bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.11.2017 | Vārda dienas: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
LatviaLatvija

Eksperti: Atalgojums Latvijā varētu augt līdzīgi kā pagājušajā gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā arī šogad atalgojums varētu augt līdzīgi kā pagājušajā gadā, turklāt arī tautsaimniecības un mājsaimniecības izaugsmes prognozes ir cerīgākas, prognozē ekonomikas eksperti, komentējot Centrālās Statistikas pārvaldes datus par darba samaksu Latvijā 2016.gadā.

«Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu aizkavēšanos un krīzi būvniecībā, kā arī daudz lēnāku minimālās algas pieaugumu (2,8% 2016.gadā, 12,5% 2015.gadā), darba samaksas izaugsmes temps ir bijis krietni virs vidējā ražīguma kāpuma. Tas ir izrādījies daudz labāks, nekā liecināja CSP dati pirms pāris mēnešiem, kas skaidrojams ar CSP metodoloģijas izmaiņām un datu pārskatīšanu. Pēc straujākas sabremzēšanas pērnā gada trešajā ceturksnī (3,4%) darba samaksas izaugsmes temps gada griezumā paātrinājās līdz 5,6% ceturtajā ceturksnī,» Swedbank ekonomiste skaidro Agnese Buceniece.

CSP dati vēsta, ka vidējā neto darba samaksa pērn pieauga par 4,7%, kas ir nedaudz lēnāk nekā alga pirms nodokļu nomaksas. «Tas ir skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atsevišķu atvieglojumu atcelšanu, kā arī ar solidaritātes nodokļa ieviešanu. Cenu kāpums pērn vidēji bija tikai 0,1%, tāpēc darba samaksas pieaugums gandrīz pilnā apjomā atspoguļojās pirktspējas kāpumā (4,6%),» vēsta Swedbank pārstave.

Turpretī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidro: «Zemas izaugsmes apstākļi un piezemētais perspektīvu vērtējums, kā arī nelielais minimālās darba algas paaugstinājums bija galvenie faktori, kas lika darba samaksas kāpumam sabremzēties.»

Gašpuitis skaidro arī to, ka pērnā gada pirmie trīs ceturkšņi iezīmējās ar negaidītu darba samaksas pieauguma kritumu, kas lika samazināt prognozes. Taču pēdējā ceturkšņa dati liecina, ka algu pieaugums gada beigās ir aizsniedzies līdz 5,9%. Turklāt ir pārskatīts arī iepriekšējo ceturkšņu veikums, kas uzrāda pozitīvāku algu dinamiku. Rezultātā pērn vidējā alga ir palielinājusies par 41 eiro jeb 5%, kas ir zemāks gada pieauguma temps nekā 2015.gadā (6,8%).

Savukārt Latvijas Bankas pārstāve Paula skaidro: «Pirktspējas dinamika, vismaz gada pirmajos trijos ceturkšņos, par kuriem pieejami patēriņa dati, sasaucās ar nelielu kopējā privātā patēriņa gada pieauguma bremzēšanos, kur īpaši saruka ilglietojuma preču un pakalpojumu patēriņa devums,» piebilda Paula.

Swedbank pārstāve iezīmē tendenci par mājsaimniecības tēriņiem: «Pirmajos trīs ceturkšņos par 3,4% mājsaimniecības tēriņi ir auguši lēnāk nekā darba samaksa. Tam ir vairāki izskaidrojumi. Daļa iedzīvotāju aktīvi uzkrāj – pērn mājsaimniecību uzkrājumi vidēji ir kāpuši par nepilniem 7%. Tajā pašā laikā ienākumi no atsevišķi ienākumu avotiem aug lēnāk. Piemēram, pensijas pērn ir augušas par aptuveni 2,5%, bet ārvalstīs dzīvojošo pārskaitījumi Latvijas iedzīvotājiem ir samazinājušies, salīdzinot ar gadu iepriekš.»

