bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna

Ekonomists: Arī šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies trausla

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Paralēli izaugsmes prognožu samazinājumiem, atsevišķi riska faktori kopš gada sākuma savu nozīmi ir zaudējuši. Piemēram, naftas cenas un akciju tirgi daļu iepriekšējā perioda krituma ir atguvuši un centrālās bankas savā politikā ir, vai nu kļuvušas vēl stimulējošākas, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju,» komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, nedaudz sarukušas arī bažas par Ķīnu. Tomēr arī šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies anēmiska un trausla. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 35 Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) valstīs, kurām nu jau pieder arī Latvija, sasniegs 1,9%, kas ir zemāks temps nekā pērn (2,1%). 2017.gadā izaugsme sasniegs 2,3%. Tuvākajā perspektīvā joprojām dominē lejupvērsti riski, kaut tie ir nedaudz mazinājušies. Politiskie riski ASV (prezidenta vēlēšanas) un Eiropas Savienībā (iespējamā Lielbritānijas izstāšanās, Grieķijas parāda jautājums), kā arī gaidāmās vēlēšanas tādās valstīs kā Spānija, Francija un Vācija, Ķīnas cietās piezemēšanās iespēja, globālais parādsaistību līmenis, kā arī ierobežotās ekonomiskās politikas manevra iespējas ir faktori, kas ilgtermiņā rada nopietnas bažas.

«Ilgstošas stagnācijas koncepts, kas paredz ilgstoši zemu izaugsmi, zemas procentu likmes un inflāciju iegūst arvien noteiktākas aprises. Pasaulē arvien noturīgāk iezīmējas tieksme uzkrāt un vāja vēlme investēt, kas spiež uz leju reālās procentu likmes. Procentu likmju politika drīzāk pielāgojas situācijai, nekā to veido. Tādēļ fiskālās politikas loma, visdrīzāk, pieaugs, jo monetārās politikas instrumentu potenciāls izsīkst, bet īstenojamo efektivitāte vājinās. Jautājums ir, vai politiskie līderi galu galā spēs pārņemt iniciatīvu. Pēc gadu desmitiem ilgušās finanšu un ekonomikas deregulācijas, ir strauji augusi tirgus ekonomikas atkarība no politikas lēmumiem. Centrālo banku ietekme uz kredītu piedāvājumu ir krasi palielinājusies, kas nozīmē acīmredzamus riskus neefektīvam resursu sadalījumam. Līdzšinējā monetārā politika ir veicinājusi nevienlīdzības palielināšanos. Negatīvo procentu likmju politika pieņem politisku dimensiju, jo tā tiek interpretēta kā slēpts labklājības nodoklis, jo īpaši valstīs ar izteiktām tradīcijām veikt uzkrājumus procentus nesošos produktos, piemēram, Vācijā. Robežas starp centrālajām bankām un politiku kļuvušas arvien nosacītākas, kas raisa jautājumus par centrālo banku neatkarību,» skaidro Gašpuitis.

Japāna, Vācija, Apvienotā Karaliste un zināmā mērā arī Zviedrija ir valstis, kurās ierobežojumi darba tirgū līdz šim nav veicinājuši algu pieauguma paātrināšanos. Daudzās valstīs gan politiķi, gan centrālās bankas ir paziņojuši, ka būtu vēlams straujāks darba samaksas palielinājums. Minimālo algu palielināšana, piemēram, ASV un Lielbritānijā, ir pazīmes par ticības vājināšanos tirgus spēku spējai izveidot līdzsvaru. Raugoties uz priekšu, joprojām ir pazīmes, ka situācija ASV darba tirgū beidzot sāks aktīvāk audzēt algas. Daudzās valstīs globalizācijas un digitalizācijas procesu pieaugošās konkurences, kā arī ražošanas jaudu pārpalikuma rezultātā, inflācija joprojām būs zema. Brent jēlnaftas cena tuvāko divu gadu laikā palielināsies līdz aptuveni USD 45-50 par barelu, kas samazinās deflācijas risku. Inflācija nav zudusi, bet centrālajām bankām savus inflācijas mērķus būs grūti sasniegt. Neskatoties uz šaubām par monetārās politikas efektivitāti, vairākas centrālās bankas turpinās savas stimulēšanas programmas. Sakarā ar izteikti zemo inflāciju eirozonā un Japānā, Eiropas Centrālā banka (ECB) patur iespēju paplašināt aktīvu pirkšanas apjomus, bet Japānas Banka samazināt savu galveno procentu likmi no šodienas -0,10% līdz -0,30%, cita starpā ar mērķi vājināt jenu, stāsta eksperts.

