bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.11.2017 | Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
LatviaLatvija

Eksperte: Plūdu gadījumā visi Latvijas ceļi «aizpeldēs»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā netiek pievērsta pietiekama vērība lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai, kā arī faktiski tiek ignorēta plūdu ceļu apzināšana un aprēķināšana, uzskata Kitija Kauliņa, kura jau vairākus gadus Norvēģijā strādā par vides inženieri.

«Šāds secinājums man ir radies, izpētot Latvijā spēkā esošos normatīvus. Piemēram, vai izstrādātais Latvijas Būvnormatīvs LBN 223-15 Kanalizācijas būves un LBN 224-15 Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves ir optimāls, ņemot vērā klimata izmaiņas? Nokrišņu daudzumam un intensitātei ir tendence pēdējā laikā palielināties. Un ir skaidrs, ka klimata izmaiņas skars arī Latviju, kas palielina nepieciešamību rast risinājumus neskaidrajiem jautājumiem par notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas uzlabošanu,» komentē Kauliņa.

Turpinot, viņa: «Piemēram, šobrīd darbojošās kopējās kanalizācijas sistēmas noslogo ne tikai kolektorus, bet arī kanalizācijas attīrīšanas iekārtas. Latvijā ar steigu vajadzētu rast risinājumus fekālās kanalizācijas un lietus ūdens kanalizācijas atdalīšanai.»

Vienlaikus viņa saka, ka ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā izbūvēti jauni ceļi un dzīvojamie rajoni, būtiski ir apzināt esošos plūdu ceļus, kā arī izpētīt ūdens tecēšanas virziena izmaiņas. Jāmeklē un, galvenais, jāatrod risinājums kā samazināt zaudējumus un ietekmi uz ceļa segumu plūdu laikā, kas iespējams, ja efektīgi sadarbojas divu zinātņu inženieri – ceļu projektētāji un UKT (ūdens un kanalizācijas) inženieri. Tikai kopīgiem spēkiem var rast risinājumu lietus ūdens novadīšanai no ceļa seguma un izpētīt plūdu ceļus.

Eksperte dalās savā pieredzē: «Jau ilgus gadus strādājot Norvēģijā par vides inženieri, kur, kā zināms, lietus ūdeņu novadīšana un plūdu ceļu izpēte ir vitāli svarīgs jautājums, ņemot vērā klimatiskos apstākļus, esmu iemācījusies, cik svarīga ir šī sadarbība un cik būtiski ir izpētīt plūdu ceļus, veidot plūdu ceļu hidraulisko grafiku, kā arī veikt nepieciešamos aprēķinus, ņemot vērā klimata izmaiņas. Pēc šādas izpētes var veiksmīgāk aprēķināt paredzamo caurteku un lietus ūdens ārējās kanalizācijas nepieciešamo kapacitāti, ka arī rekonstruēt esošos tīklus, radot “drošus plūdu ceļus.»

Latvijā spēkā esošie būvnormatīvi jāpiemēro klimata izmaiņām

Latvijā lietus ūdens uztveršanas aku kapacitāte nav pietiekama, lai spētu uztvert lietus ūdeņus, kam pēdējā laikā ir tendence palielināties. Daudzas lietus uztvērējakas /smilšu ķērāji Latvijas pilsētās ir ar daudz mazāku diametru kā nepieciešams (diametru DN 400 mm,). Arī Latvijas būvnormatīvs LBN 223-15 Kanalizācijas būves punkts 90. paredz, ka Lietusūdeņu uztveršanas akās nepieciešams 0,3 – 0,5 m dziļš padziļinājums nogulšņu uztveršanai. Pievienojot lietusūdeņu uztveršanas akas sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas ārējam inženiertīklam, lietusūdeņu uztveršanas akās jāparedz hidroslēgi, bet nav norādīts, kādam būtu jābūt lietus ūdens uztveršanas akas/smilšu ķērāja optimālajam iekšējam diametram DN un kā šis padziļinājums tiek aprēķināts.

Eksperte skaidro, ka nepietiekams lietus uztvērējaku diametrs un padziļinājums nogulšņu uztveršanai, ka arī nepietiekams lietus ūdens transportēšanas cauruļu diametrs un slīpums rada pārslodzi lietus ūdens uztveršanas un novadīšanas sistēmām, jo tās nespēj uzņemt pieplūstošo ūdens daudzumu, kā rezultātā akas pārplūst, kas atsaucas uz ceļu segumu. Ūdens atrod vienkāršāko veidu, kā turpināt savu ceļu.

