bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.07.2017 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Ekonomists: Arī šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies trausla

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Paralēli izaugsmes prognožu samazinājumiem, atsevišķi riska faktori kopš gada sākuma savu nozīmi ir zaudējuši. Piemēram, naftas cenas un akciju tirgi daļu iepriekšējā perioda krituma ir atguvuši un centrālās bankas savā politikā ir, vai nu kļuvušas vēl stimulējošākas, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju,» komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, nedaudz sarukušas arī bažas par Ķīnu. Tomēr arī šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies anēmiska un trausla. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 35 Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) valstīs, kurām nu jau pieder arī Latvija, sasniegs 1,9%, kas ir zemāks temps nekā pērn (2,1%). 2017.gadā izaugsme sasniegs 2,3%. Tuvākajā perspektīvā joprojām dominē lejupvērsti riski, kaut tie ir nedaudz mazinājušies. Politiskie riski ASV (prezidenta vēlēšanas) un Eiropas Savienībā (iespējamā Lielbritānijas izstāšanās, Grieķijas parāda jautājums), kā arī gaidāmās vēlēšanas tādās valstīs kā Spānija, Francija un Vācija, Ķīnas cietās piezemēšanās iespēja, globālais parādsaistību līmenis, kā arī ierobežotās ekonomiskās politikas manevra iespējas ir faktori, kas ilgtermiņā rada nopietnas bažas.

«Ilgstošas stagnācijas koncepts, kas paredz ilgstoši zemu izaugsmi, zemas procentu likmes un inflāciju iegūst arvien noteiktākas aprises. Pasaulē arvien noturīgāk iezīmējas tieksme uzkrāt un vāja vēlme investēt, kas spiež uz leju reālās procentu likmes. Procentu likmju politika drīzāk pielāgojas situācijai, nekā to veido. Tādēļ fiskālās politikas loma, visdrīzāk, pieaugs, jo monetārās politikas instrumentu potenciāls izsīkst, bet īstenojamo efektivitāte vājinās. Jautājums ir, vai politiskie līderi galu galā spēs pārņemt iniciatīvu. Pēc gadu desmitiem ilgušās finanšu un ekonomikas deregulācijas, ir strauji augusi tirgus ekonomikas atkarība no politikas lēmumiem. Centrālo banku ietekme uz kredītu piedāvājumu ir krasi palielinājusies, kas nozīmē acīmredzamus riskus neefektīvam resursu sadalījumam. Līdzšinējā monetārā politika ir veicinājusi nevienlīdzības palielināšanos. Negatīvo procentu likmju politika pieņem politisku dimensiju, jo tā tiek interpretēta kā slēpts labklājības nodoklis, jo īpaši valstīs ar izteiktām tradīcijām veikt uzkrājumus procentus nesošos produktos, piemēram, Vācijā. Robežas starp centrālajām bankām un politiku kļuvušas arvien nosacītākas, kas raisa jautājumus par centrālo banku neatkarību,» skaidro Gašpuitis.

Japāna, Vācija, Apvienotā Karaliste un zināmā mērā arī Zviedrija ir valstis, kurās ierobežojumi darba tirgū līdz šim nav veicinājuši algu pieauguma paātrināšanos. Daudzās valstīs gan politiķi, gan centrālās bankas ir paziņojuši, ka būtu vēlams straujāks darba samaksas palielinājums. Minimālo algu palielināšana, piemēram, ASV un Lielbritānijā, ir pazīmes par ticības vājināšanos tirgus spēku spējai izveidot līdzsvaru. Raugoties uz priekšu, joprojām ir pazīmes, ka situācija ASV darba tirgū beidzot sāks aktīvāk audzēt algas. Daudzās valstīs globalizācijas un digitalizācijas procesu pieaugošās konkurences, kā arī ražošanas jaudu pārpalikuma rezultātā, inflācija joprojām būs zema. Brent jēlnaftas cena tuvāko divu gadu laikā palielināsies līdz aptuveni USD 45-50 par barelu, kas samazinās deflācijas risku. Inflācija nav zudusi, bet centrālajām bankām savus inflācijas mērķus būs grūti sasniegt. Neskatoties uz šaubām par monetārās politikas efektivitāti, vairākas centrālās bankas turpinās savas stimulēšanas programmas. Sakarā ar izteikti zemo inflāciju eirozonā un Japānā, Eiropas Centrālā banka (ECB) patur iespēju paplašināt aktīvu pirkšanas apjomus, bet Japānas Banka samazināt savu galveno procentu likmi no šodienas -0,10% līdz -0,30%, cita starpā ar mērķi vājināt jenu, stāsta eksperts.

