bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta

Ekonomists: Inovāciju potenciāls Baltijas valstīs ir milzīgs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Saskaņā ar jaunāko European Innovation Scoreboard 2015 ziņojumu, Baltijas valstis Eiropas inovāciju reitingā faktiski ir saglabājušas iepriekšējā gada pozīcijas. Taču to pagaidām nevar nosaukt par stagnāciju, jo, ieviešot inovācijas, visas trīs valstis joprojām saskaras ar vairākiem šķēršļiem, kuru pārvarēšana ļaus īstenot izrāvienu. Jaunākajā inovāciju reitingā Latvija pakāpusies par vienu vietu, ieņemot 26.pozīciju. Lietuvai – 25.vieta un neliels kritums, savukārt Igaunija ar 13.vietu saglabā līderpozīcijas Baltijas valstīs.

Igaunija ir saglabājusi labāko inovāciju reitingu Baltijas valstīs, tomēr Eiropas mērogā tai samazinājies aktīvo inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu skaits, turklāt kritušies arī inovatīvo produktu pārdošanas apjomi. Pēdējais faktors ietekmējis arī Lietuvas pozīcijas, lai gan jāatzīst, ka Lietuvas reitingu negatīvi ietekmējuši arī citi faktori – neliels patentu īpatsvars, vāja sadarbība starp valsts un privāto sektoru, kā arī nepietiekamas privātuzņēmumu investīcijas pētniecībā, komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Nelielo Latvijas kāpumu savukārt ietekmējis studentu doktorantu skaita pieaugums. Tomēr Latvija joprojām atpaliek no vidējiem Eiropas Savienības (ES) rādītājiem nelielā inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu skaita dēļ, kā arī (līdzīgi kā Lietuvā) – privātā biznesa nevēlēšanās ieguldīt pētnieciskajā darbībā.

«Tiesa, visu trīs Baltijas valstu zemo aktivitāti pētniecības un attīstības jomā eksperti skaidro ar pietiekami objektīviem faktoriem – reģionā nav patiesi lielu starptautisku ražošanas uzņēmumu, kas lielākoties arī rada un ievieš inovācijas. Turklāt Baltijas valstu eksporta struktūra (koksne, mēbeles, lauksaimniecības un pārtikas produkti, ķīmiskā rūpniecība) un minētajās nozarēs izmantojamie produkti veido ierobežotu augsni inovācijām,» skaidro bankas eksperts.

Saskaņā ar pētījuma Innobarometer 2015 – Inovatīvās tendences ES uzņēmumos, laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam, inovācijas ir ieviesušas trīs ceturtdaļas ES uzņēmumu. Pagaidām Baltijas valstu rādītāji ir zemāki, lai gan Latvija ir tuvu ES rādītājiem, jo mūsu valstī 72% uzņēmumu ir izmantojuši inovācijas darbības veicināšanai, kamēr Igaunijā tādu ir 44%, bet Lietuvā – 64%. Šāds rezultāts tiešām pārsteidz, jo tieši Igaunijai vienmēr piederējis Baltijas tehnoloģiskā līdera tituls. Iespējams, savās atbildēs igauņu respondenti bijuši konservatīvāki par citu valstu pārstāvjiem.

Lielākā daļa – divas trešdaļas – Latvijas un Igaunijas uzņēmumu ir ieguldījuši tehnikas, programmnodrošinājuma un licenču iegādē. Igaunijas kompānijas veikušas apjomīgas investīcijas apmācībās, kamēr Latvijas uzņēmumi – biznesa procesu organizēšanā un uzlabošanā. Runājot par faktoriem, kas visvairāk traucē inovāciju ieviešanai, Latvijā tā ir asa konkurence un līdzekļu trūkums investīcijām. Savukārt Igaunijā uzņēmēji pārsvarā sūdzas par cilvēkresursu trūkumu un vājiem pārdošanas kanāliem. Kvalificētu speciālistu, kā arī līdzekļu trūkumu izjūt arī Lietuvā. Tur aktuāls ir arī pieredzes trūkums mārketinga jomā.

