bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 20.02.2017 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris

Ekonomists: Notikumi pasaulē kļūst saspīlētāki

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga. To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta, prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1,7%, bet 2017. un 2018.gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs,» norāda ekonomists.

Tikmēr, pēc viņa teiktā, politiskā vide kopš Apvienotās Karalistes Brexit referenduma un ASV prezidenta vēlēšanām ir mainījusies. Neapmierinātība ar valdošajām aprindām Eiropā pieņemas spēkā, kas nākamgad notiekošajās vēlēšanās var būtiski pamainīt politisko vidi un spēku samēru. Jau tagad var pieņemt, ka spēkā pieņemsies izolacionisma tendences. Tikmēr ekonomiskās politikas ietvaros nozīmīgāku lomu var iegūt fiskālās stimulēšanas pasākumi, kas uzlabos izaugsmes potenciālu. Bet liela un augoša nenoteiktība par globālās tirdzniecības un drošības politiku var pavērt ceļu negaidītiem scenārijiem, kas atstās negatīvas ekonomiskās sekas ilgtermiņā.

Visticamāk, ka Trampa ekonomiskā politika novedīs pie ekspansīvākas ASV fiskālās politikas īstenošanas, kas varētu būt līdzvērtīga 0,5-1% no IKP un izpaudīsies kā nodokļu atlaides mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī ieguldījumiem infrastruktūrā. Taču tas būs krietni mazāk, nekā Tramps ziņoja priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Daudzas lietas noteiks Prezidenta administrācijas ambīcijas un spēja gūt atbalstu Kongresā. ASV IKP šogad pieaugs par 1,6%, 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 2,3% un 2,2% 2018.gadā. Izaugsmi kavē vājais ražīguma pieaugums un investīcijas, kā arī demogrāfiskā situācija, kas palēnina patēriņa attīstību. Līdz 2018.gada beigām bezdarbs samazināsies līdz 4,5%, skaidro bankas eksperts.

«Tikmēr Eiropā uzmanības centrā būs vēlēšanas. Paredzams, ka atbalsta pieaugums populismam apstiprināsies 2017.gada vēlēšanās Nīderlandē, Francijā un Vācijā, un, iespējams, arī Itālijā, kas sekos pēc šā gada decembra konstitucionālā referenduma. Valdības un valdošās politiskās partijas būs spiestas īstenot ekspansīvāku fiskālo politiku, tai skaitā, palielināt aizsardzības izdevumus. Valdošās politiskās partijas būs spiestas rast jaunas stratēģijas un alianses, lai palēninātu jaunu populistu partiju rašanos un esošo nostiprināšanos. Neskatoties uz sarežģīto situāciju, eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1,8%, bet 2017. un 2018.gadā par 1,6%. Brexit process joprojām ir neskaidrs. Līdz šim britu ekonomika ir bijusi elastīga, tomēr tā saskarsies ar palēnināšanos. Ja šogad ekonomika augs par 2%, tad 2017.gadā IKP pieaugs vien par 1,4% un 1,7% 2018.gadā. Apvienotās Karalistes spējas aktivizēt un novadīt izstāšanos ir ierobežotas, kas noved pie trim iespējamiem scenārijiem: valsts izstāšanās no ES aizkavējas; izstāšanās nenotiek pēc smagākā scenārija; parādās iespējas jaunām vēlēšanām,» teic Gašpuitis.

«Strauji augošo ekonomiku perspektīvas uzlabosies vien nedaudz, jo Krievija un Brazīlija lēnīgi izkļūst no recesijas, bet Ķīnas izaugsme kontrolētā tempā sarūk. Krievijas un Brazīlijas IKP pamazām stabilizējas un 2017.gadā abas ekonomikas atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Indijā joprojām ir straujākā izaugsme starp BRIC valstīm. Ķīna turpinās nodrošināt labu gada pieaugumu par 6-6,5%, bet augsts parādsaistību slogs, nestabils mājokļu tirgus un jaudas pārpalikums rūpniecībā turpinās apgrūtināt Pekinas noteikto ekonomisko ambīciju sasniegšanu,» uzsver ekonomists.

Pēc viņa sacītā, vairāki Trampa plānotie ekonomikas politikas elementi labi saskan ar to, ko jau labu laiku aicina daudzi ekonomisti un starptautiskās organizācijas. Jaunas fiskālās iniciatīvas un strukturālā politika var palielināt pieprasījumu un potenciālo ASV izaugsmi. Tas var atslogot centrālo banku, jo monetārās politikas efektivitāte kļūst vājāka, bet tās trūkumi (lielāka ekonomiskā nevienlīdzība, vājāks reformu spiediens un paaugstināti finanšu tirgus nestabilitātes riski) aizvien skaidrāki. Bet, novirzot fokusu uz fiskālo un strukturālo politiku, no problēmām izvairīties nevar. Politisko lēmumu pieņemšanas process ir laikietilpīgs, un tiek apšaubīta centrālo banku neatkarība (piemēram, ASV, Lielbritānijā un zināmā mērā arī Zviedrijā). Dažas centrālās bankas var piespiest turpināt paplašināt savas aktīvu uzpirkšanas programmas, lai mīkstinātu pieaugošās ilgtermiņa obligāciju ienesīguma pieauguma draudus valstīs ar vājām valdības finansēm, piemēram, Itālijā. Globālā zemas inflācijas vide sāks izjust spiedienu, jo jaudu noslodze ir sasniegusi salīdzinoši augstu līmeni. Tikmēr Lielbritānijā un ASV ir ceļā uz ekonomisko norobežošanos. Tas vājinās globālos inflācijas samazināšanās spēkus, un izraisīs apstākļus, kad pieaug iekšzemes faktoru ietekme uz inflāciju.

«Ekonomiskās tendences Baltijas valstīs, lai arī smagnējas, virzās uz priekšu. Mājsaimniecību patēriņš joprojām ir svarīgākais virzītājspēks, bet izaicinājumi ar konkurētspēju – sakarā ar augstu algu pieauguma tempu un demogrāfiskajām grūtībām – ierobežo to izaugsmes potenciālu. Igaunijas IKP šogad pieaugs tikai par 1,3%, bet paātrināsies līdz 2,2% nākamgad un 2,8% 2018.gadā. Latvijā pašreizējais pieaugums ir neapmierinošs, bet ES fondu aktīvāka izmantošana un privātais patēriņš IKP pieaugumu no 1,6% šogad tuvākajos divos gados paātrinās līdz 3,5%. Lietuvas IKP no šogad plānotā kāpuma par 2,2% 2018.gadā paātrināsies līdz 3%. Lietuvā ekonomisko izaugsmi kavē zems publiskā sektora investīciju līmenis,» skaidro Gašpuitis.

«Zviedrijas ekonomikas perspektīvas ir labas. IKP šogad pieaugs par 3,7%. Nākamgad IKP celsies par 2,8%, bet 2018.gadā par 2,3%. Galvenais IKP virzītājs ir publiskais patēriņš (bēgļu pārvietošana) un kapitāla izdevumi (mājokļu deficīts). Neskatoties uz spēcīgo nodarbinātības pieaugumu, labu reālās algas pieaugumu un pozitīvu bagātības efektu, uzkrājumu līmenis ir rekordliels – 16% no rīcībā esošajiem ienākumiem. Mājsaimniecības, šķiet, ir skeptiskas par nākotni, jo ir nenoteiktība par starptautiskajiem apstākļiem un Zviedrijas politisko situāciju,» tā Gašpuitis.

Ref: 102.000.102.13964


Pievienot komentāru

Valsts valodas centram strīds ar Ušakovu

Valsts valodas centrs noraida izskanējušo informāciju par Nila Ušakova sociālā tīkla profilā publicēto ziņu, ka «Valsts valodas centrs ir atradis vēl vienu iemeslu pamēģināt viņu administratīvi sodīt».

