bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs

Eksperts: Gaļas patēriņš nākamajā gadā arvien pieaugs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēdējo 15 gadu laikā Latvijā arvien pieaudzis gaļas patēriņš, un sagaidāms, ka arī nākamajā gadā iezīmēsies līdzīga tendence. Par līdzšinējo situāciju un nākotnes prognozēm gaļas tirgū stāsta uzņēmuma HKScan Latvia Pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Lapiņa rīcībā esošie dati liecina, ka salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm Latvijā gaļu ēdam vismazāk – proti, vidējais patēriņš uz vienu cilvēku 2016. gadā Latvijā bija 67,35 kg, savukārt Lietuvā, kur gaļa tiek patērēta visvairāk, tie ir 89 kilogrami uz vienu cilvēku, bet Igaunijā – 82,2 kilogrami. Līderes godā visās valstīs ierindojas cūkgaļa (2016.gadā vidēji viens iedzīvotājs Latvijā apēda 19 kilogramus cūkgaļas), bet otra populārākā visās Baltijas valstīs ir vistas gaļa, pēc kuras pieprasījums pēdējos gados ir audzis.

Viņš saka: «Tas ir skaidrojams ar tās pieaugošo popularitāti un vērtīgajām uzturvielām, ko šī gaļa satur».

Svarīgi atzīmēt, ka tas, cik daudz gaļu patērējam, savā ziņā atspoguļo ekonomisko situāciju valstī – šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, sākoties krīzei, gaļas patēriņš strauji samazinājās, savukārt, ekonomiskajiem rādītājiem uzlabojoties, pamazām auga arī pieprasījums pēc gaļas, norāda uzņēmuma pārdošanas direktors.

Viņš atzīmē, piemēram, 2016. gadā Latvijā gaļas patēriņš sasniedza augstāko rādītāju kopš 2009. gada (krīzes laiks) – jau minētos 67,35 kilogramus uz vienu cilvēku (taču pirmskrīzes laikā rādītājs bija gandrīz 72 kilogrami gaļas uz vienu cilvēku). Sagaidāms, ka šī pieauguma tendence saglabāsies arī turpmāk – kā viens no pamatojumiem ir šī labā ekonomiskā «pašsajūta» – jo vairāk pieaug cilvēku ienākumi, jo vairāk uzturā tiek lietota gaļa.

Lapiņš stāsta, ka līdzīgi secinājumi izdarāmi, atskatoties arī uz laiku, kad Baltijas valstīs valūta tika nomainīta uz eiro. Piemēram, Igaunijā pēc valūtas nomaiņas cenas izskatījās mazākas, līdz ar to arī gaļas produktu iegādes ziņā bija vērojams pacēlums. Savukārt Latvijā bija novērojams pretējais – līdz ar eiro ieviešanu cenas izskatījās augstākas, un attiecīgi arī gaļas produkti, kas ir viena no sabalansēta uztura pamatsastāvdaļām, tika iegādāti mazāk.

«Raugoties uz dažādām produktu grupām, vērts atzīmēt, ka tieši gaļa ir viena no retajām produktu kategorijām, kuras patēriņš pēdējo desmit līdz 15 gadu laikā ir pieaudzis. Salīdzinājumam – maizes patēriņš pēdējo 15 gadu laikā ir samazinājies gandrīz uz pusi, kas saistāms ar vispārējām tendencēm mūsu sabiedrībā – piemēram, populāro uzskatu, ka ēst baltmaizi ir kaitīgi. Jāteic, ka, baltmaizes patēriņam rūkot, aug dažādu graudu, sēklu u.tml. maižu piedāvājums, jo cilvēki cenšas dzīvot un ēst veselīgāk, taču kopumā maize vienalga tiek ēsta daudz mazāk,» tā Lapiņš.

Turklāt dati apliecinot, ka pieprasījums gadu gaitā sarucis arī pēc zivīm, taču šajā gadījumā tas skaidrojams ar cilvēku vēlmi iegādāties augstākas kvalitātes preci, kas arī maksā dārgāk.

«Skatoties uz nākamo gadu, droši var teikt, ka esošās tendences būs novērojamas arī nākamgad – pieprasījums pēc gaļas arvien pieaugs, augstāku popularitāti iemantos arī vistas gaļa. Jau šogad bija novērojams straujš pieprasījuma kāpums ātri un ērti pagatavojamo produktu grupā (piemēram, nagetiem, kotletēm, gaļas bumbiņām), tāpat, salīdzinot ar pērno gadu, vairāk nekā divas reizes palielinājusies tieši cepeškrāsnī gatavojamo produktu iegāde – sagaidāms, ka arī nākamgad situācija būs līdzīga,» komentē uzņēmuma pārstāvis.

Vienlaikus eksperts klāsta, ka šī tendence liecina par to, ka pieaug cilvēku uzticība ātri gatavojamo produktu segmentam, kas ir gan kvalitatīvs, gan ērts lietošanai un ļauj samazināt ēdiena gatavošanai atvēlēto laiku. «Cilvēkam taču negribas katru dienu ēst vienu un to pašu maltīti, tā vietā viņš dod priekšroku daudzveidībai. Vēl pašlaik uzskatāmi redzams arī arvien pieaugošais pieprasījums pēc bekona, un tas noteikti turpinās pieaugt arī nākamajā gadā.»

«Ļoti iespējams, ka tuvākā gada līdz divu gadu laikā vasaras dārza pasākumos tradicionālā šašlika vietu ieņems burgeri, kuru popularitāte strauji aug. Tie sniedz iespēju maltīti dažādot, izvēlēties katram tīkamas sastāvdaļas, turklāt arī to pagatavošana neprasa lielas izmaksas. Sagaidāms, ka nākotnē šis segments augs un attīstīsies,» prognozē Lapiņš.

Par HKScan


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.