bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.05.2018 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Ekonomists: Latvija jau drīz var zaudēt konkurētspēju kā tranzīta koridors

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gints Belēvičs

«Nevienam nav noslēpums, ka dzelzceļa kravu apjoms Latvijā šogad ir krities par teju 20%, kas skaidrojams gan ar nelabvēlīgām tendencēm izejvielu cenās, ogļu pieprasījuma kritumu Rietumos, gan Krievijas politisku lēmumu novirzīt lielāku daļu kravu uz savām Baltijas jūras ostām. Pēdējā laikā arvien vairāk novērojam, ka Krievijas vārdi pārvēršas darbos – valsts uzņēmumiem pavēlēts kravas virzīt caur savām ostām, apejot Latviju. Šādam lēmumam ir ne tikai politisks motīvs, bet arī ekonomisks – ir jāatpelna milzīgās investīcijas Sanktpēterburgā, Ustjlugā un Primorskā,» norāda Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs.

«Šajā brīdī paziņot par vairāku simtu miljonu eiro investīcijām Latvijas dzelzceļa (LDz) infrastruktūrā varētu šķist kā likt naudu kabatās nelaiķim, kurš tiek guldīts zemes klēpī, tomēr situācija nav tik viennozīmīga kā sākotnēji izskatās,» skaidro Belēvičs.

«Viens no iemesliem, kāpēc dzelzceļa elektrifikācija ir nepieciešama, ir tendences mūsdienu dzelzceļa infrastruktūrā. Kā agrākos laikos esam atteikušies no tvaika lokomotīvēm, tā šobrīd dīzeļlokomotīves jau ir pagātne. Tās ir neefektīvākas par elektrolokomotīvēm, prasa biežākas apkopes, piesārņo vidi ar kaitīgajiem izmešiem. Elektromagnētiskās levitācijas paklāji, pa kuriem varētu sūtīt kastītes ar kravām un pasažieriem vēl ir tāla nākotnes vīzija, tāpēc nākas samierināties ar daudz piezemētākām tehnoloģijām. Tāpat jāņem vērā, ka pašreizējā Latvijas dzelzceļa lokomotīvju flotē ir eksemplāri, kuru vieta drīzāk būtu muzejā nevis uz maģistrālajiem sliežu ceļiem, to apkopes un remonti prasa lielus ieguldījumus, turklāt būtiska dīzeļlokomotīvju flotes daļas nomaiņa būs jāveic neatkarīgi no tā vai tiek veikta dzelzceļa elektrifikācija vai nē. Novecojušas ir arī esošās dzelzceļa elektrolīnijas, kas tuvākajā laikā būs jāmaina.

Otrkārt, ja paraugāmies uz to, ko dara kaimiņvalstis, tad Baltkrievija ar ķīniešu finansējumu pakāpeniski palielina elektrificēto dzelzceļa tīklu īpatsvaru, tai skaitā arī Lietuvas virzienā. Arī lietuvieši ir apņēmušies elektrificēt dzelzceļu posmā no Klaipēdas līdz Baltkrievijas robežai. Tas rada bažas, ka Latvija varētu jau tuvākajos gados zaudēt konkurētspēju kā tranzīta koridors, un arvien vairāk kravu tiktu vestas uz Klaipēdas ostu, jo tā būtu tuvāk, ērtāk un lētāk, it sevišķi kravām no Baltkrievijas. Tieši Baltkrievijas un nevis Ķīnas vai Tālo Austrumu kravas varētu būt reālāks Krievijas kravu aizstājējs nākotnē, tāpēc Latvijai ir kritiski neatpalikt no saviem tiešajiem konkurentiem tranzīta nozarē. Patiesības labad arī jāteic, ka pat ja Krievija to vēlētos, visas savas ienākošās un izejošās kravas tā efektīvi nespētu apkalpot no savām ostām, gan tāpēc, ka šajās ostās ir kapacitātes ierobežojumi, gan tāpēc, ka kopējie kravu apjomi nākotnē turpinās palielināties,» saka Belēvičs.

«Tiek lēsts, ka 38% no elektrifikācijas projekta investīcijām varētu palikt Latvijā, taču ticu, ka šo skaitli var palielināt līdz vismaz 60%, jo Latvijā ir uzņēmumi gan metālapstrādes, gan elektronikas nozarēs, kas spētu nodrošināt piegādes projektam vajadzīgajā apjomā un kvalitātē. Vislielāko pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību un nodarbinātību elektrifikācija dotu Latgales reģionam. Tādā veidā projektam būtu arī labvēlīga ģeopolitiskā nozīme. Projekta būvniecības laikā tiktu radītas arī papildus darba vietas arī būvdarbu norises vietu tuvumā (viesnīcas, kafejnīcas, utt.). Tāpat vērts izpētīt arī sinerģijas iespējas ar Latvenergo koncernu un infrastruktūras izmantošanu abu uzņēmumu vajadzībām.

Šī projekta ietvaros Latvijai ir iespējas apgūt 347 miljonus eiro Eiropas Savienības līdzekļu, kas paredzēti vides projektiem. Nerealizējot elektrifikāciju, tādā apjoma līdzekļus citos projektos apgūt būtu nereāli. Protams, mums nav jāpērk “Mercedes” tikai tāpēc, ka pusi cenas apmaksā kāds cits, ja galu galā izrādās, ka nav naudas par ko liet bākā degvielu. Tā kā elektrifikācijas projekts dažādos forumos un kuluāros tiek apspriests jau vismaz desmit gadus, rodas pārliecība, ka ieguvumi, izmaksas, riski un iespējamie izpildes varianti ir pietiekami izpētīti, lai neteiktu, ka projekts ir pārāk zaļš un tapis pēdējā brīdī, lai apgūtu ES līdzekļus, turklāt šī gada dzelzceļa kravu samazinājuma dēļ nebūtu jānoliek kādā tālā atvilktnē,» uzsver bankas eksperts.

Pēc viņa sacītā, «jautājumi varētu rasties par izvēlētajiem elektrifikācijas maršrutiem un to ieviešanas secību. Visticamāk, elektrolīnijas nepieciešamas līdz abām lielajām ostu pilsētām Rīgā un Ventspilī, kas savukārt šo projektu padara ļoti dārgu. Atstāt kādu no šīm ostām ārpus spēles varētu būt bīstami no konkurētspējas viedokļa. It sevišķi tas attiecas uz Ventspili, kas garāka sliežu ceļa mērošanas dēļ jau tagad zaudē Rīgai. Ja elektrifikāciju sāk ar Ventspils virzienu, kā to piedāvā Latvijas Dzelzceļš, svarīgi ir nenostādīt Rīgu ilglaicīgā pabērna lomā un saglabāt esošo kravu pārvadājumu proporciju starp Rīgas un Ventspils ostām.»

«Atklāts paliek arī jautājums par kravu apjomiem. Pirmajos deviņos mēnešos dzelzceļa pārvadāto kravu kritums ir 20% pret iepriekšējo gadu, savukārt jau oktobrī, pēc Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāja Edvīna Bērziņa teiktā, kravu apjoms ir lielāks par iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Par krituma tendences apstāšanos gan vēl pāragri runāt, jo oktobra rezultātu var būt ietekmējis gan pagājušā gada bāzes efekts, gan kādi vienreizēji darījumi, taču šī gada kopapjoms varētu būt ap 45 miljoniem tonnu. Latvijas Dzelzceļa plānotais viena eiro ietaupījums uz pārvadāto tonnu ir aprēķināts balstoties uz 50 miljonu tonnu kravu apjomu gadā. Šāds apjoms nav utopisks, ja ņem vērā, ka no pēdējiem 15 gadiem desmit gados pārvadāts lielāks apjoms, taču nav arī garantijas, ka nākotnē kravu apjomi saglabāsies vismaz esošajā apmērā. Ir skaidrs, ka pie kāda noteikta kravu apjoma krituma elektrifikācijas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas kļūst par pārāk lielu slogu Latvijas Dzelzceļam, kas vai nu jāpārliek uz pārvadātājiem tarifa veidā vai jāsubsidē no valsts budžeta. Diemžēl plašākai sabiedrībai nav pieejama jutīguma analīze, balstoties uz kravu apjomu kā mainīgo parametru. Sajūtu līmenī šķiet, ka elektrifikācijas projektā ir vairāk ekonomiskā pamatojuma kā dažā labā jau realizētā vai vēl plānotā projektā, taču, lai sajūtas pārvērstu arī spēcīgā argumentā, būtu jāredz detalizēti aprēķini.

Realizējot šādu infrastruktūras projektu, viennozīmīgi pastāv dažādi riski, taču pēc iespējas tos minimizējot, šādā projektā saskatu vairāk ieguvumu nekā potenciālo zaudējumu. Savlaicīgi nerīkojoties, zaudēsim globālo konkurētspēju nozarē, kas izsenis bijis viens no Latvijas gan kā valsts, gan teritorijas mugurkauliem. Bieži vien mūsu problēma ir bijusi nespēja laicīgi pieņemt lēmumus, ļaujot konkurentiem aizsteigties priekšā. Arī valstiskā līmenī brīžiem ir jāuzņemas pārdomāti riski – mazāki tie ir nozarē, kas gadu simtiem ir bijusi mūsu konkurētspējas priekšrocība,» uzsver Belēvičs.

Ref: 102.000.102.13665


Pievienot komentāru

  1. Dzika teica:

    Nevajag list d—a ES un pievienoties sankcijam pret Krieviju! Tads atbildes gajiens jau bija gaidams…

    +1 0 -1 0

  2. gunis teica:

    It kā citas valstis neredzētu,kāds mums ir politisks un ekonomisks bardaks

    +1 0 -1 0

Neatbalsta priekšlikumu par televīzijas kanālu rindošanu pēc ES oficiālajām valodām

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, trešdien, 23.maijā, izskatot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, neatbalsta priekšlikums par kanālu rindošanu telekomunikāciju operatoru pakās pēc Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Baltkrievija izbeidz «lācīšu strīdu» ar Zviedriju, ieceļ vēstnieku

Minska pēc sešus gadus ilgām nesaskaņām ar Zviedriju iecēlusi jauno Baltkrievijas vēstnieku Stokholmā, tā izbeidzot diplomātiskas nesaskaņas, ko 2012.gadā izraisīja demokrātiski noskaņotu rotaļu lācīšu nomešana virs Baltkrievijas.

Rekomendē pārnest nodokļu slogu no zemo algu saņēmējiem uz citām nodokļu bāzēm

Nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem Latvijā ir ticis samazināts, tomēr tas joprojām saglabājas augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Apelācijas instances tiesa attaisno abus Krievijas pilsoņus un Lindermanu par incidentu Ādažu bāzē

Rīgas apgabaltiesa trešdien, 23.maijā, attaisnojusi abus Krievijas pilsoņus, kā arī prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu, kuri bija apsūdzēti saistībā ar 2015.gada vasarā notikušo incidentu Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē.

RD neskata jautājumu par spēļu zāļu slēgšanu Rīgā, jo tas esot jārisina Saeimai

Rīgas dome ir noraidījusi opozīcijas deputāta Jura Juraša rosinājumu skatīt jautājumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētā. Koalīcija balsojumā par jautājuma iekļaušanu atturējās, opozīcija balsoja par, bet viens deputāts atturējās.

Nosaka pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai, kas bīstama dzīvībai

No trešdienas, 23.maija, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai 3,4-metilenedioksi-U-47700 un tās saturošiem izstrādājumiem.

Nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis pērn pieaudzis par 16%

Nebanku kredītdevēju kopējais kredītportfelis pagājušajā gadā pieaudzis par 16% salīdzinājumā ar 2016.gadu, sasniedzot 612,21 miljonu eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2017.gadā.

Nopludināti latviešu valodas eksāmena – domraksta temati

Vidusskolā skolotāja nopludina latviešu valodas eksāmena domraksta tematus, ir sākts kriminālprocess, vēsta Valsts policijā.

No jūlija OIK fiksētā daļa elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%

No 1.jūlija obligātās iepirkumu komponentes fiksētā daļa visiem elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Turcijā strauji pazeminās nacionālās valūtas vērtība

Turcijas nacionālā valūta lira nedēļas pirmajās dienās zaudējusi piecus procentus no tās vērtības pret Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Politiskajā jomā Turcijā spēkā ir ārkārtas stāvoklis, un jūnijā gaidāmas ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā aprīlī palielinājies par 0,6%

Ražotāju cenu līmenis 2018.gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijas rūpniecībā palielinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,3%.

Gadu pirms Eiropas vēlēšanām par tās ieguvumiem pārliecināti 70% iedzīvotāju

Valsts dalība Eiropas Savienībā ir «laba lieta» – atbilstoši jaunākā Eiropas Parlamenta Eirobarometra pētījuma rezultātiem Latvijā tā uzskata 52% iedzīvotāju.

Igaunijas prezidente apmeklē Ukrainas austrumus, kur pastiprinājusies karadarbība

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) devusies oficiālā vizītē uz Ukrainu, kur iecerētas tikšanās ar augstākajām ukraiņu amatpersonām un arī joprojām kara plosītā Donbasa reģiona apmeklējums.

Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

Lauksaimnieki pieteikušies platību maksājumiem: saņemti 57 176 iesniegumi

Līdz šā gada 22.maijam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā saņemti 57 176 iesniegumus platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām. Platību maksājumiem vēl var pieteikties līdz 15.jūnijam, bet šajā gadījumā atbalstu samazina 1% apmērā par katru nokavēto darbadienu.

Tallinā populārāki kļūst diennakts lielveikali

Tallinā pieprasījumu pēc diennakts pārtikas veikaliem ievērojis Somijas lielveikalu tīkls Prisma, kam Igaunijas galvaspilsētā drīzumā būšot trīs mazumtirdzniecības vietas, kuras strādās cauru diennakti un septiņas dienas nedēļā.

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pieaug to uzņēmumu skaits, kuru darbinieki šķiro atkritumus

Noslēgusies AS Latvijas Zaļais punkts, biroja preču tirgotāja SIA Officeday Latvia un SIA Fazer Latvija kopīgā bateriju vākšanas kampaņa. Kampaņas astoņos mēnešos vairāk nekā 100 uzņēmumu savāca 1 104 kg izlietoto bateriju.

AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonu eiro

Latvijas Pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

ASV atteiksies no banku kontroles noteikumiem, kas ieviesti dižķibeles laikā

Amerikas Savienotajam Valstīm tiecoties mīkstināt banku paškontroles un uzraudzības noteikumus, kas tika ieviesti globālās finanšu krīzes iespaidā, ASV Kongress atbalstījis stingro prasību mīkstināšanu.

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, naftas cenas sarūk Ņujorkā un kāpj Londonā

ASV biržu indeksi otrdien, 22.maijā, kritušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa piezīmēm par tirdzniecību un ģeopolitiku.

Valsts kontrole: Valstī beidzot ir jāsakārto izdienas pensiju sistēma

Latvijā beidzot ir jāsakārto sensitīvā izdienas pensiju sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izglītības komisija virza likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 22.maijā, lēmusi konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam, ziņo Saeimas Preses dienests.

Cukerbergs EP atvainojas par Facebook lomu Cambridge Analytica skandālā

Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs Eiropas Parlamentā ir atvainojies par sociālā tīkla lomu lietotāju datu vākšanas skandālā ap uzņēmumu Cambridge Analytica un par atļaušanu sociālajā tīklā izplatīt viltus ziņas.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā plāno likt iestādīt jaunus

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, konceptuāli lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Jaunākie komentāri