bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.08.2017 | Vārda dienas: Valgudis, Ralfs, Vitālijs
LatviaLatvija

Eksperts: Latvijā nav novērtēts biznesa pakalpojumu centru potenciāls

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Guntars Caune

Starptautiskā biznesa pakalpojumu centri ieņem aizvien lielāku lomu pasaules ekonomikā, tomēr Latvijā tiem tiek pievērsta nepelnīti maza uzmanība, nenovērtējot to milzīgo potenciālu, uzskata projekta New Hanza City attīstītāja Pillar pārstāvis Guntars Cauna.

Biznesa centru specifiku nosaka to funkcijas, norāda Cauna. Visizplatītākās ir administratīvās funkcijas kā grāmatvedība vai algu menedžments, vai uzskaitvedība, datu apstrāde, tādas funkcijas, kurām vairāk ir mehānisks, apstrādes raksturs nekā radošuma un domāšanas raksturs.

Cauna skaidro, ka pasaule, pat mūsu tuvās kaimiņvalstis, šī biznesa potenciālu ir novērtējusi. Austrumeiropā šādi darbojas tādas plaši zināmas firmas kā Barclays, Deutsche Bank, IBM, Citi, ExxonMobil, Capgemini, Lufthansa, Hewlett-Packard.

Eiropā viens no atraktīvākajiem tirgiem, uz kuriem savas darbavietas iznes lielās kompānijas, ir Polija, jo tā ir valsts ar lieliem darbaspēka resursiem – 40 miljoni iedzīvotāju. «Polija arīdzan diezgan mērķtiecīgi darbojas šajā virzienā, aicinot kompānijas pie sevis. Ne velti konkrētās nozares galvenie pasākumi un konferences šobrīd notiek tieši Polijā,» uzsver Cauna.

Bez Eiropas atraktīvākajām valstīm, Polijas, Čehijas, Rumānijas un Ungārijas, ir arī tādi globālie konkurenti kā Indija, Filipīnas, Brazīlija un citas valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu un zemām darbaspēka izmaksām, uzskaita Cauna.

«Šajā kontekstā Latvijai sevi pierādīt ir diezgan grūti, jo iedzīvotāju skaits ir neliels, darbaspēka pieejamība limitēta. Latvija tādējādi var nebūt interesanta lielajām globālajām kompānijām. Tāpēc mūsu valstij būtu jāpiesaista vidējā līmeņa spēlētāji vai jāidentificē tās kompetences, ar kurām mēs tiešām esam konkurētspējīgi un produktīvāki. Kā vienu no mērķa tirgiem noteikti vajadzētu izvērtēt vidēja un liela izmēra uzņēmumus no Skandināvijas, jo esam tepat netālu un ar līdzīgu kultūras un domāšanas ievirzi,» uzskata Cauna.

Pillar pārstāvis informē, ka Latvijā pašlaik darbojas aptuveni 30 firmu, kas sniedz starptautiskos biznesa pakalpojumus, piemēram, Tele2, Accenture, Circle K, Runway, Cabot, Tieto, Atea, Visma, Evry. Šīs kompānijas kopā Rīgā pašlaik nodrošina aptuveni 7000 darba vietu, kas pēc būtības nodarbina tikai aptuveni 1% no galvaspilsētas kopējā iedzīvotāju skaita (gandrīz 700 000 iedzīvotāju). Salīdzinot Rīgu ar divām Polijas pilsētām, kurās ir aptuveni tikpat iedzīvotāju kā Rīgā, Krakovā (nepilni 760 000 iedzīvotāju) starptautiskos biznesa pakalpojumus sniedz 6,6% pilsētas iedzīvotāju, bet Vroclavā (mazliet vairāk par 630 000 iedzīvotājiem) – 5,4% iedzīvotāju. Skaitliskā izteiksmē tie ir 50 300 strādājošo Krakovā, 34 200 – Vroclavā un tikai 7000 Rīgā.

Cauna informē, ka Skanstes rajonā līdz 2024.gadam paredzēts izveidot vairākus biznesa centrus, kuros būs vietas daudzām jaunām, gan arī tirgū jau esošajām kompānijām. Pašlaik dažādās attīstības stadijās esošā biroja platība būs 100 000 kvadrātmetri, kas spēs nodrošināt darba vietas vismaz 10 000 cilvēku.

«Teorētiski tuvāko gadu laikā varētu trīskāršot biznesa pakalpojumu jomā strādājošo skaitu, un tad tie Rīgā jau būtu 21 000 darbinieku. Varētu pat sasniegt Krakovas līmeni, un tad tie jau būtu 42 000 darbinieku. Darbaspēka nodokļos šis sektors gadā valstī varētu ienest aptuveni 85 līdz 95 miljonus eiro, nodrošinot šiem darbiniekiem kopējos gada ienākumus ap 110 līdz 120 miljoniem eiro,» skaidro Cauna.

Rīgas pilsētas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam kā prioritāra attīstības teritorija ir definēta Skanste, kurā starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām Pillar gatavojas attīstīt darījumu un dzīvojamo kvartālu ar nosaukumu New Hanza City, pārliecināts Cauna.

Ref:224.000.103.1500


Pievienot komentāru

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos apmācīti vairāk nekā 1 160 zemessargu

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos militārās pamatapmācības un kolektīvās apmācības nometnēs, kā arī dažādos profesionālajos kursos apmācīti jau vairāk nekā 1 160 zemessargu no 2.Vidzemes, 3.Latgales un 4.Kurzemes brigādes.

