bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.04.2017 | Vārda dienas: Terēze, Gundega
LatviaLatvija

Eksperti: Pakalpojumi turpinās sadārdzināties

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gada inflācija sasniegusi 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir bijis pēdējo gadu augstākais punkts. Inflācijas kāpumu noteica tendenču maiņa pasaules izejvielu tirgū, vēsta eksperti.

Patlaban nozīmīgākie inflāciju veicinoši faktori ir pārtikas un degvielas cenu kāpums. Tomēr papildus tam lielu ietekmi veido mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās. Tāpat pēc ilgstoši krītošu tarifu samazinājuma perioda sāk pieaugt telekomunikāciju pakalpojumu cenas, norāda SEB bankas Makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Savukārt DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš komentē: «Notikumi pārtikas izejvielu tirgos vēsta, ka, atskaitot sezonālos efektus atsevišķiem produktiem, papildus pārsteigumus pircējiem šī preču kategorija tuvākajā nākotnē nesagādās. Veikalu plauktos pēdējā pusgada laikā ir krasi kāpušas piena produktu cenas, to gada inflācijai sasniedzot 11,7%. Pēc strauja lēciena pagājušā gada 2.pusē šogad piena pulvera cenas biržās ir kopumā slīdējušas uz leju. Arī vidējās svaigpiena izmaksas Latvijā februārī jau nedaudz samazinājās. Kopš pērnā pavasara lejupejošs ir bijis pārtikas kviešu cenu izmaiņu kopējais virziens. Ir lielas pārtikas kategorijas, kuru dārdzības pieaugums ir zem vidējā, piemēram, maize un gaļas produkti.»

Tomēr eksperti norāda, ka pakalpojumi turpinās sadārdzināties. «Turklāt primārās tendences joprojām diktēs pārtikas un energoresursu cenas, kuras var nest vēl daudz pārsteigumu. Straujais gada sākums liek pārskatīt arī gada vidējo prognozi, to paaugstinot līdz 3%. Lai arī pašreizējās prognozes sola krietni straujāku cenu kāpumu, tas nebūs pārmērīgi straujš. Joprojām pasaulē dominē zemas inflācijas vides apstākļi. Drīzumā norims energoresursu cenu kāpuma ietekme, kas stabilizēs arī inflāciju. Tomēr sabiedrībā inflācijas uztvere saasināsies, jo to noteiks straujāks cenu kāpums pārtikai,» skaidro Gašpuitis.

Jāatzīmē, ka  DNB bankas ekonomikas eksperts Strautiņš secina, ka straujš darbaspēka izmaksu pieaugums uzņēmumiem jāuztver kā neizbēgams. «Iekšējā tirgū strādājošie to varēs kompensēt vai nu ar cenu vai ražīguma kāpumu, atkarībā nozares īpatnībām. Eksportējošajiem iespēju celt cenas būs mazāk, kas neizbēgami novedīs pie eksportējošo uzņēmumu skaita sarukuma, jo īpaši kokapstrādē un pārtikas pārstrādē, taču pat šīs nozares var palielināt kopējo pievienoto vērtību, pārējiem uzņēmumiem kļūstot lielākiem, ieguldot iekārtās, ražošanas organizācijā, zīmolos un citos pievienoto vērtību vairojošos procesos.»

Eksperts uzskata, ka kāps algu daļa kopējā ienākumu pīrāgā, Latvijā šis koeficients vēl atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā, bet Igaunijā to jau ir sasniegusi. Eksporta sektors var sadzīvot ar algu izmaksu kāpumu, kas pārsniedz ES vidējo, ja vien tempu atšķirība neiziet ārpus saprāta rāmjiem, skaidro Strautiņš.

Pēdējos mēnešos inflācija pasaulē ir turpinājusi pieaugt, kas varētu liecināt, ka nulles inflācijas laikmets lielākajā daļā valstu ir noslēdzies, komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Gašpuitis.

