bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 29.05.2017 | Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis
LatviaLatvija

Eksperts: Sadales tīkla tarifu līdzsvarošanas plānā ir virkne zemūdens akmeņu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Akciju sabiedrības Sadales tīkls iecerētajā pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānā ir virkne zemūdens akmeņu, kas nav patērētājiem pietiekami izskaidroti un var radīt neplānotus izdevumus, – uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors, inženierzinātņu doktors un AS Inspecta Latvia vadošais eksperts Andrejs Podgornovs.

Tarifu līdzsvarošanas projekta ietvaros mājsaimniecībām ne vien katru mēnesi nāksies maksāt par elektroenerģijas piegādi, bet arī būs jārēķinās ar konstantu abonēšanas maksu par pieslēgumu energotīklam, kuras summa būs atkarīga no pieslēgtās jaudas. Savukārt uzņēmumiem abonēšanas maksa par pieslēguma jaudu tiks palielināta. Tādēļ pašlaik patērētāji tiek aicināti aktīvi izvērtēt sev nepieciešamo pieslēguma jaudu un to samazināt, lai nevajadzētu pārmaksāt. Diemžēl publiskajā telpā trūkst informācijas, kādi būs nosacījumi, ja pēc jaudas samazināšanas būs nepieciešams to atkal palielināt, domā inženierzinātņu doktors.

«Sadales tīklu pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānā izteiktais aicinājums patērētājiem izvērtēt ikdienā nepieciešamo elektroenerģijas jaudu un to samazināt ir pretrunīgs. Lai gan jaudu samazināt varēs bez maksas un nepieciešamības gadījumā pus gadu pēc tam patērētājam būs iespēja atjaunot to iepriekšējā apjomā, patērētāji netiek brīdināti, ka šie pasākumi var radīt neplānotas izmaksas – it īpaši objektos ar novecojušu elektroinstalāciju. Palielinot elektroenerģijas jaudu vecākos objektos, piespiedu kārtā var nākties apmaksāt elektroinfrastruktūras atjaunošanu visā objektā, lai tiktu izpildītas ES noteiktās prasības,» uzmanību vērš AS Inspecta Latvia vadošais eksperts.

Viņš arī norāda, ka lielākā daļa elektroinfrastruktūras Latvijā ir krietni novecojusi gan tehniski, gan morāli, nenodrošinot mūsdienu prasību izpildi, tādēļ risks, ka var nākties maksāt ne tikai par jaudas palielināšanu, bet arī infrastruktūras rekonstrukciju, ir liels. «Piemēram, elektroenerģijas uzskaite lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību un arī daudzos uzņēmumos tiek veikta pēc vecum vecajiem noteikumiem un standartiem – elektroenerģijas skaitītājs pie mājas sienas vai priekšnamā joprojām ir ierasta aina. Uz vecajiem pieslēgumiem neattiecas prasība tos modernizēt. Tomēr tiklīdz vajadzēs pieslēgt vai atjaunot lielāku jaudu – tas formāli skaitīsies jauns pieslēgums, kam tiks pieprasīts izpildīt jaunos tehniskos noteikumus un papildprasības atbilstoši ES normām. Tas nozīmē to, ka, piemēram, elektroenerģijas uzskaites skapis, kas iepriekš atradās pie mājas sienas, būs jāpārnes līdz īpašuma robežai, lai pie tā varētu piekļūt Sadales tīkls. Lieki teikt, ka šīs izmaksas vajadzēs segt klientam,» skaidro Podgornovs.

Tāpat nepatīkamu pārsteigumu var piedzīvot tie patērētāji, kuri, atsaucoties Sadales tīkla aicinājumam, samazinās jaudu, balstoties uz pašrocīgi veiktiem aprēķiniem. Īpaša riska grupa ir uzņēmumi, kuru darbībai ir sezonāls raksturs, – ostas, karjeri, kokzāģētavas, zemnieku saimniecības u.c. «Var gadīties, ka zemnieku saimniecībā elektrotīkla slodze ir lielāka atsevišķās sezonās, piemēram, rudenī, kad tiek kaltēti graudi. Izdalot gada elektroenerģijas patēriņu uz 12 mēnešiem, tiks iegūta vidējā slodze, kas atsevišķās sezonās var būt nepietiekama, tādēļ var prognozēt, ka pēc jaudas samazināšanas vajadzība to atkal palielināt nebūs retums,» stāsta eksperts. Viņš atgādina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav elektroinženieri un nepieciešamās jaudas aprēķini lielākoties būs visai aptuveni un bieži vien pat aplami. Pēc viņa domām, ja trūkst nepieciešamo zināšanu un pieredzes, veiktais jaudas apjoma aprēķins var neatbilst patiesībai, tādēļ šādu energoauditu vislabāk uzticēt profesionāļiem.