Lai izvērtētu Baltijas valstu uzņēmumu noskaņojumu, SEB grupa ir veikusi mazo un vidējo uzņēmēju aptauju. Tās rezultāti liecina, ka visās trīs valstīs uzņēmumi plāno investēt inovācijās – 59% aptaujāto Latvijā, 68% – Igaunijā un 70% – Lietuvā. Lielākā daļa plāno ieguldīt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē, kā arī personāla attīstībā.

«Tajā pašā laikā mazāk nekā 10% uzņēmumu apsver biznesa modeļa maiņu. Tas ir uzmanības vērts rezultāts. Ņemot vērā to, ka Baltijas valstis strauji zaudē savas lētā darbaspēka priekšrocības, palīdzēt saglabāt konkurētspēju var palīdzēt tikai inovatīvās pieeja un investīcijas produktivitātes celšanā. Tiem, kas domā arī par ilgtermiņa perspektīvu un darbības paplašināšanu ārējos tirgos, tieši inovāciju ieviešana, īpaši organizāciju un tehnoloģiju līmeņos, kļūst par vitālu nepieciešamību,» norāda Gašpuitis.

Ref: 102.000.102.12046


Pievienot komentāru

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv iesniegta iniciatīva Par valsts un skolas pārbaudes darbu organizēšanu ar vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors Ņikita Kovaļovs uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti, un samazināsies skolēnu pārslodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.

Alkohola nozare ieviesīs sociālās atbildības simbolus uz dzērienu etiķetēm

Vairāk nekā 60% no visām Latvijā iegādājamo vīna un grādīgo dzērienu aizmugurējām etiķetēm šogad tiks papildinātas ar sociālās atbildības simboliem, kas atgādinās par atbildīgu alkohola lietošanu.

Asociācija: OCTA arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata.

Venēcijā tūristi neapmierināti ar 1 100 eiro restorāna rēķinu

Gleznainās Itālijas kanālu pilsētas Venēcijas vadība solījusi panākt taisnīgu iznākumu četru Japāņu atpūtnieku sūdzībai, ka kādā restorānā tiem par steikiem, ceptas zivs plati, ūdeni un apkalpošanu prasīts maksāt 1 100 eiro.

Rīgas domē iesniegta portāla ManaBalss.lv iniciatīva Par Āgenskalna tirgus glābšanu

Rīgas domē iesniegta Andas Baidekalnas izveidotā iniciatīva Par Āgenskalna tirgus glābšanu, par kuru portālā Manabalss parakstījušies vairāk nekā 2 000 cilvēku.

Neadresēto pasta sūtījumu problēma atrisināta ar nozares pašregulāciju

Neadresēto pasta sūtījumu problēma ir atrisināta ar nozares pašregulācijas mehānisma palīdzību, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par pašregulācijas mehānisma ieviešanu un tā darbības efektivitāti neadresētās reklāmas jautājuma risināšanā.

Spānijā Pudždemona došanos uz Dāniju uzskata par «uzprasīšanos» uz aizturēšanu

Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis vainojis separātiskā reģiona Katalonijas bijušo prezidentu Karlesu Pudždemonu mēģinājumā izprovocēt savu aizturēšanu, jo pēdējais pirmoreiz kopš došanās trimdā uz Beļģiju ir izceļojis uz citu valsti, Dāniju.

Nav vienprātības par nepieciešamību izvērtēt maksātnespējas procesu tiesvedības

Tieslietu padomes sēdē nevalda vienprātība par izmeklēšanas komisijas izveidi maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtēšanai.

Stambulas konvencijas ratifikācija Latvijā negūst visas koalīcijas atbalstu

No valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība pagaidām atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Bildēs: Ne kases, ne pirkumu skenēšanas – ASV atver jauna veida pārtikas veikalu

E-tirdzniecības milzis Amazon Amerikas Savienotajās Valstīs vēris durvis veikalam, kur nav ne kases, ne arī pašapkalpošanās kases ar pirkumu skenēšanu, turklāt pircēji tiek mudināti: «Vienkārši ej ārā».

