bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Ekonomists: Latvija jau drīz var zaudēt konkurētspēju kā tranzīta koridors

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gints Belēvičs

«Nevienam nav noslēpums, ka dzelzceļa kravu apjoms Latvijā šogad ir krities par teju 20%, kas skaidrojams gan ar nelabvēlīgām tendencēm izejvielu cenās, ogļu pieprasījuma kritumu Rietumos, gan Krievijas politisku lēmumu novirzīt lielāku daļu kravu uz savām Baltijas jūras ostām. Pēdējā laikā arvien vairāk novērojam, ka Krievijas vārdi pārvēršas darbos – valsts uzņēmumiem pavēlēts kravas virzīt caur savām ostām, apejot Latviju. Šādam lēmumam ir ne tikai politisks motīvs, bet arī ekonomisks – ir jāatpelna milzīgās investīcijas Sanktpēterburgā, Ustjlugā un Primorskā,» norāda Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs.

«Šajā brīdī paziņot par vairāku simtu miljonu eiro investīcijām Latvijas dzelzceļa (LDz) infrastruktūrā varētu šķist kā likt naudu kabatās nelaiķim, kurš tiek guldīts zemes klēpī, tomēr situācija nav tik viennozīmīga kā sākotnēji izskatās,» skaidro Belēvičs.

«Viens no iemesliem, kāpēc dzelzceļa elektrifikācija ir nepieciešama, ir tendences mūsdienu dzelzceļa infrastruktūrā. Kā agrākos laikos esam atteikušies no tvaika lokomotīvēm, tā šobrīd dīzeļlokomotīves jau ir pagātne. Tās ir neefektīvākas par elektrolokomotīvēm, prasa biežākas apkopes, piesārņo vidi ar kaitīgajiem izmešiem. Elektromagnētiskās levitācijas paklāji, pa kuriem varētu sūtīt kastītes ar kravām un pasažieriem vēl ir tāla nākotnes vīzija, tāpēc nākas samierināties ar daudz piezemētākām tehnoloģijām. Tāpat jāņem vērā, ka pašreizējā Latvijas dzelzceļa lokomotīvju flotē ir eksemplāri, kuru vieta drīzāk būtu muzejā nevis uz maģistrālajiem sliežu ceļiem, to apkopes un remonti prasa lielus ieguldījumus, turklāt būtiska dīzeļlokomotīvju flotes daļas nomaiņa būs jāveic neatkarīgi no tā vai tiek veikta dzelzceļa elektrifikācija vai nē. Novecojušas ir arī esošās dzelzceļa elektrolīnijas, kas tuvākajā laikā būs jāmaina.

Otrkārt, ja paraugāmies uz to, ko dara kaimiņvalstis, tad Baltkrievija ar ķīniešu finansējumu pakāpeniski palielina elektrificēto dzelzceļa tīklu īpatsvaru, tai skaitā arī Lietuvas virzienā. Arī lietuvieši ir apņēmušies elektrificēt dzelzceļu posmā no Klaipēdas līdz Baltkrievijas robežai. Tas rada bažas, ka Latvija varētu jau tuvākajos gados zaudēt konkurētspēju kā tranzīta koridors, un arvien vairāk kravu tiktu vestas uz Klaipēdas ostu, jo tā būtu tuvāk, ērtāk un lētāk, it sevišķi kravām no Baltkrievijas. Tieši Baltkrievijas un nevis Ķīnas vai Tālo Austrumu kravas varētu būt reālāks Krievijas kravu aizstājējs nākotnē, tāpēc Latvijai ir kritiski neatpalikt no saviem tiešajiem konkurentiem tranzīta nozarē. Patiesības labad arī jāteic, ka pat ja Krievija to vēlētos, visas savas ienākošās un izejošās kravas tā efektīvi nespētu apkalpot no savām ostām, gan tāpēc, ka šajās ostās ir kapacitātes ierobežojumi, gan tāpēc, ka kopējie kravu apjomi nākotnē turpinās palielināties,» saka Belēvičs.

«Tiek lēsts, ka 38% no elektrifikācijas projekta investīcijām varētu palikt Latvijā, taču ticu, ka šo skaitli var palielināt līdz vismaz 60%, jo Latvijā ir uzņēmumi gan metālapstrādes, gan elektronikas nozarēs, kas spētu nodrošināt piegādes projektam vajadzīgajā apjomā un kvalitātē. Vislielāko pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību un nodarbinātību elektrifikācija dotu Latgales reģionam. Tādā veidā projektam būtu arī labvēlīga ģeopolitiskā nozīme. Projekta būvniecības laikā tiktu radītas arī papildus darba vietas arī būvdarbu norises vietu tuvumā (viesnīcas, kafejnīcas, utt.). Tāpat vērts izpētīt arī sinerģijas iespējas ar Latvenergo koncernu un infrastruktūras izmantošanu abu uzņēmumu vajadzībām.

Šī projekta ietvaros Latvijai ir iespējas apgūt 347 miljonus eiro Eiropas Savienības līdzekļu, kas paredzēti vides projektiem. Nerealizējot elektrifikāciju, tādā apjoma līdzekļus citos projektos apgūt būtu nereāli. Protams, mums nav jāpērk “Mercedes” tikai tāpēc, ka pusi cenas apmaksā kāds cits, ja galu galā izrādās, ka nav naudas par ko liet bākā degvielu. Tā kā elektrifikācijas projekts dažādos forumos un kuluāros tiek apspriests jau vismaz desmit gadus, rodas pārliecība, ka ieguvumi, izmaksas, riski un iespējamie izpildes varianti ir pietiekami izpētīti, lai neteiktu, ka projekts ir pārāk zaļš un tapis pēdējā brīdī, lai apgūtu ES līdzekļus, turklāt šī gada dzelzceļa kravu samazinājuma dēļ nebūtu jānoliek kādā tālā atvilktnē,» uzsver bankas eksperts.

Pēc viņa sacītā, «jautājumi varētu rasties par izvēlētajiem elektrifikācijas maršrutiem un to ieviešanas secību. Visticamāk, elektrolīnijas nepieciešamas līdz abām lielajām ostu pilsētām Rīgā un Ventspilī, kas savukārt šo projektu padara ļoti dārgu. Atstāt kādu no šīm ostām ārpus spēles varētu būt bīstami no konkurētspējas viedokļa. It sevišķi tas attiecas uz Ventspili, kas garāka sliežu ceļa mērošanas dēļ jau tagad zaudē Rīgai. Ja elektrifikāciju sāk ar Ventspils virzienu, kā to piedāvā Latvijas Dzelzceļš, svarīgi ir nenostādīt Rīgu ilglaicīgā pabērna lomā un saglabāt esošo kravu pārvadājumu proporciju starp Rīgas un Ventspils ostām.»

«Atklāts paliek arī jautājums par kravu apjomiem. Pirmajos deviņos mēnešos dzelzceļa pārvadāto kravu kritums ir 20% pret iepriekšējo gadu, savukārt jau oktobrī, pēc Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāja Edvīna Bērziņa teiktā, kravu apjoms ir lielāks par iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Par krituma tendences apstāšanos gan vēl pāragri runāt, jo oktobra rezultātu var būt ietekmējis gan pagājušā gada bāzes efekts, gan kādi vienreizēji darījumi, taču šī gada kopapjoms varētu būt ap 45 miljoniem tonnu. Latvijas Dzelzceļa plānotais viena eiro ietaupījums uz pārvadāto tonnu ir aprēķināts balstoties uz 50 miljonu tonnu kravu apjomu gadā. Šāds apjoms nav utopisks, ja ņem vērā, ka no pēdējiem 15 gadiem desmit gados pārvadāts lielāks apjoms, taču nav arī garantijas, ka nākotnē kravu apjomi saglabāsies vismaz esošajā apmērā. Ir skaidrs, ka pie kāda noteikta kravu apjoma krituma elektrifikācijas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas kļūst par pārāk lielu slogu Latvijas Dzelzceļam, kas vai nu jāpārliek uz pārvadātājiem tarifa veidā vai jāsubsidē no valsts budžeta. Diemžēl plašākai sabiedrībai nav pieejama jutīguma analīze, balstoties uz kravu apjomu kā mainīgo parametru. Sajūtu līmenī šķiet, ka elektrifikācijas projektā ir vairāk ekonomiskā pamatojuma kā dažā labā jau realizētā vai vēl plānotā projektā, taču, lai sajūtas pārvērstu arī spēcīgā argumentā, būtu jāredz detalizēti aprēķini.

Realizējot šādu infrastruktūras projektu, viennozīmīgi pastāv dažādi riski, taču pēc iespējas tos minimizējot, šādā projektā saskatu vairāk ieguvumu nekā potenciālo zaudējumu. Savlaicīgi nerīkojoties, zaudēsim globālo konkurētspēju nozarē, kas izsenis bijis viens no Latvijas gan kā valsts, gan teritorijas mugurkauliem. Bieži vien mūsu problēma ir bijusi nespēja laicīgi pieņemt lēmumus, ļaujot konkurentiem aizsteigties priekšā. Arī valstiskā līmenī brīžiem ir jāuzņemas pārdomāti riski – mazāki tie ir nozarē, kas gadu simtiem ir bijusi mūsu konkurētspējas priekšrocība,» uzsver Belēvičs.

Ref: 102.000.102.13665


Pievienot komentāru

  1. Dzika teica:

    Nevajag list d—a ES un pievienoties sankcijam pret Krieviju! Tads atbildes gajiens jau bija gaidams…

    +1 0 -1 0

  2. gunis teica:

    It kā citas valstis neredzētu,kāds mums ir politisks un ekonomisks bardaks

    +1 0 -1 0

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.