bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Eksperts: Sadales tīkla tarifu līdzsvarošanas plānā ir virkne zemūdens akmeņu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Akciju sabiedrības Sadales tīkls iecerētajā pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānā ir virkne zemūdens akmeņu, kas nav patērētājiem pietiekami izskaidroti un var radīt neplānotus izdevumus, – uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors, inženierzinātņu doktors un AS Inspecta Latvia vadošais eksperts Andrejs Podgornovs.

Tarifu līdzsvarošanas projekta ietvaros mājsaimniecībām ne vien katru mēnesi nāksies maksāt par elektroenerģijas piegādi, bet arī būs jārēķinās ar konstantu abonēšanas maksu par pieslēgumu energotīklam, kuras summa būs atkarīga no pieslēgtās jaudas. Savukārt uzņēmumiem abonēšanas maksa par pieslēguma jaudu tiks palielināta. Tādēļ pašlaik patērētāji tiek aicināti aktīvi izvērtēt sev nepieciešamo pieslēguma jaudu un to samazināt, lai nevajadzētu pārmaksāt. Diemžēl publiskajā telpā trūkst informācijas, kādi būs nosacījumi, ja pēc jaudas samazināšanas būs nepieciešams to atkal palielināt, domā inženierzinātņu doktors.

«Sadales tīklu pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānā izteiktais aicinājums patērētājiem izvērtēt ikdienā nepieciešamo elektroenerģijas jaudu un to samazināt ir pretrunīgs. Lai gan jaudu samazināt varēs bez maksas un nepieciešamības gadījumā pus gadu pēc tam patērētājam būs iespēja atjaunot to iepriekšējā apjomā, patērētāji netiek brīdināti, ka šie pasākumi var radīt neplānotas izmaksas – it īpaši objektos ar novecojušu elektroinstalāciju. Palielinot elektroenerģijas jaudu vecākos objektos, piespiedu kārtā var nākties apmaksāt elektroinfrastruktūras atjaunošanu visā objektā, lai tiktu izpildītas ES noteiktās prasības,» uzmanību vērš AS Inspecta Latvia vadošais eksperts.

Viņš arī norāda, ka lielākā daļa elektroinfrastruktūras Latvijā ir krietni novecojusi gan tehniski, gan morāli, nenodrošinot mūsdienu prasību izpildi, tādēļ risks, ka var nākties maksāt ne tikai par jaudas palielināšanu, bet arī infrastruktūras rekonstrukciju, ir liels. «Piemēram, elektroenerģijas uzskaite lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību un arī daudzos uzņēmumos tiek veikta pēc vecum vecajiem noteikumiem un standartiem – elektroenerģijas skaitītājs pie mājas sienas vai priekšnamā joprojām ir ierasta aina. Uz vecajiem pieslēgumiem neattiecas prasība tos modernizēt. Tomēr tiklīdz vajadzēs pieslēgt vai atjaunot lielāku jaudu – tas formāli skaitīsies jauns pieslēgums, kam tiks pieprasīts izpildīt jaunos tehniskos noteikumus un papildprasības atbilstoši ES normām. Tas nozīmē to, ka, piemēram, elektroenerģijas uzskaites skapis, kas iepriekš atradās pie mājas sienas, būs jāpārnes līdz īpašuma robežai, lai pie tā varētu piekļūt Sadales tīkls. Lieki teikt, ka šīs izmaksas vajadzēs segt klientam,» skaidro Podgornovs.

Tāpat nepatīkamu pārsteigumu var piedzīvot tie patērētāji, kuri, atsaucoties Sadales tīkla aicinājumam, samazinās jaudu, balstoties uz pašrocīgi veiktiem aprēķiniem. Īpaša riska grupa ir uzņēmumi, kuru darbībai ir sezonāls raksturs, – ostas, karjeri, kokzāģētavas, zemnieku saimniecības u.c. «Var gadīties, ka zemnieku saimniecībā elektrotīkla slodze ir lielāka atsevišķās sezonās, piemēram, rudenī, kad tiek kaltēti graudi. Izdalot gada elektroenerģijas patēriņu uz 12 mēnešiem, tiks iegūta vidējā slodze, kas atsevišķās sezonās var būt nepietiekama, tādēļ var prognozēt, ka pēc jaudas samazināšanas vajadzība to atkal palielināt nebūs retums,» stāsta eksperts. Viņš atgādina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav elektroinženieri un nepieciešamās jaudas aprēķini lielākoties būs visai aptuveni un bieži vien pat aplami. Pēc viņa domām, ja trūkst nepieciešamo zināšanu un pieredzes, veiktais jaudas apjoma aprēķins var neatbilst patiesībai, tādēļ šādu energoauditu vislabāk uzticēt profesionāļiem.