Lazdiņš: ST spriedums ir pamats pārvērtēt atteiktās pielaides valsts noslēpumam

Pēc bijušā lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa pieteikuma, Satversmes Tiesa atzinusi, ka likumā noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei. «Pēc ST lēmuma būtu pamats pārvērtēt vairāku gadu gaitā pieņemtos lēmumus par atteikumiem pielaidēm valsts noslēpumam.»

Rīgas pašvaldība apbalvo arhitektus par devumu pilsētai

Par nozīmīgu pienesumu Rīgas pilsētas arhitektūrā, pirmdien, 20.februārī, Rātsnamā tika apbalvoti labākie arhitekti. Pašvaldības apbalvojums piešķirts arhitektei Vitai Polkovņikovai, arhitektam Arnim Kleinbergam, arhitektam Vitautam Biekšam u.c.

Ozolaines nami valde vaino Kadžuli reiderismā

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību Ozolaines nami, ziņo Ozolaines nami valde.

Sākts kriminālprocess par negadījumu ar saslīdējušo lidmašīnu, kurā lidoja KHL komanda

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par pagājušā piektdienā notikušo negadījumu ar Vim Airlines lidmašīnu starptautiskajā lidostā Rīga.

Rīgas skolās pirmklasniekus jāreģistrē līdz 15.maijam; prioritāri sarakstā septiņigadnieki

Stājušies spēkā grozījumi, kas paredz, ka skolas, veicot pirmo klašu komplektēšanu nākamajam mācību gadam, veido pirmklasnieku pretendenti, kuri līdz 15.maijam ir reģistrēti skolā uzņemšanai pirmo klašu sarakstā.

Latvijas iedzīvotāji: Situācija Latvijas drošības jomā ir uzlabojusies

Latvijas iedzīvotāju bažas par valsts drošību ir mazinājušās, norāda Aizsardzības ministrijas pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati.

Piesaka iespējamu sešu minūšu braucienu no Tallinas līdz Helsinkiem

Igaunijai un Somijai turpinot izskatīt iespējas, kādu tuneli būvēt zem Baltijas jūras, kas savienotu abu valstu galvaspilsētas, ar futūristisku piedāvājumu nācis klajā kāds amerikāņu tehnoloģiju uzņēmums.

Turpmākos sešus gadus 3 500 ieslodzītie varēs konsultēties ar NVA speciālistiem

Lai veicinātu ieslodzīto personu sagatavošanu darbam brīvībā, palīdzot viņiem atgriezties sabiedrībā un ģimenēs, turpmākos sešus gadus kopumā 3 500 ieslodzītie ieslodzījuma vietās varēs saņemt individuālās vai grupu karjeras konsultācijas pie Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistiem.

Pieaug airBaltic pasažieru skaits

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gada janvārī ir pārvadājusi 187 996 pasažierus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos, kas ir par 18% vairāk nekā pērn.

Igaunijas premjers vēlas piešķirt pilsonību tiem, kas valstī dzīvo vairāk nekā 25 gadus

Igaunijas nepilsoņiem, kas valstī dzīvo vairāk nekā 25 gadus, ir jāsaņem pilsonība, Latvijas Televīzijas raidījumam de facto komentē Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Būvizstrādājumu interneta vietnēs sniedz maldīgu informāciju

Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatējis pārkāpumus visās 29 pārbaudītajās būvizstrādājumu tirdzniecības interneta vietnēs, vēsta PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Sākas ES mēroga projekts Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola

Sadarbībā ar pedagogiem Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā sāk Eiropas Savienības mēroga programmu Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola. Tās mērķis ir jauniešos veicināt apziņu par sevi kā nozīmīgu ES daļu, rosināt izpratni par sabiedrībā notiekošo un motivēt līdzdarboties, to plānots ieviest visās ES dalībvalstīs.

