bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.04.2017 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Eksperti: Maksātnespējas procesi būtu aktīvāk jāskaidro sabiedrībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vien 4% tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) uzņēmumiem tiek noslēgti ar veiksmīgu plāna izpildi, bet lielākoties to izbeidz kreditoru noraidītā TAP plāna dēļ vai arī tiek pasludināts maksātnespējas process, jo pats parādnieks nepilda plānā noteikto, norāda Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija. 

«Likumi jāsaista ar reālo biznesa vidi un ekonomikas principiem, jārēķinās ar cilvēku dabisko reakciju krīzēs, kā arī aktīvāk maksātnespējas procesi jāskaidro iesaistītajiem un sabiedrībai» –  kā iespējamie maksātnespējas procesa uzlabojumi izskanējuši pirmajā zvērinātu advokātu un ekonomistu starpdisciplinārajā konferencē.

«Kamēr valdībā norit darbs pie Maksātnespējas likuma grozījumiem, veicinām diskusiju vēl labāku priekšlikumu rašanai. Tiesisko aizsardzību ierasti vairāk uztver kā juridisku procedūru, novārtā atstājot tās ekonomisko būtību. Savukārt maksātnespējas procesā novērtā atstāts jautājums, kā efektīvāk atgūt naudas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot, ka maksātnespējas procesā tiek ievērotas iesaistīto personu intereses. Piemēram, likumos noteiktajiem termiņiem jāsaskan ar uzņēmējdarbībā iespējamo. Konferencē ekonomisti norādīja, ka pašlaik TAP plāna sākotnējais īstenošanas laiks ir divi gadi, kaut gan biznesa vidē reāli tiem jābūt vismaz trīs gadiem,» skaidro zvērināts advokāts un Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas (MTAS) vadītājs Olavs Cers.

Stingru nostāju pauž MTAS vadītāja vietniece – zvērināta advokāte Evita Ostrovska: «Fakts, ka vien daži procenti TAP tiek pabeigti sekmīgi, norāda, ka šobrīd krīzes situācijas uzņēmumos netiek vadītas pareizi. Likumā noteiktās juridiskās metodes izmantotas atsevišķi nevar nodrošināt rezultātu. Tās ir jāizmanto kopsakarā ar zināšanām biznesa vadīšanā attiecībā uz krīzes situācijas vadību un būtisku uzņēmuma līdzšinējās darbības stratēģijas maiņu.»

Par maksātnespējas definīcijas svarīgumu skaidro zvērināts advokāts Jānis Tiesnieks: «Maksātnespēja nav tikai pienākumi, bet arī tiesības – pēkšņās grūtībās nonākuša uzņēmuma interešu aizstāvība un iespēja atjaunot darbību. Tāpēc ir vairāk jāizglīto uzņēmēji par tiesiskās aizsardzības procesa kā krīzes risinājuma pieejamību. Tāpat būtu nepieciešams pastiprināt atbildību par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu, kā arī jāpalielina kreditoru loma un jāpārskata tiesiskās aizsardzības plāna termiņu ierobežojumi.»

Par brīvo tirgu tiesiskās aizsardzības procesos zvērināts advokāts Haralds Velmers kā svarīgāko konferencē uzsvēra: «Grūtībās nonākušam biznesam ir nepieciešams gan krīzes vadītājs, gan likumisks uzraugs, kas spēj veidot saikni starp uzņēmumu un kreditoriem. Turklāt šim uzraugam būtu jābūt noteiktiem izvēles kritērijiem un reglamentētas profesijas pārstāvim. Pašlaik TAP uzraugošo personu loks ir nepamatoti paplašināts, un netiek izvirzītas ne izglītības, ne profesionālās pieredzes, ne reputācijas prasības. Turklāt esošais regulējums rada bažas, ka kreditori vairāk diskutēs par TAP uzraugu, nevis plāna būtību, kas krīzē esošam uzņēmumam ir pats svarīgākais.»

Pēc konferences secināts, ka jāpilnveido maksātnespējas regulējums, lai tiesiskās aizsardzības procesus padarītu par reālu un efektīvu instrumentu maksātnespējas novēršanai.

Tāpat konferencē vērsta uzmanība uz to, ka maksātnespējas procesā būtiskākais ir atgūt uzņēmumam pienākošos mantu pēc iespējas lielākā apmērā, lai lielākā apmērā varētu izmaksāt naudu maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoriem.

«Nereti uzņēmumu maksātnespējas cēlonis ir pretēji uzņēmuma interesēm slēgtie darījumi, lai iztukšotu uzņēmumu no vērtīgiem aktīviem. Šādi darījumi var būt slēgti jau kādu laiku (nereti – vairākus gadus) pirms maksātnespējas pasludināšanas,» ziņo kolēģija.

