bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.11.2017 | Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
LatviaLatvija

Eksperts: Latvijas biznesa iespējas Ukrainā šobrīd gluži kā deviņdesmitajos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viesturs Lieģis

Ukrainas tirgus, kas šobrīd attopas no kara izraisītās krīzes, ir liels, un šis ir īstais brīdis, lai to apgūtu, par Latvijas biznesa iespējām Ukrainā saka starptautiskā personāla atlases uzņēmuma Amrop partneris Viesturs Lieģis.

Lieģis, kurš kopš 2015.gada strādā Ukrainā, komentē Ukrainas attiecības ar citām valstīm: «Attiecības ar Krieviju ir sabojātas uz ilgu laiku, savukārt rietumu investori vēl baidās Ukrainā veikt nopietnas investīcijas, tādēļ Latvijas uzņēmumiem jāsteidz novērtēt šīs valsts tirgus potenciāls un izmantot tā daudzveidīgās iespējas, protams, ņemot vērā vietējos noteikumus.»

Tāpat Amrop partneris Lieģis norāda, ka svarīgi nenokavēt īsto brīdi, sakot, ka Ukrainu šobrīd var salīdzināt ar Latviju deviņdesmitajos gados, kad valstī valdīja haoss, bet tie, kas pirmie uzsāka biznesu, salīdzinoši ātri kļuva turīgi.

«Svarīgs faktors ir tas, ka Ukraina faktiski ir sarāvusi ciešās attiecības ar Krieviju, bet rietumu investori pagaidām izturas piesardzīgi un situāciju tikai vēro. Uz Latviju ukraiņi raugās kā uz paraugu, kā daļu Eiropas, kam viņi vēlas tuvināties, komentē Lieģis.

Turpinot, viņš saka: «Ukrainā ir spēcīgs Eiropas sentiments, bet uz mums viņi raugās kā eiropiešiem. Tas ļoti palīdz organizēt tikšanās – partneris no Eiropas Savienības ir arguments, kas atver daudzas durvis. Turklāt ukraiņi ir atvērti, viņi ar prieku sadarbojas ar speciālistiem no citām valstīm, īpaši Eiropas, viņiem nav raksturīga skepse, ar kuru uz iebraucējiem esam ieraduši raudzīties mēs.»

Tāpat Lieģis komentē situāciju banku sektorā: «Ukrainas banku sistēma, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, runājot par investīciju vidi, pārdzīvo nopietnas reformas. Vēl nesen šajā jomā valdīja pilnīgs haoss, to pilnībā kontrolēja oligarhi, tāpēc Ukrainas valdība ar ERAB un Pasaules bankas atbalstu spēra nopietnu soli – viņi nacionalizēja lielāko banku Privatbank brīdī, kad tās īpašnieks grasījās izpumpēt no tās naudu.»

Viņš saka, ka šobrīd banku sistēma ir daudz maz sakārtota, un ukraiņi nopietni strādā, lai uzlabotu investīciju vidi. Arī ekonomiskās izaugsmes rādītāji kopš pērnā gada 3.ceturkšņa sākuši augt, un šī gada 1. ceturksnis pret 2016.gada 1.ceturksni jau ir ar +4% pieaugumu, pauž Amrop partneris.

Savukārt par to, kādi ir Ukrainas plusi, Lieģis min darba tirgus. «Situācijā, kad Latvijas uzņēmumiem aizvien vairāk sāk trūkt darba roku, tas ir virziens, kurā vērts lūkoties. Cilvēkiem ir augsts izglītības līmenis ar spēcīgām tehniskām tradīcijām. Vēsturiski spēcīgas jomas tur bijušas aviācija, raķešu būve, elektronika, ik gadu Ukrainā sagatavo ap 10 tūkstošiem IT speciālistu. Tiesa gan, praktisko zināšanu bieži pietrūkst, bet potenciāls ir milzīgs, atzinīgi par ukraiņu speciālistiem izsakās Lieģis.»

«Latvija šobrīd izmanto ukraiņus kā sezonas darbiniekus zemas kvalifikācijas darbiem – zivsaimniecībā un lauksaimniecībā,» viņš saka, paužot pārliecību, ka valsts līmenī būtu jādomā par to, kā piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, ko šobrīd esošā darba likumdošana neveicina.

