bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Ekonomists: Latvija jau drīz var zaudēt konkurētspēju kā tranzīta koridors

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gints Belēvičs

«Nevienam nav noslēpums, ka dzelzceļa kravu apjoms Latvijā šogad ir krities par teju 20%, kas skaidrojams gan ar nelabvēlīgām tendencēm izejvielu cenās, ogļu pieprasījuma kritumu Rietumos, gan Krievijas politisku lēmumu novirzīt lielāku daļu kravu uz savām Baltijas jūras ostām. Pēdējā laikā arvien vairāk novērojam, ka Krievijas vārdi pārvēršas darbos – valsts uzņēmumiem pavēlēts kravas virzīt caur savām ostām, apejot Latviju. Šādam lēmumam ir ne tikai politisks motīvs, bet arī ekonomisks – ir jāatpelna milzīgās investīcijas Sanktpēterburgā, Ustjlugā un Primorskā,» norāda Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs.

«Šajā brīdī paziņot par vairāku simtu miljonu eiro investīcijām Latvijas dzelzceļa (LDz) infrastruktūrā varētu šķist kā likt naudu kabatās nelaiķim, kurš tiek guldīts zemes klēpī, tomēr situācija nav tik viennozīmīga kā sākotnēji izskatās,» skaidro Belēvičs.

«Viens no iemesliem, kāpēc dzelzceļa elektrifikācija ir nepieciešama, ir tendences mūsdienu dzelzceļa infrastruktūrā. Kā agrākos laikos esam atteikušies no tvaika lokomotīvēm, tā šobrīd dīzeļlokomotīves jau ir pagātne. Tās ir neefektīvākas par elektrolokomotīvēm, prasa biežākas apkopes, piesārņo vidi ar kaitīgajiem izmešiem. Elektromagnētiskās levitācijas paklāji, pa kuriem varētu sūtīt kastītes ar kravām un pasažieriem vēl ir tāla nākotnes vīzija, tāpēc nākas samierināties ar daudz piezemētākām tehnoloģijām. Tāpat jāņem vērā, ka pašreizējā Latvijas dzelzceļa lokomotīvju flotē ir eksemplāri, kuru vieta drīzāk būtu muzejā nevis uz maģistrālajiem sliežu ceļiem, to apkopes un remonti prasa lielus ieguldījumus, turklāt būtiska dīzeļlokomotīvju flotes daļas nomaiņa būs jāveic neatkarīgi no tā vai tiek veikta dzelzceļa elektrifikācija vai nē. Novecojušas ir arī esošās dzelzceļa elektrolīnijas, kas tuvākajā laikā būs jāmaina.

Otrkārt, ja paraugāmies uz to, ko dara kaimiņvalstis, tad Baltkrievija ar ķīniešu finansējumu pakāpeniski palielina elektrificēto dzelzceļa tīklu īpatsvaru, tai skaitā arī Lietuvas virzienā. Arī lietuvieši ir apņēmušies elektrificēt dzelzceļu posmā no Klaipēdas līdz Baltkrievijas robežai. Tas rada bažas, ka Latvija varētu jau tuvākajos gados zaudēt konkurētspēju kā tranzīta koridors, un arvien vairāk kravu tiktu vestas uz Klaipēdas ostu, jo tā būtu tuvāk, ērtāk un lētāk, it sevišķi kravām no Baltkrievijas. Tieši Baltkrievijas un nevis Ķīnas vai Tālo Austrumu kravas varētu būt reālāks Krievijas kravu aizstājējs nākotnē, tāpēc Latvijai ir kritiski neatpalikt no saviem tiešajiem konkurentiem tranzīta nozarē. Patiesības labad arī jāteic, ka pat ja Krievija to vēlētos, visas savas ienākošās un izejošās kravas tā efektīvi nespētu apkalpot no savām ostām, gan tāpēc, ka šajās ostās ir kapacitātes ierobežojumi, gan tāpēc, ka kopējie kravu apjomi nākotnē turpinās palielināties,» saka Belēvičs.