Aug pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga – uzņēmēji atguvušies no krīzes

Pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga Latvijas uzņēmumu vidū pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 20%, liecina AVIS Budget Group Latvia dati.

Pētījums: Iedzīvotāji apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu pakalpojumus

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Aiztur vērtslietu viltotājus, kas darbojušies vairāku gadu garumā

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļa aizturējusi divas personas, kuras iespējams veikušas krāpnieciskas darbības, vairāku gadu garumā realizējot zelta un platīna investīciju atdarinājumus dažādos vērtslietu uzpirkšanas punktos Rīgā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai piedāvā PVN reversās samaksas ieviešanu būvniecībā

Lai ierobežotu ēnu ekonomiku, valsts iestāžu darba plānā laika posmā no 2016. līdz 2020.gadam iekļauti 60 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020.gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Raidījums: Saskaņas deputātu amatu rokādes - Live Riga sievas amatu pārņem māte

Dodoties dekrētā Rīgas tūrisma attīstības biroja darbiniecei, kura ir Saskaņas deputāta Sandra Bergmaņa sieva, tajā pašā amatā pieņemta Bergmaņa māte, vēsta raidījums Nekā Personīga.

«Saindētais» Kremļa oponents dodas atlabt ārpus Krievijas

Lai atgūtos no iespējamās saindēšanas, ārstēties ārpus Krievijas devies pazīstamais Kremļa oponents Vladimirs Kara-Murza, kurš februāra sākumā nokļuva komā pēkšņas orgānu mazspējas dēļ.

Ukrainas austrumos paredzēts sākt pamieru

Saskaņā ar starptautisku vienošanos, kas aizvadītajā nedēļas nogalē panākta Minhenē, pirmdien, 20.februārī, jāsākas pamieram Ukrainas austrumos notiekošajā karā, kas paredz pārtraukt uguni un pārvietot smagos ieročus prom no frontes līnijas.

ASV viceprezidents: Nevaram iedomāties labākus sabiedrotos kā Baltijas valstis

Baltijas valstu un ASV sadarbība ir nemainīgi spēcīga, pēc Baltijas valstu prezidentu un ASV viceprezidenta Maika Pensa tikšanās uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Mainīgo laika apstākļu dēļ Rīgas ielās labo tikai «avārijas» bedres

Februārī Rīgas ielās veikta seguma atjaunošana 3 155 kvadrātmetru lielā platībā. To atjaunošanai ieguldīti 101 tūkstoši eiro, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments. Ierēdņi vienlaikus skaidro, ka nepatstāvīgo laika apstākļu dēļ ziemā tiek labotas tikai avārijas bedres.

DNB: Līgumus ar banku varēs parakstīt, izmantojot Skype

Izmantojot Skype sniegtās iespējas, banku klienti gan privātpersonas, gan uzņēmumi var attālināti saņemt dažādu pakalpojumu spektru no informatīvām konsultācijām līdz pat darījumu slēgšanai un līgumu parakstīšanai, BNN informē DNB banka, kas saviem klientiem ir aktivizējusi jaunas attālinātās saziņas iespējas.

Providus: Pašvaldību vēlēšanās partijas deleģē savus otrā plāna pārstāvjus

Lai arī pašlaik nav skaidrs, cik tieši Saeimas deputātu kandidēs gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, iemesls šādam solim varētu būt savu Saeimā nerealizēto ambīciju piepildīšana pašvaldību līmenī, savu viedokli pauž domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Šonedēļ gaidāmi nokrišņi, vietām arī sniegs

Virs Ziemeļeiropas atrodas plašs pazemināta atmosfēras spiediena apgabals, kas šonedēļ noteiks laika apstākļus Latvijā - debesis lielākoties būs mākoņainas un bieži gaidāmi arī nokrišņi, informē Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas dienests.