Ledus biezums Lielupē vietām sasniedz 15 centimetru

Ledus biezums Lielupē pie Staļģenes sasniedzis 12 centimetru, savukārt pie Kalnciema - 15 centimetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi. Turklāt nedēļas otrajā pusē - līdz ar atkusni un nokrišņiem - Latvijas upēs sāksies ūdens līmeņa kāpums, vietām tas var būt straujš.

SAB direktora apzagšanā apsūdzētajam vīrietim piespriež piecus gadus cietumā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien, 22.janvārī, piesprieda piecu gadu cietumsodu agrāk tiesātam vīrietim par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša dzīvokļa un citu personu dzīvokļu apzagšanu. Tāpat vīrietim piemērotas 180 stundas piespiedu darba.

Latviju Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēles pārstāvēs 35 sportisti

Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē pirmdien, 22.janvārī, tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sastāvs startam XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25.februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.

Čehijā gaida sīvu prezidenta vēlēšanu izšķirošo kārtu

Čehijā šonedēļ gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur, kā noskaidrojuši sociologi, mazliet lielāks atbalsts gaidāms proeiropeiskajam akadēmiķim Jirži Drahošam, tomēr vēlēšanu pirmajā kārtā ar ievērojamu vairākumu uzvarējis pašreizējais čehu valsts galva Milošs Zemans.

Latvenergo: Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Latvija turpina eksportēt saražoto elektroenerģiju - pirmdien, 22.janvārī pulksten 10:00 tie bija 832 megavati. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē, skaidro AS Latvenergo.

Nacionālajā Sporta padomē skatīs valsts sporta budžeta sadalījumu 2018.gadam

Otrdien, 2018.gada 23.janvārī, notiks Latvijas Nacionālās Sporta padomes sēde, kurā skatīs šā gada valsts budžeta programmas Sports sadalījumu, vēsta Izglītības un zinātnes ministrijā.

Plāno noteikt institūcijas, kuras būs tiesīgas apstrādāt Invaliditātes sistēmas datus

Plāno noteikt virkni institūciju, kurām būs tiesības apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%, bet Latvijā pieaugums bija nepilni 11%, aģentūru informē AS Latvenergo. Cenu kāpuma galvenais faktors bija NordBalt starpsavienojuma atslēgums nedēļas sākumā, tam turpinoties arī visas nedēļas gaitā.

Nedēļas laikā Kurzemē fiksēti 134 auto ar neatbilstošu riepu protektoru dziļumu

Nedēļas laikā Kurzemes reģionā pārbaudīti 2 827 transportlīdzekļi ar masu līdz 3,5 tonnām, savukārt administratīvo pārkāpumu protokoli noformēti 134 gadījumos. Liepājas pusē konstatēts mazākais riepu protektora dziļums - 0,79 mm, savukārt Talsu pusē - 1,49 mm.

LPS ģenerālsekretāre: Jāmazina ES pilsoņu dzīves apstākļu atšķirības

Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums, komentē Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.

Totalizators: Brieža uzvara būtu īsta sensācija

Jau šajā nedēļas nogalē sestdien, 27.janvārī, Arēnā Rīga norisināsies gada lielākais sporta notikums Latvijā - Mairis Briedis cīņā par WBC un WBO pasaules čempionu jostām sacentīsies ar ukrainieti Oleksandru Usiku, kas reizē arī būs Pasaules boksa Supersērijas pusfināls. Sporta totalizatori Brieža izredzes nevērtē spīdoši - Betsafe bukmeikeri norāda, ka viņa uzvara būtu liela sensācija.

RAKUS: Austrumu slimnīcā veikta unikāla plaušu operācija zemniekam no Latgales

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrs veikta īpaši sarežģīta operācija, kuras laikā vīrietim spēka gados veiksmīgi izoperēts ļaundabīgs plaušu audzējs, kas jau bija skāris elpvadu un augšējo dobo vēnu un atradās tuvu sirdij, vēsta slimnīcā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā pieaudzis par 3,1%

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir pieaudzis par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9%.