«Ķīnas izaugsmes palēnināšanās pagaidām iekļaujas vērtējumā, kā tā no cietās piezemēšanās izvairīsies. Pekinas fiskālās un monetārās politikas izmantošana mīkstina ražošanas jaudu un mājokļu pārpalikuma, kā arī augsto valsts un privāto uzņēmumu parādsaistību līmeņa negatīvo ietekmi. Ķīnas iekšzemes ekonomikai ir labs potenciāls kļūt ekonomikas dzinēju nākotnē. IKP pieaugums 2016. gadā sagaidāms 6,5% apmērā un 6,3% nākamgad. Citās BRIC valstīs ekonomiskā attīstība būs ļoti atšķirīga. Kaut Indija pieaugs par 7,5%, Krievija un Brazīlija ir iestigušas recesijā strukturālo problēmu, zemas naftas cenas un politisku problēmu ietekmē. ASV izaugsmes kritums šā gada sākumā neatspoguļo kādas fundamentālas grūtības. Mājsaimniecības var sagaidīt tālākus ekonomisko apstākļu uzlabojumus, kas saistīti ar darba tirgu, ienākumiem un labklājības efektu. Apvienojumā ar nedaudz augstākām naftas cenām, situācija rūpniecībā stabilizēsies. Ekonomikas izaugsme gada otrajā pusē atgūsies. Tādēļ 2016. gadā ASV izaugsme sasniegs vien 1,9%, nākamgad izaugsme paātrināsies līdz 2,5%,» piebilst ekonomists.

«Eirozonas ekonomikas sniegums ir bijis salīdzinoši stabils. 2016.gada sākumā eirozonas ekonomikas atgriezās pie IKP līmeņa, kāds tas bija pirms Lehman Brothers sabrukuma 2008.gadā. Eirozonai tuvāko divu gadu laikā ir iespēja augt virs tās potenciāla, kas ir 1%. Rezultātā eirozonas IKP 2016.gadā pieaugs par 1,7% un 1,8% nākamgad. Bet eirozona ir valūtas savienība ar nesabalansētu izaugsmi un ievērojamām politiskas dabas problēmām. Vācija saskaras ar pieaugošu kritiku no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ASV un citām eirozonas valstīm par tās EUR 290 miljardu finanšu uzkrājumu pārpalikumu (8% no IKP) un pārlieku piesardzīgo ekonomikas politiku. Banku sektors, jo īpaši Dienvideiropā, tiek nospiests ar augsto uzņēmumu parādu līmeni, nedrošiem kredītiem un zemajām procentu likmēm. Tas kavē izaugsmi. Arvien vairāk valstīs nostiprinās populisms, kas citās valstīs vairo spriedzi,» tā Gašpuitis.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas perspektīvas ir labas, taču joprojām pastāv lejupvērsti riski. Privātais patēriņš ir nozīmīgs faktors ekonomikas izaugsmē un gūst atbalstu no spēcīga darba tirgus. Sagaidāmais algu pieaugums sniegs mājsaimniecībām augstāku pirktspēju, taču algu kāpums apdraud konkurētspēju. Inflācija saglabāsies zema. Publiskā sektora finanses ir sabalansētas, kas sniedz valdībām rīcības iespējas ekonomikas lejupslīdes apstākļos. IKP pieaugums Latvijā šogad sagaidāms 2,7% apmērā un 3,5% nākamgad. Lietuvā un Igaunijā šogad izaugsme prognozējama 2,8% un 2%, nākamgad attiecīgi 3,2% un 2,4%, teic bankas eksperts.

«Zviedrijas izaugsme turpmāk palēnināsies vien nedaudz. Publiskā sektora patēriņš, kas sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā, ar bēgļiem saistītie izdevumi, mājokļu būvniecība un eksporta augšupeja IKP izaugsmi šogad noturēs 4% apmērā. 2017.gadā izaugsme palēnināsies līdz 2,8%. Mazāka imigrācijas plūsma, kā arī vājās vietas būvniecības nozarē palēninās ekonomikas izaugsmi, pat neskatoties uz straujo nodarbinātības palielināšanos,» rezumē Gašpuitis.

Ref: 102.000.102.12794


Pievienot komentāru

Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Pieci cilvēki tikuši nonāvēti un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.

Ventspils brīvostas pārvalde izsludinājusi iepirkumu

Izsludināts iepirkums par piebraucamā ceļa Ventspilī, Talsu ielā 200, izveidi un sakārtotu teritoriju, lai viens no zemes nomniekiem tur varētu sākt savas ēkas būvniecību, ziņo Ventspils brīvosta.

Igaunijas investori apsver miljardu eiro vērtas celulozes rūpnīcas celšanu Latvijā

Investori, kas Igaunijas dienvidos iecerējuši uzbūvēt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, pieļauj iespēju nepieciešamās atļaujas tādam projektam saņemt Latvijā, jo Igaunijā šis process var būt pārāk ilgs.

Latvijā plāno ieviest ceļošanas pases

Deputāti iesnieguši grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, rosinot Latvijā ieviest ceļošanas pases, lai izvairītos no situācijām, kad tiek ierobežotas personu tiesības brīvi pārvietoties, kā arī piedalīties vēlēšanās.

Lauksaimnieki aicina balsot par zemes saglabāšanu vietējo iedzīvotāju īpašumā

Deputātiem nosūtīta vēstule ar aicinājumu atbalstīt lauksaimniekus, lauku iedzīvotājus un grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz vairāku nosacījumu ieviešanu zemes pircējiem un kurus 23.martā trešajā lasījumā skatīs Saeimas sēdē.

Sākas paziņojumu izsūtīšana par pašvaldību vēlēšanām

Šonedēļ Pilsonības migrācijas lietu pārvalde ir sākusi paziņojumu par vēlēšanām sagatavošanu un izsūtīšanu vēlētājiem. Ar to starpniecību vēlētāji tiks informēti par savu vēlēšanu iecirkni un balsošanas kārtību šā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās.

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.