«Tiek lēsts, ka 38% no elektrifikācijas projekta investīcijām varētu palikt Latvijā, taču ticu, ka šo skaitli var palielināt līdz vismaz 60%, jo Latvijā ir uzņēmumi gan metālapstrādes, gan elektronikas nozarēs, kas spētu nodrošināt piegādes projektam vajadzīgajā apjomā un kvalitātē. Vislielāko pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību un nodarbinātību elektrifikācija dotu Latgales reģionam. Tādā veidā projektam būtu arī labvēlīga ģeopolitiskā nozīme. Projekta būvniecības laikā tiktu radītas arī papildus darba vietas arī būvdarbu norises vietu tuvumā (viesnīcas, kafejnīcas, utt.). Tāpat vērts izpētīt arī sinerģijas iespējas ar Latvenergo koncernu un infrastruktūras izmantošanu abu uzņēmumu vajadzībām.

Šī projekta ietvaros Latvijai ir iespējas apgūt 347 miljonus eiro Eiropas Savienības līdzekļu, kas paredzēti vides projektiem. Nerealizējot elektrifikāciju, tādā apjoma līdzekļus citos projektos apgūt būtu nereāli. Protams, mums nav jāpērk “Mercedes” tikai tāpēc, ka pusi cenas apmaksā kāds cits, ja galu galā izrādās, ka nav naudas par ko liet bākā degvielu. Tā kā elektrifikācijas projekts dažādos forumos un kuluāros tiek apspriests jau vismaz desmit gadus, rodas pārliecība, ka ieguvumi, izmaksas, riski un iespējamie izpildes varianti ir pietiekami izpētīti, lai neteiktu, ka projekts ir pārāk zaļš un tapis pēdējā brīdī, lai apgūtu ES līdzekļus, turklāt šī gada dzelzceļa kravu samazinājuma dēļ nebūtu jānoliek kādā tālā atvilktnē,» uzsver bankas eksperts.

Pēc viņa sacītā, «jautājumi varētu rasties par izvēlētajiem elektrifikācijas maršrutiem un to ieviešanas secību. Visticamāk, elektrolīnijas nepieciešamas līdz abām lielajām ostu pilsētām Rīgā un Ventspilī, kas savukārt šo projektu padara ļoti dārgu. Atstāt kādu no šīm ostām ārpus spēles varētu būt bīstami no konkurētspējas viedokļa. It sevišķi tas attiecas uz Ventspili, kas garāka sliežu ceļa mērošanas dēļ jau tagad zaudē Rīgai. Ja elektrifikāciju sāk ar Ventspils virzienu, kā to piedāvā Latvijas Dzelzceļš, svarīgi ir nenostādīt Rīgu ilglaicīgā pabērna lomā un saglabāt esošo kravu pārvadājumu proporciju starp Rīgas un Ventspils ostām.»

«Atklāts paliek arī jautājums par kravu apjomiem. Pirmajos deviņos mēnešos dzelzceļa pārvadāto kravu kritums ir 20% pret iepriekšējo gadu, savukārt jau oktobrī, pēc Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāja Edvīna Bērziņa teiktā, kravu apjoms ir lielāks par iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Par krituma tendences apstāšanos gan vēl pāragri runāt, jo oktobra rezultātu var būt ietekmējis gan pagājušā gada bāzes efekts, gan kādi vienreizēji darījumi, taču šī gada kopapjoms varētu būt ap 45 miljoniem tonnu. Latvijas Dzelzceļa plānotais viena eiro ietaupījums uz pārvadāto tonnu ir aprēķināts balstoties uz 50 miljonu tonnu kravu apjomu gadā. Šāds apjoms nav utopisks, ja ņem vērā, ka no pēdējiem 15 gadiem desmit gados pārvadāts lielāks apjoms, taču nav arī garantijas, ka nākotnē kravu apjomi saglabāsies vismaz esošajā apmērā. Ir skaidrs, ka pie kāda noteikta kravu apjoma krituma elektrifikācijas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas kļūst par pārāk lielu slogu Latvijas Dzelzceļam, kas vai nu jāpārliek uz pārvadātājiem tarifa veidā vai jāsubsidē no valsts budžeta. Diemžēl plašākai sabiedrībai nav pieejama jutīguma analīze, balstoties uz kravu apjomu kā mainīgo parametru. Sajūtu līmenī šķiet, ka elektrifikācijas projektā ir vairāk ekonomiskā pamatojuma kā dažā labā jau realizētā vai vēl plānotā projektā, taču, lai sajūtas pārvērstu arī spēcīgā argumentā, būtu jāredz detalizēti aprēķini.

