bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa

Eksperts: Krievija iestigs Sīrijas militārajā situācijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts

Lai uzturētu operāciju Sīrijā, Krievijai nepieciešams gūt nepārtrauktus panākumus, uzsver NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, piebilstot, ka, visdrīzāk, tā iestigs Sīrijas militārajā situācijā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā (EKPL) rīkotajā diskusijā par situāciju Sīrijā Sārts klātesošajiem norādīja, ka Krievija pašlaik Sīrijā veic uzlidojumus un, iespējams, tam sekos arī sauszemes operācijas. «Taču tam visam ir ierobežojoša ietekme. Lai uzturētu operāciju, gūtu nepārtrauktus panākumus, viņi iestigs Sīrijas militārajā situācijā, un šīs ziņas nav labas,» sacīja Sārts. Viņš arī norādīja, ka vienas problēmas vietā Krievijai tagad būs divas, papildus tām arī ekonomiskās grūtības. «Ilgtermiņā tas nebija stratēģiski prātīgs gājiens, kas neuzlabos kopējo drošības situāciju,» viņš sacīja.

Runājot par Islāma valsti, kas ir teroristiska organizācija, Sārts norādīja, ka viņa vadītais centrs analizējis tās aktivitātes sociālajos tīklos, kā arī propagandu. «Sociālie tīkli ir viņu pamata darbības veids, bāze, kas ierobežo arī mūsu iespējas viņus apspiest,» viņš sacīja. «Viņi ļoti labi izmanto cilvēku lētticību,» piebilda Sārts.

«Ir bijušas dažādas teroristiskās organizācijas, taču tagad Islāma valsts ir dominējošā,» pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors, par iemeslu minot, ka pārējās teroristiskās organizācijas nebija izvirzījušas tādas ambīcijas. Sārts par piemēru minēja to, ka arābu auditorijai teroristiskā organizācija savu rīcību sauc par kalifātu, kas ir daudz plašāks jēdziens par vārdu «valsts».

Viņš piebilda, ka Islāma valsts kaislīgi un kareivīgi cenšas panākt, lai tā tiek dēvēta par valsti, kuras nemaz nav. Neskatoties uz to, organizācija prasmīgi spējusi piesaistīt auditoriju un atbalstītājus, īpaši jauniešu vidū, kas pārsvarā informācijas iegūšanai izmanto sociālās vietnes, tostarp Twitter. 

Sārts arī skaidroja, ka Islāma valsts savā ziņā ir panākusi savu – izmantojot šokējošus elementus, tostarp galvu griešanu un seno pieminekļu iznīcināšanu, arī Rietumos par to runā. «Tas arī pie mums atbalsojas,» viņš piebilda.

Runājot par sociālajām vietnēm, Sārts uzsvēra, ka Twitter ir šo teroristu mugurkauls, neskatoties uz vairāku valdību centieniem slēgt viņu profilus. «Viņiem ir ārkārtīgi izturīga struktūra, kas cīnās pret šiem mēģinājumiem,» Sārts zināja sacīt. Viņš arī informēja, ka Islāma valsts izplatītajos materiālos redzams, ka tā daļu Eiropas redz kalifātā.

Savukārt Saeimas deputāts Atis Lejiņš diskusijā par Sīriju norādīja, ka Eiropa nevar uzņemt visus bēgļus, jo tās kapacitāte tuvojas beigām. Viņš gan pauda viedokli, ka pēc gada konflikts būs beidzies, taču tam sekos sarežģīta situācija ar Sīrijas nākotni. Tāpat Lejiņš pauda viedokli, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins «ar asiņainām rokām visu dara tikai sevis dēļ». «Gluži kā Ukrainā,» pauda Lejiņš.

Tikmēr Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks-politiskais direktors Eduards Stiprais sacīja, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads noveda savu valsti līdz pilsoņu karam. «Jādomā, ka viņš nebija īsti kvalificēts kā politiķis. Viņš pārspīlēti reaģēja,» pauda Stiprais. Viņš gan norādīja, ka Asads var būt daļa no risinājuma, taču ne pats risinājums.

«Ja mēs cenšamies risināt svarīgākās problēmas, nodrošināt sabiedrības un valsts atjaunošanu bez tā visa, mēs varētu tikai uz laiku izdarīt ielāpus, un pēc kāda laika tas viss atkal uznirtu,» uzskata Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Jau vēstīts, ka Krievijas armija 30.septembrī sāka gaisa spēku operāciju pret Sīrijas nemierniekiem, šādi sniedzot atbalstu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdībai.

Atbilstoši oficiāliem datiem nepilna mēneša laikā Krievijas lidmašīnas iznīcinājušas vairāk nekā 8000 mērķu pārsvarā ar augstas precizitātes raķetēm un koriģējamām aviobumbām.

Sīrijā kopš 2011.gada notiek pilsoņkarš, kurā pret valdību cīnās sašķeltās bruņotās opozīcijas grupējumi un ekstrēmistu organizācijas, tādas kā Islāma valsts un Al Nusra. Atbilstoši ANO datiem kopš karadarbības sākuma Sīrijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 250 000 cilvēku.

Ref: 102.000.102.11068


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.