bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija

Eksperte: Viens terorakts atbaida aptuveni 140 000 potenciālo tūristu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: AFP/SCANPIX

Mūsdienās tūrisms ir hipermobila nozare, kas ir ļoti cieši saistīta ar globālo ekonomiku, tāpēc vadošie tūrisma speciālisti un zinātnieki atzīst, ka politisko un drošības krīžu potenciālā ietekme pieaugs gan biežumā, gan apjomā, norāda biznesa augstskolas Turība Tūrisma un viesmīlības katedras vadītāja, prof., dr.geogr. Maija Rozīte.

Viņa atzīmē, ka tūrisma pieprasījums ir jūtīgs pret politisko vardarbību un teroraktiem, jo tūristi novērtē galamērķa mieru un klusumu. Starp nozīmīgākiem riska faktoriem, kas kavē ceļošanu, ir jānosauc karš un politiskā nestabilitāte, rūpes par veselību, kriminogēnā situācija, terorisms un dabas katastrofas.

Pēc terorakta tūrisma apjomi krītas par 20%

Teroraktu ietekme uz tūrisma nozari kļūst arvien lielāka, jo terorisms tiek atzīts par 21.gadsimta lielāko draudu. Ja 90.gados par terorisma ietekmi runājām galvenokārt atsevišķu valstu līmenī (Spānijā, Ziemeļīrijā, Ēģiptē), tad kopš 2001.gada 11.septembra terora akta ir aptverta šo notikumu globālā ietekme. Tūrisma pieprasījums pasaulē 11.septembra terora akta rezultātā samazinājās par 10%, ASV – pat par 20%, radot zaudējums 105 miljardu ASV dolāru apjomā (Goodrich, 2001).

Politiskās krīzes un terorisma rezultātā ļoti smagi cietusi Ēģiptes tūrisma nozare. Ārvalstu tūristu skaits šajā valstī ir samazinājies par vienu trešdaļu – no 14,1 miljona 2010.gadā uz 9,3 miljoniem 2015.gadā.

Viens terorakts atbaida aptuveni 140 000 potenciālo tūristu

Diemžēl par teroraktu mērķiem visbiežāk tiek izvēlētas vietas, kur pulcējas liels skaits cilvēku, proti, tūristi. Spānijā veikts pētījums atspoguļoja, ka viens terorakts atbaida aptuveni 140 000 potenciālo tūristu, atzīmē Rozīte.

Katra atsevišķā terorakta ietekmi var analizēt dažādās dimensijās, novērtējot, kā tas ietekmē konkrēto vietu, kā tūrisma galamērķi, kā tas ietekmē vietējo ekonomiku un ikdienas dzīvi, kā tas ietekmē kaimiņvalstis, reģionu kopumā, ienākošās un izejošās tūristu plūsmas. Pētījumi gan arī liecinot, ka teroraktu ietekme atšķiras, jo ir atšķirīgi tūrisma galamērķi, to produkti un tūristi.

Tūrisma nozare var atgūties 6 – 12 mēnešos

Ir valstis, kas tradicionāli tiek uzskatītas par drošām valstīm, kurās atsevišķs terorakts rada tikai īslaicīgāku ietekmi. Ir novērtēts, ka atsevišķos gadījumos, kad terorakti neatkārtojas, tūrisma nozare var atgūties 6 – 12 mēnešos. Pēc Bali terora aktiem 2002.gadā, Indonēzijas valdība iztērēja 200 miljonus ASV dolāru tūrisma veicināšanai, un tūrisma nozarei bija vajadzīgi divi gadi, lai atgrieztos pirmskrīzes līmenī (Pambudi, McCaughey and Smyth, 2008). Valstīs, kas asociējas ar politiskām un reliģiskām nemiernieku grupām un kurās tradicionāli ir augti terorisma draudi, piemēram, Izraēla un Pakistāna, tūrisma nozare ir pielāgojusies šai situācijai, un atsevišķiem incidentiem nav tik liela ietekme. Šo valstu potenciālie tūristi teroraktu neuzskata par ilgtermiņa draudu.

Samazinās tūrisma plūsma uz Eiropu

Analizējot Briseles teroraktu ietekmi uz tūrisma nozari, jāatzīst, ka mēs katrs kā indivīds, gan tūrisma nozare, gan valsts kopumā jutīsim to ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Pirmkārt, samazināsies tūristu plūsma uz Eiropu kā tūrisma reģionu. Jau tiek novērots, ka Āzijas ceļotāji izvēlas vairāk ceļot sava reģiona ietvaros. Otrkārt, īslaicīgi tiks atcelti plānotie ceļojumi gan uz Beļģiju, gan citām valstīm, it sevišķi uz tām, kurās ir augstāks musulmaņu īpatsvars un draudu līmenis, piemēram, Turciju. Treškārt, izjutīsim finansiālas sekas, jo valstis un uzņēmumi vairāk investēs drošības pasākumos, kas, savukārt, palielinās pakalpojumu, apdrošināšanas un citas izmaksas, palielinās budžeta izdevumus, un attiecīgi samazinās to līdzekļu apjomu, ko varētu izmantot citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Ceturtkārt, tiks pastiprinātas drošības kontroles, kas prasīs ilgāku laiku lidostās, tāpat ilgāku laiku pavadīsim uz robežas, izejot robežkontroli utt. Tiek atzīts, ka mūsdienu situācija (gan ekonomiskā, gan politiskā) ilgtermiņā maina tūristu izturēšanos (vairāk līdzekļu tiek novirzīti uzkrājumiem, samazinot izdevumus tūrisma pakalpojumiem) un globālās tūristu plūsmas, komentē profesore.