Eiropas Savienības un Ukrainas noslēgtais līgums par bezvīzu režīmu atvieglo ukraiņiem pārvietošanos Eiropā atpūtas vai biznesa darījumos, bet nesniedz brīvā darba tirgus priekšrocības. Uz Ukrainas speciālistiem raugās gan Polijā, gan Ungārijā.

Jau šobrīd Polijā ir pusotrs miljons ukraiņu, pierobežā uzbūvētas lielas rūpnīcas, kas ļauj izmantot salīdzinoši lēto, bet kvalificēto darba spēku. Lieģis uzskata, ka Latvijas ekonomikas izaugsme nav iespējama bez darba roku piesaistīšanas no malas, tāpēc būtu jau tagad jādomā par to, kā piesaistīt labākos speciālistus, kamēr tie vēl nav izķerti.

«Latvijas uzņēmēji, kuri darbojas Ukrainā, neizbēgami saskaras ar divām lielākajām problēmām – birokrātiju un korupciju, kas tur joprojām ir tādā līmenī, kuru mēs neesam piedzīvojuši pat visskarbākajos laikos,» norāda Lieģis.

Tāpat viņš atzīmē, ka, lai darbotos vietējā tirgū, jāzina situācija, noteikumi, tāpēc ir svarīgi piesaistīt vietējos speciālistus, kuri tos pārzina.

Ref: 225.000.103.1098


Pievienot komentāru

Aizdomās turēto pusaudzi par policista piekaušanu tiesa neapcietina

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 24.novembrī, nolēma neapcietināt 15 gadus veco puisi, kurš ceturtdien, 23.novembrī, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā dzērumā kāvies ar pašvaldības policistu.

Neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos

Šogad ugunsgrēkos dzīvību zaudējis 71 cilvēks, bet no oktobra sākuma ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki. Kā iespējamos ugunsnelaimju izcelšanās iemeslus var minēt neuzmanīgu smēķēšanu, apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju.

Kaimiņš Saeimas debatēs mudina beidzot apcietināt Lembergu

Debatējot par priekšlikumiem nākamā gada budžetam, deputāts Artuss Kaimiņš mudināja apcietināt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Absolūts aizliegums strādāt pedagoģijā par smagiem noziegumiem sodītai personai neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa secinājusi, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei.

Lietuvā slavenu kinorežisoru vaino par seksuālu uzmākšanos

Kaut arī Lietuvā šoruden seksuālas uzmākšanās gadījumu nav atklājies tik daudz kā Amerikas Savienotajās Valstīs, divas sievietes vainojušas godalgotu lietuviešu kinorežisoru Šarūnu Bartu, ka no viņa puses cietušas ar dzimumattiecībām saistītā rīcībā, kādu viņas nav vēlējušās.

Prostatas vēzis - otrā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem Latvijā

Palielinoties vecumam, iespējamība saslimt ar prostatas vēzi pieaug. Vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem varbūtība atklāt prostatas vēzi ir līdz 15%, savukārt pēc 60 gadiem - 20%, pēc 70 gadiem - 30% un turpina līdzvērtīgi pieaugt, uzsver uroloģe Natālija Bozotova.

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka, jo, palielinoties amfiteātra leņķim, dzirdamība kļūst labāka, estrādes maketa prezentācijas pasākumā stāsta akustikas eksperts.

Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 4,2%

Aizvadītajā gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

KNAB atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās ir pienākums noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un nosūtīt tos publiskošanai līdz 2018.gada 9.maijam.

Beļģijā deg vafeļu rūpnīca

Liels ugunsgrēks izcēlies vafeļu rūpnīcā Briselē, radot melnu dūmu mākoni virs Beļģijas galvaspilsētas.

Sola autoceļu jomā uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus 

Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums.

Dārzeņu pārstrādātājs: Pavasarī var veidoties deficīts pēc atsevišķiem dārzeņiem

Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, stāsta dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Saskaņa un ZZS Lāčplēša dienā piedalījās Žirinovska organizētās sporta spēlēs

Atsevišķi Saeimas deputāti no Saskaņas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām Lāčplēša dienā piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības Jaunā līga rīkotajās sporta spēlēs, kuru iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs, raksta Latvijas Avīze.

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

Jaunākie komentāri