Latvijas bankas ekonomiste Daina Paula par 2017.gada ekonomiku prognozē: «Atalgojuma pieaugums varētu saglabāties līdzīgs. Budžetā apstiprināts straujāks atalgojuma kāpums atsevišķās sabiedriskā sektora jomās, kā arī tautsaimniecības izaugsmes prognozes ir cerīgākas, pamatojoties uz investīciju novērtējumu, kur pērn piedzīvoto kritumu, visticamāk, nomainīs kāpums, tostarp uzlabojoties ES fondu līdzekļu apgūšanai. Tikmēr pirktspējas gada pieauguma temps šogad varētu nepalielināties, jo patēriņa cenas augs straujāk nekā pērn.»

Ja izdosies izpildīt šī gada plānu, tad ekonomikā vajadzētu ieplūst ap 600 miljoniem eiro, kas palīdzēs audzēt investīcijas un izvilkt būvniecību no krīzes. Pieprasījums pēc būvniekiem pieaugs, veicinot gan nodarbināto, gan arī algu pieaugumu nozarē, par 2017.gada plāniem savu uzskatu pauž Buceniece.

«Būvniecības izrāviens sekmēs bezdarba līmeņa samazināšanos, it īpaši reģionos. Tomēr pat tad, ja jaunas darba vietas netiks radītas, bezdarbs samazināsies demogrāfisko tendenču iespaidā – darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpinās sarukt. Spiediens celt algas pieaugs. Šogad vidējās bruto algas kāpums varētu jau pakāpties virs 5%. Mājsaimniecībām tās būs labas ziņas, un tās varēs atļauties tērēt vairāk. Savukārt uzņēmējiem tas ir nepārprotams signāls celt ražīgumu,» norāda Bauceniece.

Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts uzskata, ka šogad ekonomikas izaugsme paātrināsies: «Uzņēmēju fokuss joprojām ir izmaksu kontrole, kas pārskatāmā perspektīvā saglabāsies. Tādēļ vērojamā izmaksu efektivizācija ritēs pārvērtējot darbinieku skaitu, kas atbrīvotu iespējas darba samaksas palielinājumam, nodrošinātu investīciju iespējas un peļņu. Šogad ekonomikas izaugsme paātrināsies, kas liks nedaudz aktīvāk augt arī algām. Spiediens palielināt algas saglabāsies ļoti augsts, jo īpaši publiskajā pārvaldē, kas stimulēs pieaugumu arī privātajā sektorā. Uzņēmējiem ir jābūt gataviem investēt, attīstīties, lai nodrošinātu tālāku algu kāpumu. Ņemot vērā izmaiņas datos, šogad kāpums varētu balansēt ap 5.5%. Atgūstoties inflācijai, pirktspējas pieaugums palēnināsies.»

Ref: 225.000.103.096


Pievienot komentāru

  1. Ziemelis teica:

    Ja tā kā alga auga man, tad necik…

    +1 0 -1 0

  2. Lietotājs teica:

    Paldies par daudzējādiem viedokļiem. Par tendenci, ko min Swedbank ekonomiste pilnībā piekrītu, daudzi mani paziņas veic uzkrājumus, to dzirdu arvien biežāk.

    +1 0 -1 0

Bosnijas serbu komandieri notiesā par genocīdu Srebrenicā

ANO Starptautiskā Bijušās Dienvidslāvijas Krimināltiesa pasludinājusi bijušo Bosnijas serbu spēku komandieri Radko Mladiču par vainīgu genocīdā un noziegumos pret cilvēci, kas pastrādāti deviņdesmitajos gados, Bosnijas kara laikā.

Tiesībsargs e-veselības sistēmā būtiskus trūkumus nesaskata

Pamatojoties uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesniegumu, kurā vērsa uzmanību uz nepieciešamību vērtēt Ministru kabineta noteikumus Par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu, analizēja atsevišķus E-veselības sistēmas aspektus, kā arī sniedza rekomendācijas, ziņo Tiesībsarga birojā.

Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad straujākais pēdējos desmit gados

Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad ir straujākais pēdējos desmit gados, norāda Eiropas Komisija Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopumā.

Latvijā pērn bijis straujāks lauksaimniecības izlaides vērtības kritums nekā vidēji ES

Latvijas lauksaimniecības sektora izlaides vērtība pērn bija 1,3 miljardi eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2015.gadā, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā kopumā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati.

Šadurskis: Noteikt kritērijus vidusskolai ir atbildīgs solis izglītības kvalitātes celšanai

Lai veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību skolēniem visā Latvijas teritorijā, tiks noteikts minimāli pieļaujamais bērnu skaitu klasē. To paredz trešdien, 22.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā.

Tretjakovam atņem Sočos izcīnīto zelta medaļu, par čempionu kļūst Martins Dukurs

Starptautiskā Olimpiskā komiteja trešdien, 22.novembrī, atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Apstiprināts Saeimas analītisko pētījumu plāns 2018.gadam

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome trešdien, 22.novembrī, apstiprināja Saeimas Analītiskajā dienestā veicamo analītisko pētījumu plānu 2018.gadam. Pētījumu izstrādi Analītiskais dienests sāks jau šogad.

Jerošenko: Ušakovs virza neveselīgu politiku, Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam

«Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās partijas Zaļo un zemnieku savienība sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas bija arī pirms Saskaņa parādījās Rīgas domē. Arī Saeimā ir šāda situācija, kaut arī Saskaņa vienmēr atrodas opozīcijā. Tomēr brīžos, kad viens vai otrs jautājums ir svarīgs Lembergam, nav jābūt izcilam politologam, lai ieraudzītu saikni starp šīm partijām. Citreiz šķiet, ka Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam,» intervijā ar BNN norāda bijušais Saskaņas deputāts, Finansists, uzņēmuma Laika stars īpašnieks Vadims Jerošenko.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji finansiāli vismazāk aizsargātie Baltijā

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā. Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

Paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus

Paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus, tostarp ar atbalsta maksājumiem laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus, tostarp pārejošas darba nespējas laikā. 

Par Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta Pētersone-Godmane

Par trešdien, 22.novembrī, dibinātā AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma AS Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, liecina Latvijas gāzes paziņojums biržai Nasdaq Riga.

EK pozitīvi novērtē Latvijas 2018.gada budžeta projektu

Atbilstoši Eiropas Komisijas vērtējumam Latvijas sagatavotais 2018.gada budžeta projekts pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem gan 2017.gadā, gan 2018.gadā Latvijas vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek novērtēta -1,8% no iekšzemes kopprodukta, savukārt 2018.gadā vispārējās valdības budžeta izdevumi pieaug par 7,1 procenta punktiem.

Pieaugot minimālajai algai, no nākamā gada palielinās uzturlīdzekļu apmēru par bērniem

Ņemot vērā, ka minimālā alga nākamgad pieaugs līdz 430 eiro, turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs arī no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs bērniem un pilngadīgām personām, kuras turpina iegūt izglītību Latvijā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā oktobrī samazinājās par 0,2%

2017.gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Vaškevičs Austrijā pret sevi jūtot «skarbu, bet taisnīgu» tiesību sistēmas attieksmi

Kukuļņemšanā apsūdzētais bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Vaškevičs, kura izdošanu tiesāšanai no Austrijas nesekmīgi cenšas panākt Latvijas varasiestādes, Austrijā pret sevi jūtot «skarbu, bet, paldies Dievam, taisnīgu» tiesību sistēmas attieksmi.

Samazinās mediķu pagarinātā normālā darba laika ilgumu

Turpinot atteikties no noteiktā pagarinātā darba laika mediķiem, Saeima pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Saskaņā ar grozījumiem tiks samazināts pagarinātā normālā darba laika ilgums, kā arī noteikti tā apmaksas principi 2018. un 2019.gadā.

