bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Ekonomists par rūpniecības datiem: «Šprotes ir mūžīgas»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Šovasar patīkamus pārsteigumus ir sagādājusi pārtikas pārstrāde. Trīs mēnešus pēc kārtas apgrozījuma gada pieaugums pārsniedzis 7%, iepriekšējo reizi šāds sasniegums bija 2006.gadā. Īpaši jāatzīmē zivju pārstrāde, kura beidzot pārliecinoši vēstī par krīzes zemākā punkta pārvarēšanu, komentējot rūpniecības izlaides rezultātus jūlijā, atzīmē DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

BNN jau vēstīja, ka apstrādes rūpniecības izlaide jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 1%, tikmēr gada griezumā pieauguma temps turējies augstā līmenī, jūlijā tas bija 8,2%, nedaudz pārspējot gada pirmo septiņu mēnešu vidējo līmeni (7,9%).

«Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības izlaide augs apmēram par 7%, bet pievienotās vērtības kāpums varētu būt apmēram par procentpunktu straujāks, pateicoties nozares struktūras izmaiņām,» tā Strautiņš.

Turpinot par zivju pārstrādes veiksmi, Strautiņš atzīmē, ka Krievijas embargo nozare nebija gatava, un tikai viens no lielākajiem uzņēmumiem (Karavela) bija noteicis pārējās pasaules tirgu iekarošanu kā prioritāti.

«Šogad panākumus sāk gūt arī citi, te īpaši var atzīmēt Gamma-A. Bagāto valstu tirgos ir iespējas, kuras var izmantot bez lieliem ieguldījumiem ražošanā, jo tur produktus, kuri ir līdzīgi mūsu šprotēm, pazīst jau vairāk nekā 100 gadus, tikai sauc citādāk. Pārsteidzoši labi panākumi šogad gūti Japānas tirgū, pārdošana tur aug ļoti strauji, kāpumam gals vēl nav redzams,» teic ekonomists.

Viņaprāt, šādi turpinot, bagātā Āzijas valsts var kļūt par vienu no nozares lielākajiem tirgiem. Turklāt attīstās nozares tradicionālo produktu pārdošana ar citiem nosaukumiem un citu pieeju, parādās pavisam jauni, piemēram, Norvēģijas mencu filetēšana un eksports uz ASV. «Iespējams, ka nākotnē mūsu ražotāju piedāvājumu papildinās no importa izejvielas ražoti tunču konservi. Taču ārvalstu tirgu iekarošana prasa administratīvo jaudu, kādas daļai uzņēmumu trūkst, to liktenis joprojām ir neskaidrs,» atzīst Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka strauji attīstās arī gaļas pārstrāde, kas neesot pārsteigums. Šai nozarei ļoti palīdzot iekšējā tirgus attīstība. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā auga par 1,3%, bet jūlijā gada griezumā par 4,6%, kas bija labākais rādītājs divarpus gadu laikā. «Pat pie krītoša iedzīvotāju skaita var augt pārtikas patēriņš vērtības izteiksmē, ja aug ienākumi. Tieši gaļas pārstrādātāji no tā gūst visvairāk, jo šis ir salīdzinoši dārgs produkts,» komentē ekonomists.

Tikmēr graudu pārstrādes apjomus CSP nenorāda divu uzņēmumu lielā īpatsvara dēļ, bet kopējie pārtikas rādītāji liek domāt, ka te viss notiek. Strauji attīstās patērētājiem domāto produktu noiets Ziemeļvalstīs, uzskata Strautiņš.

«Joprojām ļoti labi, kaut salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem nedaudz pieticīgāki rezultāti ir mašīnbūvē. Gada pieauguma tempi jūlijā vairs nav mērāmi desmitos, bet padsmitos procentu, ak vai, taču iepriekšējie mēneši te bija tik apbrīnojami labi, ka korekcijai agri vai vēlu bija jānotiek. Nav šaubu, ka mašīnbūve turpinās attīstīties straujāk par rūpniecību kopumā. Papildus investīcijas joprojām būtu ļoti noderīgas, taču ir iespējas arī esošo jaudu ietvaros, strādājot pie produktu attīstības un darba organizācijas uzlabošanas,» komentē ekonomikas eksperts.

Pozitīvas vēsmas ir arī par metālapstrādi: «Metālapstrāde ir labā «kondīcijā» un turpinās augt, jūlijā te reģistrēts līdz šim lielākais mēneša apjoms un pieaugums gada griezumā par 18%. Pieprasījumam kāpjot, šajā nozarē ir iespējams strauji palielināt jaudas — tā teikt, ja cehā ir kāds brīvs stūrītis, jaunu iekārtu var nopirkt un uzstādīt ātri.»

