bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds

Eksperti: Uzbrukuma gadījumā Baltijai palīdzību vajadzētu gaidīt vairākas dienas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUUzbrukuma gadījumā Baltijai NATO spēku palīdzību var nākties gaidīt vairākas dienas, uzskata Latvijas Televīzijas raidījuma de facto aptaujātie eksperti.

Jautājums par Baltijas aizsardzību kļuva aktuāls pēc Krievijas agresijas Krimā. Turklāt Krievija katru gadu aizsardzībai atvēl arvien vairāk naudas, un tas ir pamanāms pie Baltijas valstu robežām. Pleskavā Krievija veido bāzi kaujas helikopteriem, kas teorētiski pāris stundās varētu sasniegt Rīgu. Visapkārt Baltijai, arī Kaļiņingradā izvietotas Iskander raķetes. Vērienīgās mācībās Zapad pērn imitēts uzbrukums Baltijai.

Latvija ir NATO dalībvalsts, un reālas agresijas apstākļos Latviju jāsargā NATO dibināšanas līguma 5.pantam. Tas paredz, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām. Šis pants pirmo un vienīgo reizi piemērots pēc teroristu uzbrukumiem Ņujorkas dvīņu torņos, kam sekoja karš Afganistānā.

«NATO vērtējumā neapšaubāmi tās nav pašaizsardzības vienības, tās ir Krievijas vienības, kas darbojās Krimā. Tas, kā kāds mēģina pasniegt acīmredzamo, neietekmē 5.panta piemērošanu,» saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, apliecinot – ja Krievija mēģinātu līdzīgu scenāriju izspēlēt Latvijā, NATO vienības nekavētos.

Tomēr atsevišķi aptaujātie neizslēdz risku, ka Latvijai uzbrukuma situācijā var nākties pārliecināt par politisku un militāru atbalstu, ja ārējs uzbrukums nebūs acīmredzams.

«Juridiski mēs esam NATO. Problemātika 21.gadsimta drošības vidē ir tā, ka ir sarežģīti definēt militāro agresiju. Redzam Ukrainas piemēru, ir neformāli militāri formējumi, nav pilnīgi skaidrs, ka notiek militārs uzbrukums,» saka atvaļināts pulkvedis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Raimonds Rublovskis.

5.panta iedarbināšanā vieta atstāta arī politiskām konsultācijām NATO vēstnieku līmenī, bet noteiktās situācijas tam jāiestājas automātiski.

Par to, ka šīs garantijas nav tikai vārdi alianses līgumā, Latvija var būt drošāka, nekā vēl pirms pieciem gadiem. Organizācijas Wikileaks nopludināti ASV diplomātu slepeni ziņojumi atklāja, ka pēc 2008.gada Krievijas-Gruzijas kara NATO izstrādāja Baltijai aizsardzības plānu – praktiskus soļus 5.panta iedzīvināšanai. Tomēr vienprātība par plāna nepieciešamību nenāca viegli.

ASV vēstniecības Berlīnē ziņoja: «Vācija turpina uzskatīt NATO aizsardzības plānus Baltijas aizsardzībai no iespējamās Krievijas agresijas par neproduktīviem un nevajadzīgiem.»

Vācija nav vēlējusies kaitināt Krieviju. Plānu vietā Vācija piedāvājusi Baltijai simbolisku atbalstu – ministra vizītes un uzņēmās gaisa telpas patrulēšanu, kaut gan visiem bija skaidrs, ka lidmašīnas vienas pašas maz ko varētu izdarīt iespējamas Krievijas agresijas gadījumā.

Diplomātu sarakstē atzīmēta Baltijas valstu uzstājība, kas atmaksājās. Tieši no Vācijas vēlāk nāca ierosinājums papildināt tobrīd «atvērto» Polijas aizsardzības plānu ar Baltijas valstu sadaļām. Plānu tapšanu un saturu pie galda sēdošie aicināja turēt slepenībā, īpaši ASV, kas Baraka Obamas administrācijas laikā centās pārstartēt attiecības ar Krieviju.

«Plāna publiska apspriešana var nevajadzīgi palielināt spriedzu NATO un Krievijas starpā, no kā mums vajadzētu mēģināt izvairīties, kamēr mēs strādājam pie praktiskās sadarbības uzlabošanu jomās, kur NATO un Krievijai ir kopējas intereses,» uzskatīja ASV Valsts departaments.

Plāns tika pieņemts, bet tas ir slepens. Neoficiāla informācija Polijas medijos atklāj, ka Polijas un Baltijas aizsargāšanā kaujas operācijās būtu jāiesaistās deviņām divīzijām no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas. Atzīmētas arī Polijas un Vācijas ostas jūras spēku uzņemšanā.

Visai aptuveni izsakās arī Sārts: «NATO ātrās reaģēšanas spēki ir tie, kas sākot no piecām dienām var būt gatavi. Ir atsevišķām valstīm spēki, kas to var izdarīt ātrāk. Ir zināmi spēku veidi, kā gaisa spēki, kas arī var būt ātri gatavībā. Jūras spēkiem nokļūšana būtu ilgāka. Bet kopumā piecas dienas ir tas laiks par kuru mēs varam runāt.»

Skaidrs, ka iespējamie manevri Krievijas pusē būs redzami, tādēļ apziņošana var notikt ātrāk. Tomēr Latvijai jārēķinās, ka sliktākā scenārija gadījumā kāds laika posms būs jāaizstāvas pašai.

«Baltijas reģions lielā mērā pašreiz atgādina Rietumberlīnes situāciju aukstā kara apstākļos. Piegādāt palīdzību ātri un efektīvi uz šejieni nav nemaz tik vienkārši,» saka bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Vairāki eksperti atzīmē – ja kaut vienu reizi NATO līguma 5.pants netiks vajadzīgā brīdī īstenots, alianse beigs pastāvēt. Un to nevēlas neviena valsts, pat kāda attāla, kurai Baltijas drošība nav primāra.

102.000.102.6914


Pievienot komentāru

  1. oposums teica:

    un pirmajai jau steigsies palīgā Igaunijai, kas kārtīgi veic visus maksājumus

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.