Iecerētās izmaiņas tiek pamatotas ar patērētāju motivēšanu efektīvākai elektrības jaudu izmantošanai, norādot, ka rēķins pieaugs tiem, kas nenoslogo savu savienojumu vai patērē ļoti maz elektrības. Vienlaikus ir redzams, ka papildus izdevumi nepārprotami radīsies gan mājsaimniecībām, gan arī uzņēmumiem, kuri nebūt nav neefektīvi patērētāji. Pēc Inspecta Latvia ekspertu aplēsēm, piemēram, uzņēmums, kurš pašlaik lieto elektroenerģijas tarifu S6 ar atļauto slodzi 400 ampēri, patērējot 70 127,32 kWh mēnesī, saskaņā ar pašlaik spēkā esošo tarifu par vienu atļautās slodzes ampēru maksā 0,256 eiro centus, kas veido 102,33 eiro mēnesī. Pēc tarifu līdzsvarošanas šī maksājuma apmērs pieaugs par 222%, un maksa par vienu ampēru būs 0,823 eiro centi, kopējo ikmēneša maksu palielinot līdz 329,33 eiro. Lai gan maksa par vienu patērētās elektroenerģijas kilovatstundu pēc izmaiņām tarifos samazināsies vairāk nekā par 0,2 centiem, kopējās izmaksas šādam uzņēmumam pieaugs par 53,09 eiro mēnesī jeb 637,08 eiro gadā.

«No vienas puses Sadales tīklu piedāvājums ieviest abonēšanas maksu, pamatojoties uz acīmredzamo nepieciešamību restaurēt Latvijas elektrotīklus, šķiet loģisks un saprotams, jo padomju laikā izbūvētā elektro pievades sistēma Latvijā patiešām ir novecojusi un to nepieciešams rekonstruēt. Tomēr bažas rada uzņēmuma definētie nākotnes plāni un solījumi klientiem. Ja varam ticēt Sadales tīklu publicētajai informācijai, uzņēmums plāno arī nākotnē elektrolīniju atjaunošanā ieguldīt tikpat lielu investīciju apjomu cik iepriekš, paredzot ik gadu atjaunot vai modernizēt 2% no valsts kopējā elektrolīniju garuma. Tādejādi novecojušās elektrolīnijas Latvijā tiks atjaunotas aptuveni 50 gadu laikā,» skaidro eksperts.

Kā norāda Podgornovs, tas diemžēl nozīmē, ka elektropiegādes kvalitāte neuzlabosies, jo neatjaunoto elektrolīniju un elektrības stabu garantētais kalpošanas laiks ir 25-35 gadi un pastāv nopietns risks, ka valsts elektrības piegādes sistēma bruks daudz ātrāk, nekā Sadales tīkls spēs to atjaunot.

«Pašlaik vērtējot Sadales tīkls iecerēto pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānu, jāsaka, ka patērētāji viennozīmīgi būs vairāk zaudētāji nekā ieguvēji, jo tiks radītas gan papildu izmaksas, gan sarežģīts pakalpojumu saņemšanas process. Būtu tikai godīgi, ja, ieviešot abonēšanas maksu, patērētājs saņemtu ko vairāk par solījumiem, piemēram, viņam vairs nevajadzētu maksāt par elektroenerģijas pieslēgšanu, jo ilgtermiņa peļņa no abonēšanas maksas viennozīmīgi nosegtu arī šīs izmaksas. Diemžēl, raugoties nākotnē, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāji arī pēc abonēšanas maksas ieviešanas saņems to pašus pakalpojumus, tādā pašā kvalitātē, vien maksājot vairāk,» rezumē Podgornovs.

Ref: 102.000.102.12283


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Atbalsta personvārdu rakstību svešvalodu burtiem

Lietuvas Valsts Valodas komisija atbalstījusi Seimā virzīto ierosinājumu atļaut personu apliecinošo dokumentu galvenajā lapā svešvalodu personvārdus rakstīt ar tādiem latīņu valodas alfabēta burtiem, kas nav sastopami lietuviešu valodas alfabētā, proti, ar «x», «w» un «q».

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.