bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Eksperti: Eksports palīdzēs Latvijai apsteigt Lietuvu un Igauniju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērnā laikā SEB banka uzņēmumiem jaunos aizdevumos izsniegusi 780 miljonus eiro. Tas ir lielākais naudas apjoms, kādu banka izsniegusi uzņēmumiem. Bankā norāda, ka tomēr pārsteidzīgi no šī fakta secināt, ka Latvijas uzņēmumi ļoti aktīvi investē.

Attīstītāji ir uzbūvējuši Tallinu un Viļņu. Tagad ir kārta Rīgai

SEB bankas eksperti norāda, ka Rīga ir Baltijas valstu lielākā metropole ar visaugstāko potenciālu, minot, ka to zina arī abu kaimiņvalstu uzņēmēji. Taču jauno mājokļu tirgus Tallinā un Viļņā ir krietni aktīvāks. Piemēram, Viļņā gada laikā tiek reģistrēti ap 4 500 darījumi ar dzīvokļiem jaunajos projektos, Tallinā – ap 30 00, kamēr Rīgā vien 1 200. Rīgā ir vairāk iedzīvotāju nekā Viļņā vai Tallinā, un arī to pirktspēja ir līdzvērtīga. Tādēļ ir skaidrs, ka mājokļu tirgus Rīgā darbojas zem sava potenciāla, tā eksperti.

«Rīgas problēma ir tā, ka trūkst pieprasījumam atbilstoša piedāvājuma – it īpaši ekonomiskajā dzīvokļu segmentā. Tādēļ nav brīnums, ka igauņu kompānijas kā Merks un Hanner pašlaik Rīgā ceļ šim segmentam domātus daudzdzīvokļu namus. Arī mazāki attīstītāji strādā pie saviem projektiem,» tā eksperti.

SEB bankas publikācijā teikts, ka Rietumvalstīs dzīvesvietas īrēšana ir konkurētspējīga alternatīva mājvietas iegādei. Īrēšanai ir savas priekšrocības, un arī investoriem ir interese par šo segmentu. Latvijā pagaidām tikai pašvaldības būvē īres namus. Lai to darītu arī attīstītāji, ir svarīgs priekšnoteikums: sakārtots un paredzams īres tirgus. Likumdevējam ir jāpieņem sabalansēts Dzīvojamo telpu īres likums, kas līdzsvaro īpašnieku un īrnieku tiesības, un rada pārliecību uzņēmējiem, ka šajā jomā ir vērts ieguldīt.

Vienlaikus eksperti min, ka arī komercīpašumu segmentā ir augsta aktivitāte. Kaimiņvalstu nekustamā īpašuma fondi kā Lords LB (Lietuva), Eften un Colonna (Igaunija) redzot, ka biroju telpas Rīgā var investoriem piedāvāt labāku atdevi kā biroji Tallinā vai Viļņā (vai citās Eiropas galvaspilsētās), turpina investēt ofisu ēkās. No otras puses, to ienesīgums pamazām krīt. Tas norāda uz to, ka investori sākuši uzskatīt Latviju par mazāk riskantu valsti.

Arī Latvijas uzņēmumi vairāk iegulda ārvalstīs

Bankas speciālists uzsver, ka priecājoties redzēt, ka aizvien vairāk Latvijas uzņēmumu ambīcijas sniedzas pāri Latvijas valsts robežām. Daži aktīvāk meklē biznesa iespējas ārpus Latvijas, vēloties nokļūt tuvāk saviem gala patērētājiem. Citi vēlas augt vairāk, nekā atļauj Latvijas tirgus potenciāls. Publikācijā teikts arī tas, ka Latvijas Finierim ir rūpnīcas Lietuvā un Igaunijā, Valmieras Stikla Šķiedrai – Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Arī Depo nesen esot atvēris savu veikalu Lietuvā. Jāatzīmē, ka Draugiem.lv grupas pelnošākais uzņēmums ir ASV tirgū strādājošais Printful, bet cits Draugiem grupas uzņēmums Mapon nupat atvēris biroju Barselonā.

«Jūtam, ka to uzņēmumu skaits, kas šobrīd aktīvi meklē iespējas ārzemēs iegādāties uzņēmumus vai paplašināt savu darbību ārvalstīs, ir lielāks nekā iepriekš,» komentē eksperti.

