bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.01.2017 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Eksperti: Pēc dzelzceļa elektrifikācijas nozare var «pamosties ar paģiru sajūtu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

Latvijas tranzīta koridora pārstāvji ir piesardzīgi skeptiski par plānoto Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu.

Jautājums par dzelzceļa elektrifikācijas projekta lietderību ir ļoti smags un sarežģīts. Lai gan dzelzceļa elektrifikācija ir atzīstams sevi cienošas valsts projekts un līdzīgā virzienā raugās arī Baltkrievija un Lietuva, tomēr bažas raisa projekta ietekme uz Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, uzskata biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Antāne pauda, ka visi projekta riski nav pietiekami izvērtēti un nozarē ir bažas par tā ietekmi uz dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifiem rūkoša kravu apgrozījuma apstākļos. Attiecīgā infrastruktūra ir dārga un būs jāuztur tās lietotājiem – pārvadātājiem. Ja kravu apgrozījums krītas, infrastruktūra tiek mazāk izmantota, kas savukārt nozīmē, ka var kāpt tarifi.

Vienlaikus viņa norādīja, ka projektā ekonomiskais ieguvums paredzēts pārvadātājiem, nomainot dīzeļvilces lokomotīves pret elektrovilces lokomotīvēm, taču arī tas nozīmē papildu izmaksas pārvadātājiem, lai ritošo sastāvu atjaunotu.

Antāne sacīja, ka pēc šī projekta nozare potenciāli var «pamosties ar paģiru sajūtu» – daudzi jautājumi par projekta ekonomiskajiem aprēķiniem joprojām nav atbildēti.

Biedrības vadītājas ieskatā, ja šis projekts tiek īstenots, tam jātiek virzītam roku rokā ar kravu piesaistes plānu Latvijas tranzīta koridoram.

Arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš atzīmēja, ka prezentēti patlaban ir tikai pamatskaitļi projekta ekonomiskajā aprēķinā, taču nav skaidrs, «kas cipariem ir apakšā». Piemēram, nav skaidrības, vai aprēķinos ir iekļautas elektrolokomotīvju iegādes izmaksas.

Tāpat joprojām nav zināms, cik projekts izmaksās kravu pārvadātājiem un tranzīta sektoram, ņemot vērā, ka jau Rīgas un Ventspils virziena elektrifikācija izmaksās miljardu, taču Eiropas Savienības līdzfinansējums projekta pirmajai kārtai veido tikai aptuveni trešo daļu no šīs summas.

Krūmiņš uzsvēra, ka turpinās kravu apgrozījuma kritums Latvijas tranzīta koridorā un šādos apstākļos nav skaidrs, uz kā rēķina tiks iegūts trūkstošais finansējums.

Pēc viņa teiktā, bankām un būvniecības kompānijām šis projekts noteikti ir interesants, bet problemātiska ir pieeja raudzīties tikai uz tranzīta sektoru. Esot jāsaliek kopā vienā katlā starpindustriju ieguvumi un zaudējumi kopējā tautsaimniecības kontekstā un tad jāizšķiras par projekta realizāciju.

Vienlaikus viņš norādīja, ka projekta ekonomiskajā pamatojumā izmantotais pieņēmums, ka pa dzelzceļu Latvijā tiks pārvadāti 50 miljoni tonnu kravu ik gadu, ir ļoti optimistisks.

Arī bijušais satiksmes ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Anrijs Matīss atzīmēja, ka pārredzamā nākotnē caur Latvijas tranzīta koridoru austrumu-rietumu virzienā netiks pārvadāti 50 miljoni tonnu kravu.

Tāpat viņš stāstīja, ka pašreizējā kravu apgrozījuma krituma apstākļos infrastruktūras izmaksas noteikti atsauksies uz tarifiem, turklāt nozarei vajadzēs aizņemties līdzekļus un iepirkt elektrolokomotīves.

Pēc viņa teiktā, elektrifikācija gan Ventspils, gan Rīgas virzienā kravu pārvadājumus uz šīm ostām, visticamāk, padarīs mazāk konkurētspējīgus.

Bijušais ministrs patlaban neredzēja iespēju, kā ar plānoto modeli, kurā ir skaidrība tikai par trešdaļu Eiropas Savienības līdzfinansējuma no kopējām izmaksām, varētu pacelt šādu grandiozu projektu.

Arī Latvijas Ostu asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns pauda, ka nozarē ir veselīgas šaubas par šo projektu, vienlaikus gan esot par to optimistiskāk noskaņots.

Viņš uzsvēra, ka aprēķinos jau ir norādīts, kā valsts budžets atgūs investētos līdzekļus projekta pirmajā kārtā, turklāt būtisks ir arī vides ieguvums. Ja Eiropas Savienības līdzekļus var apgūt, iesaistot vietējos uzņēmējos, tas ir jādara, lai sildītu ekonomiku.

Savukārt, runājot par rūkošo kravu apgrozījumu, viņš atzīmēja, ka 50 miljoni tonnu gadā ir kaut vai tikai Rīgas ostas pārkraušanas kapacitāte vien un Latvijas ostas «strādā un strādās».

Leiškalns atzina, ka riski šajā projektā ir, taču tie ir visur. «Nevaram dzīvot riskos, jādzīvo perspektīvās,» uzsvēra Ostu asociācijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā. Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili. Pirmā posma kopējās izmaksas paredzētas 660 miljonu eiro apmērā. Otrajā posmā no 2020. līdz 2025.gadam iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu. Šī posma kopējās izmaksas – 519 miljoni eiro.

