bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.04.2017 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Eksperti: Ar importētiem energoresursiem «barojam» kādas citas valsts ekonomiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Būvējot māju un izvēloties tai piemērotu apkures risinājumu, cilvēki interesējas, cik siltuma māja patērēs un izvēlas tai atbilstošas jaudas apkures iekārtu, vēsta Tulikivi apkures iekārtu eksperte Digna Nolberga un RB&B ekobūvnieks Harijs Tučs.

Viņi piebilst, ka arvien svarīgāka kļūst arī ekoloģija un veselībai labvēlīgs mikroklimats mājoklī.

«Cilvēki labprātāk mājoklim izvēlas būvmateriālus un apkures iekārtas, kas ir ekoloģiskas ekspluatācijā un, kuras ražojot, ir minimāls kaitējums dabai. Cilvēki arī ir informēti, ka mājoklī ierīkotā apkure var būtiski ietekmēt gaisa kvalitāti telpās, līdz ar to arī iemītnieku veselību,» skaidro Nolberga.

«Šī iemesla dēļ mājokļos arvien biežāk ierīko malkas apkuri, jo, salīdzinot ar pārējiem apkures veidiem, tā rada telpās vispatīkamāko un veselīgāko mikroklimatu,» uzsver Tučs.

Ekobūvnieks skaidro, ka ļoti bieži tā dēvētais ekoloģiskums ir tikai skaisti vārdi. Nodēvējot, piemēram, saules kolektoru vai  siltumsūkni par ekoloģisku, vajadzētu arī noskaidrot un parēķināt, kādi  zaudējumi dabai tiek nodarīti, lai  šādu iekārtu saražotu, un tikai tad spriest – vai šī iekārta ir vai nav ekoloģiska.

Viņš arī skaidro, ka ekoloģiskas, energoefektīvas un praktiskas saimniekošanas piemēru varam mācīties no saviem senčiem. Ēku būvniecībai tie izmantoja tikai dabīgus materiālus – koku, akmeņus, mālu – krāšņu mūrēšanai, līdz ar to kaitīgo izmešu daudzums apkārtējā vidē bija minimāls. Senču būvētās koka mājas kalpo 150 – 200 gadu, un, ēkai sapūstot, pēc tās paliek vien skursteņa daļas un akmeņu kaudze vietā, kur bijuši pamati, uzsver ekobūvnieks.

«Esmu pārliecināts, ka vislabākais veids, kā mūsdienās saimnieki var apliecināt savu pārliecību ekoloģiskai mājas apsaimniekošanai – ir ierīkot tajā malkas apkuri. Šim apkures veidam ir pievienotā vērtība, jo malkai tiek patērēti vietējie resursi (kokmateriāls) un tās sagatavošanai tiek nodarbināts vietējais darba spēks. Līdz ar to malkas sagatavošanas procesā gūtā peļņa paliek mūsu valstī. Turpretim, izmantojot apkurei importētus energoresursus, mēs «barojam» kādas citas valsts ekonomiku,» skaidro Tučš.

Latvijā valdošo tendenci mājokļos arvien biežāk ierīkot malkas apkuri – novērojusi arī Nolberga. Viņa atklāj, ka cilvēki biežāk izvēlas ar malku apkurināmu akmens krāsni, jo ir pārliecinājušies, ka tas ir ļoti energoefektīvs risinājums, un mūsu klimatiskajos apstākļos atmaksājas ar uzviju.

Visbiežāk malkas krāsni kombinē ar kādu citu automatizētu apkures veidu piemēram, siltumsūkni.

«Tas dod  iespēju izveidot ļoti energoefektīvu apkuri. Modernās apkures ierīces, piemēram, siltumsūknis parasti darbojas automātiskā režīmā – uztur telpās tieši tādu apkures temperatūru, kādu saimnieki ir izvēlējušies, iestatījuši. Tāpēc, papildus apkurinot māju ar malkas apkuri, pamatapkures iekārta var darboties ar krietni mazāku jaudu,» stāsta Nolberga.

Viņa skaidro, ka cilvēki to ierīko, kā ļoti piemērotu risinājumu ārpus pilsētas mājās, kur mēdz būt elektrības pārrāvumi. Tas dod neatkarību, jo, arī zūdot elektrībai, māju ir iespējams pilnvērtīgi apkurināt. Malkas krāsns apkure ir gandrīz vienīgais risinājums, ja ēka atrodas vietā, kur nav iespējams izmantot citus apkures veidus – gāzi, šķidro kurināmo.

Nolberga atklāj, ka akmens malkas krāsnis ir energoefektīvas.

«Saimnieks var būt drošs, ka šādu krāsni būs jākurina vienu reizi divās – trīs dienās.» 

Eksperti arī uzsver, ka, lai panāktu energoefektīvu apkuri, ļoti svarīgs faktors – mājai ir jābūt kvalitatīvi nosiltinātai. Pretējā gadījumā, pat apkurinot ar pašu energoefektīvāko apkures krāsni, siltums izkūpēs gaisā un saimniekiem būs nesamērīgi apkures rēķini.

