bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Eksperts: Apstrādes rūpniecībā turpinās labo ziņu periods

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aktivizējoties starptautiskajai tirdzniecībai, ārējā pieprasījuma kāpumu izjūt arī Latvijas apstrādes rūpnieki. Tā rezultātā apstrādes rūpniecības uzņēmumu saražotās produkcijas apjoms šā gada aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir kāpis par 6,2%, liecina Latvijas Bankas publicētā informācija.

Tāpat bankas informācija norāda, ka nozarē turpinās pozitīvo ziņu periods, jo arī rūpnieku noskaņojuma rādītāji ir nokļuvuši jau sen nebijušos augstumos. To uzlabojumu nosaka uzņēmēju redzējums par pasūtījumu apjomu pieaugumu, kā arī gatavās produkcijas krājumu mazināšanās.

«Lielākā intriga, gaidot aprīļa datus, bija par to, vai pēc divu mēnešu krituma perioda ir atjaunojusies izaugsme kokrūpniecībā. Un šī ir vienīgā sliktā ziņa – nē, izaugsme kokrūpniecība nav atjaunojusies tajā joprojām vērojams kritums (par 1,4% salīdzinājumā ar 2016.gada aprīli),» datus komentē Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs.

Eksperts norāda arī to, ka tomēr to kompensē virkne labu rādītāju citās nozarēs – pārtikas rūpniecībā (+6,6%), ķīmisko vielu (+27,8%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+29,2%), elektrisko iekārtu (+31,9%), kā arī būvmateriālu ražošanā (+8,6%).

Turklāt papildu tam ir izcili rezultāti arī enerģētikā (+18.8%) un ieguves rūpniecībā (+20.7%). Ja enerģētikai bija vērā ņemami rezultāti jau iepriekšējos mēnešos, tad uzrāviens ieguves rūpniecībā, visticamāk, saistāms ar būvniecības nozares atdzīvošanos, viņš piebilst.

Pēc ilgāka klusuma perioda 2015. un 2016.gada pirmajā pusē arvien turpina ienākt ziņas par jaunu rūpnīcu atvēršanas vai būvniecības plāniem, saka eksperts.

«Jūtams, ka, mazinoties nenoteiktībai ārējā vidē un pieaugot ārējam pieprasījumam, arī rūpnieku riska apetīte pamazām pieaug, un tas izpaužas kā jaunu projektu uzsākšana. To atbalsta arī komercbanku aktivitātes kāpums kreditēšanas kontekstā,» komentē Kasjanovs.

Sakot arī to, ka tas, kā joprojām rūpniecības nozarei trūkst, ir lielāks rūpniecības uzņēmumu aktivitātes kāpums. Iemesli ir tie paši vecie – nesakārtotā tiesu vide, augstie energotarifi, nodokļu politikas mainība un daļēji arī – ģeopolitiskie riski.

Tāpat Latvijas Bankas ekonomists vēsta to, ka maijā ir sagaidīta vēl viena laba ziņa. Eiropas Komisija pēc ilgām pārdomām beidzot apstiprinājusi Latvijas puses pieteikto elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atlaižu shēmu energointensīvajiem rūpniecības uzņēmumiem. «Jāuzsver gan, ka atlaide 85% apmērā pienāksies tikai par to elektroenerģijas daļu, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem,» saka Kasjanovs.

Vienlaikus eksperts atzīst, ka ir vēl viena ziņa saistībā ar OIK – Ekonomikas ministrija savā ziņojumā Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai izstrādājusi trīs scenārijus OIK pieauguma ierobežošanai vai pat samazināšanai.

Ekonomikas ministrija atbalsta risinājumu, kura ietvaros pieci lielākie elektroenerģijas ražotāji brīvprātīgi atteiktos no garantētās maksas pretī saņems vienreizēju maksājumu, kas tiktu finansēts no AS Latvenergo uzkrātā pamatkapitāla samazināšanas.

Tas ļautu jau ar 2019.gadu pakāpeniski mazināt OIK, kas būtu visnotaļ pozitīva ziņa un signāls investoriem. Tomēr pagaidām ir pāragri spriest, vai šāds risinājums ir reāls un cik ļoti to atbalstītu visas iesaistītās puses, spriež eksperts.

«Tagad rūpnieku fokuss, visticamāk, pievērsīsies gaidāmās nodokļu reformas virzienā. Nevarētu teikt, ka pēdējā laikā uzrunātie rūpnieki tikai un vienīgi slavētu iecerēto, tomēr lielākā daļa reformu atbalsta. Kā galveno ieguvumu uzņēmēji min darbinieku augstāku neto atalgojumu, kas veicinātu pirktspējas kāpumu,» min Kasjanovs.

Paredzētās izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmā (tā sauktās reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli), visticamāk, radītu pozitīvu efektu vidējā un ilgtermiņā. Tas ļautu uzņēmumiem sakārtot savas bilances un padarītu tos pievilcīgākus komercbanku acīs iespējamās kreditēšanas kontekstā, prognozē eksperts.

Tāpat viņš norāda to, ka tomēr galvenais Latvijas uzņēmēju attīstību kavējošais faktors joprojām ir nodokļu sistēmas neprognozējamība un administratīvo procesu sarežģītība. Uzņēmējiem jau laicīgi jābūt skaidrībai par plānotajām izmaiņām un to ietekmi un uz uzņēmumu ikdienu, bet tas pagaidām izpaliek.

Ref: 225.000.103.1093


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas nodokļu reforma tuvojas. Vai būs tautas vēlēts prezidents? Gāzesvada projekta cīņas. 

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Ko darīt, ja Līgo svētkos gadījās pārēsties?

Pēc lustīgas līgošanas, baudot bagātīgi klātā galda labumus, var gadīties, ka rodas pēc svētku smaguma sajuta. Par to, kā rīkoties, lai mazinātu diskomforta sajūtu pārēšanās gadījumā, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks.

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Jaunākie komentāri