Konferencē tika uzsvērts, ka šobrīd spēkā esošais Maksātnespējas likums pieļauj noslēgt šādu acīmredzami neizdevīgu darījumu, trīs gadus formāli (bez reālas saimnieciskās darbības) uzturēt uzņēmumu un tad lūgt uzņēmumam pasludināt maksātnespēju. Maksātnespējas administratoriem šobrīd nav piešķirtas tiesības lūgt atzīt šādu darījumu par spēkā neesošu, jo darījumu apstrīdēšanai noteiktais trīs gadu termiņš tiek skaitīts no dienas, kad tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu. Agrāk likums noteica, ka šis trīs gadu termiņš skaitāms no faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienas – dienas, kad parādnieks faktiski jau bija maksātnespējīgs, nevis iesniedza tiesā maksātnespējas pieteikumu, skaidro Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārstāvis.

Konferencē secināts arī tas, ka šāda atskaites punkta ieviešana likumā būtu ekonomiski pamatotāks risinājums un nodrošinātu administratoriem lielākas iespējas apstrīdēt šādus neizdevīgus darījumus un lielākā apmērā atgūt mantu.

Ref: 225.000.103.379


Pievienot komentāru

Piensaimnieki: Latvijas piena pārstrādātāji turpina palielināt eksporta tirgu skaitu

Latvijas piena pārstrādātāji aktīvi turpina strādāt pie tā, lai kāpinātu eksporta apmērus un realizācijas tirgu skaitu, pastāstīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Eurostat: Latvijā pērn bijis 11.augstākais nodarbinātības līmenis ES

Latvijā pērn nodarbinātības līmenis 20-64 gadus veco valsts iedzīvotāju vidū bija 73,2%, kas bija 11. augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, un Latvija bijusi viena no septiņām bloka dalībvalstīm, kas jau pērn sasniegušas vai pārsniegušas 2020.gada nodarbinātības mērķi, liecina otrdien, 25.aprīlī, publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat dati.

Čakša: Veselības inspekcijas vadības rotācija nav vērsta pret konkrētām personām

Veselības inspekcijas vadības rotācija notiek nozares reformu ietvaros un nav vērsta pret konkrētām personām, skaidro veselības ministre Anda Čakša.

Latvijas pilsonībā uzņemtas vēl 76 personas

Ministru kabinets izdevis rīkojumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 76 personas, tajā skaitā, sešas nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušies kopā ar vecākiem, informē Iekšlietu ministrija.

Valdība aizliegs izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, aizliegs izceļot no valsts personām, kas var apdraudēt valsts drošību. To paredz grozījums Nacionālās drošības likumā, kā arī ar to saistītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kurus otrdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.

Veicinās sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas produkciju ražotājiem

Lai veicinātu sadarbību starp lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājiem un pētniekiem, izstrādājot jaunus produktus, procesus un tehnoloģijas, valdība otrdien, 25.aprīlī, pieņēma Ministru Kabineta noteikumus ilgtspējīgai sadarbībai un atbalstam jaunradei jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei.

Mediķu zemā atalgojuma dēļ tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā

Tiesībsargs Juris Jansons vēršas Satversmes tiesā par Ārstniecības likumā ietvertu neatbilstību konstitūcijā noteiktajam vienlīdzības principam un garantētajām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību mediķiem.

Zviedrijā brīdina par stipru snigšanu ar līdz pat 20 centimetriem sniega

Kamēr Latvijā gaidām, kad iestāsies siltums, Zviedrijā meteorologi brīdina par puteni, kas varētu atnest pat 20 centimetrus biezu sniega segu.

Vējonis: Jaunā nodokļu sistēma strādās tad, ja visi godīgi maksās nodokļus

«Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājību, ļoti svarīgi ir īstenot efektīvu nodokļu reformu, kas šobrīd ir viens no galvenajiem valdības uzdevumiem,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 25.aprīlī, tiekoties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egīlu Baldzēnu.

Elektroenerģijas tirgotāji aktīvāk iesaistīsies energoefektivitātes pasākumu īstenošanā

Mainot ikdienas paradumus vai veicot minimālus ieguldījumus, elektroenerģijas patēriņu iespējams samazināt par 10-20%, vienlaikus samazinot arī izmaksas par elektroenerģiju, BNN skaidro Ekonomikas ministrijā.

LVC piesaistīs sešus miljonus eiro no pārrobežu sadarbības programmām

Nākamajos trīs gados VAS Latvijas Valsts ceļi plāno īstenot virkni projektu, papildus esošajam valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējumam piesaistot vēl teju sešus miljonus eiro no pārrobežu sadarbības programmām.

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas darba ņēmēju nezina, kas ir konkurences ierobežojums

Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, stājoties darba attiecībās, nezina, kas ir konkurences ierobežojums, vai arī nepievērš tam uzmanību, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Latvijas Gāze tagad atbilst nacionālajai drošībai komercsabiedrības statusam

Stājoties spēkā Latvijas Republikas Nacionālās drošības likumam, tā rezultātā AS Latvijas Gāze kā sadales sistēmas operators atbilst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusam, informē AS Latvijas Gāze.

Vecāki: Pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem nav pietiekams

Vairākums vecāku (82%) uzskata, ka pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem nav pietiekams, liecina biedrības Vecāki par izglītību un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības kopīgi veiktā vecāku aptauja.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā martā palielinājās par 0,1%

Šī gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lembergs joprojām turpina novilcināt tiesu; prokurori nobažījušies

Aivara Lemberga krimināllieta tiesā atrodas jau devīto gadu. Pēdējie septiņi mēneši pavadīti, uzklausot apsūdzētā Aivara Lemberga liecības. Valsts apsūdzības uzturētāji bažījas, ka liecināšanu apsūdzētais izmanto tiesas procesa novilcināšanai, norāda Latvijas radio sižets par krimināllietas apstākļiem un prokuroru vērtējumu.

Vērzemnieks: Neapliekamais minimums pensijām ir jāceļ līdz 500 eiro

Valdībai būtu jāspēj īstenot tāda nodokļu reforma, kur neapliekamais minimums tiek pacelts vismaz līdz 500 eiro, uzskata par iniciatīvu Pensija bez nodokļa autors Arnis Vērzemnieks.

CVK lems par kandidātu iesniegšanas termiņa pagarināšanu piecās pašvaldībās

Centrālās vēlēšanu komisijas sēde paredzēts lemt par kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarināšanu pašvaldībās, kurās līdz pirmdienas, 25.aprīļa, pulksten 00.00 bija iesniegts tikai viens kandidātu saraksts, nebija iesniegts neviens kandidātu saraksts vai sarakstos pieteikto kandidātu skaits bija mazāks nekā domē ievēlējamo deputātu skaits, informē komisija.

Bildēs: Venecuēlā, bloķējot maģistrālos ceļus, prasa Maduro atkāpšanos

Venecuēlā vairāki tūkstoši opozīcijas aktīvistu šonedēļ bloķē valsts maģistrālos ceļus, pieprasot prezidenta Nikolasa Maduro vadības valdības atkāpšanos.

Igaunija sola stingri atbalstīt Gruzijas sadarbību ar NATO

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers, apmeklējot Gruziju, solījis Kaukāza valsts vadībai stingru atbalstu tās sadarbībā ar NATO.

Krievijas draudu dēļ Centrāleiropas valstis palielina aizsardzības budžetus

Krievijas radītās draudu sajūtas dēļ Centrāleiropas valstis pagājušajā gadā palielinājušas militāros izdevumus par 2,4%, pirmdien, 24.aprīlī, paziņojis Stokholmas Starptautiskais Miera pētījumu institūts.

Bez paskaidrojumiem rosina amatu rotāciju Veselības Inspekcijas vadībai

Veselības inspekcijas vadītāja Aija Mežsarga, kā arī viņas vietniece un inspekcijas Veselības aprūpes uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Iveta Šica pirmdien, 24.aprīlī, saņēmušas vēstuli no Veselības ministrijas, kurā abām tiek piedāvāts mainīt amatu.

Swedbank: Latvijas iedzīvotājiem nereti trūkst naudas visu izdevumu segšanai

Latvijas iedzīvotāji ģimenes budžetu plāno īstermiņā, nereti trūkst naudas visu izdevumu segšanai, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Igaunijā HIV izplatības mazināšanai un ārstēšanai piešķirs papildu 5 miljonus

Igaunija HIV un AIDS medikamentiem un ar vīrusa izplatības mazināšanu saistītiem pasākumiem piešķirs papildu 5,5 miljonus eiro, tā paredz Igaunijas valdības apstiprinātā valsts budžeta stratēģija 2018.-2021.gadam.

Lattelecom šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi sastāda 44,6 miljonus eiro

Lattelecom grupas šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi veido 44,6 miljonus eiro. Savukārt Ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem sasnieguši 16 miljonus eiro, BNN vēsta uzņēmumā.