Latvijā vidējais bezdarbnieks ir vīrietis spēka gados, bez augstākās izglītības, ar darba pieredzi strādnieka amatā, iespējams, celtniecības jomā, biznesa portālam BNN saka karjeras portāla WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.

Savukārt vidējais darba meklētājs esot apmēram tāds pats, kā vidējais nodarbinātais, jo jebkurš, arī tas, kuram ir labs darbs, nereti meklē labāku darbu un jaunus izaicinājumus, tā Silinieks.

Viņš norāda, ka darba tirgū pastāv būtiska neatbilstība starp piedāvājumu un pieprasījumu, bet tas esot pašsaprotami. «Darba tirgus «treknajos gados» tika izaudzināts tāds, kāds tajā laikā bija nepieciešams darba devējiem – liels skaits strādnieku ar labiem atalgojumiem bija nodarbināti tolaik plaukstošajā būvniecības un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas tirgū. Tas būtiski ietekmēja jauniešu lēmumu – iet studēt vai pieteikties darbā kādā jaunbūvē par četros ciparos rakstāmu atalgojumu. Priekšroka tika dota otrajam,» teic Silinieks.

Eksperts piebilst, ka tajā pat laikā sievietēm nekustamo īpašumu jomā darba bija mazāk, kas mudināja jaunietes iegūt izglītību un veidot karjeru citos uzņēmējdarbības sektoros. «Tas varētu izskaidrot šī brīža specifisko darba tirgus situāciju, ka lielāko bezdarbnieku daļu veido vīrieši spēka gados, jo nekustamo īpašumu tirgus krīzes iespaidā cieta visvairāk un, iznākot no būvlaukuma, šobrīd atrast darbu ir daudz grūtāk, kā – iznākot no Universitātes,» uzskata Silinieks.

Viņam daļēji piekrīt arī CV Market direktors Vladimirs Korickis, norādot, ka vīrieši šobrīd biežāk meklē darbu nekā sievietes. Tāpat vidējā bezdarbnieka vecums ir pēc četrdesmit, un kopējā darba pieredze šim cilvēkam ir aptuveni divdesmit gadi.

CV Online personāla atlases speciāliste Evita Lapiņa atzīmē, ka, raksturojot «vidējā darba meklētāja» profilu Latvijā, jāņem vērā pozīcijas, kurās ir konkrētas mērķauditoriju vecuma grupas. „Piemēram, sekretāres un asistenti – lielākā atsaucība būs vecuma robežās no 18 līdz 25 gadiem, savukārt, meklējot ražošanas direktoru, atsaucība būs no mērķa grupas vecumā no 35 līdz 55 gadiem.

«Ja ņem vērā, kādu atalgojuma līmeni, kā vēlamo visbiežāk kandidāti nosauc darba pārrunu laikā, tad tas ir robežās no 350 latiem neto līdz 600 latiem neto, taču tas noteikti jāizvērtē individuāli no pozīcijas un kandidāta pieredzes – jo augstāks ieņemamais amats un atbildība, jo ievērojamākas atalgojuma prasības,» BNN norāda Lapiņa.

Arī Silinieks atzīst, ka, lai noteiktu vidējo atalgojumu, ir jāizvērtē kāds noteikts amats, noteiktā nozarē. „Atalgojums darba tirgū kopumā var svārstīties no valsts noteiktās minimālās algas apjoma, līdz pat četriem, pieciem tūkstošiem latu – augstākā līmeņa vadītājam lielā uzņēmumā. Centrālās Statistikas Pārvaldes dati gan liecina, ka pagājušā gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 447 lati, kas ir par trīs latiem jeb 0,8% vairāk nekā 2010. gada otrajā ceturksnī,» teic mārketinga direktors.

CV Online un WorkingDay pārstāvji norāda, ka vispieprasītākie profesiju pārstāvji , neskatoties ne uz kādiem tirgus apstākļiem, ir programmētāji, IT speciālisti, grāmatveži un finanšu speciālisti, pārdošanas personāls un administratīvie darbinieki. Tāpat, attīstoties ražošanas uzņēmumiem, turpinās eksporta speciālistu piesaiste.

«Mainīgos tirgus apstākļos, kad uzņēmumiem ir jānostiprina sava pozīcija, nepieciešama kvalitāte un unikāla pieeja, lai piesaistītu patērētājus un attīstītu biznesu, tamdēļ vidējā un augstākā līmeņa vadītāji, kā arī pārdošanas speciālisti ir neatņemama sastāvdaļa, un arī šogad būs vienas no pieprasītākajām amata pozīcijām,» atzīmē CV Online speciāliste, norādot, ka aizvadītajā gadā aizsākās tendence un parādījās sludinājumi, kuros tika meklēti retu nozaru speciālisti. «Paredzams, ka šogad tas turpināsies, un jaunu darba vietu ar konkurētspējīgiem nosacījumiem varēs atrast tehniskie speciālisti un medicīniskais personāls privātajā sektorā,» tā Lapiņa.

Savukārt WorkingDay pārstāvis uzskata, ka pieprasītākos darbiniekus un vakances var vērtēt kvantitatīvi un kvalitatīvi. „Izvērtējot, cik daudz ir darba piedāvājumu kādā profesijā, mēs neiegūstam patiesu ainu, jo pastnieku, piemēram, skaitliski ir ļoti daudz un dēļ salīdzinoši nelielā atalgojuma darbinieku mainība šinī amatā ir samērā augsta. Šo situāciju labi raksturo atsevišķu vakanču skaits darba piedāvājumu portālā visidarbi.lv, kurā tiek apkopoti darba piedāvājumi no 25 darba piedāvājumu portāliem,» tā Silinieks.

Pēc visidarbi.lv datiem, Latvijā pieprasītāko profesiju Top 10 pirmajā vietā ierindojas pastnieks (100 vakances), kam seko pavārs (81 vakance) un pārdevējs (74). Ceturtajā vietā ierindojas programmētājs (73 vakances), kam seko aukle (59), apkopēja (49), frizieris (49), konditors (48), tirdzniecības pārstāvis (48) un administrators (45 vakances).

«Tajā pat laikā darba devējiem visgrūtāk ir atrast tieši kvalificētus speciālistus, kaut arī šādu darba piedāvājumu ir skaitliski mazāk. Pieprasījums pēc visu līmeņu pārdošanas speciālistiem saglabāsies arī šogad, jo, ekonomikai atveseļojoties, notiks aktīva tirgus pārdale – krīzes iespaidā būs vājinājusies konkurence daudzās uzņēmējdarbības jomās,» turpina WorkinDay mārketinga direktors.

Savukārt no darba meklētāju puses, pēc viņa novērojumiem, vislielākā atsaucība ir uz darba piedāvājumiem, kuros netiek prasītas kādas īpašas zināšanas vai iemaņas.

CV Market direktors norāda, ka meklētākās ir administratīvā sektora vakances, kā arī mārketinga jomas vakances.

«Ja uz situāciju darba tirgū raugās no darba meklētāja puses, tad ir sarežģītāk nosaukt konkrētas amata pozīcijas, kuras šķiet pieprasītākās, bet ir iespējams izcelt kritērijus, pēc kuriem darba meklētāji visbiežāk izvēlas pieteikt savu kandidatūru,» uzskata CV Online eksperte. Viens no kritērijiem ir tas, vai uzņēmums ir starptautisks vai liela mēroga vietējais. Tāpat svarīgs ir stabils atalgojums un visas sociālās garantijas, kā arī izaugsmes un apmācības iespējas.