Vietējais tūrisms kā alternatīva

Krīzes situāciju analīze liecina, ka tās sniedz arī daudz iespēju un izaicinājumu tūrisma galamērķiem un nozarei. Ir pierādīts, ka tūrisms ir salīdzinoši elastīgs darbības veids. Situācijā, kad pieaug starptautiskā nestabilitāte un riski, attīstās vietējais tūrisms, kas var kompensēt ārvalstu tūristu plūsmas samazināšanos.

Pēc Rozītes domām, Latvija, kā valsts ar zemu teroraktu draudu līmeni, var kļūt par vietu, kas aizstās nedrošākus reģionus un pilsētas Eiropā. Tiek prognozēts, ka eiropieši mazāk izvēlēsies tālos ceļojumus, dodot priekšroku īsākiem ceļojumiem, tai skaitā uz kaimiņvalstīm, uz reģioniem, kurus var sasniegt ar auto.

Latvijas tūrisma uzņēmumiem un masu saziņas līdzekļiem būtu jāizvērš aktīvs mārketings un reklāmas kampaņas, uzsverot mūsu tūrisma nozares galvenās priekšrocības, salīdzinot ar terorisma skartajām Eiropas valstīm, saka Rozīte. Viņa piebilst, ka Latvija ir droša valsts, mums ir kvalitatīvi un daudzveidīgi tūrisma produkti, un salīdzinoši zemas cenas – ļoti laba tūrisma produkta un cenas attiecība. Valsts ar labu reputāciju tiek uzskatīta par uzticamu vietu, kur investēt, veidot biznesu un doties brīvdienās.

Ref:103.000.103.9011


Pievienot komentāru

Lindermanu atbrīvo no apcietinājuma

Rīgas apgabaltiesa pirmdien, 21.maijā, nolēma atbrīvot no apcietinājuma aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu, kā arī par masu nekārtību organizēšanu turēto prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu.

Mentorus bēgļiem par pusmiljonu eiro nodrošinās Latvijas Sarkanais Krusts

Turpmāko pusotru gadu sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu sniegs biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, informē Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.

Krievijas pirmā peldošā atomelektrostacija sasniedz Arktiku

Pēc ceļa cauri Baltijas jūrai, Krievijas pirmā peldošā atomelektrostacija nonākusi Barenca jūras ostā Murmanskā, lai gatavotos tālākam ceļam uz Krievijas tālajiem austrumiem.

Latvijā tuvākajos gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1 000 eiro

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1 000 eiro, prezentējot jaunāko bankas Nordic Outlook apskatu, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Ārvalstu klientu noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī Latvijas bankās sarucis par 27,1%

Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apmērs šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 27,1% jeb 2,185 miljardiem eiro un marta beigās veidoja 5,869 miljardus eiro, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Pēc 12 gadiem Latvijā baptistiem jauns bīskaps

Latvijas Baptistu draudžu savienības 19.maija kongresā bīskapa amatā uz nākamajiem četriem gadiem tika ievēlēts mācītājs Kaspars Šterns, vēsta LBDS izpilddirektore Žanna Drūnese.

KP atļauj automašīnu un rezerves daļu vairumtirgotāju apvienošanos

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru Auto-Bon Oy iegūst izšķirošu ietekmi pār KW Bruun Baltic OU, iegādājoties tā kapitāldaļas 100% apmērā no Dānijā reģistrētas sabiedrības Interdan Bil A/S.

Plānota plašāka diskusiju par ST sprieduma ietekmi uz valsts un baznīcu attiecībām

Saeimas Prezidijam lūgts atbalstīt parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas sanāksmes organizēšanu par Satversmes tiesas sprieduma ietekmi uz valsts un baznīcu attiecībām un normatīvo regulējumu.

Nacionālā apvienība premjera amatam kā kandidātu izvirza Robertu Zīli

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) valde nolēmusi uz 13.Saeimas vēlēšanām Ministru prezidenta amatam kā kandidātu virzīt Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli, informē NA.

Emajegi upes aizstāvībai Igaunijā cilvēku ķēdi izveido 4 000 iedzīvotāju

Igaunijā turpinoties cīņai ap miljardu eiro vērtas celulozes rūpnīcas celtniecību, nedēļas nogalē Tartu pilsētā Emajegi upes krastos sapulcējušies ap 4 500 cilvēku, izveidojot dzīvo ķēdi, lai nepieļautu rūpnīcas izveidi, tā pavēstījuši pasākuma rīkotāji.