Antāne: Nepārkrauto Krievijas kravu dēļ Latvija 9 mēnešos zaudējusi teju 50 milj.eiro

Latvijas ekonomika šī gada deviņos mēnešos ir zaudējusi aptuveni 50 miljonus eiro neiegūto Krievijas tranzīta kravu dēļ. Ja gada sākumā asociācijas uzņēmumiem naftas un ogļu kravu nosūtīšanu caur Ventspils ostu Krievijas dzelzceļš apstiprināja 90% apmērā, tad septembra mēnesī tie vairs bija tikai 5%, norāda biedrības BATL prezidente Inga Antāne.

Ziedot.lv: Lai mūsu sirdis ir kā tilts, kas dos cerību Valteram Frīdenbergam

Valters Frīdenbergs ir Latvijā iemīļots mūziķis. Daudzu gadu garumā ar vārdiem Sirds ir kā tilts labdarības akcijās aicinājis palīdzēt smagi slimiem bērniem. Šobrīd palīdzība nepieciešama Valteram pašam, vēsta portāls ziedot.lv.

Elektroauto stilīgs trends vai jaunais pasaules ekonomikas dzinulis?

«Latvijas satiksmē patlaban piedalās ap 350 elektroauto, taču Eiropa ir apņēmusies līdz 2030.gadam lielajās pilsētās uz pusi samazināt ar fosilo degvielu darbināmu mašīnu skaitu. Lai mēs pagūtu tam sagatavoties, laika nemaz nav daudz.»

Sāremā pēta interesi par prāmju satiksmi ar Latviju

Igaunijas lielākās salas pašvaldība vērsusies pie pieciem kuģniecības uzņēmumiem, vai tie nebūtu ieinteresēti uzsākt prāmju satiksmi starp Sāremā un Latviju.

Autovadītāj! Daudzviet uz autoceļiem veidojas apledojums, Kurzemē arī migla

Šorīt uz autoceļiem daudzviet veidojas apledojums, kas apgrūtina braukšanu un atsevišķos rajonos Kurzemē izveidojusies bieza migla. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 86 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Latvija šķīrējtiesas procesa ietvaros atguvusi izdevumus 1,2 milj. eiro apmērā

Latvija no Igaunijas uzņēmēja Indreka Kuivallika atguvusi tiesvedības izdevumus 1,28 miljonu eiro apmērā, kas radušies starptautiskās šķīrējtiesas procesā vēja enerģijas ražotāja Winergy lietā, un atgūtie finanšu līdzekļi ir ieskaitīti valsts budžetā.

Igauņu pilsētiņa vilina iedzīvotājus atpakaļ ar SPA Siguldā un 100 eiro balvu

Keilas pilsētiņa, kas atrodas 25 kilometru attālumā no Tallinas, uzsākusi pusotru mēnesi ilgu kampaņu ar mērķi panākt, ka pilsētas iedzīvotāji, kuri deklarējušies Igaunijas galvaspilsētā, lai saņemtu tiesības braukt sabiedriskajā transportā bez maksas, pārdeklarējas atpakaļ savā dzīvesvietā.

Veselības inspekcijā: Novājinātu ārstu resursu dēļ ieilgst ekspertīžu veikšana

Novājinātā ārstu resursa dēļ Veselības inspekcijā ieilgst ekspertīžu veikšana, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes teic VI vadītāja Indra Dreika.

Bezdarbnieku vidū pieaug gados vecāko cilvēku un personu ar invaliditāti īpatsvars

Kopējais bezdarbnieku skaits valstī pēdējos gados samazinās, taču reģistrēto bezdarbnieku vidū pieaug gados vecāko cilvēku un personu ar invaliditāti īpatsvars, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits joprojām saglabājas ievērojami augsts un gandrīz nemainīgs.

Jaunākie komentāri