bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija

Ekonomists: Inovāciju potenciāls Baltijas valstīs ir milzīgs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Saskaņā ar jaunāko European Innovation Scoreboard 2015 ziņojumu, Baltijas valstis Eiropas inovāciju reitingā faktiski ir saglabājušas iepriekšējā gada pozīcijas. Taču to pagaidām nevar nosaukt par stagnāciju, jo, ieviešot inovācijas, visas trīs valstis joprojām saskaras ar vairākiem šķēršļiem, kuru pārvarēšana ļaus īstenot izrāvienu. Jaunākajā inovāciju reitingā Latvija pakāpusies par vienu vietu, ieņemot 26.pozīciju. Lietuvai – 25.vieta un neliels kritums, savukārt Igaunija ar 13.vietu saglabā līderpozīcijas Baltijas valstīs.

Igaunija ir saglabājusi labāko inovāciju reitingu Baltijas valstīs, tomēr Eiropas mērogā tai samazinājies aktīvo inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu skaits, turklāt kritušies arī inovatīvo produktu pārdošanas apjomi. Pēdējais faktors ietekmējis arī Lietuvas pozīcijas, lai gan jāatzīst, ka Lietuvas reitingu negatīvi ietekmējuši arī citi faktori – neliels patentu īpatsvars, vāja sadarbība starp valsts un privāto sektoru, kā arī nepietiekamas privātuzņēmumu investīcijas pētniecībā, komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Nelielo Latvijas kāpumu savukārt ietekmējis studentu doktorantu skaita pieaugums. Tomēr Latvija joprojām atpaliek no vidējiem Eiropas Savienības (ES) rādītājiem nelielā inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu skaita dēļ, kā arī (līdzīgi kā Lietuvā) – privātā biznesa nevēlēšanās ieguldīt pētnieciskajā darbībā.

«Tiesa, visu trīs Baltijas valstu zemo aktivitāti pētniecības un attīstības jomā eksperti skaidro ar pietiekami objektīviem faktoriem – reģionā nav patiesi lielu starptautisku ražošanas uzņēmumu, kas lielākoties arī rada un ievieš inovācijas. Turklāt Baltijas valstu eksporta struktūra (koksne, mēbeles, lauksaimniecības un pārtikas produkti, ķīmiskā rūpniecība) un minētajās nozarēs izmantojamie produkti veido ierobežotu augsni inovācijām,» skaidro bankas eksperts.

Saskaņā ar pētījuma Innobarometer 2015 – Inovatīvās tendences ES uzņēmumos, laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam, inovācijas ir ieviesušas trīs ceturtdaļas ES uzņēmumu. Pagaidām Baltijas valstu rādītāji ir zemāki, lai gan Latvija ir tuvu ES rādītājiem, jo mūsu valstī 72% uzņēmumu ir izmantojuši inovācijas darbības veicināšanai, kamēr Igaunijā tādu ir 44%, bet Lietuvā – 64%. Šāds rezultāts tiešām pārsteidz, jo tieši Igaunijai vienmēr piederējis Baltijas tehnoloģiskā līdera tituls. Iespējams, savās atbildēs igauņu respondenti bijuši konservatīvāki par citu valstu pārstāvjiem.

Lielākā daļa – divas trešdaļas – Latvijas un Igaunijas uzņēmumu ir ieguldījuši tehnikas, programmnodrošinājuma un licenču iegādē. Igaunijas kompānijas veikušas apjomīgas investīcijas apmācībās, kamēr Latvijas uzņēmumi – biznesa procesu organizēšanā un uzlabošanā. Runājot par faktoriem, kas visvairāk traucē inovāciju ieviešanai, Latvijā tā ir asa konkurence un līdzekļu trūkums investīcijām. Savukārt Igaunijā uzņēmēji pārsvarā sūdzas par cilvēkresursu trūkumu un vājiem pārdošanas kanāliem. Kvalificētu speciālistu, kā arī līdzekļu trūkumu izjūt arī Lietuvā. Tur aktuāls ir arī pieredzes trūkums mārketinga jomā.

Lai izvērtētu Baltijas valstu uzņēmumu noskaņojumu, SEB grupa ir veikusi mazo un vidējo uzņēmēju aptauju. Tās rezultāti liecina, ka visās trīs valstīs uzņēmumi plāno investēt inovācijās – 59% aptaujāto Latvijā, 68% – Igaunijā un 70% – Lietuvā. Lielākā daļa plāno ieguldīt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē, kā arī personāla attīstībā.

«Tajā pašā laikā mazāk nekā 10% uzņēmumu apsver biznesa modeļa maiņu. Tas ir uzmanības vērts rezultāts. Ņemot vērā to, ka Baltijas valstis strauji zaudē savas lētā darbaspēka priekšrocības, palīdzēt saglabāt konkurētspēju var palīdzēt tikai inovatīvās pieeja un investīcijas produktivitātes celšanā. Tiem, kas domā arī par ilgtermiņa perspektīvu un darbības paplašināšanu ārējos tirgos, tieši inovāciju ieviešana, īpaši organizāciju un tehnoloģiju līmeņos, kļūst par vitālu nepieciešamību,» norāda Gašpuitis.

Ref: 102.000.102.12046


Pievienot komentāru

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri