bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 21.08.2017 | Vārda dienas: Linda, Janīna

Ekonomists: Notikumi pasaulē kļūst saspīlētāki

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga. To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta, prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1,7%, bet 2017. un 2018.gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs,» norāda ekonomists.

Tikmēr, pēc viņa teiktā, politiskā vide kopš Apvienotās Karalistes Brexit referenduma un ASV prezidenta vēlēšanām ir mainījusies. Neapmierinātība ar valdošajām aprindām Eiropā pieņemas spēkā, kas nākamgad notiekošajās vēlēšanās var būtiski pamainīt politisko vidi un spēku samēru. Jau tagad var pieņemt, ka spēkā pieņemsies izolacionisma tendences. Tikmēr ekonomiskās politikas ietvaros nozīmīgāku lomu var iegūt fiskālās stimulēšanas pasākumi, kas uzlabos izaugsmes potenciālu. Bet liela un augoša nenoteiktība par globālās tirdzniecības un drošības politiku var pavērt ceļu negaidītiem scenārijiem, kas atstās negatīvas ekonomiskās sekas ilgtermiņā.

Visticamāk, ka Trampa ekonomiskā politika novedīs pie ekspansīvākas ASV fiskālās politikas īstenošanas, kas varētu būt līdzvērtīga 0,5-1% no IKP un izpaudīsies kā nodokļu atlaides mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī ieguldījumiem infrastruktūrā. Taču tas būs krietni mazāk, nekā Tramps ziņoja priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Daudzas lietas noteiks Prezidenta administrācijas ambīcijas un spēja gūt atbalstu Kongresā. ASV IKP šogad pieaugs par 1,6%, 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 2,3% un 2,2% 2018.gadā. Izaugsmi kavē vājais ražīguma pieaugums un investīcijas, kā arī demogrāfiskā situācija, kas palēnina patēriņa attīstību. Līdz 2018.gada beigām bezdarbs samazināsies līdz 4,5%, skaidro bankas eksperts.

«Tikmēr Eiropā uzmanības centrā būs vēlēšanas. Paredzams, ka atbalsta pieaugums populismam apstiprināsies 2017.gada vēlēšanās Nīderlandē, Francijā un Vācijā, un, iespējams, arī Itālijā, kas sekos pēc šā gada decembra konstitucionālā referenduma. Valdības un valdošās politiskās partijas būs spiestas īstenot ekspansīvāku fiskālo politiku, tai skaitā, palielināt aizsardzības izdevumus. Valdošās politiskās partijas būs spiestas rast jaunas stratēģijas un alianses, lai palēninātu jaunu populistu partiju rašanos un esošo nostiprināšanos. Neskatoties uz sarežģīto situāciju, eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1,8%, bet 2017. un 2018.gadā par 1,6%. Brexit process joprojām ir neskaidrs. Līdz šim britu ekonomika ir bijusi elastīga, tomēr tā saskarsies ar palēnināšanos. Ja šogad ekonomika augs par 2%, tad 2017.gadā IKP pieaugs vien par 1,4% un 1,7% 2018.gadā. Apvienotās Karalistes spējas aktivizēt un novadīt izstāšanos ir ierobežotas, kas noved pie trim iespējamiem scenārijiem: valsts izstāšanās no ES aizkavējas; izstāšanās nenotiek pēc smagākā scenārija; parādās iespējas jaunām vēlēšanām,» teic Gašpuitis.

«Strauji augošo ekonomiku perspektīvas uzlabosies vien nedaudz, jo Krievija un Brazīlija lēnīgi izkļūst no recesijas, bet Ķīnas izaugsme kontrolētā tempā sarūk. Krievijas un Brazīlijas IKP pamazām stabilizējas un 2017.gadā abas ekonomikas atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Indijā joprojām ir straujākā izaugsme starp BRIC valstīm. Ķīna turpinās nodrošināt labu gada pieaugumu par 6-6,5%, bet augsts parādsaistību slogs, nestabils mājokļu tirgus un jaudas pārpalikums rūpniecībā turpinās apgrūtināt Pekinas noteikto ekonomisko ambīciju sasniegšanu,» uzsver ekonomists.

Pēc viņa sacītā, vairāki Trampa plānotie ekonomikas politikas elementi labi saskan ar to, ko jau labu laiku aicina daudzi ekonomisti un starptautiskās organizācijas. Jaunas fiskālās iniciatīvas un strukturālā politika var palielināt pieprasījumu un potenciālo ASV izaugsmi. Tas var atslogot centrālo banku, jo monetārās politikas efektivitāte kļūst vājāka, bet tās trūkumi (lielāka ekonomiskā nevienlīdzība, vājāks reformu spiediens un paaugstināti finanšu tirgus nestabilitātes riski) aizvien skaidrāki. Bet, novirzot fokusu uz fiskālo un strukturālo politiku, no problēmām izvairīties nevar. Politisko lēmumu pieņemšanas process ir laikietilpīgs, un tiek apšaubīta centrālo banku neatkarība (piemēram, ASV, Lielbritānijā un zināmā mērā arī Zviedrijā). Dažas centrālās bankas var piespiest turpināt paplašināt savas aktīvu uzpirkšanas programmas, lai mīkstinātu pieaugošās ilgtermiņa obligāciju ienesīguma pieauguma draudus valstīs ar vājām valdības finansēm, piemēram, Itālijā. Globālā zemas inflācijas vide sāks izjust spiedienu, jo jaudu noslodze ir sasniegusi salīdzinoši augstu līmeni. Tikmēr Lielbritānijā un ASV ir ceļā uz ekonomisko norobežošanos. Tas vājinās globālos inflācijas samazināšanās spēkus, un izraisīs apstākļus, kad pieaug iekšzemes faktoru ietekme uz inflāciju.

«Ekonomiskās tendences Baltijas valstīs, lai arī smagnējas, virzās uz priekšu. Mājsaimniecību patēriņš joprojām ir svarīgākais virzītājspēks, bet izaicinājumi ar konkurētspēju – sakarā ar augstu algu pieauguma tempu un demogrāfiskajām grūtībām – ierobežo to izaugsmes potenciālu. Igaunijas IKP šogad pieaugs tikai par 1,3%, bet paātrināsies līdz 2,2% nākamgad un 2,8% 2018.gadā. Latvijā pašreizējais pieaugums ir neapmierinošs, bet ES fondu aktīvāka izmantošana un privātais patēriņš IKP pieaugumu no 1,6% šogad tuvākajos divos gados paātrinās līdz 3,5%. Lietuvas IKP no šogad plānotā kāpuma par 2,2% 2018.gadā paātrināsies līdz 3%. Lietuvā ekonomisko izaugsmi kavē zems publiskā sektora investīciju līmenis,» skaidro Gašpuitis.

«Zviedrijas ekonomikas perspektīvas ir labas. IKP šogad pieaugs par 3,7%. Nākamgad IKP celsies par 2,8%, bet 2018.gadā par 2,3%. Galvenais IKP virzītājs ir publiskais patēriņš (bēgļu pārvietošana) un kapitāla izdevumi (mājokļu deficīts). Neskatoties uz spēcīgo nodarbinātības pieaugumu, labu reālās algas pieaugumu un pozitīvu bagātības efektu, uzkrājumu līmenis ir rekordliels – 16% no rīcībā esošajiem ienākumiem. Mājsaimniecības, šķiet, ir skeptiskas par nākotni, jo ir nenoteiktība par starptautiskajiem apstākļiem un Zviedrijas politisko situāciju,» tā Gašpuitis.

Ref: 102.000.102.13964


Pievienot komentāru

Policija rīkos pārbaudes tirdzniecības vietās, vecāki aicināti uzmanīt savas atvases

Sākoties jaunajam mācību gadam, Rīgas pašvaldības policija no pirmdienas, 21.augusta līdz 31.augustam, kā arī pirmajās septembra dienās rīkos plašas pārbaudes veikalos, bāros un kafejnīcās, lai pārliecinātos, ka nepilngadīgajiem netiek tirgots alkohols un tabakas izstrādājumi.

Šonedēļ Latvijā ieplūdīs aizvien vēsāks gaiss, biežāk līs

Šajā nedēļā laika apstākļus noteiks ciklonu darbība virs Ziemeļeiropas, virs Latvijas ieplūdīs vēsāks gaiss. Šonedēļ valsts lielākajā teritorijā gaidāms lietus, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs. 

BNN nedēļas apkopojums: Sarucis bezdarbnieku skaits, satiksmes drošības Rīgas ielās pielīdzināma «haosam»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Apķīlātas Bank M2M Europe lielākajam īpašniekam Vdovinam piederošās akcijas

Apķīlātas Latvijas Bank M2M Europe lielākajam īpašniekam Andrejam Vdovinam piederošās bankas akcijas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesu izpildītāja rīkojums.

Krievu teātra direktors: Divkopienu valsts ir problēma un pret to ir jācīnās

Divkopienu sabiedrības un divu informācijas telpu problēma Latvijā patiešām pastāv. Taču tāpat kā teātris cīnās par skatītājiem, tā arī plašsaziņas līdzekļiem ir jācīnās par savu auditoriju, intervijā uzsver Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals.

Krītas ASV biržu indeksi

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 17.augustā, kritās, ko veicināja uzņēmēju satraukums par ASV prezidenta Donalda Trampa politiku un ziņa par teroraktu Barselonā.

Ķirsis lūdzis policiju izvērtēt iespējamu Rīgas domes balsojuma viltošanu

Rīgas domes Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis vērsies Valsts policijā, lūdzot izvērtēt domes elektroniskās balsošanas sistēmas iespējamu izmantošanu cita domes deputāta vārdā, stāsta politiķis.

Eksperts: Spānijas terorakti apliecina teroristu loģiku pāriet uz vieglāk sasniedzamiem mērķiem

Spānijā šonedēļ notikušie terorakti apliecina teroristu loģiku pāriet uz vieglāk sasniedzamiem mērķiem, kur drošības prasības nav stingras, saka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Pēc četriem gadiem plāno ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus skolās

Pēc četriem gadiem, proti, 2021./2022.mācību gadā skolās plānots ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus, iepazīstinot ar jauno mācību saturu, paziņo Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.

