bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

Ekonomists par rūpniecības datiem: «Šprotes ir mūžīgas»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Šovasar patīkamus pārsteigumus ir sagādājusi pārtikas pārstrāde. Trīs mēnešus pēc kārtas apgrozījuma gada pieaugums pārsniedzis 7%, iepriekšējo reizi šāds sasniegums bija 2006.gadā. Īpaši jāatzīmē zivju pārstrāde, kura beidzot pārliecinoši vēstī par krīzes zemākā punkta pārvarēšanu, komentējot rūpniecības izlaides rezultātus jūlijā, atzīmē DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

BNN jau vēstīja, ka apstrādes rūpniecības izlaide jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 1%, tikmēr gada griezumā pieauguma temps turējies augstā līmenī, jūlijā tas bija 8,2%, nedaudz pārspējot gada pirmo septiņu mēnešu vidējo līmeni (7,9%).

«Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības izlaide augs apmēram par 7%, bet pievienotās vērtības kāpums varētu būt apmēram par procentpunktu straujāks, pateicoties nozares struktūras izmaiņām,» tā Strautiņš.

Turpinot par zivju pārstrādes veiksmi, Strautiņš atzīmē, ka Krievijas embargo nozare nebija gatava, un tikai viens no lielākajiem uzņēmumiem (Karavela) bija noteicis pārējās pasaules tirgu iekarošanu kā prioritāti.

«Šogad panākumus sāk gūt arī citi, te īpaši var atzīmēt Gamma-A. Bagāto valstu tirgos ir iespējas, kuras var izmantot bez lieliem ieguldījumiem ražošanā, jo tur produktus, kuri ir līdzīgi mūsu šprotēm, pazīst jau vairāk nekā 100 gadus, tikai sauc citādāk. Pārsteidzoši labi panākumi šogad gūti Japānas tirgū, pārdošana tur aug ļoti strauji, kāpumam gals vēl nav redzams,» teic ekonomists.

Viņaprāt, šādi turpinot, bagātā Āzijas valsts var kļūt par vienu no nozares lielākajiem tirgiem. Turklāt attīstās nozares tradicionālo produktu pārdošana ar citiem nosaukumiem un citu pieeju, parādās pavisam jauni, piemēram, Norvēģijas mencu filetēšana un eksports uz ASV. «Iespējams, ka nākotnē mūsu ražotāju piedāvājumu papildinās no importa izejvielas ražoti tunču konservi. Taču ārvalstu tirgu iekarošana prasa administratīvo jaudu, kādas daļai uzņēmumu trūkst, to liktenis joprojām ir neskaidrs,» atzīst Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka strauji attīstās arī gaļas pārstrāde, kas neesot pārsteigums. Šai nozarei ļoti palīdzot iekšējā tirgus attīstība. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā auga par 1,3%, bet jūlijā gada griezumā par 4,6%, kas bija labākais rādītājs divarpus gadu laikā. «Pat pie krītoša iedzīvotāju skaita var augt pārtikas patēriņš vērtības izteiksmē, ja aug ienākumi. Tieši gaļas pārstrādātāji no tā gūst visvairāk, jo šis ir salīdzinoši dārgs produkts,» komentē ekonomists.

Tikmēr graudu pārstrādes apjomus CSP nenorāda divu uzņēmumu lielā īpatsvara dēļ, bet kopējie pārtikas rādītāji liek domāt, ka te viss notiek. Strauji attīstās patērētājiem domāto produktu noiets Ziemeļvalstīs, uzskata Strautiņš.

«Joprojām ļoti labi, kaut salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem nedaudz pieticīgāki rezultāti ir mašīnbūvē. Gada pieauguma tempi jūlijā vairs nav mērāmi desmitos, bet padsmitos procentu, ak vai, taču iepriekšējie mēneši te bija tik apbrīnojami labi, ka korekcijai agri vai vēlu bija jānotiek. Nav šaubu, ka mašīnbūve turpinās attīstīties straujāk par rūpniecību kopumā. Papildus investīcijas joprojām būtu ļoti noderīgas, taču ir iespējas arī esošo jaudu ietvaros, strādājot pie produktu attīstības un darba organizācijas uzlabošanas,» komentē ekonomikas eksperts.

Pozitīvas vēsmas ir arī par metālapstrādi: «Metālapstrāde ir labā «kondīcijā» un turpinās augt, jūlijā te reģistrēts līdz šim lielākais mēneša apjoms un pieaugums gada griezumā par 18%. Pieprasījumam kāpjot, šajā nozarē ir iespējams strauji palielināt jaudas — tā teikt, ja cehā ir kāds brīvs stūrītis, jaunu iekārtu var nopirkt un uzstādīt ātri.»

Ražošanas jaudu potenciāls ir daudz pamatīgāk izsmelts kokapstrādē, kuras kopējā izlaide svārstās ap vienu punktu kopš pagājušā gada sākuma, uzskata eksperts. «Ļoti vajadzīgas ir investīcijas koksnes dziļākā pārstrādē, jo kokzāģētavu apjomu tālāks pieaugums faktiski nav iespējams, vismaz ar vietējiem resursiem, bet paļaušanās uz importa apaļkoksni ir riskanta. Tāpēc ļoti svarīgi ir valdībā gatavotie lēmumi par elektrības tirgu, kuru rezultāts būs OIK maksājumu samazināšanās. Kokapstrāde ir energointensīva nozare, kas patērē 45% no visas rūpniecības patērētās elektrības. Tā ir arī ļoti svarīga nodarbinātībai ārpus Rīgas reģiona,» tā Strautiņš.

Bez nosauktajām lielajām nozarēm un jūlijā ekonomists piemin arī poligrāfiju, kurā sasniegts otrais lielākais mēneša apjoms nozares vēsturē, savukārt nemetālisko minerālu ražošanā bijis otrais lielākais apjoms kopš 2008.gada februāra. 

«Preču ražotāju panākumi šogad ir īpaši svarīgi, jo pakalpojumu eksporta dinamika ir mazāk cerīga nekā iepriekšējos gados. Tranzīts ir sasparojies, bet tas visdrīzāk neturpināsies ilgi. Turpretim pārējo pakalpojumu eksporta kāpums, kas bija lielākais ekonomikas panākumu stāsts pēckrīzes laikā, kopš 2011.gada vidēji augot par 8%, šogad ir noplacis. Ir jauki, ka šogad straujāk aug iekšējais tirgus, taču ilgākā laika posmā ekonomikas vidējais attīstības temps būs ļoti līdzīgs eksporta sektora veiktspējas kāpumam,» tā Strautiņš.

Ref:103.000.103.3235


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Liberāļu finansējums varētu būt no aizliegtiem avotiem, secina prokuratūra

Lietuvas Ģenerālprokuratūra aizvadītajā nedēļā atklājusi, ka darījusi zināmu Lietuvas Centrālai Vēlēšanu komisijai, ka partijas Liberālā kustība darbība 2016.gada vēlēšanu laikā varētu būtu finansēta no nelikumīgiem avotiem.

BNN nedēļas apkopojums: Vējoņa autoritātes «sitiens». Loginova nelikumīguma atmaksa

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.