bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Eksperte: Plūdu gadījumā visi Latvijas ceļi «aizpeldēs»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā netiek pievērsta pietiekama vērība lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai, kā arī faktiski tiek ignorēta plūdu ceļu apzināšana un aprēķināšana, uzskata Kitija Kauliņa, kura jau vairākus gadus Norvēģijā strādā par vides inženieri.

«Šāds secinājums man ir radies, izpētot Latvijā spēkā esošos normatīvus. Piemēram, vai izstrādātais Latvijas Būvnormatīvs LBN 223-15 Kanalizācijas būves un LBN 224-15 Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves ir optimāls, ņemot vērā klimata izmaiņas? Nokrišņu daudzumam un intensitātei ir tendence pēdējā laikā palielināties. Un ir skaidrs, ka klimata izmaiņas skars arī Latviju, kas palielina nepieciešamību rast risinājumus neskaidrajiem jautājumiem par notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas uzlabošanu,» komentē Kauliņa.

Turpinot, viņa: «Piemēram, šobrīd darbojošās kopējās kanalizācijas sistēmas noslogo ne tikai kolektorus, bet arī kanalizācijas attīrīšanas iekārtas. Latvijā ar steigu vajadzētu rast risinājumus fekālās kanalizācijas un lietus ūdens kanalizācijas atdalīšanai.»

Vienlaikus viņa saka, ka ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā izbūvēti jauni ceļi un dzīvojamie rajoni, būtiski ir apzināt esošos plūdu ceļus, kā arī izpētīt ūdens tecēšanas virziena izmaiņas. Jāmeklē un, galvenais, jāatrod risinājums kā samazināt zaudējumus un ietekmi uz ceļa segumu plūdu laikā, kas iespējams, ja efektīgi sadarbojas divu zinātņu inženieri – ceļu projektētāji un UKT (ūdens un kanalizācijas) inženieri. Tikai kopīgiem spēkiem var rast risinājumu lietus ūdens novadīšanai no ceļa seguma un izpētīt plūdu ceļus.

Eksperte dalās savā pieredzē: «Jau ilgus gadus strādājot Norvēģijā par vides inženieri, kur, kā zināms, lietus ūdeņu novadīšana un plūdu ceļu izpēte ir vitāli svarīgs jautājums, ņemot vērā klimatiskos apstākļus, esmu iemācījusies, cik svarīga ir šī sadarbība un cik būtiski ir izpētīt plūdu ceļus, veidot plūdu ceļu hidraulisko grafiku, kā arī veikt nepieciešamos aprēķinus, ņemot vērā klimata izmaiņas. Pēc šādas izpētes var veiksmīgāk aprēķināt paredzamo caurteku un lietus ūdens ārējās kanalizācijas nepieciešamo kapacitāti, ka arī rekonstruēt esošos tīklus, radot “drošus plūdu ceļus.»

Latvijā spēkā esošie būvnormatīvi jāpiemēro klimata izmaiņām

Latvijā lietus ūdens uztveršanas aku kapacitāte nav pietiekama, lai spētu uztvert lietus ūdeņus, kam pēdējā laikā ir tendence palielināties. Daudzas lietus uztvērējakas /smilšu ķērāji Latvijas pilsētās ir ar daudz mazāku diametru kā nepieciešams (diametru DN 400 mm,). Arī Latvijas būvnormatīvs LBN 223-15 Kanalizācijas būves punkts 90. paredz, ka Lietusūdeņu uztveršanas akās nepieciešams 0,3 – 0,5 m dziļš padziļinājums nogulšņu uztveršanai. Pievienojot lietusūdeņu uztveršanas akas sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas ārējam inženiertīklam, lietusūdeņu uztveršanas akās jāparedz hidroslēgi, bet nav norādīts, kādam būtu jābūt lietus ūdens uztveršanas akas/smilšu ķērāja optimālajam iekšējam diametram DN un kā šis padziļinājums tiek aprēķināts.

Eksperte skaidro, ka nepietiekams lietus uztvērējaku diametrs un padziļinājums nogulšņu uztveršanai, ka arī nepietiekams lietus ūdens transportēšanas cauruļu diametrs un slīpums rada pārslodzi lietus ūdens uztveršanas un novadīšanas sistēmām, jo tās nespēj uzņemt pieplūstošo ūdens daudzumu, kā rezultātā akas pārplūst, kas atsaucas uz ceļu segumu. Ūdens atrod vienkāršāko veidu, kā turpināt savu ceļu.

