bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Eksperti: Nedrīkst pieļaut parāda atlaišanu Grieķijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan Eiropas Komisija ir apsvērusi dažādus scenārijus Grieķijas ekonomiskās krīzes risināšanā, tas, ka Grieķija varētu pamest eirozonu, būtu ekonomiski vissliktākais risinājums ne vien Grieķijai, bet visai eirozonai kopumā – Eiropas Komisijas viceprezidenta eiro un sociālā dialoga jautājumos Valda Dombrovska teikto citē Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

Dombrovskis Latvijas Televīzijas raidījuma Sastrēgumstunda speciālizlaidumā paskaidroja – eirozonas valstis jau 2012.gada novembrī lēma, ka pēc otrās palīdzības programmas sekmīgas pabeigšanas Eirogrupa atgriezīsies pie Grieķijas parādsaistību izvērtēšanas, pārskatot to nosacījumus. Lai gan minētā programma netika sekmīgi pabeigta, Dombrovskis tomēr neizslēdz, ka eirozonas valstis varētu atgriezties pie piedāvājuma pārskatīšanas.

Pašlaik notikumu tālākā attīstība ir atkarīga no Grieķijas valdības spējas sagatavot pārliecinošu reformu programmu, atzina politiķis.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes profesors un Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds prognozēja, ka par spīti referenduma iznākumam Grieķijas ekonomiskajai sistēmai vēl ilgi nāksies darboties taupības režīmā. «Diemžēl neizslēdzu, ka risinājums, ko sagaidīsim, būs turpināšana muļļāties,» skeptisks par ātru situācijas risinājumu bija Sprūds.

Arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pieļāva, ka būs vajadzīgs ilgs un ārkārtīgi smagu sarunu pavadīts process, līdz atjaunosies valsts ekonomiskā konkurētspēja.

Vērtējot Grieķijas ekonomiskās krīzes ietekmi uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, eksperti bija vienisprātis, ka, lai izvairītos no domino efekta un novērstu radikālo partiju populistisku uzbrukumu ES valstu solidaritātes idejai, valstu līderi nedrīkst pieļaut parāda atlaišanu, taču vienlaicīgi kompromiss jāmeklē no abām pusēm.

Rimšēvičs lēsa, ka atbildība par šī brīža situāciju jāuzņemas šī brīža Grieķijas valdībai, kas pēdējā pusgada laikā apstādinājusi iepriekšējās sarunās panākto valsts ekonomikas atveseļošanas labā.

Cilvēku mulsināšana, solot banku atvēršanos, un risinājuma novilcināšanas pasākumi izmaksā ļoti daudz gan noguldītājiem, gan visai grieķu sabiedrībai, apgalvoja Rimšēvičs. Viņš arī skaidroja, ka Grieķijas nespēja pārvarēt ekonomisko krīzi valstī saistāma ar to, ka nepieciešamie konsolidācijas pasākumi tika izstiepti septiņu gadu garumā, nevis paveikti īsākā laikā, kā tas notika Latvijā.

Savukārt ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte atzina, ka referenduma iznākums Grieķijā bija paredzams un demokrātiskā iekārtā sabiedrībai nav tiesību nosodīt kādu valsti par šādu tās rīcību. Karnīte secināja, ka taupības politikas lielākā problēma slēpjas tajā, ka tas, ko sastrādā vieni, jāstrebj citiem.

Finanšu konsultants Gundars Kuļikovskis gan piebilda, ka šis demokrātiskā ceļā pieņemtais lēmums neparedz nedemokrātisku citu valstu piespiešanu apmaksāt Grieķijas rēķinus, bet Sprūds Grieķijas retoriku par demokrātiskiem lēmumiem mēģināja skaidrot ar citādu kulturālu pieeju jēdziena izpratnei.

Eksperti norādīja, ka papildus finansiālajai krīzei Grieķijai turpmāk būs jāsaskaras arī ar citām šīs situācijas sekām, proti, valsts ir zaudējusi uzticamību kā sadarbības partnere.

BNN jau vēstīja, ka nesagaidījuši Grieķijas piedāvājumu parādu krīzes pārvarēšanai, eirozonas finanšu ministri 7.jūlijā devuši Grieķijai laiku līdz 9.jūlijam, lai sagatavotu jaunus priekšlikumus, kas ļautu tai vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem.

11.jūlijā piedāvājumu apspriest pulcēsies Eirogrupa, bet 12.jūlijā ieplānota visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu galotņu tikšanās.

BBC vēsta, ka Grieķijai Briselē dots ultimāts: vai nu tiek panākta vienošanās vai arī 13.jūlijā Grieķija un tās bankas riskē bankrotēt.

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk) otrdien norādījis, ka Grieķijas bankrots un tās banku sistēmas sabrukums ietekmētu visu Eiropu.

Tāpat ziņots, ka Grieķijā 6.jūlijā atkāpies finanšu ministrs, kura aicinājumu noraidīt starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības 5.jūlija referendumā atbalstījuši vēlētāji.

Kā liecina referenduma galīgie rezultāti, tajā piedalījušies 62,5% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 61,3% balsojuši «pret», bet 38,7% vēlētāju atbalstījuši Grieķijai akūti nepieciešamā starptautiskā aizdevuma saņemšanu uz stingrajiem taupības nosacījumiem, kādus izvirzījusi Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds.

Grieķija 30.jūnijā nokavējusi termiņu, kādā tai bija jāveic aizņēmuma atmaksa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 1,6 miljardu eiro apmērā, kļūstot par pirmo ekonomiski attīstīto valsti, kas nav spējusi samaksāt savu parādu.

Starptautiskais Valūtas fonds apstiprinājis, ka Grieķija nav veikusi maksājumu, kura termiņš bija 30.jūnijs, uz ko reaģējušas reitingu aģentūras, pazeminot Grieķijas parādsaistību vērtējumus.

Ref: 102.000.102.10260


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.