bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds

Eksperti: Krievijas karakuģi ir ceļā uz Baltijas jūru

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Kuģu kustība Vidusjūrā un Ziemeļjūrā, kā arī internetā publiskotie komentāri liecina, ka divas Krievijas korvetes ar kodolgalviņas nestspējīgām raķetēm ir ceļā uz Baltijas jūru, lai gan oficiāli tiek apgalvots pretējais, secinājuši domnīcas Atlantic Council (Atlantijas padome) eksperti.

Raķetes Kalibr var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām, un to darbības rādiuss ir 2 600 kilometri, kas faktiski padara tās par efektīvākiem ieročiem nekā uz zemes izvietojamās raķetes Iskander, liecina vietnē arms-expo.ru atrodamā informācija.

Uz Baltiju devušies kuģi Zeļonij Dol un Serpuhov, kas tiek klasificēti kā Bujan-M klases mazie artilērijas kuģi un ir vieni no Krievijas karaflotes jaunākajiem kuģiem.

Pagājušā gada beigās šie abi kuģi tika iekļauti Krievijas Melnās jūras flotē un bāzējās Sevastopolē. Augustā kuģi kādu laiku atradās Vidusjūrā, kur pirmo reizi no tiem tika palaistas raķetes, raidot tās pret mērķiem Sīrijā, un pēc tam atgriezās Sevastopolē.

Tomēr oktobra sākumā Melnās flotes preses pārstāvis paziņoja, ka kuģi atkal dosies uz Vidusjūru, un 5.oktobrī tie tika nofotografēti, šķērsojot Bosforu.

Tika gaidīts, ka tie tālāk dosies uz dienvidiem uz Sīrijas piekrasti, kur atbalstīs militāro operāciju pret teroristu grupējumu Islāma valsts.

Tomēr vietne 7fbtk.blogspot.com ziņo, ka abus kuģus bijis plānots novirzīt uz Baltijas jūru. Vietne atsaucās uz Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes paziņojumu, kas datēts ar 16.septembri. Paziņojumā tika apgalvots, ka kuģi septembra beigās dosies uz ziemeļiem pa Krievijas iekšzemes ūdens ceļiem, kas nenotika. Tomēr 7fbtk.blogspot.com, atsaucoties uz vairākiem avotiem, ziņo, ka šis plāns nav atmests.

Vietne vēsta, ka kuģi oktobra vidū tika gaidīti ierodamies Maltā, un pēc tam, visticamāk, to ceļš vedīs uz Baltijas jūru. 7fbtk.blogspot.com norāda, ka Baltijas jūras flotei kuģi ar Kalibr raķetēm būs liels ieguvums.

Lai gan kuģi un zemūdenes, kas spēj pārvadāt Kalibr raķetes, tiek izmēģināti Baltijas jūrā pirms pārvešanas uz Melnās jūras floti, Baltijas jūras flotei nav šādu kuģu vai zemūdeņu.

Apstiprināts, ka Zeļenij Dol un Serpuhov no 9.oktobra līdz aptuveni 12.oktobrim atradās Maltā.

Komentējot kuģu atrašanos Maltas ostā, Krievijas militārajai tehnikai veltītā vietne sdelanounas.ru ziņoja, ka kuģi izbrauca no Sevastopoles 4.oktobrī un tiks pārvesti uz Baltijas floti.

15.oktobrī Spānijas mediji vēstīja, ka kuģi tuvojas Seutas ostai. To apliecināja arī sociālajos medijos publiskotā informācija. Seutā kuģi acīmredzot uzturējušies tikai vienu dienu, kuras laikā uzpildījuši degvielu un dzeramā ūdens krājumus.

Pāris dienas vēlāk raidorganizācija BBC ziņoja, ka divas Krievijas militārās korvetes tuvojas Lielbritānijas teritorijai no Portugāles puses. Kuģu nosaukumi netika minēti, bet BBC norādīja, ka vienīgās Krievijas korvetes, kas tobrīd atrodas reģionā, ir Zeļenij Dol un Serpuhov.

21.oktobrī arī aģentūra Interfax vēstīja, ka Zeļenij Dol un Serpuhov, kas atkuģojuši no Vidusjūras, dodas Lielbritānijas virzienā, lai pievienotos aviācijas bāzes kuģim Admiral Kuzņecov, kas pa Lamanšu savukārt bija ceļā uz Sīriju.

Tobrīd teorētiski pastāvēja iespēja, ka abas korvetes varētu pievienoties Admiral Kuzņecov grupai, lai gan šāda iespējamība bija maz ticama.

Tomēr jau 23.oktobra vakarā Nīderlandes karaflotes komandieris Robs Verkerks tviterī publiskoja abu Krievijas korvešu fotogrāfijas, norādot, ka tās šķērsojušas Nīderlandes ekskluzīvo ekonomisko zonu.

Tādejādi apgalvojumi par to, ka korvetes paliks Vidusjūrā vai pavadīs Admiral Kuzņecov, izrādījušies nepatiesi.

Zeļenij Dol un Serpuhov ceļš veda no Vidusjūras pa Atlantijas okeānu uz Ziemeļjūru, un, visticamāk, tālāk ved uz Baltijas jūru, secinājuši Atlantic Council eksperti, norādot, ka par šo virzienu liecina arī Ukrainas un citu valstu mediju ziņotais.

Ref: 102.000.102.13738


Pievienot komentāru

  1. EX teica:

    Sankciju rezultātā Krievijai atliek tikai žvadzināt ieročus. Pajautājiet cik lielas ir KF piešķirtās pensijas Latvijā, domāju, ka nekā iepriecinoša…

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.