RD trešo reizi maina nolikumu, jautājumus katrs deputāts varēs uzdot desmit minūtes

Rīgas domes sēdē, saistībā ar jautājumu uzdošanas kārtību, pirmdien, 21.maijā, trešo reizi tika apstiprinātas izmaiņas pašvaldības nolikumā, kas paredz, ka turpmāk domnieki domes sēdēs ziņotājam jautājumus katrs varēs uzdot desmit minūtes.

Ušakovs nevēlas kļūt par partijas Saskaņa premjera amata kandidātu

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs darīs visu, lai partija Saskaņa viņu nevirzītu par premjera amata kandidātu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, pirmdien, 21.maijā, Rīgas domes sēdē pauda priekšsēdētājs.

Atkarība no mobilā telefona – viena no izplatītākajām jauniešu vidū

Četriem no pieciem pusaudžiem, kuri pieteikti jaunajai atkarību programmai, ir mobilo telefonu atkarības risks, katrs otrais pārlieku aizraujas ar datoru, bet katrs trešais ir uzsācis smēķēt.

MK komiteja piešķir 3,3 miljonus eiro meliorācijas sistēmu uzturēšanai

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 21.maijā, sēdē atbalstīja Zemkopības ministrijas lūgumu pakāpeniski līdz 2021.gadam par kopumā 3 234 187 eiro palielināt ikgadējo valsts budžeta finansējumu meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai.

Saņemot ziņojumus no bankām, VID pievērsīs uzmanību tikai fiziskajām personām ar visaugstāko riska pakāpi

Saņemot ziņojumus no bankām par fiziskām personām, kuru konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro, Valsts ieņēmumu dienests (varēs identificēt fiziskās personas ar visaugstāko riska pakāpi, ka nodokļi nav nomaksāti pilnā apmērā.

Igaunijas ražotāju cenu indekss gadā augšup par 2,1%

Igaunijas ražotāju cenu indekss gada laikā no 2017.gada aprīļa līdz šā gada aprīlim kāpis par 2,1% un to būtiski ietekmējis energoresursu cenu kāpums, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

VDI pārbaudīs būvniecības uzņēmumus; grib mazināt nelaimes gadījumu skaitu

Valsts darba inspekcija uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumu darbā skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām, informē VDI Sadarbības un attīstības nodaļas Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Megija Ekkerte.

LAFPA: Kredītu atmaksas rādītāji nebanku patēriņa aizdevumu segmentā uzlabojas

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri patēriņa aizdevumos 2017.gadā izsniedza 180,5 miljonus eiro, liecina asociācijas apkopotie dati.

Vitol: Čaulas kompāniju ierobežošana reāli strādājošus tranzīta uzņēmumus nevar skart

Izmaiņas likumos, kuri skar čaulas kompāniju darbības ierobežošanu, nevar skart reāli strādājošus tranzīta uzņēmumus. Tādēļ nav skaidrs ar ko tika pamatoti apgalvojumi par kaitējumu tranzītam, kuri izskanēja pirms stingrāko likuma prasību pieņemšanas, norāda Vitol Baltics valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Īslaicīgas mājokļu īres vietne Airbnb Dānijā informēs par īpašnieku ieņēmumiem

Īslaicīgas īres pakalpojuma uzņēmums Airbnb Dānijā piekritis ziņot ieņēmumu dienestam par naudu, ko mājokļu īpašnieki saņēmuši, izīrējot dzīvojamās platības Airbnb vietnē. Vienošanās ir pavērsiens daudzu valstu centienos nepieļaut mājokļu izīrētāju izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Brīvdienās ugunsgrēkos cieta pieci cilvēki, bet izglābi 20

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no 19.maija plkst. 6.30 līdz 21.maija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 107 izsaukumus – 62 uz ugunsgrēku dzēšanu un 32 uz glābšanas darbiem, bet 13 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Dūklavs: Par depozītu sistēmas ieviešanu joprojām nav saņemta «nopietna atbilde»

Patlaban ar depozītu sistēmu saistītie jautājumi ir pārāk neskaidri, lai varētu spriest par Latvijas lielveikalu lomu tās ieviešanā, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Čigāne: Ar ES fondu palīdzību jauniešiem jānodrošina jēgpilnas mācības

«No valsts ik gadu emigrē ap septiņiem līdz astoņiem tūkstošiem jauniešu. Ja pirms desmit gadiem valstī 13 līdz 25 gadus veci jaunieši veidoja teju 20 procentus no valsts iedzīvotāju kopskaita, tad 2017.gadā tie bija vairs tikai 13 procenti,» norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Itālijā vienojas deportēt pusmiljonu migrantu

Itālijā turpinoties koalīcijas un valdības veidošanai, vadošās partijas vienojušās par kopējām politiskām nostādnēm, kas cita starpā paredz no valsts izvest 500 tūkstošus migrantu.

Dūklava biznesa partneris ražo kuģus Krievijas armijai, tā de facto

Zemkopības ministra Jāņa Dūklava partneris ražotnē Piebalgas alus Krievijas uzņēmējs Igors Šeheļevs būvē kuģus Krievijas armijai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Mēs iesakām
Jaunākie komentāri