bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.09.2017 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

Eksperti: Droni var apdraudēt aviācijas drošību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Radiovadāmie bezpilota lidaparāti jeb tā dēvētie droni kļūst arvien populārāki, tomēr vien retais lietotājs ir informēts par to, ka dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus, informē VAS Elektroniskie sakari.

Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu. Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, eksperti aicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

Daļa frekvenču joslu ir izmantojamas bez īpašu atļauju saņemšanas, tomēr ir virkne frekvenču, kuru lietojums ir individuāli jāsaskaņo. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu raidīšanai paredzētās radiofrekvences. Ja plānots izmantot citas frekvenču joslas, nepieciešams saskaņojums no atbildīgajām institūcijām – Civilās aviācijas aģentūras un Elektroniskie sakari. Gan savas, gan citu drošības dēļ ir nepieciešams pārliecināties par iekārtas atbilstību prasībām.

Lai gan bezpilotu radiovadāmo lidaparātu vadībai un datu pārraidīšanai ir izmantojamas vairākas koplietošanas frekvenču joslas, un arī Eiropā oficiāli nopērkamie droni izmanto tieši šīs frekvences, tomēr bieži šī vaļasprieka cienītāji savus dronus vai to radioaprīkojumu iegādājas citviet, īpaši nepievēršot uzmanību tam, kādas frekvences tie izmanto.

Šovasar, kad dronu lidošanai laika apstākļi bija labvēlīgi, Elektroniskie sakari gandrīz katrās brīvdienās saņēma ziņojumus par traucējumiem aviācijas frekvencēs, ko radījuši tieši dronu lietotāji. Elektroniskie sakari atklātie neapdomīgie dronu lietotāji sākumā tiek brīdināti par pārkāpumu, taču lielākoties izrādījies, ka cilvēki nemaz nav zinājuši, ka drons izmanto neatļautas frekvences.

Pārliecināties, ka drons izmantos tikai atļautās frekvences, nemaz nav tik sarežģīti. Ja radiovadāmo bezpilota lidaparātu radioiekārtām ir CE marķējums, tas dod pārliecību, ka tiek izmantotas šim nolūkam atvēlētās frekvences.

Ja minētā marķējuma nav, tad tādas iekārtas lietot nedrīkst. Īpašu uzmanību frekvenču izmantošanas jautājumiem būtu jāpievērš tiem, kas bezpilota lidaparātus konstruē un būvē paši, jo arī šajā gadījumā prasības radioiekārtām ir tādas pašas, tikai tās pareizi jāizvēlas drona konstruktoram. Glūdiņš ir pārliecināts, ka cilvēks ar pietiekamām tehniskām zināšanām, kas spēj uzbūvēt dronu, spēs arī novērtēt kādu aparatūru atļauts lietot.

Vēl bīstamāka ir dronu lidināšana neatļautās vietās, gan lidostu tuvumā, gan virs infrastruktūras objektiem – ceļiem, dzelzceļiem, ķīmisko vielu uzglabāšanas vietām vai ļaužu pūļiem. Kā stāsta Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Eiropas Savienības lietu un starptautisko attiecību daļas vadītāja Aivita Ļubļina-Goldmane, droni jeb RPAS ir jauna lieta, tādēļ cilvēki visbiežāk neapzinās to bīstamību un ļaunumu, ko tie var radīt. Tomēr ir bijuši jau vairāki gadījumi, kad dronu lidmašīnas pilots pamanījis tiešā lidmašīnas tuvumā. «Tas nav putns, tas ir daudz nopietnāks šķērslis lidmašīnai. Varat tikai iedomāties, kas notiktu, ja tas ietriektos lidmašīnā,» norāda CAA pārstāve.

Ne mazāk bīstama var izrādīties drona lidošana, piemēram, virs Rīgas brīvostas, kurā tiek glabāti lieli apjomi ķīmisku vielu. «Ja tāds palielāks drons nokristu uz kādas šādas ķīmisko vielu krātuves, tad katastrofas apmēri būtu prātam neaptverami,» brīdina Ļubļina-Goldmane. Tāpat viņa aicina aizdomāties, kādu milzu avāriju var izraisīt šāda drona nokrišana, piemēram, uz lielceļa intensīvas satiksmes laikā, vai iegāšanās lielā ļaužu pūlī, piemēram, dziesmu svētku koncerta laikā.

Lai gan normatīvajos aktos ir noteikts, kur lidināt bezpilota lidaparātu ir aizliegts, tomēr, ja cilvēkam ir šaubas, vai viņš savam lidojumam izvēlējies piemērotu un drošu vietu, CAA pārstāve iesaka sazināties telefoniski ar CAA un to noskaidrot. «Ja esat nolēmis pilotēt savu dronu virs savas lauku pļavas nelielā augstumā, tad sabiedrībai par to nav jāziņo, bet, ja vēlaties to izmantot publiskā vietā, šāds lidojums ir jāsaskaņo ar CAA, lai ziņas par šo lidojumu tiktu ievadītas starptautiskā lidojuma reģistra datu bāzē,» skaidro Ļubļina-Goldmane.

Tā kā ziņas par paredzēto lidojumu datu bāzē jāievada vismaz septiņas dienas pirms lidojuma, lai visi varētu zināt, ka šajā vietā gaisa telpa ir aizņemta, CAA pārstāve iesaka lidojumu pieteikt laikus, jo arī saskaņošanas process un risku izvērtēšana aizņem kādu laiku.

Droni, kas aviācijā pazīstami ar nosaukumu RPAS (Remotely Piloted Aircraft Systems), vēl pirms pāris gadiem īsti nebija pazīstami, bet pēdējā laikā kļūst arvien populārāki. Tāpēc visā pasaulē tiek domāts par atbilstošiem noteikumiem, lai šīs ierīces neapdraudētu ne aviācijas, ne cilvēku drošību. Eiropas Savienība vienoto tiesisko regulējumu plāno pieņemt līdz nākamā gada beigām, un tūlīt pēc tam arī plānots izstrādāt saistošos noteikumus Latvijā.

Pagaidām uz droniem attiecas tikai tie normatīvi, kas tapuši laikā, kad tika izmantoti viņu vecākie brāļi – vadāmie lidmodeļi, taču arī tos dronu īpašnieki ne vienmēr ņem vērā, īpaši, kas attiecas uz radio frekvenču izmantošanu un lidojuma saskaņošanu ar Civilās aviācijas administrāciju.

Lai skaidrāk definētu, kur un kā atļauts izmantot jaunās «rotaļlietas», top gan izmaiņas likumā par aviāciju, gan Ministru kabineta noteikumos, kuri skaidri pateiks, kur drīkst un kur nedrīkst lidot ar droniem, noteiks, ka augstums nedrīkst pārsniegt 100 metrus no zemes un drons nedrīkst atrasties 500 metru attālumā no infrastruktūras objektiem. Tāpat noteikumos paredzēts, ka pilotēt šos aparātus drīkstēs tikai no 18 gadu vecuma vai arī pilngadīgas personas klātbūtnē.

Ref: 102.000.102.10786


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».