Realizējot šādu infrastruktūras projektu, viennozīmīgi pastāv dažādi riski, taču pēc iespējas tos minimizējot, šādā projektā saskatu vairāk ieguvumu nekā potenciālo zaudējumu. Savlaicīgi nerīkojoties, zaudēsim globālo konkurētspēju nozarē, kas izsenis bijis viens no Latvijas gan kā valsts, gan teritorijas mugurkauliem. Bieži vien mūsu problēma ir bijusi nespēja laicīgi pieņemt lēmumus, ļaujot konkurentiem aizsteigties priekšā. Arī valstiskā līmenī brīžiem ir jāuzņemas pārdomāti riski – mazāki tie ir nozarē, kas gadu simtiem ir bijusi mūsu konkurētspējas priekšrocība,» uzsver Belēvičs.

Ref: 102.000.102.13665


Pievienot komentāru

  1. Dzika teica:

    Nevajag list d—a ES un pievienoties sankcijam pret Krieviju! Tads atbildes gajiens jau bija gaidams…

    +1 0 -1 0

  2. gunis teica:

    It kā citas valstis neredzētu,kāds mums ir politisks un ekonomisks bardaks

    +1 0 -1 0

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.

Alkohola nozare ieviesīs sociālās atbildības simbolus uz dzērienu etiķetēm

Vairāk nekā 60% no visām Latvijā iegādājamo vīna un grādīgo dzērienu aizmugurējām etiķetēm šogad tiks papildinātas ar sociālās atbildības simboliem, kas atgādinās par atbildīgu alkohola lietošanu.

Asociācija: OCTA arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata.

Venēcijā tūristi neapmierināti ar 1 100 eiro restorāna rēķinu

Gleznainās Itālijas kanālu pilsētas Venēcijas vadība solījusi panākt taisnīgu iznākumu četru Japāņu atpūtnieku sūdzībai, ka kādā restorānā tiem par steikiem, ceptas zivs plati, ūdeni un apkalpošanu prasīts maksāt 1 100 eiro.

Rīgas domē iesniegta portāla ManaBalss.lv iniciatīva Par Āgenskalna tirgus glābšanu

Rīgas domē iesniegta Andas Baidekalnas izveidotā iniciatīva Par Āgenskalna tirgus glābšanu, par kuru portālā Manabalss parakstījušies vairāk nekā 2 000 cilvēku.

Neadresēto pasta sūtījumu problēma atrisināta ar nozares pašregulāciju

Neadresēto pasta sūtījumu problēma ir atrisināta ar nozares pašregulācijas mehānisma palīdzību, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par pašregulācijas mehānisma ieviešanu un tā darbības efektivitāti neadresētās reklāmas jautājuma risināšanā.

Spānijā Pudždemona došanos uz Dāniju uzskata par «uzprasīšanos» uz aizturēšanu

Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis vainojis separātiskā reģiona Katalonijas bijušo prezidentu Karlesu Pudždemonu mēģinājumā izprovocēt savu aizturēšanu, jo pēdējais pirmoreiz kopš došanās trimdā uz Beļģiju ir izceļojis uz citu valsti, Dāniju.

Nav vienprātības par nepieciešamību izvērtēt maksātnespējas procesu tiesvedības

Tieslietu padomes sēdē nevalda vienprātība par izmeklēšanas komisijas izveidi maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtēšanai.

Stambulas konvencijas ratifikācija Latvijā negūst visas koalīcijas atbalstu

No valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība pagaidām atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Bildēs: Ne kases, ne pirkumu skenēšanas – ASV atver jauna veida pārtikas veikalu

E-tirdzniecības milzis Amazon Amerikas Savienotajās Valstīs vēris durvis veikalam, kur nav ne kases, ne arī pašapkalpošanās kases ar pirkumu skenēšanu, turklāt pircēji tiek mudināti: «Vienkārši ej ārā».

Ledus biezums Lielupē vietām sasniedz 15 centimetru

Ledus biezums Lielupē pie Staļģenes sasniedzis 12 centimetru, savukārt pie Kalnciema - 15 centimetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi. Turklāt nedēļas otrajā pusē - līdz ar atkusni un nokrišņiem - Latvijas upēs sāksies ūdens līmeņa kāpums, vietām tas var būt straujš.

SAB direktora apzagšanā apsūdzētajam vīrietim piespriež piecus gadus cietumā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien, 22.janvārī, piesprieda piecu gadu cietumsodu agrāk tiesātam vīrietim par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša dzīvokļa un citu personu dzīvokļu apzagšanu. Tāpat vīrietim piemērotas 180 stundas piespiedu darba.

Latviju Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēles pārstāvēs 35 sportisti

Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē pirmdien, 22.janvārī, tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sastāvs startam XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25.februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.

Čehijā gaida sīvu prezidenta vēlēšanu izšķirošo kārtu

Čehijā šonedēļ gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur, kā noskaidrojuši sociologi, mazliet lielāks atbalsts gaidāms proeiropeiskajam akadēmiķim Jirži Drahošam, tomēr vēlēšanu pirmajā kārtā ar ievērojamu vairākumu uzvarējis pašreizējais čehu valsts galva Milošs Zemans.

Latvenergo: Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Latvija turpina eksportēt saražoto elektroenerģiju - pirmdien, 22.janvārī pulksten 10:00 tie bija 832 megavati. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē, skaidro AS Latvenergo.

Nacionālajā Sporta padomē skatīs valsts sporta budžeta sadalījumu 2018.gadam

Otrdien, 2018.gada 23.janvārī, notiks Latvijas Nacionālās Sporta padomes sēde, kurā skatīs šā gada valsts budžeta programmas Sports sadalījumu, vēsta Izglītības un zinātnes ministrijā.

Plāno noteikt institūcijas, kuras būs tiesīgas apstrādāt Invaliditātes sistēmas datus

Plāno noteikt virkni institūciju, kurām būs tiesības apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%, bet Latvijā pieaugums bija nepilni 11%, aģentūru informē AS Latvenergo. Cenu kāpuma galvenais faktors bija NordBalt starpsavienojuma atslēgums nedēļas sākumā, tam turpinoties arī visas nedēļas gaitā.

Nedēļas laikā Kurzemē fiksēti 134 auto ar neatbilstošu riepu protektoru dziļumu

Nedēļas laikā Kurzemes reģionā pārbaudīti 2 827 transportlīdzekļi ar masu līdz 3,5 tonnām, savukārt administratīvo pārkāpumu protokoli noformēti 134 gadījumos. Liepājas pusē konstatēts mazākais riepu protektora dziļums - 0,79 mm, savukārt Talsu pusē - 1,49 mm.

LPS ģenerālsekretāre: Jāmazina ES pilsoņu dzīves apstākļu atšķirības

Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums, komentē Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.

Totalizators: Brieža uzvara būtu īsta sensācija

Jau šajā nedēļas nogalē sestdien, 27.janvārī, Arēnā Rīga norisināsies gada lielākais sporta notikums Latvijā - Mairis Briedis cīņā par WBC un WBO pasaules čempionu jostām sacentīsies ar ukrainieti Oleksandru Usiku, kas reizē arī būs Pasaules boksa Supersērijas pusfināls. Sporta totalizatori Brieža izredzes nevērtē spīdoši - Betsafe bukmeikeri norāda, ka viņa uzvara būtu liela sensācija.

RAKUS: Austrumu slimnīcā veikta unikāla plaušu operācija zemniekam no Latgales

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrs veikta īpaši sarežģīta operācija, kuras laikā vīrietim spēka gados veiksmīgi izoperēts ļaundabīgs plaušu audzējs, kas jau bija skāris elpvadu un augšējo dobo vēnu un atradās tuvu sirdij, vēsta slimnīcā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā pieaudzis par 3,1%

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir pieaudzis par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9%.

Mājlopi jāaudzē labturības un ilgtspējas apstākļos, uzskata Igaunija

Lai arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm, ir jārūpējas arī par dzīvnieku labturību un lauksaimniecības ilgtspēju, tā uzskata Igaunijas lauku lietu ministrs Tarmo Tamms.