Savukārt pēc 2023.gada plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, savukārt laikā no 2025. līdz 2030.gadam rekonstruēt jau elektrificētos posmus Pierīgā. Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā Eiropas Savienības plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai šim projektam ir pieejams Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 347 miljonu eiro apmērā.

SIA Ernst&Young Baltic izstrādātā projekta izmaksu-ieguvumu analizē secināts, ka projektam būs pozitīva ietekme gan uz vidi, gan tautsaimniecību. Valdība par projekta virzību plāno lemt 25.oktobrī.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir lielākais līdz šim plānotais dzelzceļa investīciju projekts Latvijā. Pašlaik Latvijā elektrificēti apmēram 14% jeb 257 kilometri dzelzceļa līniju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Ref:103.000.103.200550


Pievienot komentāru

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Igaunija un Somija noslēdz divpusēju aizsardzības ietvara nolīgumu

Somija un Igaunija noslēgušas divpusēju nolīgumu, abām kaimiņvalstīm nosakot savstarpējās sadarbības principus aizsardzības jomā. Igaunija un Somija ir ieinteresētas tuvāk sadarboties veidojot aizsardzības politiku, daloties ar informāciju, attīstot spēku spējas, kā arī aizsardzības izglītībā un militāro manevru jomā.

Valsts kontroliera amatā atkārtoti ievēl Krūmiņu

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, valsts kontroliera amatā atkārtoti ievēlēja līdzšinējo Valsts kontroles vadītāju Elitu Krūmiņu.

Saeima atbalsta lidmašīnu pasažieru datu reģistru izveidi terorisma novēršanai

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumu, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs.

Baidens: Visbagātākie nodokļos maksā pārāk maz

Uzstājoties ar uzrunu Pasaules Ekonomikas forumā Šveicē, Amerikas Savienoto Valstu aizejošais viceprezidents Džo Baidens vērtējis, ka viens procents pasaulē bagātāko cilvēku nodokļos maksā pārāk maz.

Ventspils brīvosta ar luksusauto 156 000 eiro vērtībā vizina Lembergu

Neraugoties uz kravu apgrozījuma samazinājumu par 16,44%, Ventspils brīvosta pērn par aptuveni 156 000 eiro iegādājusies luksus klases automašīnu Audi A8L W12, kuras vienīgais zināmais pasažieris ir brīvostas pārvaldes valdes loceklis, formāli no amata atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs , vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

LNOB direktors: No operas ēkas krīt ķieģeļi, bet amatpersonas par situāciju neinteresējas

Pirms dažām dienām no Latvijas Nacionālās operas ēkas un baleta ēkas sāka krist nost ķieģeļu un apmetuma gabali, nosūtot bildes amatpersonām. Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties kas; kā; ko darīsim; sociālajā tīklā Facebook.com ierakstā ziņo LNOB direktors Zigmārs Liepiņš.

Paraksta Latvijas un Japānas konvenciju, kas veicinās ārvalstu investīciju piesaisti

Tokijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārais vice-ministrs Motome Takisawa parakstīja Latvijas valdības un Japānas valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Turcijas Jaungada terorists uzbrukuma vietu izvēlējies nejauši

Vīrietis, kurš Turcijā tiek turēts aizdomās par Jaungada terora akta pastrādāšanu, nopratināšanā atzinis, ka uzbrukuma vietu izvēlējies nejauši.

FM: Problēmu NĪN jomā nevar risināt ar nodokļa likmes koridoru

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi.

ASV mīkstina sodu valsts noslēpuma nopludinātājai Meningai

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama mīkstinājis sodu bijušajai ASV militārpersonai Čelsijai Meningai, kura notiesāta par 750 000 lapu dokumentu un video zādzību un nopludināšanu atklātības organizācijai WikiLeaks.

Izteikta ideja vākt parakstus par izglītības ministra Kārļa Šadurska demisiju

Šonedēļ virkne izglītības darbinieku un organizāciju vairākas reizes ir saņēmuši anonīmu elektronisku vēstuli, kurā pedagogi tiek mudināti aktīvāk kritizēt izglītības sistēmu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu, kā arī izteikta ideja vākt parakstus par izglītības ministra Kārļa Šadurska demisiju.

Latvijā decembrī sasniegts trešais augstākais inflācijas rādītājs ES

Latvijā patēriņa cenas mēneša salīdzinājumā decembrī pieauga par 0,6%. Lietuvā reģistrēta mēneša inflācija 0,5% apmērā, bet Igaunijā patēriņa cenas salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,3%

Atvieglos ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kuriem ir būtisks darbaspēka trūkums

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 18.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, BNN informē Saeimas Preses dienests.

Par finansēm saistītus jautājumus ar banku varēs sazināties WhatsApp lietotnē

Pilnveidojot digitalizācijas procesu un izpētot klientu paradumus, nodrošinās iespēju ar personīgajām finansēm saistītus jautājumus risināt lietotnē WhatsApp, vēsta DNB banka.

Mamikins prognozē pasliktināšanos ES konservatīvā pārstāvja EP uzvaras dēļ

Pēc Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru guva Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvis Antonio Tajāni, deputāts Andrejs Mamikins prognozē situācijas pasliktināšanos ES, kā arī pašā EP.