«Augšupeja galvenokārt veidojas no zemā bāzes efekta, jo agrākais enerģijas cenu kritums izzūd no gada inflācijas rādītājiem un ir augušas arī naftas cenas. Tāpat patēriņa cenu kāpumu veicinājis pārtikas cenu kāpums. Pastāv vairāki iemesli kādēļ sagaidīt augstāku inflāciju. Resursu izmantošanas līmenis daudzās valstīs pieaug, bet protekcionisma vēsmas var pastiprināt saistību starp resursu izmantošanas un atalgojuma izmaiņām, kas attiecīgi veicinās cenu kāpumu. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu (ASV), plānotajam robežu nodoklim var būt tieša ietekme uz inflāciju. Īstermiņā papildu risks ir sekundārā ietekme no pieaugošajām enerģijas un pārtikas cenām. Arī valūtu vērtības kritums daudzās valstīs papildus stimulēs inflāciju, jo īpaši Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā,» prognozē Gašpuitis.

ASV kontekstā, būtiski minēt, ka Swedbank ekonomiste Linda Vildava norāda, ka «lielais nezināmais šobrīd ir naftas cena,» kura pēdējā mēneša laikā piedzīvojusi gana lielas svārstības. Līdz ar ziņām par ražošanas apjomu kāpumu ASV un augošiem krājumiem, par spīti Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) centieniem tos mazināt, marta sākumā Brent naftas cena samazinājās no 55 līdz 56 dolāriem par barelu līdz 50 līdz 51 dolāram. Savukārt, marta beigās Brent cena atgriezās pie 55-56 dolāriem par barelu ģeopolitisko saasinājumu Sīrijā rezultātā. Turpmākā naftas cenas attīstība noteikti ietekmēs arī inflācijas attīstību Latvijā.

Savukārt par turpmākajām prognozēm DNB bankas ekonomikas eksperts Strautiņš saka:  «Nav šaubu, ka IKP pieaugums Latvijā paātrināsies gan šajā, gan nākamajā, gan, ļoti iespējams, arī vēl 2019.gadā. Latvijā ir pievērsta pārāk liela uzmanība izaugsmes tempu kritumam, kas 2013-2016. gadā notika saistībā ar pārejošiem un tikai Latvijai un Baltijai nozīmīgiem apstākļiem. Ir izdarīti pārspīlēti secinājumi par iekrišanu vidējo ienākumu slazdā, bez dziļākas izpratnes par eksporta nozarēs notiekošajiem strukturālajiem procesiem. Izaugsme būs strauja, bet ekonomikā nav tikai labu vai tikai sliktu ziņu. Arī cenas augs, nākotnē arvien vairāk — iekšēju faktoru dēļ.»

Ref: 225.000.103.580


Pievienot komentāru

Ar informācijas tehnoloģijām pārbaudīs piemērotību karavīra statusam

Aizsardzības ministrijā trešdien, 3.maijā, plkst.11.00, parakstīs līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir izstrādāt modernu personības novērtēšanas sistēmu, kas tiks izmantota Nacionālo bruņoto spēku personāla atlasē.

Antāne: Steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā

Eiropai ir ļoti lieli plāni attiecībā uz ostu attīstību – līdz 2030.gadam kravu apjomus plānots palielināt pusotru reizi, radot papildu 160 tūkstošus darba vietu. Mums steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā, uzskata Baltijas asociācija –Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Pieejams 24,8 milj. eiro ERAF finansējums Inčukalna gudrona dīķu sanācijai

Lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī atjaunotu vides kvalitāti un novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, sanācijas darbu turpināšanai Inčukalna sērskābā gudrona dīķos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 24,8 miljoni eiro.

Strīķe sniegusi paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB

Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe piektdien, 28.aprīlī, izsaukta uz savu bijušo darbavietu, lai sniegtu paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB.

Stradiņa slimnīcas infrastruktūrai pieejami 64 miljoni eiro no ERAF

Ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūrā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir paredzēts vairāk nekā 91 miljons eiro, no tiem 64 miljoni – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Aizdomas par apzinātu provokāciju Olaines novadā; VVD lūdz uzsākt kriminālprocesu

Valsts vides dienests piektdien, 28.aprīlī, or nosūtījis lūgumu Valsts policijai uzsākt kriminālprocesu saistībā ar nesankcionētajām noziedzīgajām darbībām, ko nezināmas personas, bez saskaņošanas ar VVD, veikušas īpašumā Ekolauks Olaines novadā, kur agrāk atradusies Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve. VVD pieļauj, ka ir notikusi apzināta provokācija

Ārlietu ministrijā: Eiropas attīstības sadarbības politika mainīsies

«Eiropai un Āfrikai ir jāsadarbojas patiesā partnerība jau no pašiem pirmsākumiem, jo mūs ietekmē tie paši ekonomiskie, drošības un ar migrāciju saistītie izaicinājumi,» uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Autovadītāju ievērībai: Pēcpusdienā Pierīgā ir iespējami sastrēgumi

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc pēcpusdienā Pierīgā būs augsta satiksmes intensitāte un palēnināta satiksme, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Auto līzinga uzņēmums: Latvijas privātā auto parka vidējais vecums turpina pieaugt

Auto līzinga Mogo neto peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 1,1 miljons eiro un tas ir 122 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo 2016.gada periodu, BNN vēsta uzņēmumā.