«Ķīnas izaugsmes palēnināšanās pagaidām iekļaujas vērtējumā, kā tā no cietās piezemēšanās izvairīsies. Pekinas fiskālās un monetārās politikas izmantošana mīkstina ražošanas jaudu un mājokļu pārpalikuma, kā arī augsto valsts un privāto uzņēmumu parādsaistību līmeņa negatīvo ietekmi. Ķīnas iekšzemes ekonomikai ir labs potenciāls kļūt ekonomikas dzinēju nākotnē. IKP pieaugums 2016. gadā sagaidāms 6,5% apmērā un 6,3% nākamgad. Citās BRIC valstīs ekonomiskā attīstība būs ļoti atšķirīga. Kaut Indija pieaugs par 7,5%, Krievija un Brazīlija ir iestigušas recesijā strukturālo problēmu, zemas naftas cenas un politisku problēmu ietekmē. ASV izaugsmes kritums šā gada sākumā neatspoguļo kādas fundamentālas grūtības. Mājsaimniecības var sagaidīt tālākus ekonomisko apstākļu uzlabojumus, kas saistīti ar darba tirgu, ienākumiem un labklājības efektu. Apvienojumā ar nedaudz augstākām naftas cenām, situācija rūpniecībā stabilizēsies. Ekonomikas izaugsme gada otrajā pusē atgūsies. Tādēļ 2016. gadā ASV izaugsme sasniegs vien 1,9%, nākamgad izaugsme paātrināsies līdz 2,5%,» piebilst ekonomists.

«Eirozonas ekonomikas sniegums ir bijis salīdzinoši stabils. 2016.gada sākumā eirozonas ekonomikas atgriezās pie IKP līmeņa, kāds tas bija pirms Lehman Brothers sabrukuma 2008.gadā. Eirozonai tuvāko divu gadu laikā ir iespēja augt virs tās potenciāla, kas ir 1%. Rezultātā eirozonas IKP 2016.gadā pieaugs par 1,7% un 1,8% nākamgad. Bet eirozona ir valūtas savienība ar nesabalansētu izaugsmi un ievērojamām politiskas dabas problēmām. Vācija saskaras ar pieaugošu kritiku no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ASV un citām eirozonas valstīm par tās EUR 290 miljardu finanšu uzkrājumu pārpalikumu (8% no IKP) un pārlieku piesardzīgo ekonomikas politiku. Banku sektors, jo īpaši Dienvideiropā, tiek nospiests ar augsto uzņēmumu parādu līmeni, nedrošiem kredītiem un zemajām procentu likmēm. Tas kavē izaugsmi. Arvien vairāk valstīs nostiprinās populisms, kas citās valstīs vairo spriedzi,» tā Gašpuitis.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas perspektīvas ir labas, taču joprojām pastāv lejupvērsti riski. Privātais patēriņš ir nozīmīgs faktors ekonomikas izaugsmē un gūst atbalstu no spēcīga darba tirgus. Sagaidāmais algu pieaugums sniegs mājsaimniecībām augstāku pirktspēju, taču algu kāpums apdraud konkurētspēju. Inflācija saglabāsies zema. Publiskā sektora finanses ir sabalansētas, kas sniedz valdībām rīcības iespējas ekonomikas lejupslīdes apstākļos. IKP pieaugums Latvijā šogad sagaidāms 2,7% apmērā un 3,5% nākamgad. Lietuvā un Igaunijā šogad izaugsme prognozējama 2,8% un 2%, nākamgad attiecīgi 3,2% un 2,4%, teic bankas eksperts.

«Zviedrijas izaugsme turpmāk palēnināsies vien nedaudz. Publiskā sektora patēriņš, kas sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā, ar bēgļiem saistītie izdevumi, mājokļu būvniecība un eksporta augšupeja IKP izaugsmi šogad noturēs 4% apmērā. 2017.gadā izaugsme palēnināsies līdz 2,8%. Mazāka imigrācijas plūsma, kā arī vājās vietas būvniecības nozarē palēninās ekonomikas izaugsmi, pat neskatoties uz straujo nodarbinātības palielināšanos,» rezumē Gašpuitis.

Ref: 102.000.102.12794


Pievienot komentāru

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.

Jaunākie komentāri