bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Eksperts: Digitalizācijas laikmeta pašmāju biznesam uzplaukt traucē viensētnieku daba

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Personāla atlases kompānijas “Amrop” partneris Viesturs Lieģis

Lielākā daļa uzņēmumu vadītāju Latvijā arvien vēl pietiekami nenovērtē moderno tehnoloģiju viļņa nestās iespējas un mestos izaicinājumus un, nevērīgi izturoties pret uzņēmējdarbības vidē notiekošajām pārmaiņām, neviļus nolemj savu rūpalu neveiksmei, uzskata Amrop partneris Viesturs Lieģis.

«Šobrīd pasaulē tehnoloģiju rosinātās pārmaiņas uzņēmējdarbībā notiek nevis piecgades vai pat gada plānā, bet stundās un minūtēs. Tikmēr uzņēmumu vadītāji Latvijā pret tehnoloģiju pieaugošo lomu uzņēmējdarbībā izturas gana nenopietni. Lielo uzņēmumu valdēs lielākoties joprojām ir iepriekšējās paaudzes pārstāvji, kas nav auguši ar tehnoloģijām un vēl nav novērtējuši to nozīmību. Lai gan viņi šobrīd sāk to apjaust, tas vēl neatspoguļojas reālās darbībās. Valda tāda degošās zemes sajūta – kaut kas jādara, bet nav skaidrs – kas,» situāciju Latvijas uzņēmos vērtē Amrop partneris.

Kā norāda eksperts, viens no apjukuma iemesliem Latvijas uzņēmumos ir tas, ka līdz šim tehnoloģijām uzņēmumā bijusi tikai atbalsta funkcija un uzņēmēji uz to skatījušies kā izmaksu centru. Tādēļ Latvijā joprojām ir maz tāda līmeņa cilvēku, kuri pārzina nozari un biznesa līmenī var domāt par tehnoloģijām. “Profesionāļus, kas jūtas kā zivis ūdenī gan biznesa gan tehnoloģiju vidē, atrast nebūt nav viegli. Var lūkoties uz jaunajiem talantiem, taču tas vēl ir jautājums, vai tādu censoni, kurš veiksmīgi uzrāvis kādu start up, konservatīvā, lielā uzņēmuma vide nenogalinās,” saka eksperts, kā vienu no risinājumiem piedāvājot ārvalstu ekspertu piesaisti. Tiesa gan, tam nereti traucējot latviešu mentalitātei raksturīgā noslēgtība.

Turklāt eksperts min arī to, ka pašlaik uzņēmējdarbības attīstības virzienus pasaulē vislabāk raksturo tādi uzņēmumi kā Uber, Tesla, Google, Amazon, Facebook, Apple un Paypal, sakot, ka tas apliecinot, ka nākotnes bizness ir ne vien saistīts, bet gan balstīts tehnoloģijās.

Lieģis skaidro arī to, ka, piemēram, Igaunijā vai Ukrainā organizācijas ir atvērtākas nestandarta risinājumiem. Mums arī biznesā laužas uz āru tā viensētnieka daba. Ja skatāmies, kā pēdējo desmit gadu laikā ir mainījies tradicionālais Latvijas uzņēmuma valdes sastāvs, tad jāsecina, ka pārmaiņu ir gaužām maz. «Mēs esam visai neelastīgi un daudzi attīstības jautājumi tāpēc tiek atstāti novārtā. Piemēram, organizācijas baidās uzņemt valdē cilvēkus no ārpuses. Pat tik triviāla lieta kā vadības valodas maiņa uz angļu tiek uztverta kā problēma,» pauž eksperts.

Turpinot, viņš saka: «Ne tāpēc, ka kāds nerunātu angliski, tas vienkārši šķiet neērti. Lai gan pat tik nelielas pārmaiņas valdē – cilvēks ar citas valsts pieredzi, var mainīt visu uzņēmuma kultūru un atvērtību pārmaiņām, bez kurām mūsdienu strauji mainīgajā biznesa vidē izdzīvot būs grūti. Ja kaut kas ir labi strādājis pēdējos 20 gadus, tas vēl nenozīmē, ka būs veiksmīgs risinājums arī nākotnē,» skaidro Lieģis.

Protams, Latvijā arī ir uzņēmumi, kas cenšas iet kopsolī ar laiku un, saprotot savu iespēju robežas sfērā, kurā nejūtas gana kompetenti, startē kā investīciju fonds, meklējot daudzsološus start up uzņēmumus. «Tas arī ir viens no iespējamiem attīstības scenārijiem. Dažkārt tiešām ir grūti ieviest kaut ko jaunu un vēl negatavu vecā un smagnējā organizācijā. Labs piemērs ir NASA, kas, nodarbinot ļoti daudz darbinieku, savulaik izvēlējās šo attīstības stratēģiju un nu darbojas kā investīciju fonds – platforma, uz kuras jaunie privātie uzņēmumi var būvēt savu biznesu,» stāsta Lieģis. Viņš arī norāda, ka par spīti ātro kredītu uzņēmumu pretrunīgajam vērtējumam, no biznesa viedokļa raugoties, arī tas ir labs apliecinājums, kā uz modernajām tehnoloģijām balstīts bizness iekaro arvien jaunus tirgus.

Mainoties tradicionālajai uzņēmējdarbības videi arī Latvijas uz pakalpojumiem orientētā ekonomika jau pavisam drīz piedzīvos krasas pārmaiņas, prognozē eksperts. Daudzi uzņēmumi, nespējot vai negribot pielāgoties, beigs pastāvēt, bet to darbinieki kļūs par bezdarbniekiem. Tādēļ jau tagad gan valsts, gan uzņēmumu līmenī nepieciešams domāt par pārorientēšanos atbilstoši tehnoloģiju laikmetam diktētajām tendencēm – tas nākotnē Latvijas ekonomiku var pasargāt no vēl nebijuša kraha.

«Prognozes liecina, ka 4.industriālās revolūcijas rezultātā Eiropā līdz 2020.gadam izzudīs 5 miljoni darba vietu. Un runa nav tikai par melnstrādniekiem, bet arī tā sauktajām baltajām apkaklītēm – juristiem, grāmatvežiem, konsultantiem un citiem. Savukārt digitālo kompetenču nozīme arvien pieaugs un to būtu svarīgi atcerēties un novērtēt. Tas attiecas gan uz lielo uzņēmumu vadītājiem, kuriem būtu pēdējais laiks iekļaut valdēs digitālās stratēģijas eksperts, gan uz valsts pārvaldes institūcijām. Apzinoties nākotnes izaicinājumus, programmēšanu nudien vajadzētu mācīt jau skolā, jo Latvijā programmētāju nekad nebūs par daudz, turklāt nākotnē, mainoties darba videi un pieprasījumam, tā var būt mūsu vienīgā glābšanas laiva,» lūkojoties nākotnē, teic Lieģis.

Ref: 225.000.103.846


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.