Iecerētās izmaiņas tiek pamatotas ar patērētāju motivēšanu efektīvākai elektrības jaudu izmantošanai, norādot, ka rēķins pieaugs tiem, kas nenoslogo savu savienojumu vai patērē ļoti maz elektrības. Vienlaikus ir redzams, ka papildus izdevumi nepārprotami radīsies gan mājsaimniecībām, gan arī uzņēmumiem, kuri nebūt nav neefektīvi patērētāji. Pēc Inspecta Latvia ekspertu aplēsēm, piemēram, uzņēmums, kurš pašlaik lieto elektroenerģijas tarifu S6 ar atļauto slodzi 400 ampēri, patērējot 70 127,32 kWh mēnesī, saskaņā ar pašlaik spēkā esošo tarifu par vienu atļautās slodzes ampēru maksā 0,256 eiro centus, kas veido 102,33 eiro mēnesī. Pēc tarifu līdzsvarošanas šī maksājuma apmērs pieaugs par 222%, un maksa par vienu ampēru būs 0,823 eiro centi, kopējo ikmēneša maksu palielinot līdz 329,33 eiro. Lai gan maksa par vienu patērētās elektroenerģijas kilovatstundu pēc izmaiņām tarifos samazināsies vairāk nekā par 0,2 centiem, kopējās izmaksas šādam uzņēmumam pieaugs par 53,09 eiro mēnesī jeb 637,08 eiro gadā.

«No vienas puses Sadales tīklu piedāvājums ieviest abonēšanas maksu, pamatojoties uz acīmredzamo nepieciešamību restaurēt Latvijas elektrotīklus, šķiet loģisks un saprotams, jo padomju laikā izbūvētā elektro pievades sistēma Latvijā patiešām ir novecojusi un to nepieciešams rekonstruēt. Tomēr bažas rada uzņēmuma definētie nākotnes plāni un solījumi klientiem. Ja varam ticēt Sadales tīklu publicētajai informācijai, uzņēmums plāno arī nākotnē elektrolīniju atjaunošanā ieguldīt tikpat lielu investīciju apjomu cik iepriekš, paredzot ik gadu atjaunot vai modernizēt 2% no valsts kopējā elektrolīniju garuma. Tādejādi novecojušās elektrolīnijas Latvijā tiks atjaunotas aptuveni 50 gadu laikā,» skaidro eksperts.

Kā norāda Podgornovs, tas diemžēl nozīmē, ka elektropiegādes kvalitāte neuzlabosies, jo neatjaunoto elektrolīniju un elektrības stabu garantētais kalpošanas laiks ir 25-35 gadi un pastāv nopietns risks, ka valsts elektrības piegādes sistēma bruks daudz ātrāk, nekā Sadales tīkls spēs to atjaunot.

«Pašlaik vērtējot Sadales tīkls iecerēto pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānu, jāsaka, ka patērētāji viennozīmīgi būs vairāk zaudētāji nekā ieguvēji, jo tiks radītas gan papildu izmaksas, gan sarežģīts pakalpojumu saņemšanas process. Būtu tikai godīgi, ja, ieviešot abonēšanas maksu, patērētājs saņemtu ko vairāk par solījumiem, piemēram, viņam vairs nevajadzētu maksāt par elektroenerģijas pieslēgšanu, jo ilgtermiņa peļņa no abonēšanas maksas viennozīmīgi nosegtu arī šīs izmaksas. Diemžēl, raugoties nākotnē, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāji arī pēc abonēšanas maksas ieviešanas saņems to pašus pakalpojumus, tādā pašā kvalitātē, vien maksājot vairāk,» rezumē Podgornovs.

Ref: 102.000.102.12283


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.