmes piebremzēšanās var nenotikt līdz pat šī gada beigām un ja ne tad, tad kad? Taču sliktākās lietas mēdz notikt brīdī, kad pesimistiem neviens vairs netic. Ja eirozonas krīzes risināšanā nepalīdzēs jaunākie Eiropas Centrālās bankas soļi un bažas par to pieaug, ir ļoti grūti iedomāties, ko vēl varētu izdomāt, lai pierādītu, ka vēsturisko pieredzi par valūtas savienību likteni var droši ignorēt. Tāpēc pagaidām jāsaglabā ļoti atšķirīgas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam un valdības prognozes par IKP pieaugumu noteikti ir pārāk zemas šim gadam, bet varētu būt pārāk augstas nākamajam. No budžeta izpildes viedokļa gan tā nebūs liela problēma, jo tādā gadījumā nākamā gada lēnākā izaugsme sāksies no augstāka punkta.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:

Neskatoties uz pieaugošajām bažām par eksporta un ekonomikas izaugsmes perspektīvām, patērētāju nākotnes vērtējums augustā ir nedaudz uzlabojies, kaut kopējo ekonomisko un politisko procesu vērtējumā valda liels skepticisms. Tomēr pēdējā laikā ir vērojams pirktspējas pieaugums, pamazām, bet turpina augt algas, bezdarbs rukt. Zemās procentu likmes samazinājušas kredītu maksājumus, tajā pašā laikā mazinot interesi par uzkrājumiem, kā dēļ līdzekļi tiek tērēti mājvietas labiekārtošanas vai garderobes papildināšanas nolūkiem. Šāda aktivitāte ir likusi kāpt arī tirgotāju noskaņojumam. Tomēr drīzumā to pabojās apkures sezonas sākšanās. Siltumenerģijas tarifu kāpums vienlaikus ar aukstiem laika apstākļiem var līdzšinējo aktivitāti piebremzēt. Taču gada nogalē varam sagaidīt jaunus svētku tēriņu rekordus. Palēnām atgriežas piemaksas, īstermiņā augusi drošības sajūta, kas atspoguļosies svētku izdevumu pieaugumā. Taču tik straujš patēriņš, lai arī uzlabo ekonomikas veikuma raksturojošos ciparus, liek aizdomāties par to, vai pārlieku nesāk dominēt īstermiņa domāšana un vēlmes, kam pakārtojam ilgtermiņa intereses.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Spēcīgu mazumtirdzniecības izaugsmi veicina stabils patērētāju optimisms un ienākumu kāpums. Gaidāms, ka vidējās algas izaugsme 3.ceturksnī ir bijusi straujāka nekā 2.ceturksnī, arī nodarbinātības kāpums saglabājas. Izskatās, ka iedzīvotāji notērē savus ienākumus, neveidojot uzkrājumus. Tajā pat laikā, visticamāk, ienākumu kāpums ir arī diezgan segmentēts, un daudzas mājsaimniecības joprojām nevar atļauties papildu tēriņus.

Ref: 102.000.102.2614


Pievienot komentāru

  1. kaija teica:

    ko gan tur brīnīties – visi aizbraukušie savējiem uz mājām naudu sūta, to tad arī tērējam

    +1 0 -1 0

KNAB atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās ir pienākums noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un nosūtīt tos publiskošanai līdz 2018.gada 9.maijam.

Beļģijā deg vafeļu rūpnīca

Liels ugunsgrēks izcēlies vafeļu rūpnīcā Briselē, radot melnu dūmu mākoni virs Beļģijas galvaspilsētas.

Sola autoceļu jomā uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus 

Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums.

Dārzeņu pārstrādātājs: Pavasarī var veidoties deficīts pēc atsevišķiem dārzeņiem

Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, stāsta dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Saskaņa un ZZS Lāčplēša dienā piedalījās Žirinovska organizētās sporta spēlēs

Atsevišķi Saeimas deputāti no Saskaņas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām Lāčplēša dienā piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības Jaunā līga rīkotajās sporta spēlēs, kuru iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs, raksta Latvijas Avīze.

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

LPS: Darbinieku atalgojuma publiskošanas prasību apjoms ir nesamērīgs

Neskatoties uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijā un valdībā lemto, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības iebildumiem, Saeimas deputāti atbalstījuši priekšlikumu par atalgojuma publiskošanu vēl plašāk, ne kā tas noticis līdz šim.

Pūce: Rīgas satiksmi glābj tas, ka «labais onkulis» Nils Ušakovs tai uzdāvina rīdzinieku naudu tik, cik grib

Rīgas satiksmi glābj tas, ka «labais onkulis» Nils Ušakovs viņiem uzdāvina rīdzinieku naudu tik, cik grib,» intervijā ar BNN norāda Rīgas domes opozīcijas deputāts un Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.

Kā ogļu Polija gausi palielina atjaunojamo energoresursu īpatsvaru

Polija ir spērusi platus soļus, lai samazinātu oglekļa dioksīdu veidojošo energoresursu īpatsvaru savā enerģētikā, pie viena izaicinot iesakņojušos stereotipus par to kā Eiropas akmeņogļu bastionu, taču pievēršanās atjaunojamiem enerģijas avotiem, šķiet apstājusies 2015.gadā.

Latvijas aizsardzības budžets pirmo reizi sasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta

Saeimas apstiprinātais Latvijas aizsardzības budžets pirmo reizi sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta, izpildot NATO ieteikumu dalībvalstīm atvēlēt vismaz divus procentus aizsardzības izdevumiem, informē Aizsardzības ministrija.

Likvidēts Rīgas Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centrs

Līdz ar šī gada oktobri slēgts Rīgas Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centrs, apstiprina Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis. Viņš informē, ka centrs ir likvidēts kopš šī gada 1.oktobra un tas ticis likvidēts pēc tā darbības lietderības izvērtēšanas.

Prezentē Latvijas Olimpiskās komandas apģērbu kolekciju

Prezentēta Latvijas Olimpiskās komandas apģērbu kolekcija 2018.gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm Phjončhanā. Katrs sporta komplekts sastāv no apģērba Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai, treniņiem, ikdienai un plaša aksesuāru klāsta, kopā 45 priekšmeti katrā komplektā, vēsta sporta preču zīmols 4F pārstāvji. 

Video: Policija meklē iespējamo degvielas zagli

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka video redzamais vīrietis, iespējams, 2017.gada rudenī regulāri izdarījis zādzības no degvielas uzpildes stacijām Saulkrastu iecirkņa apkalpojamā teritorijā.

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

Saeima ceturtdien, 23.novembrī, pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta.

Jaunākie komentāri