FM: Nākamgad budžeta izdevumiem papildus varētu atvēlēt ap 79 miljoniem eiro

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro, pauž  finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Izbeigts kriminālprocess par iespējamām manipulācijām ar Ventspils naftas akcijām

Valsts policija pirms aptuveni pusgada izbeigusi kriminālprocesu, kas bija sākts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesnieguma par iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu un manipulācijām darījumos ar AS Ventspils nafta akcijām, pavēsta VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Antāne atzīst, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē ir traģiska

Tranzīta jomas situāciju Baltijas Asociācijas Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne skaidro kā traģisku. Kravu apjoma kritums ir vērojams kopš 2012.gada. Viņa min arī to, ka, atskatoties nesenā pagātnē, pērnais gads bijis viens no sliktākajiem gadiem Latvijas tranzīta vēsturē, RīgaTV24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu saka eksperte.

Pulks: Rīgas bērnudārzos ēdināšanai jābūt bez maksas

Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks nosūtījis vēstuli RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram, pieprasot nekavējoties veikt aprēķinus un sagatavot priekšlikumu 2018.gada Rīgas pilsētas budžeta projektā, lai nākamajā gadā nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu visiem Rīgas pirmsskolas iestāžu audzēkņiem.

Daugavpiliešu deputāts Eigims pamet koalīciju ar Saskaņu

Daugavpils partija Mūsu partija, kuras saraksta līderis ir Rihards Eigims, ir nolēmusi izstāties no koalīcijas Daugavpils domē ar Saskaņu.

Pētījums: Trūcīgās mājsaimniecības no nodokļu reformas iegūs maz

Trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: Tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra Biceps veiktās izpētes rezultāti.

Iedzīvotāji vislabprātāk izvēlas dzīvokļus lietuviešu projektos un «hruščovkās»

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos - tā liecina DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašuma kompāniju Ober-Haus apkopotā informācija par situāciju Latvijas dzīvokļu tirgū.

Pūce: Vai nu Kučinskim ir atmiņa kā zelta zivtiņai, vai vienkārši savus izteikums neuztver nopietni

Partija Latvijas attīstībai aicina premjeru Māri Kučinski apliecināt solījumu Latvijas nodokļu maksātājiem nemainīt nodokļus tuvākos trīs gadus, šāds aicinājums pieņemts, ņemot vērā otrdienas, 22.augusta, Ministru kabineta sēdē izskanējušo informāciju, ka tiks meklētas iespējas fiskālās telpas paplašināšanai.

ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju VID

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes ir teicis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīvais vilnis: Ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā varētu būt apmēram 40%

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, saka zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

VID: Restorānos lielākoties konstatēti pārkāpumi ar nelegālo nodarbinātību

Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien, 23.augustā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

23.augustā visa Eiropa piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus

Pirms deviņiem gadiem Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere kopā ar vēl četriem ārvalstu kolēģiem panāca, ka Eiropas Parlaments oficiāli pieņem un izsludina rakstisku deklarāciju Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, teikts Eiropas parlamenta ziņojumā.

Līdz ar ūdensvada avāriju izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta maršrutos

No trešdienas, 23.augusta, pulksten 10.45 līdz nākamās nedēļas pirmdienai, 28.augustam, saistībā ar ūdensvada avārijas seku likvidēšanu Krišjāņa Valdemāra ielā un Raiņa bulvārī, slēgts labais pagrieziens no Krišjāņa Valdemāra ielas uz Raiņa bulvāri, vēsta Rīgas satiksme.

FKTK izsniedz atļauju AS Latvijas Centrālais depozitārijs sniegt pakalpojumus

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18.septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus.

Nespējot atrast lētus būvniekus, Liepājas cietuma celtniecība varētu ieilgt

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu, pēc valdības sēdes otrdien, 22.augustā, pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Sudraba apgalvo, ka KNAB savu darbu «oligarhu lietā» veicis maksimāli atbildīgi

Tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklētāji, kas aizvien strādā KNAB, savu darbu veikuši maksimāli atbildīgi, taču būtiski negatīva ietekme bija informācijas noplūdei izmeklēšanas gaitā, šādus secinājumus pēc vizītes KNAB izdarījusi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Ķirsis: Jāpārtrauc arodbiedrības Laba bosu iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina

Rīgas domes Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar aicinājumu izvērtēt, vai, pērkot arodbiedrības LABA vadītājam Raimondam Gailim piederošo zemi sporta bāzes Pļavnieki vajadzībām, Arodbiedrību koordinācijas centra amatpersonas izšķērdējušas vai piesavinājušās pašvaldības līdzekļus.

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Atbalstīti jauni pedagogu darba kvalitātes kritēriji - kas jauns gaidāms pedagogiem?

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā.

Pētījums: 43% internetveikalu lietotāju pirkumus veic reizi mēnesī

Kopumā Latvijas patērētāji ir apmierināti ar interneta veikalos veiktajiem pirkumiem: 65,3% aptaujāto uzskata šos veikalus par drošiem un uzticamiem, savukārt 44,7% respondentu atzina, ka nekad nav saskārušies ar problēmām, iepērkoties internetā, liecina salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Valdība nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem

Nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, par to kā labāk noformēt nekustamo īpašumu, padomus dod Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Krievijā atkārtoti aizturēts režisors Serebreņņikovs

Krievijas varasiestādes aizturējušas teātra Gogoļa centrs galveno režisoru Kirilu Serebreņņikovu, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanas organizēšanu, vēstīts Krievijas Izmeklēšanas komitejas mājaslapā.

Pusaudža «es nezinu»: Kāpēc tas tik bīstams, skaidro eksperti

Visbiežāk «es nezinu» sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt «nē» var atstāt paliekošas sekas, uzsver uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe.