bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.10.2017 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Eksperti: Pēc dzelzceļa elektrifikācijas nozare var «pamosties ar paģiru sajūtu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

Latvijas tranzīta koridora pārstāvji ir piesardzīgi skeptiski par plānoto Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu.

Jautājums par dzelzceļa elektrifikācijas projekta lietderību ir ļoti smags un sarežģīts. Lai gan dzelzceļa elektrifikācija ir atzīstams sevi cienošas valsts projekts un līdzīgā virzienā raugās arī Baltkrievija un Lietuva, tomēr bažas raisa projekta ietekme uz Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, uzskata biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Antāne pauda, ka visi projekta riski nav pietiekami izvērtēti un nozarē ir bažas par tā ietekmi uz dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifiem rūkoša kravu apgrozījuma apstākļos. Attiecīgā infrastruktūra ir dārga un būs jāuztur tās lietotājiem – pārvadātājiem. Ja kravu apgrozījums krītas, infrastruktūra tiek mazāk izmantota, kas savukārt nozīmē, ka var kāpt tarifi.

Vienlaikus viņa norādīja, ka projektā ekonomiskais ieguvums paredzēts pārvadātājiem, nomainot dīzeļvilces lokomotīves pret elektrovilces lokomotīvēm, taču arī tas nozīmē papildu izmaksas pārvadātājiem, lai ritošo sastāvu atjaunotu.

Antāne sacīja, ka pēc šī projekta nozare potenciāli var «pamosties ar paģiru sajūtu» – daudzi jautājumi par projekta ekonomiskajiem aprēķiniem joprojām nav atbildēti.

Biedrības vadītājas ieskatā, ja šis projekts tiek īstenots, tam jātiek virzītam roku rokā ar kravu piesaistes plānu Latvijas tranzīta koridoram.

Arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš atzīmēja, ka prezentēti patlaban ir tikai pamatskaitļi projekta ekonomiskajā aprēķinā, taču nav skaidrs, «kas cipariem ir apakšā». Piemēram, nav skaidrības, vai aprēķinos ir iekļautas elektrolokomotīvju iegādes izmaksas.

Tāpat joprojām nav zināms, cik projekts izmaksās kravu pārvadātājiem un tranzīta sektoram, ņemot vērā, ka jau Rīgas un Ventspils virziena elektrifikācija izmaksās miljardu, taču Eiropas Savienības līdzfinansējums projekta pirmajai kārtai veido tikai aptuveni trešo daļu no šīs summas.

Krūmiņš uzsvēra, ka turpinās kravu apgrozījuma kritums Latvijas tranzīta koridorā un šādos apstākļos nav skaidrs, uz kā rēķina tiks iegūts trūkstošais finansējums.

Pēc viņa teiktā, bankām un būvniecības kompānijām šis projekts noteikti ir interesants, bet problemātiska ir pieeja raudzīties tikai uz tranzīta sektoru. Esot jāsaliek kopā vienā katlā starpindustriju ieguvumi un zaudējumi kopējā tautsaimniecības kontekstā un tad jāizšķiras par projekta realizāciju.

Vienlaikus viņš norādīja, ka projekta ekonomiskajā pamatojumā izmantotais pieņēmums, ka pa dzelzceļu Latvijā tiks pārvadāti 50 miljoni tonnu kravu ik gadu, ir ļoti optimistisks.

Arī bijušais satiksmes ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Anrijs Matīss atzīmēja, ka pārredzamā nākotnē caur Latvijas tranzīta koridoru austrumu-rietumu virzienā netiks pārvadāti 50 miljoni tonnu kravu.

Tāpat viņš stāstīja, ka pašreizējā kravu apgrozījuma krituma apstākļos infrastruktūras izmaksas noteikti atsauksies uz tarifiem, turklāt nozarei vajadzēs aizņemties līdzekļus un iepirkt elektrolokomotīves.

Pēc viņa teiktā, elektrifikācija gan Ventspils, gan Rīgas virzienā kravu pārvadājumus uz šīm ostām, visticamāk, padarīs mazāk konkurētspējīgus.

Bijušais ministrs patlaban neredzēja iespēju, kā ar plānoto modeli, kurā ir skaidrība tikai par trešdaļu Eiropas Savienības līdzfinansējuma no kopējām izmaksām, varētu pacelt šādu grandiozu projektu.

Arī Latvijas Ostu asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns pauda, ka nozarē ir veselīgas šaubas par šo projektu, vienlaikus gan esot par to optimistiskāk noskaņots.

Viņš uzsvēra, ka aprēķinos jau ir norādīts, kā valsts budžets atgūs investētos līdzekļus projekta pirmajā kārtā, turklāt būtisks ir arī vides ieguvums. Ja Eiropas Savienības līdzekļus var apgūt, iesaistot vietējos uzņēmējos, tas ir jādara, lai sildītu ekonomiku.

Savukārt, runājot par rūkošo kravu apgrozījumu, viņš atzīmēja, ka 50 miljoni tonnu gadā ir kaut vai tikai Rīgas ostas pārkraušanas kapacitāte vien un Latvijas ostas «strādā un strādās».

Leiškalns atzina, ka riski šajā projektā ir, taču tie ir visur. «Nevaram dzīvot riskos, jādzīvo perspektīvās,» uzsvēra Ostu asociācijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā. Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili. Pirmā posma kopējās izmaksas paredzētas 660 miljonu eiro apmērā. Otrajā posmā no 2020. līdz 2025.gadam iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu. Šī posma kopējās izmaksas – 519 miljoni eiro.

Savukārt pēc 2023.gada plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, savukārt laikā no 2025. līdz 2030.gadam rekonstruēt jau elektrificētos posmus Pierīgā. Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā Eiropas Savienības plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai šim projektam ir pieejams Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 347 miljonu eiro apmērā.

SIA Ernst&Young Baltic izstrādātā projekta izmaksu-ieguvumu analizē secināts, ka projektam būs pozitīva ietekme gan uz vidi, gan tautsaimniecību. Valdība par projekta virzību plāno lemt 25.oktobrī.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir lielākais līdz šim plānotais dzelzceļa investīciju projekts Latvijā. Pašlaik Latvijā elektrificēti apmēram 14% jeb 257 kilometri dzelzceļa līniju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Ref:103.000.103.200550


Pievienot komentāru

Polija cer, ka Turcija iestāsies ES

Polija cer, ka Turcija ar laiku pievienosies Eiropas Savienībai, tā norādījis Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), tiekoties ar savu Turcijas kolēģi īsi pirms ES-Turcijas galotņu sanāksmes.

Austrijas prezidents valdības veidošanā pastāvēs uz eiropeiskām vērtībām

Austrijas prezidents brīdinājis parlamenta vēlēšanu uzvarētājus, konservatīvo Austrijas Tautas partiju, kura apsver galēji labējas partijas iesaistīšanu valdībā, ka nākamās Austrijas valdības pamatā jābūt eiropeiskām vērtībām.

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai - piešķirt ikmēneša piemaksas ģimenēm, kas audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus.

Antāne: Saeimas Tautsaimniecības komisija ir sadzirdējusi tranzīta nozari

Biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šodien notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt un prezentēt nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju, liekot uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājuma izmaksu konkurētspējas palielināšanu.

Brīdina LLU un RISEBA par iespējamu darbību saskaņošanu iepirkumā

Konkurences padome izteikusi brīdinājumu divām Latvijas augstskolām - Latvijas Lauksaimniecības universitātei un RISEBA - par iespējamu piedāvājumu saskaņošanu Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā iepirkumā.

Uztura speciāliste: Bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki

Lai gan mūsdienās informācija par veselīgu un sabalansētu uzturu ir plaši pieejama, bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki. Bieži vien pieejamā informācija ir tik akadēmiska un «sausa», ka nereti nedod izpratni, kā iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, skaidro uztura speciāliste.