Jūrmalā uz remonta laiku slēgs dzelzceļa pārbrauktuves Ķemeros, Slokā un Dubultos

Šī gada septembrī un oktobrī Jūrmalā uz remontdarbu laiku tiks slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves Ķemeros, Slokā un Dubultos. Lai mazinātu autovadītāju neērtības, tiks izvietotas informatīvās ceļa zīmes slēgto dzelzceļa pārbrauktuvju apbraukšanai

PTAC piemērojis Internet un SS katram 15'000 eiro sodu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir piemērojis SIA Internet un SIA SS katram 15 000 eiro sodu, par negodīgas komercprakses īstenošanu, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Valsts atbalsta programmas ietvaros jaunas mājas ieguvuši teju 9'000 bērni un to vecāki

Šā gada pirmajā pusgadā valsts sniegto atbalstu mājokļa iegādei izmatojušas 1 527 ģimenes visā Latvijā. Salīdzinot ar 2016.gadu, ģimeņu pieprasījums pēc valsts atbalsta pieaudzis par 6%, saglabājot nemainīgi augstu līmeni.

Prognozes: Vienotību visdrīzāk vadīs Ašeradens

Sīvā konkurencē par Vienotības valdes priekšsēdētāju kļūs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, prognozē Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka Ašeradens 19.augustā gaidāmajā Vienotības kongresā tiks ievēlēts par partijas vadītāju, Betsafe novērtējis ar 45% varbūtību.

VID aptur ekskluzīvu automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

VID Finanšu policijas pārvalde augustā apturējusi organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 2,8 miljoni eiro apmērā.

VARAM: Mākslīgi izveidotā «Ušakova kepka» ir bīstama cilvēku dzīvībai

Valsts vides dienests, veicot pārbaudi A.Deglava ielas atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā, par to VVD savā ziņojumā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā, atklāj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, piebilstot, ka precīzāka fiskālā telpa taps zināma augustā.

Viļņas lidostas skrejceļa rekonstrukcija noslēgusies: lidmašīnas atgriežas Viļņā

Aizvadītajā dienā ceturtdien, 17.augustā, svinīgi tika atklāts Viļņas lidostas rekonstruētais skrejceļš, kur darbus veica Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B.. Šī Viļņas lidostā ir pēdējo 20 gadu laikā vērienīgākā rekonstrukcija, kas ir unikāls projekts ne tikai Lietuvai, bet arī Eiropai, uzskata lidostas pārstāvji.

Esošais būvdarbu «haoss» tipisks Rīgai. RD pozīcijā jūtama nervozitāte, bailes un niknums, BNN stāsta Bordāns

«Rīgas domes pozīcijā ir jūtama nedrošība, bailes un niknums. Deputātus neapmierina, ka visiem ir jāierodas uz RD komitejas sēdēm, jo pretējā gadījumā, viņi var nenobalsot par sev izdevīgiem lēmumiem, Rīgas domes pozīcijas attieksmi pret jaunievēlēto Jaunā konservatīvā partija intervijā BNN stāsta tās priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Par Barselonas teroraktu atbildību uzņemas džihādistu grupējums Islāma valsts

Publiskajā telpā plaši izskanējis terorakts Barselonā, kur uz tūristu iecienītās Ramblas ielas cilvēku pūlī ietriecies mikroautobuss, kā rezultātā nogalināti 13 cilvēki un vismaz 100 ievainoti. To apstiprinājis Katalonijas reģiona iekšlietu padomnieks Žoakims Forns un Katalonijas prezidents Karless Pudždemons.

Uzzini, kāda laika prognoze šai nedēļas nogalei!

Starp mākoņiem piektdien, 18.augustā, brīžiem uzspīdēs saule, tomēr gaidāms arī neliels īslaicīgs lietus, austrumos pēcpusdiena attīstoties konvektīvajiem procesiem, var izveidoties arī pērkona negaiss. Galvaspilsētu lietus skars tikai pēcpusdienā. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš. Gaisa temperatūra šodien iesils līdz +21…+26 grādiem pēc Celsija.

Šī gada pirmajā ceturksnī par 18% pieaudzis IKT nozares pakalpojumu eksports

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares pakalpojumu eksports šī gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret to pašu laika periodu pērn pieaudzis par 18%, sasniedzot 137 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā pirmajos sešos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Sniegs atbalstu aizsargātajiem lietotājiem jauna elektrības pieslēguma ierīkošanai

Ministru kabinets noteic jaunu elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanas un finansēšanas kārtību aizsargātajiem lietotājiem, paredzot iespēju jauna elektrības pieslēguma ierīkošanas izmaksas aizsargātajam lietotājam segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā gada inflācija jūlijā bijusi viena no lielākajām ES

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Pirmajā pusgadā Latvijā saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu.

Jaunākie komentāri