Tā, piemēram, Norvēģijas uzņēmums Statens Vegvesen, kas nodarbojas ar ceļu projektēšanu un uzturēšanu, ir izpētījis, ka optimālākais lietus ūdens uztvērējakas/smilšu ķērāja iekšējais diametrs ir DN 1000 mm un padziļinājums nogulšņu uztveršanai ir 1,0 m, rēķinot no izejošas caurules apakšas.

Ir ļoti daudz un dažādi risinājumi, kas ļautu veiksmīgāk kontrolēt lietus ūdens pieplūdi kanalizācijas ārējam inženiertīklam, tādā veidā atvieglojot ceļu virsmas noslogojumu intensīvu nokrišņu un plūdu laikā, min Kauliņa.

Ūdens spēka ietekme uz drošību un izmaksām

Diskutējot ar inženieriem Latvijā par lietus ūdens uztveršanas un savākšanas sistēmām, nereti esmu dzirdējusi sakām, ka Latvijā jau nav kā Norvēģijā, tāpēc pie mums nevajag ne tāda apmēra caurules, nedz arī novadīšanas un lietus ūdens pieplūdes kontrolēšanas sistēmas. Diemžēl pēdējie notikumi norāda uz pretējo, kā rezultātā cilvēki tiek pakļauti nevajadzīgam riskam un finansiāliem zaudējumiem.

Tieši tāpēc droši plūdu ceļi topošajiem inženieriem būtu jāievieš kā obligāts mācību priekšmets, kurā tiktu apmācīts par plūdu ceļiem un to apzināšanu, kā arī tādu lietu, ko sauc par kvalitātes kontroli un sadarbību ar citas zinātnes inženieriem. Savukārt Latvijas pašvaldībām būtu jārod finansējums esošās situācijas izpētei, veicot aprēķinus un rodot risinājumus, kā veiksmīgāk cīnīties ar pieaugošo ūdens daudzumu, kas rodas klimata izmaiņu rezultātā.

Ref: 225.000.103.1841


Pievienot komentāru

Aizdomās turēto pusaudzi par policista piekaušanu tiesa neapcietina

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 24.novembrī, nolēma neapcietināt 15 gadus veco puisi, kurš ceturtdien, 23.novembrī, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā dzērumā kāvies ar pašvaldības policistu.

Neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos

Šogad ugunsgrēkos dzīvību zaudējis 71 cilvēks, bet no oktobra sākuma ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki. Kā iespējamos ugunsnelaimju izcelšanās iemeslus var minēt neuzmanīgu smēķēšanu, apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju.

Kaimiņš Saeimas debatēs mudina beidzot apcietināt Lembergu

Debatējot par priekšlikumiem nākamā gada budžetam, deputāts Artuss Kaimiņš mudināja apcietināt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Absolūts aizliegums strādāt pedagoģijā par smagiem noziegumiem sodītai personai neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa secinājusi, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei.

Lietuvā slavenu kinorežisoru vaino par seksuālu uzmākšanos

Kaut arī Lietuvā šoruden seksuālas uzmākšanās gadījumu nav atklājies tik daudz kā Amerikas Savienotajās Valstīs, divas sievietes vainojušas godalgotu lietuviešu kinorežisoru Šarūnu Bartu, ka no viņa puses cietušas ar dzimumattiecībām saistītā rīcībā, kādu viņas nav vēlējušās.

Prostatas vēzis - otrā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem Latvijā

Palielinoties vecumam, iespējamība saslimt ar prostatas vēzi pieaug. Vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem varbūtība atklāt prostatas vēzi ir līdz 15%, savukārt pēc 60 gadiem - 20%, pēc 70 gadiem - 30% un turpina līdzvērtīgi pieaugt, uzsver uroloģe Natālija Bozotova.

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka, jo, palielinoties amfiteātra leņķim, dzirdamība kļūst labāka, estrādes maketa prezentācijas pasākumā stāsta akustikas eksperts.

Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 4,2%

Aizvadītajā gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

KNAB atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās ir pienākums noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un nosūtīt tos publiskošanai līdz 2018.gada 9.maijam.

Beļģijā deg vafeļu rūpnīca

Liels ugunsgrēks izcēlies vafeļu rūpnīcā Briselē, radot melnu dūmu mākoni virs Beļģijas galvaspilsētas.

Sola autoceļu jomā uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus 

Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums.

Dārzeņu pārstrādātājs: Pavasarī var veidoties deficīts pēc atsevišķiem dārzeņiem

Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, stāsta dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Saskaņa un ZZS Lāčplēša dienā piedalījās Žirinovska organizētās sporta spēlēs

Atsevišķi Saeimas deputāti no Saskaņas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām Lāčplēša dienā piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības Jaunā līga rīkotajās sporta spēlēs, kuru iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs, raksta Latvijas Avīze.

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

Jaunākie komentāri