Ref:224.000.103.114


Pievienot komentāru

Austrumukrainā bojā gājis EDSO novērotājs – amerikānis

Prokremlisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumos bojā gājis drošības situācijas novērotājs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, cietuši vēl divi.

Visnoslogotākais ceļš Latvijā ir Bauskas šoseja

Vislielākā ceļa segas noslodze Latvijā ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, ziņo VAS Latvijas Valsts ceļi. Šo ietekmi rada kravas transports, kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju.

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens kandidātu saraksts

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens vai arī pieteikts tikai viens kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Eksperts: Jaunie radioloģijas tarifi var novest pie atalgojuma samazinājuma

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu pārstāvjiem tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, panākta vienošanās, ka tiks rīkota nozares profesionāļu un Nacionālais veselības dienesta tikšanās, lai atkārtoti izvērtētu jauno radioloģijas tarifu veidošanas metodiku.

Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas izlasei

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā. Par to Nacionālās basketbola asociācijas kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien, 24.aprīlī, ziņoja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Tiesā atsauc prasību pret AS Rīgas Centrāltirgus

Tiesā atsaukta prasība pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikumu Centrāltirgus Slēgtajā teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus komunikācijas daļa.

Vējonis un Reirs vienisprātis - bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē

«Bērnu interesēm un vajadzībām beidzot ir jābūt uzmanības centrā. Valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību», uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien, 24.aprīlī, tiekoties ar labklājības ministru Jāni Reiru.

Uzsākti pasaulē pirmie čarterlidojumi ar CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un tūroperators Tez Tour Latvija kopā uzsāk pasaulē pirmos čarterlidojumus ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Vasaras sezonā čarterlidojumi savienos Rīgu ar Antāliju, Heraklionu, Burgasu un Rimini. airBaltic uz saulainajām pilsētām lidojumus veiks vairākas reizes nedēļā, ziņo A/S Air Baltic Corporation pārstāvis.

Uz Latviju pārvietotas vēl 18 personas; nepieciešama starptautiska aizsardzība

No Grieķijas uz Latviju pagājušās nedēļas izskaņā pārvietotas astoņpadsmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, starp personām ir desmit nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Rail Baltica projekts «atgriezīs Latviju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā»

Atklājot konferenci Rail Baltica Global Forum, ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Eiropas platuma sliežu savienojuma atjaunošanai Baltijas valstīs ir simboliska nozīme – «tā atgriezīs mūs vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.»

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

KPV LV Ventspilī piesaka četrus kandidātus, deputāta Kaimiņa viņu vidū nav

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pērn dibinātā partija KPV LV vēlēšanām Ventspilī pieteikusi sarakstu ar četriem kandidātiem un par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlēšanu programmā izvirzījusi «gāzt Lembergu», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Igaunijā pieaug nevakcinēto bērnu skaits

Veselības nozares funkcionāri Igaunijā paudušu satraukumu, ka valstī pieaug to vecāku skaits, kuri izvēlas savus bērnus neaizsargāt pret dažādām slimībām, kas uzveiktas tieši vakcinācijas ceļā.

Eksperts: Tehnoloģiju jaunuzņēmumi liek pamatus modernai industrijai

Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Ziemeļvalstis turpinās atbalstīt krievvalodīgos medijus Baltijā

Ziemeļvalstu Ministru padome turpinās atbalstīt tādus krievvalodīgos medijus Baltijā, kas veic mediju satura kritikas darbu.

Valsts parāda īpatsvars no IKP Latvijā pērn bijis septītais zemākais ES

Pagājušā gada beigās Latvijā bijis septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Eiropas Savienības valstu vidū, liecina pirmdien, 24.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Mūrniece: Latvija ES arī turpmāk redz kā spēcīgu neatkarīgu valstu savienību

Iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida drošību un ekonomisko izaugsmi, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, pirmdien, 24.aprīlī, uzrunājot kolēģus ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kas notiek Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn samazinājies par 0,9%

2016.gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5%. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Eiropas Savienībā Latvija kļūst par «līderi» jauno HIV gadījumu skaita ziņā

Latvija apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016.gadā, tādējādi kļūstot par «līderi» Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, informē Baltijas HIV asociācija, atsaucoties uz Baltijas valstu par epidemioloģisko uzraudzību atbildīgo institūciju publiskotajiem datiem.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju nezina, cik maksā mājokļa apdrošināšana

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāu ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām, liecina Gjensidige Latvija un OMD Latvia veiktā pētījuma rezultāti.

Ašeradenam un Polijas vadībai nesakrīt viedokļi energosistēmas sinhronizācijā

Paredzamajai Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu caur Poliju nepietiek ar vienu starpsavienojumu LitPol Link, uzskata Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rail Baltica prognozētās izmaksas - ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, informē Rail Baltica Global Forum 2017 EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Kiberizspiedēji pāriet pie bankām un uzņēmumiem; prasa izpirkumu

Par izspiedējvīrusu upuriem arvien biežāk kļūst nevis individuālie lietotāji, bet uzņēmumi un finanšu iestādes, ziņo Kaspersky Lab speciālisti.