Tā, piemēram, Norvēģijas uzņēmums Statens Vegvesen, kas nodarbojas ar ceļu projektēšanu un uzturēšanu, ir izpētījis, ka optimālākais lietus ūdens uztvērējakas/smilšu ķērāja iekšējais diametrs ir DN 1000 mm un padziļinājums nogulšņu uztveršanai ir 1,0 m, rēķinot no izejošas caurules apakšas.

Ir ļoti daudz un dažādi risinājumi, kas ļautu veiksmīgāk kontrolēt lietus ūdens pieplūdi kanalizācijas ārējam inženiertīklam, tādā veidā atvieglojot ceļu virsmas noslogojumu intensīvu nokrišņu un plūdu laikā, min Kauliņa.

Ūdens spēka ietekme uz drošību un izmaksām

Diskutējot ar inženieriem Latvijā par lietus ūdens uztveršanas un savākšanas sistēmām, nereti esmu dzirdējusi sakām, ka Latvijā jau nav kā Norvēģijā, tāpēc pie mums nevajag ne tāda apmēra caurules, nedz arī novadīšanas un lietus ūdens pieplūdes kontrolēšanas sistēmas. Diemžēl pēdējie notikumi norāda uz pretējo, kā rezultātā cilvēki tiek pakļauti nevajadzīgam riskam un finansiāliem zaudējumiem.

Tieši tāpēc droši plūdu ceļi topošajiem inženieriem būtu jāievieš kā obligāts mācību priekšmets, kurā tiktu apmācīts par plūdu ceļiem un to apzināšanu, kā arī tādu lietu, ko sauc par kvalitātes kontroli un sadarbību ar citas zinātnes inženieriem. Savukārt Latvijas pašvaldībām būtu jārod finansējums esošās situācijas izpētei, veicot aprēķinus un rodot risinājumus, kā veiksmīgāk cīnīties ar pieaugošo ūdens daudzumu, kas rodas klimata izmaiņu rezultātā.

Ref: 225.000.103.1841


Pievienot komentāru

Citadele Index: Vispesimistiskākie ir Latgales un Vidzemes uzņēmēji

Šī gada 2. ceturksnī visoptimistiskākie ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmējos ir novērojams pesimistiskums, liecina jaunākais Citadele Index pētījumu.

No 1.oktobra Latvijā sāks darboties eZvana sistēma

Latvijā  no 1.oktobra sāks darboties avārijas zvanu automātiskā eZvana sistēma - ja transportlīdzeklis būs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, neatliekamo palīdzību varēs izsaukt, izmantojot automātisko avārijas zvanu sistēmu, kas iebūvēta transportlīdzeklī.

Izglītības ministrs Šadurskis: Mācību saturs mainīsies, bet eksāmeni paliks

Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura reformas, ceturtdien, 21.septembrī, konferencē «Vērtēt, lai mācītos» uzsvēris izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Arī Lietuva satraukta par Rietumu gardumu kvalitāti

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ paziņojis, ka, salīdzinot starptautisku zīmolu produktus, kas nopērkami gan Rietumeiropā, gan Lietuvā, secināts – vietējos veikalos nopērkamais nav īsti tas pats, kas Berlīnē.

Bondars vēlas mazināt labēji centrisko politisko spēku sašķeltību

Politiķiem, kuri vēlas turpināt darboties Latvijas labā, būtu jāapvienojas, jo patlaban novērojamā partiju labēji centriskā spektra sašķeltība traucē sasniegt mērķus kā Saeimā, tā arī pašvaldībās, uzskata bijušais Latvijas Reģionu apvienības līderis, Rīgas domes opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji raizējas par bērnu izglītības apmaksu

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir bažas par to, ka viņi nespēs apmaksāt savu vai savu bērnu izglītību - tā liecina ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti. Jāatzīmē, ka 64% no visiem aptaujātajiem, kuri pauda raizes par savām iespējām segt izdevumus par izglītību, ir nepilngadīgu bērnu vecāki.

Bankrotu skaits Latvijā un Igaunijā krities, Lietuvā - pieaudzis

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 12,4% un Igaunijā par 10,9%, turpretī Lietuvā pieaudzis par 35,2%, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Saeimā nodibina grupu HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam

Saeimā ceturtdien, 21.septembrī,pēc deputāta Hosama Abu Meri iniciatīvas tika nodibināta Saeimas deputātu grupa HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam.