KNAB atsaka kriminālprocesu eksprezidentes kapavietas lietā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir atteicies ierosināt kriminālprocesu saistībā ar kapavietas ierādīšanu I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Igaunija no IT uzņēmuma piedzīs 270 000 eiro par neizveidotu informācijas sistēmu

Somijas informācijas tehnoloģiju grupas Tieto uzņēmumam Igaunijā būs jāmaksā Igaunijas Sociālo lietu ministrijai 270 000 eiro par tā nespēju īstenot projektu Skais2, kura nolūks bijis izveidot jaunu informācijas sistēmu Igaunijas sociālās apdrošināšanas iestādei.

Pārmet neaktīvitāti Latgales reģiona Saeimas deputātiem

Saeimā no Latgales reģiona ievēlētie deputāti ir samērā neaktīvi, reti izsakot savu viedokli un aizstāvot šī reģiona iedzīvotājus un uzņēmējus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Telia Company brīdina valdību par LMT un Lattelecom daļu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums Telia Company brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus Latvijas Mobilais telefons un Lattelecom, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina rīcībā esošā Telia vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Latvijā vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēzi ielaistās stadijās

Attieksme pret iespēju mazināt saslimšanu ar vēzi ielaistās stadijās Latvijā joprojām ir ļoti zema, uzsver bijusī veselības ministre un galvenā ginekoloģijas ārste SIA Dziedniecība Ingrīda Circene.

Ūdeņraža transporta tehnoloģija - realitāte Latvijā

Līdz 2017.gada beigām Rīgā plānots uzstādīt ūdeņraža uzpildes staciju. Publiski pieejamā H2 uzpildes stacija Rīgā nodrošinās starpvalstu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu: nākamā tuvākā stacija būs Pērnavā.

Maltā piemin noslepkavotu žurnālisti, korupcijas atmaskotāju

Maltā vairāki tūkstoši iedzīvotāju pulcējušies, lai pieminētu noslepkavotu analītisko žurnālisti, kura vainojusi Maltas valdību korupcijā.

Latvija aicina Irānu demonstrēt konstruktīvu rīcību drošības sekmēšanā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kur diskutēja par Irānas lomu reģionā un Kopīgo visaptverošo rīcības plānu Irānai, ņemot vērā gaidāmo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ziņojumu ASV Kongresam par Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ieviešanu no Irānas puses.

Bildēs: Pāri Īrijai brāžas stiprākā vētra pēdējos 50 gados

Īrijā trīs cilvēki gājuši bojā, 120 000 mājsaimniecības un uzņēmumi palikuši bez elektrības, kad valsti skārusi vētra Ofēlija. Pirmdien, 16.oktobrī, vēja brāzmas Īrijā sasniegušas ātrumu 44 metri sekundē.

No Latvijas izvests par 54,14% vairāk alkohola; eksportēts, galvenokārt, uz Krieviju

Šogad astoņos mēnešos no Latvijas izvesti 102,259 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 54,14% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajos astoņos mēnešos.

ASV biržu indeksi sasniedz rekordus; naftas cenas kāpj

Amerikas Savienoto Valstu biržu trīs vadošie indeksi pirmdien, 16.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz banku akciju cenu pieaugumu. Turklāt ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājas Dženetas Jelenas nedēļas nogalē izteiktā prognoze par drīzu inflācijas pieaugumu stiprinājusi pārliecību, ka decembrī tiks paaugstināta bāzes procentu likme.

Bildēs: Portugālē un Spānijā traģiski mežu ugunsgrēki

Ne mazāk kā 30 cilvēki gājuši bojā postošos mežu ugunsgrēkos Portugālē un Spānijā.

Traģiskajā Somālijas terora aktā vaino islāma ekstrēmistus

Austrumāfrikas valstī Somālijā noticis terora akts, kur, uzspridzinot sprāgstvielām piekrautu kravas mašīnu, nonāvēti ne mazāk kā 320 cilvēki.

Desmit pacientiem radušās komplikācijas pēc kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā

Pašlaik vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ desmit pacientiem radušās medicīniska rakstura komplikācijas pēc acs kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā.

Jaunākie komentāri