Uzņēmumi ir finansiāli spēcīgi

Eksperti pauž, ka ir vēl divas interesantas tendences, kas apliecina uzņēmumu stabilitāti. Pirmkārt, lielie uzņēmumi pašlaik izmanto vien aptuveni 45% no mūsu piešķirto kredītlīniju apjoma. Otrkārt, redzams, ka projektiem ir raksturīga augsta paša pasūtītāja līdzdalība. Piemēram, 40% no aptuveni 177 miljonus eiro vērtā Rīgas Akropolis projekta iegulda pati kompānija. Vairs nav retums arī tādi darījumi, kur uzņēmumi paši finansē pat 50% no komercīpašumu iegādes vērtības vai cita īstenotā projekta.

Naudas pieejamība: piedāvājums pārsniedz pieprasījumu

Interesanti, ka SEB bankas eksperti vēsta, ka nosacījumus tirgū diktē klients. Jebkurš lielais uzņēmums Latvijā var rēķināties, ka par iespēju piešķirt aizdevumu cīnīsies vismaz trīs līdz piecas bankas. Izšķirošu nozīmi iegūst papildus servisa līmenis: bankas prasme strukturēt darījumus, lēmumu pieņemšanas ātrums, spēja iedziļināties klienta vajadzībās un atrast labāko risinājumu. Resursu cena nav vienīgais faktors, kas noteic bankas izvēli – liela nozīme ir attiecībām.

Arī korporatīvajā segmentā parādās alternatīvie finansēšanas veidi. Rīgā ir jau vairāki projekti, kur daudzdzīvokļu ēku attīstību finansē pūlis (crowdfunding). Citi uzņēmumi izvēlas obligāciju emisiju. Tas ir dārgāk, taču der riskantākām biznesa idejām vai finansēšanas avotu diversificēšanai.

Eksperti savā ziņojumā uzsver: «Noteikti redzam daudz lielāku potenciālu uzņēmumiem piesaistīt līdzekļus attīstībai, izmantojot obligāciju emisijas. Tas uzņēmumam nozīmē arī pienākumu izpildīt investoru prasības par caurskatāmību, pārvaldības modeli, un citiem labās prakses standartiem.»

Lielākais izaicinājums: darbaspēks. Taču tā ir veselīga problēma

Bankā norāda, ka darbaspēka trūkums ir veselīga problēma, jo tā liek uzņēmējiem domāt par efektivitāti un ilgtspēju. Eksperti norāda, ka jādomā par darba devēja imidžu un reputāciju, un darbinieku motivēšanu. Teikts arī tas, ka Latvijā ir 600 tūkstoši pensionāru – vismaz daļa no tiem grib un var strādāt – to nepieciešams izmantot. Vēl ir vairāk nekā 400 tūkstoši ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju – cilvēki darba spējīgajā vecumā, kas pašlaik nestrādā. Gudra migrācija – tūliņ vidējais atalgojums valstī sasniegs 1 000 eiro mēnesī. Igaunijas pieredze saka, ka tas ir slieksnis, kad iedzīvotājiem samazinās motivācija braukt prom un aizbraukušie aizvien vairāk sāk atgriezties. Tāpēc darbaspēka problēma ir veselīgs saspringums, kas tur uzņēmumus formā.

Eksperti secina, ka attīstībā un konkurētspējā ir jāiegulda. Pētījumi rāda, ka Latvijas uzņēmumi šajā jomā atpaliek no igauņu un lietuviešu līmeņa. Piemēram, mūsu dati rāda, ka šogad investīcijas savā biznesā plāno 36% Latvijas uzņēmumu, kamēr Igaunijā 42%, bet Lietuvā 46%. Vēl viens fakts – šogad tikai 8% Latvijas MVU šogad plāno īstenot kādas digitalizācijas aktivitātes, bet Igaunijā – 19% un Lietuvā 17%.

«Ja negribam atpalikt, uzņēmējiem ir jāiet uz priekšu, jāattīstās un jābūt ambicioziem eksportā. Man ir grūti nosaukt nozari, kurā inovācijas nav aktuālas, turklāt jārēķinās, ka arī Latvijas klienti kļūst aizvien prasīgāki. Uzņēmumi, kas nespēs būt pieejami tajos kanālos, kuriem priekšroku dod klienti, nevarēs būt konkurētspējīgi,» komentē eksperti.

Vienlaikus eksperti norāda, ka pašreizējais kreditēšanas temps uzņēmumu segmentā ir veselīgs un ilgtspējīgs. Iepriekšējā krīzē gūtās mācības nav aizmirstas.


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.