RNP: Apkures sezonu iespējams uzsākt ātrāk

Dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības var pieņemt lēmumu par apkures pieslēgšanu mājai kopīpašnieku noteiktā datumā, negaidot apkures sezonas uzsākšanu Rīgā, informē SIA Rīgas namu pārvaldnieks.

Noteikts pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai; par realizēšanu - cietums

No 2017.gada piektdienas, 22.septembra, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai un tās saturošiem izstrādājumiem. Lēmums attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuras izgatavo, iegādājas, glabā, pārvadā, pārsūta vai izplata minēto vielu.

Bildēs: Meksikā gruvešos meklē dzīvos

Mehiko un citās Meksikas pilsētās turpinās glābšanas darbi, lai atrastu iespējamos izdzīvojušos pēc 19.septembrī notikušās zemestrīces, kuras upuru skaits sasniedzis 237 cilvēkus.

Vai Vējoņa autoritāte piedzīvo «sitienu», spriež politologs

Saeimā notikušais balsojums, kurā tālākai izskatīšanai netika virzīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa virzītais likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, ir kā «sitiens» pa Vējoņa autoritāti, komentē politologs Filips Rajevskis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā pieauga par 0,1%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Kārtības ruļļa neievērošanas dēļ Kalnozolam liedz izteikties Saeimas sēdē

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ceturtdien, 21.septembrī, divas reizes liedza deputātam Valdim Kalnozolam turpināt izteikties debatēs parlamenta sēdē, jo viņš neievēroja Kārtības ruļļa nosacījumu runāt par izskatāmo jautājumu.

Saeima precizē aizsargājamo biotopu noteikšanu

Lai precizētu Latvijā aizsargājamo biotopu noteikšanu, Saeima ceturtdien, 21.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Kamēr Igaunija lāpa kiberdrošības «robu», amatpersonām iesaka mobilo ID

Kamēr igauņu informātiķi cenšas novērst potenciālu drošības apdraudējumu, kāds atklāts mikroshēmās, ar kādām aprīkotas 750 000 Igaunijas identifikācijas karšu, e-pakalpojumu lietotājiem valsts amatos tiek ieteikts papildus šīm kartēm lietot arī mobilā tālruņa identifikāciju.

Tirgus tendence: Jūs vairs neesat darba meklētājs, bet uzņēmējs

Pēdējā desmitgadē gan Latvijā, gan citur pasaulē strauji ir mainījies darba un darbinieku meklēšanas process. Cilvēki, kuri meklē darbu, orientēti uz sevi un peļņu, tādā veidā pēc būtības kļūstot par uzņēmējiem. Personāla atlases un konsultāciju uzņēmums DarbaGuru skaidro darba tirgus tendences.

Ceļu būvnieku samaksāto soda naudu sola izmantot jaunam bērnu rotaļu laukumam

Par ceļu būvnieku samaksāto soda naudu Zirņu un Laktas ielas apkaimē pie Valdemāra ielas pašvaldība plāno ierīkot bērnu rotaļu laukumu, apliecina Rīgas domē.

Saeima atbalsta mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanu

Saeima ceturtdien, 21.septembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesa vienkāršošanu.

Lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā trešdien, 20.septembrī, konstatēja 33 likumpārkāpējus. Jāatzīmē arī tas, ka lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

Latvieši vēlas tāpat kā igauņiem - publicēt tiesību aktu tulkojumus 

«Lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā jābūt pieejamiem un ērti lietojamiem. Igauņi šādu praksi īsteno un ir gatavi dalīties pieredzē,» uzsver Oficiālā izdevēja Latvijas Vēstnesis pārstāvji.

35 tīkotāji uz Pasažieru vilciena vadītāja krēslu; Lubāns vēlas saglabāt amatu

Atkārtotajā konkursā uz AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja amatu saņemti kopumā 35 pieteikumi. Patlaban atsijāti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši augstāko punktu skaitu.

Ozoliņš: Tranzīta un loģistikas nozarē savstarpēji jākomunicē daudz aktīvāk

Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem, ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā, uzsver Loģistikas padomes sēdē Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš.

Vējonis: Mierpilna konflikta atrisināšana Ukrainā ir Latvijas prioritāte

 «Krievijas nepamatota agresija pret tās kaimiņvalstīm ir nopietns starptautisko drošības noteikumu pārkāpums. Jebkurš agresors, kurš uzsāk un uztur šos konfliktus, ir jāsauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem,» uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Eigims: Likvidējot Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupa 6 000 eiro

Likvidējot bijušā domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupot 6 000 eiro.