Ražošanas jaudu potenciāls ir daudz pamatīgāk izsmelts kokapstrādē, kuras kopējā izlaide svārstās ap vienu punktu kopš pagājušā gada sākuma, uzskata eksperts. «Ļoti vajadzīgas ir investīcijas koksnes dziļākā pārstrādē, jo kokzāģētavu apjomu tālāks pieaugums faktiski nav iespējams, vismaz ar vietējiem resursiem, bet paļaušanās uz importa apaļkoksni ir riskanta. Tāpēc ļoti svarīgi ir valdībā gatavotie lēmumi par elektrības tirgu, kuru rezultāts būs OIK maksājumu samazināšanās. Kokapstrāde ir energointensīva nozare, kas patērē 45% no visas rūpniecības patērētās elektrības. Tā ir arī ļoti svarīga nodarbinātībai ārpus Rīgas reģiona,» tā Strautiņš.

Bez nosauktajām lielajām nozarēm un jūlijā ekonomists piemin arī poligrāfiju, kurā sasniegts otrais lielākais mēneša apjoms nozares vēsturē, savukārt nemetālisko minerālu ražošanā bijis otrais lielākais apjoms kopš 2008.gada februāra. 

«Preču ražotāju panākumi šogad ir īpaši svarīgi, jo pakalpojumu eksporta dinamika ir mazāk cerīga nekā iepriekšējos gados. Tranzīts ir sasparojies, bet tas visdrīzāk neturpināsies ilgi. Turpretim pārējo pakalpojumu eksporta kāpums, kas bija lielākais ekonomikas panākumu stāsts pēckrīzes laikā, kopš 2011.gada vidēji augot par 8%, šogad ir noplacis. Ir jauki, ka šogad straujāk aug iekšējais tirgus, taču ilgākā laika posmā ekonomikas vidējais attīstības temps būs ļoti līdzīgs eksporta sektora veiktspējas kāpumam,» tā Strautiņš.

Ref:103.000.103.3235


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.

Latvijā otri zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir otri zemākie Eiropas Savienībā, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Onkoloģiskās saslimšana bērnam - vecāki skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, pauž Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

KM valsts sekretārs Voldiņš līdz gada beigām atstās amatu pēc paša vēlēšanās

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš līdz gada beigām pēc paša vēlēšanās atstās amatu, apstiprinājusi KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pārtikas kviešu cena Latvijā gada laikā nedaudz pieaugusi

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1% augstāka nekā 2016.gadā attiecīgajā mēnesī, taču par 22% mazāka nekā vidējā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Nepilngadīgām meitenēm aizvien ir vieglāk iegādāties alkoholu nekā puišiem

Šogad meitenēm bija par apmēram 10% vairāk teorētisko iespēju veikt pirkumus un neuzrādīt personu apliecinošus dokumentus alkohola iegādes brīdī, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācija veiktais pētījums.

Lietus dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis, Latgalē tie apledo

Sakarā ar ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem daudzviet ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Latvijas gāzes meitasuzņēmumam Gaso izsniegta licence dabasgāzes sadalei

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei.

Latvijas - Lietuvas sadarbības veicināšanai tiks īstenoti 48 projekti

Ar Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu 48 Latvijas - Lietuvas sadarbības projektiem četrās projekta prioritātēs tiks piešķirts finansējums par kopējo summu 18 673 300 eiro.

Sola nedaudz samazināt dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām

No 2018.gada 1.janvāra nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei.

Kas notiks nākamajā gadā ar pārtikas produktu cenām?

Piena ražotāji pēc ilgās krīzes atkal saņem «pieklājīgu» cenu par pārdoto pienu un jau kādu laiku ar situāciju ir apmierināti. Savukārt graudkopjiem lietainā sezona radīja nopietnas problēmas, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Regulators apstiprina 5G frekvenču joslu izsoles rezultātus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina izsoles rezultātus radiofrekvenču spektra joslas, ko iespējams izmantot 5G vajadzībām, lietošanas tiesību piešķiršanai, ziņo komisijā.

VID izstrādā jaunu maksājumu kārtības ieviešanas sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests sācis darbu un plāno līdz 2022.gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu. Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, skaidro dienestā.

Izpētē noskaidrots: Rīgas pilsētvides teritorija pieaug

Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātmetriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktās izpētes iegūtie rezultāti.

Audi sasniedz jaunus pārdošanas rekordus

Aizvadītais novembris visā pasaulē Audi zīmolam ir bijis viens no veiksmīgākajiem šī gada laikā. Zīmols pircējiem visā pasaulē piegādāja aptuveni 160 000 automobiļu, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,7% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Igaunija EDSO: Krievijai ir jāpilda tās starptautiskie pienākumi Krimā un Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) šonedēļ, uzstājoties ar uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksmē, norādījis, ka organizācijai ir jāatbalsta Ukrainas teritorijās nedalāmība un cilvēktiesību aizsardzība Krimā.

Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū sagaida cenu «burbuļa» saplakšanu

Lai arī jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms Viļņā joprojām ir aptuveni pēdējo gadu augstākajā līmenī, nekustamo īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Kauņas atdziest, kas varētu liecināt par lēnākas vai straujākas tirgus lejupslīdes tuvošanos.

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.