Pēdējā laikā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā autostāvvietas Rīgas centrā.

Pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta pārpalikums samazinājies par 15,6 milj.

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 miljoni eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 miljoniem eiro, par datiem ziņo Finanšu ministrija.

Igaunijā apstiprina likumprojektu par savvaļas dzīvnieku cirka aizliegumu

Igaunijas valdība ceturtdien, 27.aprīlī, apstiprināja tālākai virzībai likumprojektu, kas paredz izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā, ierobežojot savvaļas sugu dzīvnieku publisku izrādīšanu, tostarp arī izmantošanu cirkā. Tuvākajā laikā par likumprojektu būs jābalso Igaunijas parlamentam.

ERGO: Pēdējo sešu gadu laikā interese par veselības apdrošināšanu ir diezgan maza

Viens no lielākajiem izaicinājumiem privātpersonu veselības apdrošināšanā ir cilvēku attieksme un izpratnes trūkums par tās būtību, tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Rīgā: Būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums

Novērtējot galvenos faktorus, kas Latvijas videi nodara vislielāko kaitējumu, vairums rīdzinieku uzskata, ka būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums, ar ko ikdienā jāsaskaras pilsētā, atklāj jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; biržu indeksi kāpj ASV, bet sarūk Eiropā

Naftas cenas pasaulē rītā piektdienas, 28.aprīlī, rītā pieaug pēc tam, kad ceturtdien, 27.aprilī, tās nokritās līdz mēneša zemākajai atzīmei. Ceturtdien, 27. aprīlī, naftas cenas samazinājums saistāms ar ieguves atsākšanu Lībijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,5%

Šogad martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Martā būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,1%

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3%, strādnieku darba samaksa – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

Akcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

VNT pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas prouduktu

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls 2017.gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas produktu (2016.gadā – 2,7 miljonus tonnu), savukārt SIA LatRosTrans transportēja 1,5 miljonus tonnu (2016.gadā – 1,6 miljonus tonnu).

Mūrniece: Kremļa agresīvā uzvedība ir drauds mūsu reģionam

Amerikas Savienoto Valstu nepārtraukta militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir izšķiroša, lai stātos pretī reģiona drošības izaicinājumiem, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru Polu Raienu.

Par dalību Sīrijas konfliktā jaunietim piespriež četru gadu cietumsodu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 27.aprīlī, piesprieda četru gadu cietumsodu Mārtiņam Grīnbergam par dalību Sīrijas konfliktā.

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu. No tiem 600km tiks uzklāts mīkstais asfalts, bet 215 km tiks veikta virsmas apstrāde.

Igaunijā ar ziemas riepām atļauj braukt līdz 7.maijam

Neraksturīgi vēso laikapstākļu dēļ Igaunijas Ceļu pārvalde nākusi klajā ar lēmumu paildzināt periodu, kurā autovadītājiem atļauts braukt ar radžotām ziemas riepām vēl pirmajā maija nedēļā.

Igauņu TransferWise atvērs biroju Singapūrā

Igaunijas uzņēmēju vadītais naudas pārvedumu uzņēmums TransferWise paziņojis par ieceri atvērt Āzijas reģionālo biroju Singapūrā.

Pētījums: Palielinās Baltijas valstu tūristu skaits ceļojumiem uz ASV

Vasaras ceļojumu sezonā Baltijas valstu tūristi priekšroku dod lidojumiem uz Āziju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, savukārt populārākās valstis, kurās baltieši labprāt ceļo ar auto, ir Itālija, Spānija un Vācija - tā liecina ceļojumu aģentūras Estravel un auto nomas uzņēmuma Budget apkopotā informācija.

Jaunākie komentāri