bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna

Eksperti: karstā laikā pastiprināti jārūpējas par ķermeņa atpūtu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Evija Trifanova / LETA Latvijā un Eiropā beidzot pienācis karstais vasaras laiks, kas ir gan patīkams, gan arī var būt apgrūtinošs tiem, kam ir grūtības piemeklēt atbilstošus gulēšanas apstākļus labam miegam. Nav noslēpums, ka laiks, ko pavadām guļot, ir laiks, kad prāts un ķermenis atjaunojas un sagatavojas veselīgai darbībai. Tas, kā jūtamies nomodā, atkarīgs no tā, cik labi esam izgulējušies. Ieteikumus par to, kā labāk izgulēties karstā laikā, skaidro Dormeo eksperti.

Karstā laikā mainās cilvēka organisma darbība un vajadzības – vairāk tiek lietots šķidrums, iespējama tūska, ātrāk iestājas nogurums, kā arī, bieži vien karstā laikā ir grūti aizmigt ķermeņa temperatūras izmaiņu dēļ. Cilvēkam nepieciešams ilgāks laiks, lai adaptētos un aizmigtu, kas savukārt saīsina miega laiku, vai arī liek justies pastāvīgi nogurušam dienas laikā. Dormeo produktu eksperti izstrādājuši ieteikumus, ko ievērot, lai karstā laikā naktī nav jāmostas sasvīdušam vai no gaisa trūkuma telpā, un nav jāsatraucas par traucētu miegu:

• Pirms gulēt iešanas doties aukstā dušā, kas nepalīdzēs saglabāt vēsu ķermeņa temperatūru uz visu nakti, taču nodrošinās to pirmajā pusstundā, kas būs pietiekami, lai ķermenis paspēj atslābināties un iemigt.

• Pa dienu turēt guļamistabas aizkarus aizvērtus, nelaižot saules starus un atvērt logus mājās, izveidojot caurvēju, pārliecinoties, ka gaiss nav par vēsu, lai neapaukstētos.

• Svarīgi ir piemeklēt labas kvalitātes gultasveļu un matraci, kas nav no sintētiskiem materiāliem, nodrošina gaisa cirkulāciju un mazinās svīšanu karstā nakts laikā.

• Kā arī, ieteicams ir izdzert glāzi ūdens pirms gulēt iešanas. Taču ne vairāk kā glāzi, lai nav jāceļas apmeklēt labierīcības nakts laikā un nav tūska no rīta.

• Speciālisti min, ka ja cilvēks jūt, ka nekas nepalīdz un ir grūti aizmigt, jānovieto matracis uz grīdas. Fizikas likumu ietvaros, karsts gaiss ir vieglāks par aukstu gaisu, tāpēc tas koncentrējas guļamistabas augstākajos slāņos – tuvāk griestiem. Jo zemāk atrodas guļvieta, jo vēsāks būs gaiss. Ilgstoši matraci uz grīdas turēt nevajadzētu, lai nesamazinātu gaisa cirkulāciju tajā, kas pasargā no pelēšanas.

Gulēšanas ietekme uz ķermeņi

Miega laikā tiek atjaunota mūsu sirds un asinsvadu darbība. Ja cilvēka organisms nesaņem pietiekamu atpūtu miega laikā, var draudēt dažāda veida sirds saslimšanas, aknu problēmas, augsts asinsspiediens, diabēts un vēlākā vecumā – arī sirdstrieka. Miega nepietiekamība organismā izjauc hormonu līdzsvaru, radot pastāvīgu izsalkumu vai tieši pretēji – sāta sajūtu. Miegs nosaka arī to, kā mūsu ķermenis reaģē uz insulīna līmeni asinīs – miega iztrūkums var radīt augstāku nekā normāli cukura līmeni asinīs, kas attiecīgi ietekmē risku saslimšanai ar diabētu. Līdzīgi miegs ietekmē mūsu ķermeņa spēju attīstīties un uzturēt imūnsistēmu.

Protams, miega daudzums ir atkarīgs no tā, kādu dzīvesveidu piekopjam un kādā laikā strādājam. Jo lielāka fiziskā slodze, jo vairāk laika jāieplāno miegam, kā laikā atjaunojas muskuļi un stresa līmeņi ķermenī. Tas nenozīmē, ka var gulēt tikai trīs vai četras stundas gadījumā ja nenodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm.

Kas notiktu, ja mēs neietu gulēt?

Labs veids, kā izvērtēt miega svarīgumu ir iedomāties kas notiktu gadījumā ja cilvēks neietu gulēt. Ikviens, kas pēdējā laikā strādājot vai ballējoties pavadījis negulētu nakti, atminēsies nākamās dienas sajūtas: aizkaitinājums, aizmāršīgums, nogurums. Pat viena negulēta nakts pazemina mūsu koncentrēšanās un uzmanības noturēšanas spējas. Ja nav gulēts ilgāk kā vienu nakti, smadzeņu daļa, kas atbild par valodu, atmiņu, plānošanu un laika izjūtu, ir ietekmēta visvairāk – tā burtiski slēdzas ārā. Piemēram, pavadot nomodā 17 un vairāk stundas tiek pazemināta spriestspēja tieši tik pat daudz cik pēc divām izdzertām vīna glāzēm (jeb 0,05%). Miega trūkums ietekmē ne tikai kognitīvo jeb izziņas smadzeņu darbību, bet arī emocionālo un fizisko stāvokli. Jo mazāk gulēts pa nakti, jo lielāka ir vēlme gulēt pa dienu, tādejādi palielinot stresa un asinsspiediena līmeni. Līdzīgi zinātnieki pierādījuši arī to, ka miega trūkums var radīt aptaukošanos hormonu svārstību dēļ.

Sabiedrībā zināmas dāmas dalās ar savu pieredzi, par to, kā izdodas saglabāt veselīgu miegu pie dažādu profesiju ritma. Līga Bizune, modes veikala un portāla Creative Latvia īpašniece, min: «Strādājot modes biznesā, dienas ritms ir dinamisks un gulēt iešanas laiks bieži vien nemaz nav paredzams. Taču 6-7 stundu miegu gan vienmēr cenšos ieplānot. Ja sanāk aiziet gulēt vēlāk, atļauju sev pagulēt ilgāk. Savukārt, ja izdodas aiziet gulēt laicīgi, ceļos agri no rīta, jo laiks no plkst. 5.00 līdz 8.00 man ir visražīgākais un kreatīvākais. Lai labi gulētu, man ir vajadzīgs miers, tāpēc pirms gulēt iešanas cenšos neizmantot datoru. Tā vietā sakārtoju galvā rītdienas plānus, noskaloju no sevis dienu, uzlieku fonā mantru mūziku un noskaņojos miegam. Savukārt rītu sāku ar ūdeni un hatha jogu, kas atkal palīdz noskaņoties dienai.»

Savukārt instruktore un snovborda akadēmijas vadītāja Līga Strazdiņa stāsta, ka pie viņas sportiski aktīvā dzīvesveida īpašu miega režīma recepti neizmanto – pirms pašas gulēt iešanas nevajadzētu nodarboties ar sportu, organisms ir uzbudināts un tam var būt grūti uzreiz pārslēgties uz mierīgāku stāvokli. «Ja arī sanācis sportot vakarā, tad būtu jācenšas sevi nomierināt, koncentrējoties uz kaut ko vienu – piemēram, vienmērīgu elpošanu tādējādi nomierinot visu ķermeni un sagatavojoties miegam.»


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.